Matriarhata jedziens
Андрей Тихомиров
Matriarhats ir agrins periods primitivas komunalas sistemas vesture, ko raksturo sievie?u vienlidzigs un pec tam dominejo?ais stavoklis ekonomika un sabiedriba. Termins "matriarhats" attiecas ari uz primitivas komunalas sistemas agrino socialo kartibu. Visas zemes tautas ir izgaju?as matriarhata posmu, kas sakas uzreiz pec primitiva ganampulka laikmeta un arheologiski atgriezas velaja paleolita.
Андрей Тихомиров
Matriarhata jedziens
Matriarhata jedziens
Matriarhats (no latinu varda mater – mate un grieku varda ???? – sakums, vara) ir agrins periods primitivas komunalas sistemas vesture, ko raksturo sievie?u vienlidzigs un pec tam dominejo?ais stavoklis ekonomika un sabiedriba. Termins "matriarhats" attiecas ari uz primitivas komunalas sistemas agrina perioda socialo sistemu.
Visas zemeslodes tautas ir izgaju?as cauri matriarhata stadijai, kas nak tulit pec primitiva ganampulka laikmeta un arheologiski dateta ar velo paleolitu.
Matriarhatam ir milzigs arheologiskais apmers no vela paleolita lidz progresivajam neolitam. Paleolits (vecais akmens laikmets) ilga no cilveka paradi?anas (apmeram pirms 1 miljona gadu) lidz apmeram 10 tuksto?gadei pirms musu eras. Fosila cilveka pastave?anas perioda, kur? izmantoja ?kembu, koka un kaula darbarikus, nodarbojas ar medibam un vak?anu, macijas lietot uguni. Neolits (jaunais akmens laikmets) ilga no 10 lidz 3 tuksto?gadei pirms musu eras. Parejas periods no piesavinatas ekonomikas (medibas, zveja, vak?ana) uz razojo?o ekonomiku (lauksaimnieciba, lopkopiba).
Matriarhatu raksturo produktivo speku daudzpuseja attistiba. Ekonomika attistas medibu, mak?kere?anas, kaplu audze?anas un majdzivnieku audze?anas virziena. Razo?anas attiecibu pamata ir razo?anas lidzeklu sociala ipa?umtiesibas.
Ir nepiecie?ams at?kirt agrino matriarhatu un attistito matriarhatu. Pirmais arheologiski atbilst velajam paleolitam un agrinajam neolitam. Nesena pagatne Australijas un dazu Afrikas un Dienvidamerikas regionu pamatiedzivotaji atradas ?aja posma. Ekonomikas joma agrino matriarhatu raksturo vak?ana, medibas un primitiva mak?kere?ana; taja pa?a laika vak?ana ir sievie?u darba nozare, medibas ir virie?u nozare, un abi dzimumi nodarbojas ar zvejniecibu. ?o periodu raksturo sievie?u un virie?u lidzvertigs statuss, kas izriet no vinu aptuveni vienada ipatsvara ekonomika. Galvena sociala vieniba ir mates klans, kas saistits ar citu klanu caur dualo eksogamiju (obligatas laulibas tikai starp ?o divu klanu locekliem). Nav konsolidetas cilts. Attiecibas tiek izsekotas caur mates liniju. Grupas lauliba tiek saglabata, parejot attistitaka forma – para lauliba, ka ari laulato atsevi?ka (dislokala) apmetne, ko aizstaj ar vinu apme?anos sievas cil?u grupa (matrilokala).
Grupas laulibas ir vecaka laulibas forma, kas rodas, parveidojot primitivu ganampulku par cil?u kopienu, mija starp lejas un aug?ejo paleolitu ka pirma laulibas attiecibu sakarto?anas forma. Ar ?ada veida laulibam cilts tika sadalita 2 grupas ("laulibas klases"); katrs vienas grupas virietis vareja but katras citas grupas sievietes laulatais, laulibas starp vienas grupas locekliem bija aizliegtas. Faktiski grupu lauliba parstaveja laulato laulibu, kas bija vairak vai mazak pastaviga, tacu viegli iz?kiras un ko pavada islaicigas laulibas saites. No ?is laulibas izveidojas radniecibas grupa jeb klasifikacija, kura radniecibas attiecibas attiecas uz radu grupam (cilveks tevu sauca ne tikai par savu isto tevu, bet ari visus teva laulibu grupa ieklautos virie?us; attiecigi visas sievietes kas bija dala no gimenes, vinam bija “mates”)).
Para laulibas ir laulibas forma, kas pastaveja primitivas komunalas sistemas laika, kas saistita ar matriarhata attistibu. Sabiedribai attistoties, lauliba mainijas laulato loka sa?aurina?anas virziena; kopdzive paros, kas primitivas komunalas iekartas sakuma stadija ar grupu laulibam bija tikai loti isa, primitivas komunalas iekartas ziedu laikos klust par galveno laulibas formu. Gimene, kas jau bija monogama, tomer nebija sabiedribas ekonomiska vieniba. Katrs laulibas para loceklis joprojam bija cie?i saistits ar savu cil?u kopienu. Precetais paris neveica atsevi?ku ekonomiku, viniem nebija ipa?uma. ?aja zina ?i lauliba nebija stabila, laulato kopdzive bija viegli iz?kirama. Berni bija saistiti ar mates cil?u kopienu un palika taja ?kir?anas gadijuma. Ta bija paru lauliba starp australie?iem, ka ari starp irokeziem un daudzam citam indianu ciltim 18. un 19. gadsimta. Ta ka paru laulibas radas matriarhala cil?u kopiena, kura sievietem bija liela loma razo?ana, sievai bija vienlidzigas tiesibas ar viru un vina ienema augstu amatu.
Pareja no para laulibam uz monogamiju ar patriarhalas gimenes starpformu ir saistita ar primitivas kopienas sadali?anas sakumu, privatipa?uma ra?anos, kas noveda pie gimenes atdali?anas no klana un gimenes parveido?anas. gimeni patstaviga vieniba ar gimenes teva – ipa?nieka varu.
Attistita matriarhats arheologiski atbilst velajam neolitam. Ekonomikas joma to raksturo kaplu audze?anas parsvars, socialaja joma – sievietes dominejo?ais stavoklis sabiedriba, sievietem bija galvena loma razo?ana, vinas pildija galvenas funkcijas, bet virie?i medija un mak?kereja. ?o posmu raksturo ari dualas organizacijas attistiba par braligu, pareja no stingras dualas eksogamijas uz cilts eksogamiju un speciga cilts konsolidacija. Para lauliba klust dominejo?a, dislokalo apmetni nomaina speciga matrilokalitate. Produktivo speku turpmaka attistiba, jo ipa?i pareja no majdzivnieku audze?anas uz lopkopibu un no kaplu audze?anas uz arklkopibu, kura galvena loma pieder virietim, nosaka pareju no matriarhata uz patriarhatu – primitiva laika pedejo periodu. komunala sistema.
Virie?u nami, arodbiedribas – sava veida sabiedriskas ekas, kas pazistamas daudzu tautu vidu primitivas komunalas sistemas stadija un starp tautam, kuras ir saglabaju?as tas paliekas. Pec izcelsmes tie ir saistiti ar primitivas kopienas vecuma un dzimuma sadalijumu. ?ajas majas pulcejas vientuli virie?i vai virie?i kopuma. Nosaukums "virie?u majas" ir nosacits, jo daudzu tautu vidu tos noteiktos apstaklos izmantoja sievietes, jo ipa?i meitenes. Virie?u majas pie Jaungvinejas papuasiem ("buamramra") aprakstijis izcilais krievu celotajs N. N. Mikluho-Maklajs. ?ajas majas pulcejas ciema viri, lai runatu par biznesu, pavaditu laiku, daudzi tur gul. Tajos glabajas svetku aksesuari – muzikas instrumenti, signalbungas u.c., uznem cieminus ari no citiem ciemiem. Pec izmera tie parasti ir daudz lielaki neka gimenes budinas. Tur, kur pastav virie?u arodbiedribas, virie?u majas parasti kalpo ka vinu darbibas centrs. Tos pazist ari daudzas Polinezijas, Mikronezijas, Indonezijas, Dienvidaustrumazijas uc tautas. Virie?u maju paliekas – publisku ta saukto "klubu" maju veida – ir zinamas ari to tautu vidu, kuras bija vai bija daudz. augstaks attistibas limenis: Senaja Indija (“sabkha”), Senaja Kina (“macibu nams”), starp senajiem griekiem (“andria” Kreta), starp Vidusazijas tautam (“mehmon-khona” vai “alou-khona”), Anglija (slegti dzentlmenu klubi) utt. Virie?u savienibas (nepareizs nosaukums ir “slepenas biedribas”) ir daudzu tautu pieaugu?o virie?u apvienibas primitivas komunalas cil?u sistemas un tas sabrukuma laikmeta. . Pec etnografiskajiem aprakstiem tie ir labi pazistami Melanezija, Ziemelamerika un Rietumafrika. Burzuaziskie idealistiskie zinatnieki virie?u savienibas uzskatija par virie?iem it ka raksturiga sabiedriskuma instinkta produktu, at?kiriba no sievietem; vini virie?u savienibas saskatija valsts diglu formu. Patiesiba virie?u arodbiedribas ir dabisks produkts noteikta primitivas komunalas sistemas attistibas posma, pareja no matriarhata uz patriarhatu. Tie ir saistiti ar senakam parazam – ar vecumu saistitiem iniciacijas ritualiem jeb iniciacijas ritualiem. Sakoties primitivas komunalas sistemas sabrukumam, lidz ar ekonomiskas nevienlidzibas ra?anos klana un cilts iek?iene, seno ar vecumu saistito iniciacijas ritualu vieta, kas bija obligati un vienadi visiem cilts locekliem, izveidojas arodbiedribu sistema. tiek raditi veltiti virie?i, kur piekluve ir atverta tikai ar noteiktiem nosacijumiem, parasti par ievada ieguldijumu. Krievija, kad zenam bija 11 gadu, cilts virie?i rikoja iesveti?anas ceremoniju, kas iezimeja pusaudza iesta?anos pilngadiba. Saskana ar vienu versiju, ceremonija tika veikta speciali ?im nolukam celta maja, kas apmaldijusies meza tuksnesi. ?eit zens tika paklauts nezeligiem parbaudijumiem, parbaudot vina izturibu. Velak biedejo?ais parejas rituals tika pardomats krievu folklora, kur tas tika uzslanots mitiem par Baba Jagu – ta radas pasaka par meza budu, kur launa ragana spidzina mazus bernus. Virie?u savienibas ieguva visskaidrako un tipiskako formu dazas Melanezijas salas. Piemeram, Jaunhebridu salas un Banku salas ir zinama arodbiedribu sistema "sukve" ("kuce"), kas sadalita pa rindam. Kandidata pienem?ana katra "sukves" pakape ir nosacita ar iesta?anas maksu (caulas nauda u.c.) un svetku organize?anu uz kandidata rekina ar obligatiem atspirdzinajumiem arodbiedribas biedriem. Par katru nakamo "sukves" pakapi palielinas iemaksas apjoms un svetku kra?nums. Tadejadi tikai turigs kopienas loceklis var klut par augstaka ranga locekli. Papildus publiskas varas funkcijam ?is savienibas nodarbojas ar ipa?uma aizsardzibu un veicina savu biedru mantas uzkra?anu. Vinu darbibas ir verstas pret sievietem un nabadzigiem kopienas locekliem, kas nav virie?u arodbiedribu biedri. Lai abus iebiedetu, vini maskas sariko ipa?us ritualus un dejas, attelojot "garus", terorizejot publiku. Biezi vien virie?u arodbiedribu sistema klust sarezgitaka. Dazas no tam pa?am Banku salam joprojam pastav paralelas, "slepenas" savienibas "tamats", kas saistitas ar miru?o kultu, ka ari ar arodbiedribam "sukve". Nubritanijas un citas salas ir zinamas divas paralelas virie?u savienibu sistemas – “dukduk” un “ingiet”. Pedeja, piemeram, daleji slepena teroristu organizacija, koncentrejas 19. gadsimta beigas. vinu rokas visa vara par iedzivotajiem. Ziemelamerikas indianu cil?u vidu virie?u savienibas ir mazak raksturigas. Tie bija saistiti vai nu ar vecuma grupam (piemeram, starp preriju ciltim), vai ar religiskiem un magiskiem uzskatiem un patronu garu kultu (piemeram, starp irokeziem, algonkiniem), vai ari raditi uz cil?u pamata (starp Pueblo indiani ), vai saistiba ar ?kiru noslano?anos (ziemelrietumu piekraste). Dienvidafrikas un Austrumafrikas tautu vidu virie?u savienibas izpaudas ka jaunie?u organizacijas un nepreceti karaviri. Rietumafrika tas kluva par politiskam organizacijam ar policijas un kulta funkcijam.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/pages/biblio_book/?art=69407545&lfrom=174836202) на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
