Bumba prezidentam
Edgars Auzin?
No Norvegijas psihiatriskas slimnicas ir izbedzis bistams terorists ar iesauku Azer. Noziedznieka mekle?ana tiek uzticeta vacu Taleev ipa?ai kaujas grupai. Kaujinieki saprot, ka ?i beg?ana nav nejau?a. Kads plano izmantot Azeru, lai istenotu liela meroga teroraktu. Bet kur un kad tas notiks? Izmekle?ana aizved Talejeva komandu uz vienu no ziemelu pilsetam, kuras osta pilna spara notiek kodolzemudenes reaktora demontaza. ?kiet, ka navejo?a akcija tiek planota ?eit.
Edgars Auzin?
Bumba prezidentam
Prologs
Maza eka no netiri peleka akmens – cetrstavu augstuma ap pagalmu – bija praktiski neredzama. Tas ne ar ko neat?kiras no citiem tada pa?a tipa piecdesmitajos un se?desmitajos gados celtajiem. Nejau?s garamgajejs nekad vairs neskatitos uz vinu.
Tikai nejau?i garamgajeji te nekad nebija. Vini vienkar?i nevareja atrasties neliela slegta sala, kas atrodas piecas judzes no Norvegijas rietumu krasta, kas ir dala no Fruanas salu grupas. Tam nebija sava nosaukuma.
Tris reizes nedela salai tuvojas laivas ar Veselibas ministrijas emblemu. Ja uz salas meginaja nosesties kada zvejas laiva, kas bija nomaldijusies pastavigas miglas del vai nedarbojas, to ar pieklajigiem smaidiem un aukstiem skatieniem sagaidija haki krasa terpti virie?i. Tapec neviens no malas nevareja redzet cetrus sargu tornus un tris metrus garo elektrificeto zogu, kas apnema divaino iestadi.
Lai gan kas gan varetu but divains taja, ka visada zina neieverojama psihiatriskaja slimnica atradas cilveki ar izjauktu apzinu un nesabalansetu psihi? Nekas! Ja tikai katra tas iemitnieka «iepriek?eja dzive» nesaturetu draudigas pedas no asinainakajam zveribam – slepkavibam, vardarbibai, laupi?anam, laupi?anam.
Ta bija ipa?a psihiatriska slimnica ipa?i bistamiem noziedzniekiem, kurus, gluzi dabiski, bija nepiecie?ams turet ipa?i apsargata vieta. ?eit visi iespejamie riski ir samazinati lidz minimumam. Medicinas un apkalpojo?ais personals tika rupigi parbaudits, un pastaviga video un audio novero?ana nodro?inaja uzticamu garantiju pret iespejamu beg?anu un nemieriem.
Tomer vairaku gadu desmitu klinikas pastave?anas laika nevienam nav izdevies ?adi aizbegt. Lai gan vel tika fikseti divi tris neveikli meginajumi. Bet nemieri nekad nenotika. Un, protams, galvenais nopelns ?aja zina bija izmantotajam arste?anas formam un metodem. Protams, bija elektro?oks un ekstremas termiskas proceduras, tacu tas tika izmantotas tikai iznemuma gadijumos, nekada gadijuma ne biezak ka jebkura parasta psihiatriskaja slimnica. Galvenais arste?anas virziens bija medikamenti, un iestades galvenas rupes nebija par pacientu sirdsmieru, bet gan vinu nomierina?anu. Tapec ?eit tika pla?i lietotas narkotikas, kuru ietekme uz cilveka pratu vel nebija pilniba izprasta, un sekas ne vienmer bija paredzamas. Un par devam…
Ar pirmo medikamentu devu iestajas apatija, lenums un inerce. Skatiens kluva dulkains un izklaidigs, gaita kluva lena un neveikla, kustibas atslaba un slikti koordinetas. ?is paradibas pilniba sakrita ar to cilveku noverojumiem, kuri ilgsto?i lieto antipsihotiskos medikamentus, un klinika tie tika uztverti ka kaut kas pilnigi dabisks.
Neviens pacients vel nav pametis kliniku izarstets.
2C telpas bidamas durvis lenam atveras, un pacients staveja pie ieejas un gaidija, kad tuvosies kartibnieki. Vel viena rutinas procedura: kartibnieks vinu nogadas medikamentu savak?anas punkta. Lai parvietotos tik isos attalumos, vini pat neuzvilka specialu jostu, kas attalinati darbojas ka jaudigs elektribas izladetajs. Trankvilizatoru un antidepresantu lieto?anas mene?i pilniba nomaca pacienta gribu. Vinam no mutes kaktina uz zodu teceja siekalu strukla, galva bija nolaista un viegli triceja. Vienigais divainais bija iss, siksts skatiens no vina uzacu apak?as, kas uzreiz izdzisa. Bet kur? gan to vareja pamanit?
Feld?eres atvertaja kabineta pacients no pleciga, pusmuza virie?a balta mediciniska meteli no rokam sanema tris tabletes. Vin? norija zales un tad atvera muti, lai paraditu, ka nav tas paslepis zem meles vai aiz vaiga. Tobrid feld?eris, stavot ar muguru pret novero?anas kameru un aizsedzot pacienta kermeni apsargam, kur? atradas neliela gaiteni uz kresla iepretim lazaretes atvertajam durvim, iebaza zem cipkarti. vina krekls un tik tikko cuksteja:
– Pec pusstundas. Par signalu.
Pacients ?o laiku pavadija, gulot uz cietas estakades gulta feld?eru kabineta, pilnigi nekustigs, ar stiklveida skatienu lukojoties griestos. Vin? bija gatavs…
…Apmeram pirms diviem mene?iem Tronheima feld?era maja paradijas divi sve?inieki. Feld?eris dzivoja viens: vina sieva nomira pirms desmit gadiem, un vina divdesmit gadus veca meita studeja Francijas universitate modernaja ainavu dizainera profesija. Stulba meitene! Vai varbut tas bija Parizes gaiss un reibino?a brivibas sajuta, kas pagrieza mazo balto galvu nepieredzeju?ajam norvegu provincialam?! Mana meita nepratigi iemileja skaistu melnmatainu arabu no paralelas fakultates. Vini pat sanaca kopa, lai uz vairakam dienam apciemotu savu tevu Tronheima, ar savu dedzigo milestibu izkauseja padzivoju?a atraitna sirdi un sanema tevi?ku svetibu. Turklat meita jau bija se?us mene?us stavokli un driz dzemdeja burvigus dvinu zenus. Jaunizveidotais vectevs atradas septitajas debesis un bez vilcina?anas piekrita, ka jaunai maminai un jaundzimu?ajiem labak dzivot teva dzimtene, Vidusjuras siltaja klimata, nevis miglainajos un vesajos Norvegijas ziemelos.
Un tagad no turienes, no Libijas Tripoles, vina maja paradijas ?ie briesmigie sve?inieki. Vini demonstreja desmitiem laimigas gimenes fotografiju un mierigi zinoja, ka vina mazbernu un meitas bez makoniem nakotne un pat vinu pa?u dziviba ir pilniba atkariga no vinu paveles beznosacijuma izpildes. Savu vienigo tuvinieku laba feld?eris bija gatavs uz visu.
Ta vin? kluva par uzticamu sazinas «pavedienu» pacientam no nodalas Nr.2C ar arpasauli. Turklat feld?ere sanema vairakus table?u iepakojumus, kas bija jaiedod pacientam klinika izrakstito vieta. Tabletes darija brinumus: ieslodzita prats noskaidrojas, vina garastavoklis uzlabojas, vin? jutas vieglaks un atdzivojas. Tagad vinam nacas izlikties: atdarinat smagu svilsto?u gaitu, slaistities, izlikties par personu, kas atrodas antipsihotiska medikamenta etapazina ietekme. Un 5A palatas iemitniekam – sirmgalvim ar smagu sirdskaiti un atkartotam lekmem feld?erei nacas iedot vel vienu tableti stingri noteiktaja laika. ?odien ir pienacis laiks…
Pacients Nr. 2C pastavigi iztelojas katru nakamo soli, pateicoties noradijumiem, kas tika sanemti ar sanitara starpniecibu, un nekadi nereageja uz zaigojo?o signalu, kas tika dzirdets no skalruniem un balss pazinojumu: «Kods 3—4, Centralais portals, 5. kab.». Pazinojums tika izteikts vel vairakas reizes. Pacients juta, ka uz vina pleca dusmigi kartigi atpu?as. Vin? atvera acis un lenam piecelas. Saskana ar iestades noradijumiem pec ?adas paveles brivajiem stacionariem nekavejoties bija japiesakas noraditaja vieta, un visi pacienti janogada savas istabas un japaliek tur pavado?o stacionaru tie?a aizsardziba.
Lenais celojums beidzas pie kameras durvim. Nr.2C pa?laik bija vienigais apdzivotais mazaja West Wing palata.
– Nac iek?a!
Pacients uz nestabilam kajam ?upojas uz gaiteni, un kartibnieks automatiski izstiepa roku, lai vinu atbalstitu, un pec tam ar vieglu sperienu nosutija uz kameru, ka vin? bija darijis ne reizi vien. Tacu ?oreiz pacients negaiditi asi un specigi pavilka izstiepto roku. Apjukums un panika atspogulojas kartibnieka seja: ieslodzitais, piepumpets ar narkotikam un tik tikko vilka kajas, pek?ni izradija vardarbigu darbibu – kas noticis? Tacu jau nakamaja mirkli pacienta celis vinam specigi iesita vedera lejasdala, un specigs sitiens no divam savilktam rokam krita pa atsegto pakausi. Bezsamana eso?ais kartibnieks smagi sabruka uz plastmasas klatas gridas.
Ieslodzitais atri pargerbas pelekaja krekla un bikses, piestiprinaja zetonu, aizsedzot fotografiju ar krekla kabatas atloku. Vin? ievilka kartibnieka kermeni palata un ar plaukstas malu veica labi kalibretu sitienu pa miega arteriju. Tagad vin? vairs necels trauksmi. Nekad. Pacients klausijas: nekas netrauceja nodalas iek?ejo klusumu, bet arpuse bija tik tikko dzirdams tuvojo?a helikoptera rotoru troksnis. Tatad bija atliku?as nepilnas tris minutes. Ieslodzitais metas uz izeju no nodalas un pec tam pagriezas pa kreisi, uz aizmuguri, darba, kapnu telpu. Celu uz to vin? pavera ar cipkarti, ko sanema no feld?era.
Kadam vecaka gadagajuma pacientam palata Nr.5A tie?am bija lekme. Klinikas arsti, kas vinu apskatija uz vietas, konstateja vispareju vina stavokla pasliktina?anos un sirds aritmijas pazimju attistibu. ?ados gadijumos pacientu bija paredzets nogadat intensivas terapijas nodala, tas ir, evakuet no salas. Vini nekavejoties sazinajas ar Centralo klinisko slimnicu un pieprasija helikopteru vai laivu. Laikapstakli ?ajos platuma grados bija arkartigi nestabili, tapec arstiem nebija daudz ceribu uz rotorplanu. Tacu ?oreiz parsteidzo?i atri paradijas transporta atras palidzibas helikopters ar Veselibas ministrijas zimotnem. Slima sirmgalvja iekrau?ana uz kuga tika organizeta, neieverojot daudzas birokratiskas proceduras: pacientam kluva sliktak vina acu priek?a, un radas nopietnas bailes par vina dzivibu. Tatad, lai tas notiek Centralaja klinika. Pec piecam minutem helikopters pacelas aug?up, strauji pagriezas pret juru un atri pazuda nebeidzama sagrauztu zemu makonu un biezas pelekas miglas virkne.
1. nodala
Germans Talejevs lenam brauca pa nesen asfaltetu celu uz savu vasarnicu netalu no Maskavas, kas atrodas neliela meza mala. Vin? ?eit bija reti. Daudz retak, neka mes veletos. Neskatoties uz vina profesijas acimredzamo publicitati – Talejevs bija zurnalists – vin? mileja klusumu un vientulibu. Varbut vinam patika ari mak?keret, tacu pedejos gados vinam nebija ne reizi vien bijusi iespeja parbaudit, vai vinam ir ?i aizrau?anas. Vinam parasti pietika ar dazam stundam, kas pavaditas dzila, miksta kresla pie liesmojo?a kamina ar konjaku un cigaru rokas. Bez gramatam, televizora un datora.
?odienas vizite ?aja «svetita vecpui?a patversme» izvertas par parsteigumu pa?am Talejevam: vin? sanema zvanu no virie?a, kura loti pieklajigs lugums bija stingrs pavele Herai. Ne tik daudz oficialas paklautibas del, bet gan dzilas cienas del pret zvanitaja personiskajam ipa?ibam. Nekad ilgus gadus ilgas pazinas, kas pamazam parauga draudziba, vini nebija tiku?ies publiski. To prasija visstingraka slepeniba, kas bija absoluti nepiecie?ama lieta, kurai Talejevs veltija savas neparastas dabas labakas ipa?ibas. Un ta nebija zurnalistika!
Germans Talejevs bija viens no tie?ajiem komandieriem noslepumaina un noslepumaina organizacija, kuru pa?i tas dalibnieki vienkar?i sauca par komandu. Vinai nebija cita varda. Un kam tas varetu but vajadzigs?! Neviens dokuments neapliecinaja ta pastave?anas realitati. Nav rikojumu vai instrukciju, atskai?u par paveikto darbu vai algas lapinam. Nebija pat apstiprinatas iek?ejas strukturas. No tikai duci pilnas slodzes darbinieku butu gruti izcelt tris komandierus, kuriem bija tie?s kontakts ar kuratoru. Vini sanema no vina uzdevumus, un vinu turpmako darbibas brivibu praktiski nekas neierobezoja. Tomer, neskatoties uz ?adu ?kietamu areju iluzoriju, Komandas atrisinatie uzdevumi bija diezgan reali un vitali nepiecie?ami. Komanda rikojas tur, kur beidzas oficialas valdibas un dro?ibas strukturu pilnvaras. Turklat vina izmantoja metodes, kas biezi vien nonaca klaja pretruna ar oficialo valsts doktrinu un pat dazos gadijumos deklareja morales un etikas principus.
Kopuma visa valsts vara stradaja Komandas laba. Vinas riciba bija visu tiesibsargajo?o iestazu resursi. Tas veiktajas operacijas bija iesaistiti jebkuras nodalas darbinieki, par to pat nenojau?ot. Visbiezak ?adi jauniesauktie bija pilnigi parliecinati, ka strada «sabiedroto speku» laba – FSB, Iek?lietu ministrijai, GRU -, jo ipa?i tapec, ka paveles vervet vienmer naca no tadiem Kremla varas stratosferas augstumiem, kur neviens nebija. uzdro?inas versties pec precizejuma vai apstiprinajuma.
Par Komandas esamibu zinaja tikai divi cilveki. Turklat Pirma nekad neiejaucas sava darba, bet tikai atzina un atbalstija ?is vienibas klatbutnes nepiecie?amibu tik joprojam nemierigaja pasaule. Tas bija Krievijas prezidents.
Otrais… ?is bija kurators. Vladimirs Viktorovics Aleksakhins, Krievijas Federacijas prezidenta pastavigais paligs. Cilveks, ar kuru zurnalists Talejevs tagad gatavojas satikt sava maja.
Gera raknajas cimdu nodalijuma: tur vienmer guleja vasarnicas ieejas vartu atslega. ?oreiz vinu atrast neizdevas. Vin? meginaja atcereties pedejo reizi, kad vin? apmekleja savu lauku rekolekciju. ?kiet, pirms trim mene?iem, kopa ar Seryoga Redin. Vai ari tas bija Gjulcatajs, kur? pierunaja vinu atpusties dabas klepi? Ak, vienalga. Bus jaizkapj no ma?inas, jaiet iek?a maja un japanem uz naglas piekarta rezerves atslega.
Talejeva vasarnica nebija nevienas ipa?i slepenas sledzenes, tacu tika uzstadita uzticama signalizacija ar videokameram un kustibu sensoriem, kas savienota ar cetrus kilometrus attala policijas cietok?na talvadibas pulti. Bridinajums tiks aktivizets ari vina automa?inas navigatora, kas savienots ar satelitu izseko?anas sistemu. Reti kur? vareja lepoties ar tadiem zvaniniem un svilpieniem. Nu, zurnalists Talejevs nav pirmais, ar kuru vin? satiekas. No visas komandas vin? bija vienigais ar «oficialo seju». Turklat tadu, kas spideja visos valdibas limenos. Vinam bija pastaviga akreditacija Kremli, vin? pavadija valsts augstakas amatpersonas vinu valsts vizites visa pasaule, un intervijas vinam neatteica lielaka dala mediju un privatpersonu.
Hera izkapa no ma?inas pie neuzkrito?iem vartiem. Dacas zogs bija pamatigs un diezgan augsts, tacu pat ?eit, uz cela, iespiedas speciga tikko ceptas galas smarza, gar?vielu aromats un zilgani ugunskura dumi. Zurnalists skali noklepojas un atvera neaizslegtos vartus. Apmeram 45–50 gadus vecs, gara auguma virietis gai?os, novalkatos dzinsos un nieciga beisbola cepure ar garu vizieri uz isi apgrieztiem sirmiem matiem, pagriezas pret vinu no grila, kas atrodas pa kreisi no majas.
«Pec maniem aprekiniem, tev vajadzeja but ?eit pirms 12 minutem,» sveicinataja balss bija klusa, bet loti skaidra, «Laikam tu gaidiji aiz stura, kamer kebabs bus gatavs, netiri rokas?»
– Es vienkar?i negribeju tev, Vladimir Viktorovic, atnemt visu prieku, ka esi iepazistinats ar augsto kulinarijas makslu. Kur tu esi, aiz savas daudzzobu sienas, tu redzesi dzivu gaismu, aizrisies ar dumiem…
Asistents patiesiba klepoja, splava un kratija duri Talejevam:
– Vin? ari skriceleja, zilniek! «Vin? berzeja acis ar plaukstu. – Brauciet ar ma?inu – un, ludzu, naciet pie galda, kungs!
Zem Talejeva liela ozola atradas gar? koka galds ar izraktiem soliem. Tagad viss galds bija nosets ar dazadu zalumu kekariem un izklats ar pudelem ar krasainam etiketem. Hera noraido?i pakratija galvu.
– Bet jus joprojam nelaujat man izradit patiesi krievisku viesmilibu un viesmiligi sagaidit goda viesi teritorija…
Vladimirs Viktorovics partrauca:
– Ja, ja, ja, jusu personiga teritorija! Es dro?i vien pielavu kludu, paradoties ?eit, bet es to visu loti gribeju. – Viesis pla?i zestikuleja pa izcirtumu majas priek?a. «Un es veicu visus piesardzibas pasakumus.» Jus ?eit nevienu neredzat, un jus nevienu nepamanijat cela.
Talejevs loti labi zinaja, ka kurators nekad neparvietojas bez atbilsto?as apsardzes un eskorta transportlidzekliem. Vin? neuzskatija sevi par tiesibam mainit noteikto kartibu augsta ranga ieredniem. Bet Hera tie?am neieveroja sargus.
«Nu, lausimies navejo?ajam rijibas grekam!»
Pec stundas vini pilni un apmierinati ievacas maja un apmetas viesistaba pie klusi sprak?keja kamina. Talejevs aizdedzinaja savu parasto tievo melno cigaru, un Asistents beidzot pargaja pie galvenas vizites temas.
«Mes neesam redzeju?i viens otru ilgu laiku, un man nebija iespejas dalities ar interesantam zinam.» Pec notikumiem ?picbergena jus driz kopa ar prezidentu aizbraucat uz Vini un no turienes uz Dienvidameriku. Un pa?as zinas nebija par ko nopietni uztraukties, bet tas krajas. Un pec kada laika mani saka parnemt neskaidras priek?nojautas…
Prezidenta paliga intuicija kalpoja ka pilsetas saruna visa valdibas aparata. Talejevam, kur? vinu pazina no pirmavotiem, vina jau sen ir bijusi gandriz standarta pasakums.
– …koncentre?os uz galvenajam zinam hronologiska seciba. Vai atceries, fa?istu dargumu gadijuma teroristu sarunas tika pieminets Altairs? Vai esat ari ieteicis, ka ?i varetu but baze uz kadas no arhipelaga salam? – Zurnalists piekrito?i pamaja ar galvu. – Norvegi toreiz ar NATO palidzibu organizeja diennakts laivu patrulas apkaime. Teroristi atklajas. «Altair» izradijas vairak tranzita punkts un vienkar?i nevareja pastavet autonomi ilgu laiku. Banditi nolema partraukt kugniecibas blokadi. Viniem, visticamak, nebija precizu datu par operacija iesaistito bloka speku skaitu. Citadi vini nebutu iekluvu?i nepatik?anas! Viniem pat nelava parvietoties talu no savas neapdzivotas salas. No 25 cilvekiem 22 gaja boja uz vietas. Tris tika sagustiti. Divi tika nosutiti uz nometni Gvantanamo lici.
Vladimirs Viktorovics lenam piecelas no divana, ar pokeru maisija kamina zusto?o malku un ieleja sev konjaku glaze ar vederu. Atgriezies sava vieta, vin? vienaldzigi jautaja:
– Un kur? bija tre?ais, jus neinterese?
– Es baidos tevi pievilt, bet, bez ?aubam, es domaju.
– ?
– Varbut tagad visa pasaule man ir tikai viens «pazistams» dzivs terorists. Protams, neskaitot bin Ladenu! Un tu pat nejautatu par kadu, kuru nepazisti. Tatad tre?ais ir Azerbaidzanas.
– Bravo jusu milota ?erloka Holmsa deduktivajai metodei!
Zurnalists paklanijas uz visam pusem, un paligs turpinaja:
«Vin? izradijas gudraks par savu kungu Sallahu vai varbut glevaks un nesteidzas ar galvu Grumant raktuves zem lodem un spradzieniem, bet vinam izdevas noklut Altaira pa aplveida celiem, pamatoti palaujoties uz palidzibu, atbalstu un bilete uz Eiropu». Tas neizdevas. Bet man izdevas izdzivot un izlikties par ?izofreniju. Un, jadoma, loti talantigs. Jo divas vai tris vietejo psihiatrijas korifeju padomes vienbalsigi apstiprinaja: ja, vin? ir slims, smagi un bezcerigi. Un vini vinu atstaja specializeta cietuma klinika ipa?i bistamiem noziedzniekiem uz kadas Norvegijas salas.
– Jus vismaz varetu man uzrakstit zimiti Vine. Vai uz Braziliju un Venecuelu. Galu gala vin? ir gandriz mans krustdels.
«Es nevareju, Hera.» Jo par to visu uzzinaju pavisam nesen. Noladets ?is starptautiskais noslepums un politkorektums!
– Tatad vini ielaida kazu darza…
– Tomer jums nav augsta viedokla par Eiropas specialajiem cietumiem.
– Man ir diezgan augsts viedoklis par azera spejam.
– Labi, izlaidisim notikumus, kas ir nenozimigi un neinteresanti. Pariesim pie apoteozes. Apmeram pirms mene?a Azeram izdevas aizbegt no ?is slimnicas.
Talejevs izdarija zestu, ko var nekludigi interpretet ka «Man nebija ?aubu!»
– Krievijas valdiba tika oficiali informeta par ?o notikumu.
– Tas jau ir sasniegums!
– Neesiet ironiski. ?aja gadijuma detalas ir loti svarigas, tacu tas vienkar?i pietruka! Norvegijas vikingi vienmer ir biju?i klusi un atturigi. Yessss… Ko mes daritu bez saviem labiem draugiem Mossada?! Vai redzat, kados aplveida veidos ir jaiegust patiesiba?
– Un dro?i vien nav leti?
– Labak, ja tu nezini. Tatad ?im cietumam ir loti laba reputacija. Nevienas beg?anas! Un Azer nekad nebutu varejis no turienes aizbegt viens pats, ja ne palidziba no malas. Tika atrasti interesenti, kas veica visus organizatoriskos darbus. Vini identificeja vienu darbinieku ar nevainojamu reputaciju un lielu darba pieredzi slimnica no masu personala vidus. Vina pieaugu?a meita macijas Sorbonna, apprecejas ar arabu izcelsmes studentu un dzemdeja jaukus dvinus. Vai nu pa?i jaunie vecaki nolema, vai ari ?aja posma iejaucas «ieinteresetas puses», bet jauna gimene devas uz vira dzimteni Libija. Tad tas ir tehnikas jautajums: elementara un abpuseji izdeviga ?antaza ar meitas un mazbernu veselibu un dzivibu. Feld?eris neap?aubami izpildija visas prasibas: pabaroja pacientu ar nepiecie?amajiem medikamentiem, nodeva detalizetas instrukcijas utt. X diena Azer tika izvests no slimnicas ar Norvegijas Veselibas ministrijas helikopteru, kas, protams, piedereja teroristiem. un bija vairakas minutes priek?a uz kliniku nosutito par isto lietu.smagi slimiem ieslodzitajiem ista medicinas laiva. Nevareja atrast nekadas pedas, iznemot piekraste pamestu helikopteru. Slimnicas feld?eris neko nevareja darit, lai notiritu attelu, un pakaras bulli ar sava krekla piedurknem.
– Cik eleganti! Un pats galvenais, tas ir ticams.
– Piedod, Hera, man vienkar?i nav laika apspriest nianses. ?is zinas mani loti satrauca, jo izdariju elementarus secinajumus. Azerbaidzanas nav Sallah, un starptautiska terorisma meroga tas ir mazs skaitlis. Kapec vajadzeja veikt vairakkarteju piespeli – un dargi! – operacija, lai vinu atbrivotu? Var but viens merkis: izmantot Azer apgabala, kur tikai vin? var dot maksimalu labumu saviem ipa?niekiem. Un tad es atcerejos vienu butisku niansi.
Vladimirs Viktorovics noraizejies paskatijas uz savu plaukstas hronometru:
– Oho, mums tas japabeidz! Mazliet ielejiet mus, saimniek, jo man kakls ir sauss no tik garam runam. – Vin? gaidija, kamer glazes piepildisies. – Iedzersim jusu komandai. Lai vinai mazak darba un vairak prieka. Un ne tikai oficialas…
– MUSU komandai!
Vini kopa iztuk?oja glazes, un kurators turpinaja:
– Tatad, par niansi. Galu gala Azer pirmo reizi paradijas Murmanskas pilsetas tirgu pat pirms sakas viss stasts ar ?picbergenu. Vin? paradijas gandriz no nekurienes, ar naudu un varu aiz muguras, un isa laika parnema pusi no Kolas pussalas organizetas noziedzibas. Tas nozime, ka vina kungi no al-Qaeda jau planoja nopietnu savu darbibu aktivize?anu ?aja regiona. Tapec tika izvelets Azer: biju?ais virsnieks Krievijas flote, zemudenes kimikis pec izglitibas, dedzigs nacionalists sirdi. Vini tagad gatavo rupigu dosje par vinu. Tacu jau tagad ir skaidrs, ka Al-Qaeda savus planus nav atmetusi. Tici man, Hera, tiek gatavots liels teroristu uzbrukums.
– Vai nav risks sutit Azeru tur, kur vini vinu pazist?
– Kas zina? Jus neesat vietejais, jus «izcinijat karu» un aizgajat. Ka organizetas noziedzibas galvena figura vin? vel nebija nacis gaisma un deva priek?roku vienmer palikt ena. Un logika, Talejev, ir spitiga lieta: tikai tur Azer var but pec iespejas efektivaks! Tapec vini vinu izvilka no Norvegijas psihiatriskas slimnicas.
