Edgars Auziņš "Bumba prezidentam"

No Norvēģijas psihiatriskās slimnīcas ir izbēdzis bīstams terorists ar iesauku Azer. Noziedznieka meklēšana tiek uzticēta vācu Taleev īpašai kaujas grupai. Kaujinieki saprot, ka šī bēgšana nav nejauša. Kāds plāno izmantot Azeru, lai īstenotu liela mēroga teroraktu. Bet kur un kad tas notiks? Izmeklēšana aizved Talejeva komandu uz vienu no ziemeļu pilsētām, kuras ostā pilnā sparā notiek kodolzemūdenes reaktora demontāža. Šķiet, ka nāvējoša akcija tiek plānota šeit.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 04.04.2024


– Luk, jums razo?anas sanaksme, komandieri!

– Tagad atri precizesim dazas detalas.

Zurnalists novertejo?i paskatijas vispirms uz piesieto puisi, pec tam uz ievainoto un, pienemis lemumu, virzijas uz pedejo. Bandits, atgazies, klusi cuksteja. Pienacis vinam klat, Talejevs smagi uzkapa uz asinojo?as bruces. Nelaimigais kliedza tik skali, ka Hera nekavejoties atlaida spiedienu, bet neiznema kaju no bruces.

– Kapec tu mums uzbruki? Mes nevienam netraucejam, tikai gribejam mierigi izdomat musu kravas nozaude?anu.

Bandits bridi vilcinajas ar atbildi, un zurnalists nekavejoties palielinaja spiedienu. Kad nakamas vaidas rimas, vin? pamaco?i teica:

– Atbildiet atri, bez vilcina?anas. Nu labi!

– Le?aks paveleja!

Hera paskatijas uz Oranzu, kur? bija iebazis galvu grida, un ievainotais apstiprino?i pamaja ar galvu.

– Es neko nezinu! Es tevi pat nekad neesmu redzejis. Un Le?aks paveleja…

– Klausieties ?eit uzmanigi. Jusu Le?aks, tapat ka jus, mus nekad nav redzejis un pazinis. Kapec vin? to pasutija?

Ievainotais virietis apmulsuma tikai grasijas paraustit plecus, kad Heras kaja sakustejas uz vina bruces.

– Nav vajadzibas! Ludzu!! Pirms jusu iera?anas vin? tika informets pa radio. Es pats to dzirdeju.

– Kas tev pateica?

Ievainotais kluseja.

«Es jautaju pedejo reizi: kur? pazinoja par musu iera?anos?»

– Es nevaru! Vin? noteikti mani nogalinas!!

«Es to izdari?u pirms vina, un tas loti sapes.» – Talejevs brutali uzspieda uz bruces. Tad vin? paskatijas apkart un pacela netalu gulo?u somu sievieti. «Jus varetu mierigi nomirt no asins sainde?anas vai brinumaina karta izdzivot, bet jums nebus laika: es lenam nogriezi?u tev kaju ar ?o nazi.»

Un patiesiba vin? cirta ar asmeni tie?i virs celgala.

Ievainotais saka atri runat:

– Ta ir Torpeda! Torpeda! Vin? ?eit ir priek?nieks. Tu biji vina treileri un tad aizgaji. Es nezinu, par ko jus runajat, bet Torpeda nekavejoties paveleja musu Le?akam nopietni rikoties ar jums. Un ari, lai uzzinatu, no kurienes jus nacat un kapec. Un tad tik un ta iemerc.

– Vai nav biedejo?i? – Hera pat nopietni ieinteresejas. – Ja ne par slepkavibu, tad par tavu likteni: vinus noteikti piekers.

– Blakus sliedem ir purvs. Un tu neesi musejais, neviens nezinas, kur likties.

Kaut ko izlasijis ievainota virie?a acis, zurnalists klusi jautaja:

– Nu, mes neesam pirmie, vai ne?

Ievainotais kluseja, pagriezis galvu prom. Talejevs izmeta nazi un piegaja pie Anatolija:

– Tie vairs nav dzelzcelnieki. «Vin? lenam apskatija visu slaktina vietu. – ?i ir pilniba izveidota noziedznieku banda. Un diezgan pieredzejusi, spriezot pec vinas gatavibas izmantot jebkuru ieroci. Bet tie nav tie, kas mums tagad ir vajadzigi. Padoma…

Tobrid Oranza kabata atskaneja racijas ?nakona un dzirdama apslapeta balss:

– Le?aks! Le?aks!! Kapec pie velna jus tur rakaties? Kapec tu nezino?.. Le?aks!..

Hera metas uz izeju, skrienot Anatolijam kliedzot:

«Mes nevaram laut vinam aizbegt!» Mums tas ir japarsteidz!

4. nodala

Vini abi izleca no noliktavas un, cik vien speja, metas uz ?taba piekabi. Pie ieejas taja Talejevs, kur? ieradas pirmais, apstajas uz sekundi, lai atvilktu elpu. Tad atveras piekabes durvis, un virietis zirnu kazoka un veste soloja tie?i preti zurnalistei. Tik?anas bija negaidita tikai vinam. Hera bija vinai gatava. Tapec vin?, ne mirkli nevilcinoties, izdarija specigu celgala sitienu pa virie?a kajstarpi un pec tam rupji iegruda vinu atpakal istaba. Tur Anatolijs pieleca pie bandita, kur? meginaja piecelties no gridas, aplika rokas aiz muguras, liekot vinam gulet uz vedera, iespieda celgalu mugura un paskatijas apkart, meklejot kaut kadu virvi.. Zurnalists vinam pasniedza garu stipras auklas gabalu, ko vin? atrada atverta dzelzs skapja atvilktne. Tolja veikli saseja virie?a rokas. Tad vin?, padomajis, cie?i saseja kajas kopa. Tikai tad vin? uzgruda banditu uz gara solina.

Torpeda izskatijas vecaks par visiem parejiem vina lidzdalibniekiem, vinam bija apmeram piecdesmit gadu. Bandita masivais rumpis, iss biezs kakls un plata, saplacinata galva radija ieverojama speka iespaidu. Vin? turpinaja sapes grimaset sitiena vieta, bet taja pa?a laika vin? iemeta isus skatienus apkart no savam biezajam nokarenajam uzacim, ka nomedits dzivnieks, kas drudzaini mekle kaut mazako iespeju uzbrukt vai aizbegt. Tapec vina sasietas kajas ne?kita ka lieka piesardziba.

Talejevs uzreiz sajuta ?o speku un saprata, cik gruti butu sanemt atzi?anos no ?ada vaditaja. Nebija neka lidziga «patiesibas serumam»; pa rokai nebija skopolamina. Anatolijs dro?i vien domaja par to pa?u, kad nolema uznemties grutos pratinataja pienakumus.

«Labak pastaigajieties aiz durvim, patron, kamer mes runajam ka virie?i.»

– Jus esat liki, nelie?i!… – Talak Torpedas runa bija viena nekitriba. Tolja pacela no gridas netiru, ellainu lupatu un ar speku iegruda bandita mute improvizeto rikli. Verbalo netirumu straume apstajas, to nomainija kidigs ruciens.

Zurnalists devas prom pie durvim, un vina partneris izvilka no jostas pistoli ar garu stobru un izdarija banditam vairakus precizi noteiktus sitienus ar rokturi zona aiz auss. Ta bija loti sapiga vieta, tacu Torpeda vienkar?i paraustija galvu un sasprindzinaja visus muskulus, meginot saraut roku un kaju saites. Vin? pat piecelas no sola un tad Anatolijs ar pistoles stobru uzsita uz aug?u bandita deguna. Sitiens parrava vienu nasi un salauza deguna starpsienu, ka rezultata asinis pluda ka struklaka. Bet stobrs dro?i vien aizkera ristities un atlaida to valigak, jo Torpedu ar meli izdevas izstumt lupatu ara, un vin? nopietni meginaja ar zobiem satvert bendes seju. Taja pa?a laika treilera sienas satricinaja skala kauciens. Anatolijam tik tikko izdevas izvairities no uzbrukuma un islaicigi imobilizet banditu ar sitienu pa templi.

Aizelpas un asinim notraipits Anatolijs velreiz atkartoja komandierim:

– Ej, ej, pastaigajies, uzpipe, paskaties apkart. Es jutu, ka ?eit bus jaizmanto visneparastakas metodes…

Talejevs domigi sacija:

«Protams, jums bus japamegina.» Es tikai baidos, ka tas ir parak ciets rieksts. Vai jums ne?kiet, ka vin? labpratak nomirtu, neka teiktu kaut ko citu, nevis lastu vardus?

Vina jautajums palika neatbildets, jo pek?ni paveras aizkars no otras istabas, un brigadieru istaba ieskreja jauns virietis. Vin? miegaini mirk?kinaja acis, lidz vina skatiens koncentrejas uz asinaino banditu, kur? bezsamana guleja uz sola. Atrautiba un nesapra?anas deva vietu parsteigumam un zelumam (!). Jaunais virietis paspera divus ?aubigus solus uz priek?u un nometas celos sola priek?a. No vina mutes iznaca pilnigi neparedzamais:

– Torps… tetis!!!

Un Torpeda pek?ni atvera acis!

Talejevs atri izgaja uz priek?u no durvim, satvera jaunekli aiz matiem, pek?ni pacela no celiem un nosvieda uz blakus sola. Tad vin? pamaja ar roku Anatolijam, un vini abi veikli sagrieza pui?a rokas un kajas. Ja jauneklis tikpat ka nepretojas, tad atjedzies vaditajs nikni zvereja, ap?lakstidams asinis, un meginaja piecelties. Tolja atrada lielu stieplu spoli dzelzs kastes pie ieejas un ar to piestiprinaja Torpedu pie biezas un izturigas caurules, kas iet pa visu telpu netalu no gridas. Bandits lemti apklusa.

Tagad zurnalists zinaja, ka likt Torpedu sadarboties!

«Nu,» vin? klusi teica, «?kiet, ka mes tie?am nevaresim no jums neko dabut.» LABI. Jus esat izdarijis savu izveli. Purvs aiz sliedem esot dzil?. Pienems visus. Un kapec jums ir jadzivo ilgak? No visas jusu brigades dzivi paliku?i tikai divi vai tris invalidi. Kads tur «darbs»?! Bet paligi noliktava ir se?inieki. Vini nezina, kas mus interese, vini nav redzeju?i cilvekus, kurus jus, iespejams, satikat. – Bandits spitigi kluseja, bet Hera tam nepieversa nekadu uzmanibu. – ?is zinatkarais eksemplars ir pavisam cita lieta! «Vin? noradija uz jauno virieti. – ?i ir tava laba roka. Vin? noteikti visu apzinas. Tapec mes tagad ar vinu runasim. Ar aizrautibu!

Pirmo reizi bandits runaja normala valoda:

«?is ari neko nezina.» Vin?… ir ka mans adjutants. Dodiet, atnesiet, parbaudiet…

– Labi. Apsveriet, ka es jums ticu. Bet man nez kapec ?kiet, ka tie?i vin? tev ir ipa?i mil?. es kludos? – Torpeda drumi kluseja. – Un tu runasi vina vieta.

Tagad bandits pilniba pagrieza galvu uz saniem. Hera saproto?i pamaja.

«Mums ir loti maz laika, tapec mes paatrinasim procesu, cik vien iespejams.»

Talejevs panema stieplu spoli, uzkapa uz galda un vienu ta galu pieseja pie masiva aka, kas izlida no griestiem. Otra gala vin? atri izveidoja cilpu un nemierigi parbaudija ta labo slide?anu. Acimredzot zurnalistam kaut kas nepatika, jo vin? versas pie Torpedas:

– Ja, stieple nav labi ieziepeta virve. Tas nemitigi iestregs, paleninas… Sapes kaklu. Bet mums nav vajadzigs atrums, vai ne? Lai paatrinatu navi, nav nepiecie?ams lauzt kakla skriemelus. Lena noznaug?anas ir loti iespaidiga aina. Ipa?i tiem, kas skatas no malas, vai jus nepiekritat? Nu labi. Un ja nu pa?a dels tava priek?a raustisies ka tada lupatu lelle, vai ne?!

Pat pilnigi nocietinata bandita dvesele nevareja izturet ?adu argumentaciju. Vin? atkal noruca un raustijas ar visu kermeni, bet gan vads, gan caurule izradijas pietiekami stipra. Tad caur rukonu atskaneja histeriski kliedzieni:

«Es neko neteik?u, jus nelie?i!» Slepkavas!! Nekas-o-o-o!!! Jus visi mirsit, mirsit, mirsit…

Zurnalists vienaldzigi paraustija plecus. Kopa ar Tolju vini nosedinaja jaunekli uz solina tikai metra attaluma no lokojo?as Torpedas, aplika vinam ap kaklu stieples cilpu, un Hera atkal beidzot noreguleja sapigas un lenas naves instrumenta garumu.

– Bet tagad, ka jau soliju, procesu paatrinasim.

Ar ?iem vardiem Talejevs nogaza uz saniem solinu, uz kura staveja jauneklis. Treileris kluva parsteidzo?i kluss. Cilpa uzreiz nesavilkas, bet iestrega viena no daudzajiem metala stieples likumiem. Nelaimiga virie?a kermenis raustijas, vin? secas… Klik?kini! ?is vads zem rausti?anas slodzes svara izslideja viena likuma un paleninajas nakamaja. Pakarta virie?a kakls un seja kluva purpursarkani, uz lupam paradijas putas, un sek?ana kluva zemaka un isaka. Negaidot nakamo klik?ki, zurnalists versas pie Anatolija:

– Ejam ara, panemsim pauzi, uzpipesim… Un lai ?is dejo. Ak, vin? ne tikai dusmoja sev, bet ari sudija sevi! Ak, cik neestetiski.

Abi izkapa no piekabes un aizvera durvis. Talejevs uz ielas uzmanigi paskatijas pulksteni:

«Es domaju, ka vin? iztures vel piecas minutes.» Lai gan… Ka cilpa iet un vads krit.

Pec simts sekundem no treilera atskaneja sirdi ploso?s, necilvecigs kliedziens.

Asaras riteja par Torpedas vaigiem. Vads, kas vinu tureja, saplesa vina vesti un iegriezas dzili kermeni. Vin? tam nepieversa nekadu uzmanibu, vina arpratigais skatiens bija iekalts dela seja, ko izkroploja cie?anu grimases. Anatolijs atri satvera zem kajam jau ta novajeju?o un nepretojo?os kermeni, un Hera ar grutibam at?ketinaja ap kaklu sasieto stiepli. Noliku?i nelaimigo virieti uz galda, abi saka vest vinu pie prata. Kad paradijas pirmas atmodas pazimes, Talejevs apsedas uz solina preti banditam, kas bija piesiets pie caurules, un jautaja:

– Nu?

Pec pusstundas vini visu zinaja.

Vel nesen zadzibas Isakogorkas dzelzcela mezgla bija haotiskas, izoletas un neorganizetas. Lidz ar kapitalisma uzplaukumu valsti krasi samazinajusies, pat praktiski izsikusi precu plusma uz neperspektivo regionu. Nebija jau no ka lielas pelnas, bet kads ieguvums butu no kilograma naglu vai ellotu gul?nu para?!

Tacu valsts pamazam izkapa no sliek?na, un pat ciemojo?ie uznemeji pluda uz ?iem polarajiem regioniem, un vinu Rokfelleri saka rosities. Pilsetas un mazpilsetas tika atverti privatie veikali, kafejnicas un restorani, atdzima buvniecibas bizness, un kluva izdevigi kaut ko razot pa?am, kaut ari nelielu. Un saka plust precu, produktu, tehnikas plusma… Lauvas tiesa piegazu gandriz pilnigas pienacigu celu neesamibas del krita uz dzelzcela transportu.

Lielie vilcieni, kas apgada kugu buves vai aizsardzibas rupniecibas uznemumus, nebija versti: ?adu kravu zudumu ir viegli noteikt un aprekinat. Turklat ?adiem cilvekiem aiz muguras staveja valsts, ar kuru, ka zinams, vienmer ir slikti jokot. Bet cik brini?kiga balva bija simtiem un tuksto?iem mazu precu sutijumu, kas tika nosutiti atsevi?kos konteineros vai vagonos! Viniem dokumentacija bija primitiva un biezi vien nekonsekventa: galu gala piegadataja, razotaja un sanemeja galvenais uzdevums bija maldinat partneri. Tatad pat tad, ja, ierodoties notikuma vieta, tika atklats iztrukums, tiesa kaut ko pieradit bija pilnigi neiespejami. Ja, neviens to nedarija, dodot priek?roku vai nu samierinaties ar neizbegamajiem «atkritumiem» transporte?anas laika, vai ari maksat «kam vajadzetu». Katrs uznemejs ?o jautajumu atrisinaja sava veida.

Dzelzcela mezgla saka apgrozities liela nauda. Agri vai velu kadam nacas paklaut raibo siko zaglu, krapnieku, konteineru zaglu un automa?inu nolaupitaju masu. Torpeda kluva par tadu cilveku.

Vina uzkap?anas vieteja troni sarezgitas peripetijas Talejevu neintereseja. Nepiecie?ama informacija tika paslepta pedejo viena vai divu mene?u notikumos. Tie?i ?aja laika Torpeda tika identificeta. Un ta nebija policija. Apmeram pirms mene?a divi loti pieklajigi cilveki ieradas ?eit, pie galvena mitnes treilera, un piecu minu?u laika, «uz pirkstiem», vini Torpedo izklastija visu vina pa?a zaglu biznesa izkartojumu. Ar numuriem, datumiem, savienojumiem un kontaktpersonam, pardo?anas kanaliem, atdevem un pelnu. Izmekle?ana tika veikta apzinigi un profesionali, lidz pat augstu mecenatu vardiem dro?ibas un administrativajas strukturas.

Sakuma izbrinitais bandits vareja tikai domat par to, ka tie?i vin? uz visiem laikiem tiks vala no tik eruditiem viesiem. Tacu kada bridi, klausoties, ko vini piedava, es pek?ni sapratu, ka ne tikai neko nezaudeju un neriskeju, bet ari sanem?u loti pieklajigu summu «par savam nepatik?anam». Vin? centas saprast.

Izradijas, ka sve?inieki neiejaucas vina «biznesa». Vinus intereseja tie?i ta dala, kuru Torpedo diezgan apzinati nenema sava «aizsardziba»: aprikojuma piegade valsts kugu buves uznemumiem. Turklat mani intereseja nevis kads ilgs periods vai lieli apjomi, bet gan loti specifiska krava viena vai divos konkretos vilcienos. Turklat sve?iniekiem bija zinami vilcienu numuri un to iera?anas datumi Isakogorka.

Nu ko vini no vina grib?! Nu, pirmkart, aiz cienas: vini nevelas «stradat» kada cita teritorija bez tas «ipa?nieka» piekri?anas. ?is jau patika Torpedo. Otrkart, tiek lugta kvalificetu specialistu palidziba automa?inu atver?ana, bet galvenais – nodro?inat pilnigu ?adas atver?anas laika iznicinato plombu un plombu atjauno?anu. ?o panemienu lieliski izstradaja Torpedo. Tatad, ar «maz asinim» par pienacigu samaksu? Iespejams, banditu nopietni satrauca tikai viena nianse: galu gala kugu buvetaji un remontetaji atklas trukumu un nekluses. Parsuti?anas punktu var vienkar?i aprekinat, un tad Torpedu neglabs nekadi savienojumi vietejas tiesibaizsardzibas iestades.

Bet tad bandits sanema parsteidzo?u parliecibu: netruks! Kravas vienibu skaits, ka ari to apjoms paliks absoluti nemainigs. Un vinam nav ko uztraukties par rekiniem. Sve?inieki ?is problemas atrisinas pa?i.

Par ko vel vini runaja? Ja, ja, bija viena obligata prasiba: vina cilveki nekada gadijuma nedrikst intereseties par operacijas detalam un uzraudzit sve?inieku ricibu. Ha ha! Daudzo cietumsodu laika Torpeda izgaja labu zaglu skolu un saprata ?adu parkapumu sekas. Un ?ie pui?i vinu joprojam stingri tureja uz aka!

Ne. Tie noteikti nav no zagliem. Vin? jau zina!

Varbut krievi. Varbut vinu sejas bija kaut kas austrumniecisks, bet vini runaja absoluti bez akcenta, un kaukazie?i to nevar. Vin? jau zina, vin? satikas.

Varbut dro?ibas speki? Mes tadus jautajumus neuzdodam! Tas ir tapat ka lugt redzet savu pasi. Ja vini uzskatija par nepiecie?amu, vini uzradija savu ID.

Ja, protams, vin? labi atceras abu «kopigo operaciju» datumus. Pedejais bija tikai pirms cetram dienam. Vina dels… nu… vin? to redzeja – pilnigi nejau?i! – krava, kas ieintereseja sve?iniekus. Vairakas mazas plakanas kastes un divas vai tris krasas bundzas. Tie ir metala, ar vaku, 50 litru. Tos nomainija pret tie?i tadiem pa?iem, un tos no ratiem aizveda ar ratiniem kaut kur purva virziena. Vini dro?i vien noslika.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70522714&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом