Jolanta Auziņa "Visas raganas ir kuces vai rektoram vairāk neliet"

Vai visas raganas ir raganas? Nē, nav! Mēs neesam raganas. Tie ir apstākļi, kas liek mums būt riskantām un radikālām.Un kā gan citādi, ja tevi un divas tavas draudzenes pārceļ mācīties no tavas iemīļotās raganu akadēmijas uz burvēm?Un man laimējās ceļā uz mācībām satikt savu nākamo rektoru un pēc tam ieliet viņam dzērienā mīlestības eliksīru. Es biju gaidījusi, ka viņš mani vairs nekad neredzēs, un eliksīra iedarbība drīz vien izzudīs. Taču viss nenoritēja pēc plāna…

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 15.04.2024

lovemachines.ru linkyou


Kapec galvena ragana mani uzaicinaja pie sevis un ka tas ir saistits ar vinas rita celojumiem? Ah-ah-ah! Es plosos no zinkaribas! Ne, Khe kungam vel janopluk dazas lolotas spalvas. Jus to nevarat izdarit ar raganam!

* * *

Saule karseja man pakausi, un es nozeloju, ka neuzvilku cepuri. Man bija steiga, tapec izskreju ara pat nepaedusi brokastis, kas loti sajusminaja majsaimnieci, kura pedeja bridi iegruda man roka piragu ar abolu ievarijumu. Galu gala vina mums ir laba. Bet tagad es gribeju udeni. Vel labak, atdzese auglu sulu. ?ajos laikapstaklos – tie?i pareizi.

Es noputos un ieraudziju, ka Stella paradas uz nakamas takas un ar satrauktu skatienu izgaja uz galveno aleju nedaudz man priek?a. Nepatikams cilveks. Acis ir naivas, blondine ir blonda, bet es megina?u to ta aizkert – tas nolades, ka ne katra pieredzejusi ragana. Man vienreiz ar to nacas saskarties. Es pat neatceros, ko mes ar vinu nedalijamies, bet es joprojam nevaru vinai piedot neglito tauku putiti uz deguna. Tapat ka vina man ieleja milas dziru. Veselas divas stundas vina sekoja musu vartsargam, gurdeni noputas un zelojas, ka vin? nav princis, kaut ari loti lidzigs vinam. Skaidrs, ka musu laipnais vectevs nevelejas pec princa, nedz ari sapnoja par meitenes sapniem. Nekavejoties tika atrasts iemesls tik intensivai milestibai un izvelets pretlidzeklis. Taja laika es vel nebiju sasniedzis atbilsto?u prasmju limeni, tapec milestibas burvestiba tika atri nonemta. Bija vel paris sadursmes, un kop? ta laika mes cen?amies viens otram nekaitet un kopuma ieverot distanci. Nu tadi satricinajumi no zila gaisa.

Ta mes sasniedzam galveno eku, iegajam pa lielajam ozolkoka durvim un sakam kapt pa kapnem. Paskatiju?ies viens uz otru sanis, vini pagriezas pa labi otraja stava, sasniedza galvenas raganas uznem?anas telpas durvis un atkal paskatijas viens uz otru sanis. Kur? ienaks pirmais? Vini sastinga, sakrustoja rokas uz krutim un skatijas viens uz otru.

Kapec ?is baltais udrs ieradas ?eit? Krauklis nevareja vinu saukt lidzi. Mums nav kopigu valodu. Ne un ta nevar but!

Vai varbut…

?kiet, ka mums radas tadas pa?as domas, jo mes atkal skatijamies viens uz otru, bet daudz aizdomigak.

"Tu tagad izskaties ka divi kaki, kas izlieku?i muguru un ?nac," tas pek?ni izklausijas loti tuvu.

Ejot starp mums, durvis atvera slavenaka kursa studente Kasandra van Ruza.

Mes ar Stellu neizpratne saskatijamies, negaidot tadu mums adresetu ipa?ibu no klusas raganas. Vini reize ?naca un gaja vinai pakal. Man izdevas pirmais izslidet pa durvim, kas izpelnijas neapmierinatu skatienu aizmugure un, mili smaidot, sasveicinajos ar veco, stridigo Galvenas raganas sekretari. Tie?i to raganas un lielaka dala skolotaju nevelejas redzet. Es domaju, ka tie?i vina del visi labpratak risinaja lielako dalu konfliktu un stridigo jautajumu pa?i, nevis cela tos uz galveno biroju.

"Mes esam nonaku?i lidz apak?ai," kerka ?is muzigi neapmierinatais, lieldeguna, sirmais virs ar nesamerigi garam ausu lipinam, kuras vin? biezi vilka aiz ieraduma, un skatijas uz mums ar durigu skatienu. – Apskatiet izlasi: melna, blonda un sarkana. Nu kapec tu sit savu zalo zenki? Nac iek?a. Madam Minerva jus gaida.

Nu pagajam garam, bet nu Stella paspeja loznat uz priek?u. Luk, baltmataina cuska!

– Kasandra, Stella, Matilda, naciet iek?a un apsedieties. Prieks tevi redzet.

Mes sasveicinajamies viens ar otru nesaskanota kori, apsedamies uz tris speciali mums noliktiem kresliem vinas galda priek?a un, svinigi saliekot rokas uz celiem, veltiti skatijas uz galveno istabu. Vina nolika elkonus uz galda, atbalstija zodu uz saliktam rokam un smaidot paskatijas uz mums.

?ada pa?apmierinatiba mani satrauca, un es nevilus rosijos sava kresla. Un es neesmu viens. Ari meitenes nojauta tuvojo?os nepatik?anas.

Galvenais pasmaidija un beidzot ierunajas:

"Meitenes," vinas smaids kluva plataks, "man jums ir lieliskas zinas!"

– Brini?kigi priek? kam? – es izplapajos, un Maja nedaudz samiedza acis, tapec es iekodu sava garaja mele.

– Tev, protams. Kam vel?

– Ne?aubies, skaista meitene. Khe-khe,” kerka krauklis, kas ielidoja pa atverto logu un nolaidas uz laktas blakus milzigajam ozolkoka galdam.

"Tatad," ragana turpinaja, sekojot vinam ar savu skatienu, "?odien es biju Burvju akademija." Ta ir jociga vieta, un ari vinu rektors ir… jocigs. "Vinas skatiens kluva domigs. -Par ko es runaju? Ak ja, Izglitibas ministrija ieteica stiprinat raganu un burvju saites…

Sajutu sliktu sajutu vedera, un mute bija sausa.

– …Nolemam sakt ar nelielu eksperimentalo grupu. Ilgi domajam, kuru sutit uz Akademiju, un es nolemu, ka tas busi tu.

Galvenais apklusa, un es garigi ludzos: “Ne! Ne ne ne! Ne es, ne ar viniem! Es negribu iet pie burvjiem! Es ari ?eit jutos labi!

– Varbut ne? – Stella saskatijas un izteica musu kopigo viedokli.

"Tie?i ta," ar parliecibu atbildeja Home. – Nekromantijas fakultate burvji apgust interesantakas temas. Piemeram, lastu ietekme uz pecnaves dzivi, vai personigas mantas var nest uz ipa?nieka likta lasta nospiedumu un ka tas pec tam ietekme jauno. Vinu ir daudz un ne gluzi pec raganu ierasta profila. Un vinu biblioteka ir tik daudz interesantu traktatu, kuriem raganas vel nav tiku?as pieklut.

– Biblioteka? – Kesija ieintereseti jautaja.

– Tie?i ta! Vinu artefaktu nodala specializejas runu izpete. Ticiet man, jus noteikti varat atrast kaut ko, kas palidzes jusu petijumos.

Sarkanmates acis dzirkstija gaidas, ari Stella bija ieintereseta, bet es joprojam nevareju saprast: kapec man tur doties? Apburt to veco rektoru? Es tikai iztelojos vecu, baltmatainu vectevu, kas skraida man pakal pa akademiju un, bezzobainu muti murminot, sekdams: "Kur tu ej, mila?!" Tik daudzus gadus es sapnoju nokrist uz jusu roza galotnem!

Uhh! Es gandriz faktiski saku splaut. Un no kurienes radas ?ie roza topi?! Ne, es vairs nelasi?u celulozes romanus.

"Un tev, Matilda, butu noderigi uzzinat vairak par miksturam." Milestibas dziras nav vienigais, kam ir nozime; Un tur maca labakie arsti valsti.

– Ja?

Es par to domaju. Tas nenozime, ka nekas man nedereja, iznemot milas miksturas. Bet es gribeju macities no burvjiem, kuri ari ir talu no nezina?anas dziru maksla.

Varbut tas nemaz nav tik slikti?

– Cik ilgi mes tur brauksim? – Kesija jautaja.

– Se?us mene?us, vel mazak – lidz Ziemas ballei.

Es atkal nelaime paskatijos sanis uz saviem draugiem un pie sevis secinaju: kapec tie?i vini, nevis Jadja un Ariella? Ja mani draugi butu ar mani, es par to nemaz ne?aubitos.

"Es redzu, ka jus piekritat," Home sasita plaukstas. – Ej gatavojies. Pec pusdienam dodieties panemt dokumentus, un rit no rita mes jus caur portalu nosutisim uz Orlando Augsto burvju akademiju. Es ticu jums, mani dargie. Esmu parliecinats, ka jus mani nepievilsit! – vina svinigi pabeidza, un mes visi tris varejam tikai pamirk?kinat acis un brinities par negaidito dzives paversienu.

4. nodala. Labdien, Burvju akademija

Mes ar meitenem visu nakti pavadijam, gatavojoties celam. Vini nenema lietas – es pat vel nebiju paspejis tas pareizi sakartot —, bet gan dazadas narkotikas. Tomer katrs no mums ir ipa?i talantigs sava joma. Piemeram, es nekad neatteik?os no Ariella adas produktiem, pat ja es tos gatavoju pati. Pa celam draugi mani apgaismoja, ka visi burvji ir nemierigas kazas, alkatigas pec raganam, ipa?i letticigas un dzives nezino?as, ka es.

"Ja, tik letticigs," es pasmejos par ?adu pazinojumu.

Jadja skeptiski paskatijas uz mani:

"Nu, varbut ne pilniba uzticaties, bet, spriezot pec jusu pazistamibas trukuma, dazos jautajumos jus esat pilnigs lajs."

Es pat nedomaju par nosark?anu.

"Varetu domat, ka meitenes dzives pieredzi nosaka vinu virie?u skaits."

"Teiksim ta: nevis kvantitate, bet kvalitate," Ariella domigi atbildeja, izklajot no krutim kremus un losjonus, ko vina grasijas man dot lidzi.

Es atkal ?nacu, pilniba nepiekritot ?im viedoklim, un noglastiju milzigo melno kaki, mana drauga pazistamo, kur? meginaja iebazt savu zinkarigo degunu mana dziru maisa.

– Tu, Tilda, pats galvenais, neaizmirsti, ka tagad tev soma bus loti noderigas indes. Vini tevi nenogalinas, bet sabojas tavu dzivi. Ja kads nelietis ienak, izmantojiet to,” Jadja dzivibu apstiprino?i ieteica, noliekot man priek?a kastiti ar personigi sagatavotiem dziru.

– Kapec man tik daudz vajag?! – Es biju parsteigts.

"Tie nebus lieki," draugs nolema. "Tad mes naksim un tiksimies – mes jums atvedisim vairak!"

Gatavojamies gandriz lidz ritam. Un mums bija jamostas agri, lai paspetu noklut portala kompleksa un parcelties uz Orlando. Protams, es neguleju pietiekami daudz. Cel? uz akademiju nav tik tuvs, bet lidz rektora apsveikuma runai ir janoklust. To teica Galvena ragana, atbildot uz musu vaidiem. Man vairs nepatika burvju akademija ar visiem tas burvjiem un adeptiem. Spriezot pec Stellas izskata, vina piedzivoja lidzigas sajutas, tacu Kasandra bija diezgan jautra un kaut ko smaidija, piespiedusi sev gramatu pie krutim.

Labi, ka neaizliedza nemt lidzi slotu. Tiesa, es domaju, ka Stellas un Kasandras pazistamie naks kopa ar mums, bet vini tur nebija. Varbut burvjiem ir aizliegts turet dzivniekus un mes tikam izveleti tie?i pec ?ada principa? Ej, tas ir mulkibas.

Es paskatijos uz saniem uz musu kursa kuratoru, kas pieklajigi sedeja vinai blakus – isa auguma ragana ar laipnu smaidu. Mes visi vinu milam, un man bija prieks, ka tie?i vina mus pavadija pie burvjiem.

Portalu ?kersojam atri. Tad man palika slikti, bet ne uz ilgu laiku. Man ta vienmer ir, bet labak neka vienu dienu kratities pa bedrem pajuga.

Orlando, varetu teikt, ir musu karalvalsts otra galvaspilseta, un tapec pec musu omuligas arpuses ?eit bija ko redzet. Zel tikai, ka mums vel nav bijusi iespeja novertet visu pilsetas ?armu. Bet nekas, man vel viss priek?a!

Garastavoklis nemitigi celas. Es jau sen gribeju ?eit apmeklet. Bet mani vecaki negribeja mani vest ?eit, ka ari uz galvaspilsetu. Vini panema manu jaunako masu, bet ne mani. Redziet, ?eit ir parak daudz cilveku, kuri var viegli atpazit mani ka raganu, un manam tevam tada slava nav vajadziga. Manuprat, tas ir stulbums. Agri vai velu vini uzzinas par manu dabu. Es neparsta?u but ragana pec laulibam, kur mani vecaki tik loti velas mani sutit prom. Vai ari ta vairs nebus vinu problema? Divaina logika, kuru nevareju saprast. Lai gan, lai cik ciniski tas neizklausitos, mani vienkar?i grib pardot par augstaku cenu un izdevigak ligavu tirgu, un nez kapec aristokratiskas raganas tur verte loti zemu.

Vina noputas un atkal skatijas ara pa logu. Cel? gaja kalnup, un driz vien mes pietuvojamies akademijas lielajiem kaltajiem vartiem, aiz kuriem viegli vareja redzet milzigu mura pili, kuras smailes smailes izvirzijas augstu debesis.

Ja, burvji vienmer ir mileju?i patosu un monumentalas akmens ekas. Vai es vare?u apmesties ?aja vieta?

Vartsargs pie vartiem, at?kiriba no musejiem, izradijas specigs, platiem pleciem ar garam usam, kuras vin? pastavigi svarigi glastija.

"Tad raganas," vin? parlukoja musu dokumentus. – Es sanemu noradijumus par tevi, sanemu. Parasti studentu brigades ?aja laika nelaizam iek?a. Pedejie parcelas vakar, bet vini jums izdarija iznemumu, tas ir. Vispirms dodieties uz hosteli un atstajiet savas mantas. Tur jums viss jau ir sagatavots, tas nozime. Un tad uzreiz ierindoties laukuma preti akademijai. Tas nozime, ka jaunais rektors visus tur oficiali satiks. Un tad jus pats to izdomasit, tas ir.

– Paldies, uz kuru pusi ir sievie?u kopmitne?

– Tatad pa labi, ka parasti. Virie?i arvien vairak izvelas iet pa kreisi,” un pasmineja, bet musu kuratora skatiena vin? vilcinajas, noklepojas un atri atvera vartus, ielaizot mus iek?a.

Loti cereju, ka dzivosim kada piebuve pie pils. Mums, raganam, nepatik, ja virs galvas ir sakrauti akmeni. Bet izradijas, ka pilij, kas, mums tuvojoties, kluva arvien lielaka un lielaka, ?adu sparnu nebija, pareizak sakot, tie bija paredzeti kaut kam citam, un mums bija jadzivo viena no torniem, kas atrodas pa labi no ieejas. .

Pat pie ieejas sapratam, ka mums nebus laika registreties. Laukums pils priek?a bija lauzu pilns un neatlika laika apmaldities ista torna meklejumos.

"Tas ir labi, kucieris ar musu lietam pabrauks mazliet talak un sagaidis svinigas dalas beigas, un tad mes registrejamies," kurators uzmundrino?i uzsmaidija mums un izkapa no ratiem.

Mes vinai sekojam un nonacam laukuma mala. Skoleni un skolotaji ar interesi skatijas uz mums no malas un atklati skatijas. Tas bija kaitino?i. Es iztaisnoju savu raganas cepuri un cie?ak satveru slotu. Vareja nenemt, bet tas deva parliecibu par savam spejam un dro?ibas sajutu. Ka saka, slota ir ne tikai sadzives riks, bet ari erts parvieto?anas un beg?anas lidzeklis, arkartejos gadijumos – lielisks dzeriens.

Kuratore ar gandarijumu paskatijas uz musu kompaniju un, lepni pacelusi zodu, veda mus uz priek?u cauri pulim. Tagad visi mus bija pamaniju?i, un apkart eso?ais pulis satraukts un trok?noja vel aktivak.

Ta nu gajam gandriz lidz pa?am kapnem, kur jau bija sapulceju?ies akademijas galvenie macibspeki.

Pie mums pienaca mila veca sieviete ar gaisigi pelekam cirtam galva un iepazistinaja ar sevi:

– Es, rektora kunga Landerijas van Zilas sekretare. Mes jau tevi gaidijam. "Un vina laipni paskatijas uz mums." – Cik jaukas meitenes. Esmu parliecinats, ka jums tas patiks pie mums! Kuratores kundze, iesim uz kapnem, rektoram vajadzetu ierasties jebkura bridi. Un lai meitenes paliek ?eit, vienaudzu vidu.

Nebija loti erti stavet “starp vienaudziem”. Man personigi tas visas sapluda viena nepartraukta zinkariga masa bez sejas. Bet ragana nekad neizradis savu vajumu! Tapec mes turam galvu aug?a un skatamies apkart ar visneatkarigako gaisu. Vina nelaime paskatijas uz saviem draugiem. Pat Stella tagad ?kita mazakais no diviem launumiem, un es nevilus piegaju vinai tuvak.

– Nu ka tu doma? – es jautaju, lai noverstu uzmanibu.

"Ja tas vasaras raibums turpinas tik atklati skatities uz mani, es vinu nolade?u," Stella teica klusi, bet tik dveseliski, ka es vinai uzreiz noticeju un pasmaidiju.

– Mums nav atlauts. Galvenais vakar pavadija divas stundas, edot musu smadzenes ar tejkaroti par ?o.

"Ja tu gudri lama, neviens neuzmines," vina turpinaja, virpinot savas blondas matu ?kipsnas ap pirkstu.

"Kleitas kakla izgriezumu vajadzeja padarit nedaudz mazaku, lai visadi raibumi ta neskatitos," es nevareju notureties sarkastiski.

"Ja jums butu krutis, jus saprastu, ka tas nav kakla izgriezums, bet vienkar?i to klatbutne," vina atbildeja.

"Ja jums butu smadzenes, jums nebutu jalepojas ar savam putitem."

Mes dusmigi skatijamies viens uz otru.

"Es nekad neesmu sapratis ?is pulce?anas," sacija Kasandra, nover?ot musu uzmanibu no strida. – Tatad ir skaidrs, ka sakas macibu gads. ?o laiku var pavadit daudz lietderigak.

– Piemeram, lasit gramatu? – Stella iesmejas.

"Vismaz gramatu," Kasandra noputas un pek?ni piebilda. "Vismaz neviens vasaras raibums neskatas bez vajadzibas."

– Kur tadiem ir lieki jebkura bridi blenzt.

Es pamaniju, ka tagad vin? skatas uz mani, pareizak sakot, uz manam krutim. Starp citu, puli vinu bija daudz, tacu vin? kluva par sa?utuma personifikaciju.

– Zini… Sasodits! – es teicu mazliet skalak neka nepiecie?ams. "?is vasaras raibums patie?am atlauj sev parak daudz."

Blondine, paskatoties uz mani, nedaudz pacela uzacis un… saprata, uz ko es tiecos. Diemzel mes esam ?eit viena laiva, un labak, ja mes izbraucam kopa.

– Ko, tavuprat, vinam labak novelet: lai nokrit deguns vai izplust acs? – vina izdomaja trumpjus.

– Es domaju, ka acs bus tie?i ta. Nebus uz ko skatities.

– Tu ta doma? – vina ar interesi paskatijas uz puisi.

Vin? visu dzirdeja un pek?ni pazuda starp citiem adeptiem tik atri, ka mes to pat nepamanijam. Oho, vin? ir gudrs. Tacu cilveku, kas izgerbas ar skatienu musu virziena, bija ieverojami mazak.

"Izradas, ka dazreiz jus varat but noderigs," Stella paskatijas uz mani.

Es mierigi paraustiju plecus. Kodiga atbilde bija man uz meles gala, bet tad, aizsedzot sauli, debesis pazibeja milziga ena. Pulis noelsas un saka rekt. Un mums visiem bija tas gods redzet istu puki lidojuma!

Mani vecaki par viniem runaja, bet musu nomale tik reti viesi nekad nav gadiju?ies.

– Rektors…

"Rektor, ?is ir jaunais rektors…" vini cuksteja puli.

Oho! Es teik?u meitenem, vinas bus greizsirdigas. Macieties akademija, kur rektors ir pukis! Vecs, iespejams. Kur? normals jaunietis ietu vadit iestadi, kura macas tik daudz slimu cilveku?

Ja, man ir zems viedoklis par viniem, tapat ka viniem par raganam. Tatad ar mums viss ir abpuseji.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом