Jolanta Auziņa "Viņa īpašums"

Šis grāmatas teksts stāsta par Ritu, kura nonāk sarežģītā situācijā, kad viņas dzīvi kontrolē cits cilvēks. Rita cenšas aizstāvēt savas tiesības un paust savu nepiekrišanu tam, ka viņas dzīve pieder kādam citam. Viņa saskaras ar vīrieti, kurš apgalvo, ka viņa ir viņa īpašums un ka viņas tēvs viņu pārdevis.Vīrietis, kurš ir sagrābis mapi ar informāciju par Ritu, izmanto savas zināšanas, lai ar viņu manipulētu un liktu viņai apšaubīt savu spriedumu. Rita nonāk neziņā un nespēj izlemt, vai viņa var uzticēties šim vīrietim un ļaut viņam kontrolēt viņas dzīvi.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 18

update Дата обновления : 31.03.2024

ЛЭТУАЛЬ

Vina ipa?ums
Jolanta Auzina

?is gramatas teksts stasta par Ritu, kura nonak sarezgita situacija, kad vinas dzivi kontrole cits cilveks. Rita cen?as aizstavet savas tiesibas un paust savu nepiekri?anu tam, ka vinas dzive pieder kadam citam. Vina saskaras ar virieti, kur? apgalvo, ka vina ir vina ipa?ums un ka vinas tevs vinu pardevis.Virietis, kur? ir sagrabis mapi ar informaciju par Ritu, izmanto savas zina?anas, lai ar vinu manipuletu un liktu vinai ap?aubit savu spriedumu. Rita nonak nezina un nespej izlemt, vai vina var uzticeties ?im virietim un laut vinam kontrolet vinas dzivi.

Jolanta Auzina

Vina ipa?ums




Prologs

Rita

– Kada beztalantiga meitene!– Tevs bija sa?utis.– Vai jus to nevarat izdarit pareizi pirmaja reize?

– Atvainojos… Es…" es izrunaju, ar bailem saspiezot paplati rokas.

– Xx.... Kadas neertibas mana galva! Mani neinterese tavi attaisnojumi!– tevs negribigi sacija, panemot avizi.– Pec instituta atri ej majas! Es esmu parsteigts, ka vini tevi tur joprojam tur…

– Vai kaut kas nav kartiba, tevs?

– Ko? Tu uzdro?inies uzmesties uz mani?– Tetis sadusmojas un meta uz mani avizi.– Pacel to! Tagad!

Teva klieg?ana ir biedejo?a. Ja nedari?u, ko vin? velas, tevs mani piekaps tapat ka pirms mene?a. Zilumi uz mana kermena tikko bija sadziju?i, bet bailes bija paliku?as. Es panemu papiru un pasniedzu to tevam. Vin? ir vienigais cilveks ?aja maja, no kura verts baidities. Vin? ir spejigs uz daudz ko. Es pasniedzu vinam papiru, bet ta vieta tevs satvera manu roku.

– Uzmanigi klausies mani un iegaume ?o sarunu sava skaistaja mazaja galvina! Tu zini, ko es ar tevi dari?u, ja tu kaut ko kavesi vai meginasi! Es neesmu tevi audzinajis un turejis ?im nolukam. Tu esi pieaugusi meitene. 23 gadi ir nobriedis vecums. Ir pienacis laiks, lai tu daritu visu iespejamo man!– nopietni sacija tevs, atlaizot manu roku.

– Ko tas nozime? Par ko jus runajat?

Vina vardi dara mani piesardzigu. Es saprotu, ko vin? grib pateikt, bet tomer es varetu kludities......

– Kapec jus runajat ar mani pagatnes laika?

– Ta ka mums ir ?i saruna, es neko neslep?u.– teica tevs.

– Tevs? Kas notiek? Es neko nesaprotu!

Uz manas sejas ir viegli nolasamas bazas un bailes..... Mani vaja bailes pateikt nepareizu lietu un tikt par to soditai....

– Tu vairs nepiederi musu gimenei. Es tev esmu atradis ligavaini, tagad tu esi ligava un piederi kadam citam.– teica mans tevs.

Es uz bridi nokritu uz celiem, apstulbusi par ?o zinu un bez vardiem. Meginaju visu aptvert, bet nespeju to saprast. Tevs turpina runat, nelaujot man pateikt ne varda. Es nesaprotu teva lemumu. Man acis ir asaras. Uz ko tie?i mans tevs nolema mani notiesat?

– Rit jus panems un aizvedis pie vina. Jus iepazisiet viens otru. Jus vinam patiksiet, un jums nekas nebus vajadzigs, jus dzivosiet milestibas un pieker?anas ieskauti. Tapec bus labak, ja tu saglabasi savu nevainigo kermeni vinam un nedarisi nekadas mulkibas…" tevs runaja nopietni.– Vai tu mani saproti? Vin? samaksaja lielu naudu par tavu skaisto seju.

– Ligavaine? Nauda? Es nevelos preceties, ipa?i ar virieti, kuru nepazistu un nekad neesmu satikusi.– Es to saku ar asaram, cerot, ka vin? atnaks pie prata.– Kapec tu to ar mani izdariji? Tu mani pardevi par naudu?

– Nokluse! Tas ir viss, uz ko tu esi spejigs! Nepluc asaras un nenozelojies par mani, tu tacu neesi maza meitenite.– kliedza mans tevs, sitot mani.– Tu vinu apprecesi un darisi visu, ko tev teiks. Vai tev tas ir skaidrs?

Es skatos uz tevu, bet neko nevaru pateikt. Tam nav jegas.

– Vai jus mani saprotat?– kliedza tevs man seja.– Tu izskaties tik nozelojami! Tev bus laiks vinu satikt!

Nemanot ne varda, es izskreju no majas, neaizverot durvis. Es gribu aizbegt kaut kur, kur mani neviens nevar atrast. Bet tas nav iespejams… Mani dokumenti ir pie teva, un bez tiem es neko nevaru izdarit.

Gimene, kurai es uzticejos, atrada vieglu veidu, ka no manis atbrivoties. Ja vien es butu zinajusi, kas patiesiba slepjas aiz ?is naudas, es, iespejams, atrak butu aizbegusi......

Es eju pa citu ielu, noslaukot asaras no sejas. Pazudusi un ?oketa, es nezinu, ko darit talak. Man nav nodoma klut par ligavu. Man ir jabeg, cita cela nav. Kad pagriezos uz tuvejo ielu, man priek?a izskreja melns auto. Nobijusies, ka tas ir mana teva darbs, es metos begt, bet talu aizbegt nevareju. Mani panaca automa?ina. No tas izleca divi vestne?i un pagruda mani.

No bailem es saku pretoties un kliegt.... Bet neviens mani nedzird....

– Ne! Palidziba!– Es kliedzu, cen?os aizbegt.

– Kluse, idiots! Mes dodamies uz tavam jaunajam majam! Tavs saimnieks tevi jau gaida…" virietis smejas.

– Laujiet man iet… Ta ir kada kluda!

– Nav jegas kliegt! Tu esi pardots.... Vai tavs tetis, vai vin? tev to neteica?– Virietis ar smaidu sacija un tureja lupatu pie deguna.

***

Sergejs

Mes tuvojamies Dmitrija majai. Kas butu iedomajies, ka ?adam bastardam ir pieaugusi meita? Vin? man ir parada! Un tagad es zinu, ka to norakstit. Man vajag ?o meiteni.....

Es izkapju no ma?inas un eju majas virziena.

– Marats, ej man pakal, tu un tu paliec ara!– Es nopietni saciju un iegaju maja.

Durvis atvertas. Ir diezgan kluss. Acimredzot Dimitrijs vispar nebaidas no neka, lai uznemtos ?adu risku. Ir pienacis laiks samaksat.

– Ko? Atgriezies jau?– Dimitrijs bija dusmigs, nokapis leja.

Es redzeju, ka vin? ir parsteigts. Cik interesanti vinam ir ar meitu un cik labi, ka vinas ?obrid ?eit nav. Vinai tas ir pat labak.

– Ko? Sergejs? Ka tu ?eit iekluvi? Ta meitene atkal aiz sevis neaizvera durvis…" Vin? sa?utis sacija, skatidamies uz mani.

– Tas nav tik svarigi! Mes runajam, Dimitrij!

es atbildeju pavisam nopietni, skatoties uz vina maju. Ta ir noplukusi. Es tikai brinos, kam vin? aiznemas 3 miljonus......

– Es… es visu saprotu, es atmaksa?u visu paradu, tagad man ir tikai dala no summas… man vajag vel nedaudz laika… – teica Dmitrijs.

Es pasmarzoju ar roku pa gaisu, lai vin? beigtu runat un netraucetu man domat. ?i nav pirma reize, kad vin? ludz pagarinajumu. Un, ja iepriek? vin? paradu atmaksaja pa dalam, tad tagad vin? ir aizgajis parak talu.

– Paradi ir jaatmaksa, par to neviens nestridas! Tomer es atradu radikalaku veidu. Man no jums nav vajadziga nauda....

Es redzu, ka Dimitrijs klust nervozs. Man ir vienalga. Tomer vin? ir apjucis un absoluti nezina, ko var piedavat ka samaksu par paradu.....

– Man nav neka cita, kas jus varetu intereset… – vin? sacija trico?a balsi.

– Jus kludaties… – es atbildeju ar smaidu.– Tev ir kaut kas tads, kas jau ir izraisijis manu interesi! Jusu meita! Kur vina ir?

– Es… es vinu pardevu!– Dimitrijs atbildeja.

– Es nedomaju, ka tu mani saproti!– Es to teicu ta, it ka tas nebutu nekas.– Man vienalga, ko tu sev murmina! Es tev uzdevu jautajumu! Mans laiks ir nauda, jus to nesaprotat! Marats, tu zini, kas tev jadara....

Vairaki cilveki ienaca viesistaba un saka sist Dmitriju. Es veroju, kas notiek, un pat nesteidzos apturet savus cilvekus.

Es veroju, ka vin? gul uz gridas, sapes surstedams, un velku roku uz savam kurpem. Cerot, ka tas beigsies tik viegli, naive....

– Pietiek!– Es saku, cerot sanemt atbildi.– Es atkartoju jautajumu: "Kur ir jusu meita?"

Es noliecos virs Dmitrija. Bez ?aubam, vin? to visu ir pelnijis. Tacu ?obrid viss, ko es no vina gribu, ir atbilde.....

– Kapec tev vina ir vajadziga? ?i meitene ir bez talanta, vina neko nespej! Vinas dzivibai nav nekadas vertibas…" Dimitrijs atbildeja, noslaukot asinis uz sejas.

– Ne tava zina ir izlemt, kura dziviba man ir vertiba un kura nav! Parmekle visu maju… Marats, ej!– Es saku, nelaimigi skatoties uz vinu.

– P…Pagaidi, es tev visu izstasti?u!– samulsis sacija Dimitrijs.– Es to pardevu Iljasam! Vin? man par to samaksaja dalu no noligtas summas…

– Tas nav problema! Un jus sakat, ka vinas dzive ir bezvertiga. Iljass nepirktu aptraipitas preces savam bordelim.– Es runaju triumfejo?a toni.– Tu esi tads joks! Interesanti, ja vina butu tava meita, vai tu rikotos tapat?

Es zinu par vinu visu. Rita ir vecaka par viltotajiem dokumentiem. Vai vin? tie?am gaidija, ka es nesanem?u ?o informaciju....

Es skatos uz vinu un redzu nevis virieti, bet gan suda gabalu. Es redzu, ka vin? pacel roku, kura Marats bija ielicis dokumentu. Viss notieko?ais paraug nezeliga spele, uz kuras speles likmes ir viena nevainiga dziviba.....

– Parakstiet ?o dokumentu!– es tev pavelu, skatoties uz vinu.

– Kas tas ir?– brinijas Dimitrijs.

– Paraksties! Preteja gadijuma jus zaudesiet visu, ieskaitot savu bezvertigo dzivi!– vin? draudeja paatrinat procesu.

Dmitrijs paskatijas uz dokumentu un saprata, ko Sergejs bija iecerejis. Vinam uz pieres izlija sviedri. Ar trico?u roku vin? pacela pildspalvu un pielika to pie dokumenta.

– Ja es to izdari?u, mani nogalinas!– sacija Dimitrijs.

– Vai man vajadzetu rupeties?– Es teicu aukstasinigi.– Parakstiet!

Sanemusi Dmitrija parakstu, es piecelos no divana un dodos ara. Kopa ar Maratu iekapjam gelika aizmugureja sedekli.

– Tik daudz problemu vienai meitenei!– Marats teica.– Virie?i parmekleja un atrada to vina seifa. Dokumentus un ligumu ar Iljasu!

Es turu roka vinas fotografiju un saprotu, ka man ta ir vajadziga. Vina nepieder ?ai majai.

– Atrodi vinu man! Es gribu, lai Rita ir pie manis lidz pusnaktij! Jus varat darit, ko velaties, bet vina nedrikst ciest. Ja ir kads ?kerslis, nonemiet to!– Es aukstasinigi teicu, roka turot ligumu un Ritas pasi.

– Ko darit ar Dmitriju?– jautaja Marats.

– Neka tagad! Samaksajiet vinam, laujiet vinam izveseloties, zeni ar vinu paveica labu darbu. Ja vin? spers soli, tad mes izlemsim! ?obrid man vajag tikai vinu!– Es atbildeju nopietni, pasniedzot Ritas fotografiju Maratam.– Atdod to pui?iem, lai vini izrok zemi, bet vini to atradis man......

1. nodala

Rita

Es atdzivojos automa?inas aizmugureja sedekli. Man sapeja galva. Man ir aizsietas acis, es nevaru kustinat rokas. Es esmu pilnigi sastindzis no bailem. Es baidos. No manas galvas izskan vardi, kurus es vismazak gribeju dzirdet:

"Kluse, mulkit! Mes dodamies uz tavam jaunajam majam! Tavs saimnieks tevi jau gaida…"

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом