Sunu apmacibas pamati
Edgars Auzin?
Gramata sastav no divam dalam. Pirmaja dala saprotama valoda isi izklastita apmacibas teorija: stimuli, refleksi, apmacibas metodes. Tas ir pietiekami, lai izprastu dzivnieka uzvedibu. Otraja dala ir 15 kucenu apmacibas nodarbibas, kuras jus varat veikt patstavigi. Pamata apmaciba, kucena audzina?ana. ?os vingrinajumus vislabak veikt pirms do?anas uz treninu poligonu, lai piedalitos grupu apmaciba.
Edgars Auzin?
Sunu apmacibas pamati
Kairinataji
Apmacot suni, mes izmantojam stimulus. Tas nozime, ka mes vinu ietekmejam viena vai otra veida: dodam komandas ar balsi un zestiem, stradajam ar pavadinu, izmantojam karumu un kadu nozimigu priek?metu. Turklat mes radam zinamus apstaklus noteiktu reakciju attistibai: mes uzliekam smarzu taku, darbojas paligs (aizsardzibas darbs), mes izmantojam smarzu gramatzimes (piemeram, meklejot narkotikas). Tacu papildus visam iepriek? minetajam ikviens pieredzejis majdzivnieka saimnieks zina, ka ir apstakli, kuros vina milulis stradas, un ir apstakli, kuros suns praktiski nereage uz saimnieku un vina komandam. Un tas ?ados gadijumos ir atkarigs no vides.
Nemot vera visas ?is ietekmes, dabiskas vai maksligas, mes runajam par stimuliem. Kas ir stimuli? Iedarbinataji ir viss, kas ietekme dzivniekus un izraisa reakciju.
Vai viss ir kairinatajs?
Iedomasimies situaciju: esat izgajis pastaiga ar savu suni nepazistama vieta. Netalu ir autostavvieta, un taja periodiski iebrauc un izbrauc automa?inas. Suns cen?as izpetit teritoriju un apstajas un apluko automa?inas, kamer tas parvietojas. Vai jauna vide vinam bus stimuls? Noteikti, jo tie ietekme suni un izraisa reakciju.
Tagad iedomajieties, ka jus divus mene?us katru dienu pastaigajaties ar savu suni ?aja rotalu laukuma. Un jusu suns ne tikai nereage uz garam brauco?am ma?inam, bet ari nemegina izpetit rotalu laukumu un spelejas tikai ar kadu oportunistisku priek?metu, ko esat speciali atnesis. Vai apstakli bus kairino?i? Atbildi uz ?o jautajumu veltiet laiku. Aplukosim definiciju velreiz. Vides apstakli neap?aubami ietekme suni, galu gala vin? dzird garam brauco?o ma?inu skanas, redz tas, redz krumus un kokus, bet… Suns uz to visu nereage! Kapec? Jus teiksiet, ka esmu pie ta pieradis. Un jums butu pilniga taisniba. Tagad ta pati vide tam pa?am sunim nav kairinatajs.
Es redzeju, ka dienesta suns, kuram, starp citu, nebija loti specigas nervu sistemas, mierigi staigaja pa lidma?inu stavlaukumu. Taja pa?a laika simts metru attaluma no mums griezas pasazieru lidma?ina. Es nevareju sarunaties ar kolegiem, jo dzirdiga trok?na del dzineji pacela puteklu makonus un meta tos mums virsu ar speku, kas pielidzinams kartigam vejam. Joprojam atceros, ka ?is bridis uz mani atstaja specigu iespaidu. Un suns (vin? stradaja ar narkotikam) nereageja uz ?o vidi un spelejas ar sadales priek?metu.
Mes redzam, ka ne viss ir atkarigs no vides, un suns fiziski nav mainijies. Ir mainiju?as tikai vina reakcijas. Un stimuli vinam vairs nepastav.
No ta izriet pirmais praktiskais secinajums: suns pierod pie biezi izmantota stimula, un ta speks uz vinu samazinas.
?kiet, butu vieglak – vispirms suni pieradinat pie vides rotalu laukuma, tad var sakt apmacibu. Tacu viss ir atkarigs no ta, kadus merkus mes cen?amies sasniegt. Sakotneja paklausibas apmacibas posma specigi vides stimuli patie?am ir jasamazina lidz minimumam. Tacu pec tam, kad pamatprasmes ir attistitas, ir nepiecie?ams apmacit suni darbam visas vides. Tagad ir svarigi palielinat vides stimulu stiprumu un darit to pakapeniski. Izstradajot treninu programmu, patie?am ir daudz kas japiedoma!
Tacu suns pierod ne tikai pie situativiem stimuliem. Biezi vien mes redzam, ka ne parak kompetents dresetajs, attistot prasmi parvietoties blakus sunim, nemitigi sasprindzina pavadas siksnu (vai lauj sunim to sasprindzinat). Ikviens zina, ka tas ir nepareizi. Bet kapec? Tapec, ka suns pierod pie pastavigi stingras pavadas. Un ?is sasprindzinajums sunim vairs nav nozimigs, vin? vienkar?i uz to nereage. Tagad iedomajieties, ka siksna visu laiku ir valiga. Pie mazakas suna kustibas uz saniem dresetajs nevis velk, bet znaudzina pavadinu (pavadas vilk?ana). Nakamaja reize vilk?ana ir specigaka. Tre?a reize ir loti speciga. Stimuls visu laiku ir at?kirigs atkariba no ta, cik liela mera suns novirzas no velamas pozicijas. Vai suns pieradis pie ?iem stimuliem? Es ta nedomaju.
Kas ir stimuli?
Pirmkart, tos iedala arejos un iek?ejos stimulos.
Arejie stimuli ir areji, bet iek?ejie stimuli ir suna organisma. Apmaciba mes galvenokart izmantojam arejos stimulus, tacu janem vera ari iek?ejie stimuli. Piemeram, izsalcis suns medz stradat labak. Ipa?i ar partikas motivaciju. Lai trenini butu efektivaki, tie nedrikst notikt uzreiz pec baro?anas. Sunim jabut daleji izsalku?am, un pec e?anas japaiet no 12 lidz 24 stundam. Runajot par iek?ejiem stimuliem, jaatceras ari tas, ka slims suns nestradas efektivi, tapec, ja suna veiktspejas limenis bez redzama iemesla samazinas, vienmer japarbauda, vai jusu milulis ir vesels.
Otrkart, stimuli tiek iedaliti kategorijas pec manam, uz kuram tie iedarbojas. Piemeram, mehaniskas, gar?as, dzirdes, redzes, smarzas u. c. (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara, izsalkuma u. c.). (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara sajuta, izsalkuma sajuta utt.). Tiek uzskatits, ka kontakta stimuli ir specigaki neka attalinati stimuli. Piemeram, balss vai zesta komanda pec savas butibas ir mazak efektiva neka pavadas vilk?ana; baribas pastiprinajums ir efektivaks neka komanda "Labi"; sitiens ir efektivaks neka kliedziens. Mes varam iemacit suni uzticami darboties ar loti vajiem stimuliem, bet, lai to izdaritu, mums ir skaidri jazina, kuri stimuli ir vaji un kuri specigi.
Tre?kart, stimulus iedala nosacitos un beznosacijumu.
Kada ir at?kiriba?
– Beznosacijumu stimuli izraisa iedzimtu reakciju.
– Nosaciti stimuli izraisa reakciju, kas attistijusies dzives laika vai apmaciba.
Piemeram, komanda "sedet", ko mes dodam netrenetam sunim, liks sunim pagriezties, klausities utt., bet ne liks vinam apsesties. ?i komanda izraisis iedzimtu oriente?anas reakciju un bus beznosacijumu. Bet ta pati komanda, kas dota apmacitam sunim, liks tam apsesties. Izstradata reakcija izpauzas, un stimuls bus nosacits.
Tadejadi viens un tas pats stimuls var but nosacits un beznosacijuma atkariba no ta, kadu reakciju tas izraisa.
Refleksi
Termins "reflekss" biezi tiek lietots specialaja literatura, specialistu – kinologu un amatieru treneru sarunas, tacu kinologu vidu nav vienotas izpratnes par refleksu jedzienu. Tagad daudzi ir iecieniju?i rietumu treninu sistemas, tiek ieviesti jauni termini, bet tikai retais pilniba izprot veco terminologiju. Mes centisimies palidzet sistematizet jedzienus par refleksiem tiem, kuri daudz ko jau ir aizmirsu?i, un nodot ?os jedzienus tiem, kuri tikai sak apgut teoriju un treninu metodes.
?aja raksta izklastiti klasiskie jedzieni par refleksiem, kas pienemti majas kinologija. Lielaka dala ?aja raksta izmantoto definiciju (kursiva) ir tas, ko macija veca padomju kinologijas skola. Kursiva un pasvitrotas definicijas ir tas, kuras izstradajis raksta autors.
Reflekss ir organisma reakcija uz stimulu.
Beznosacijumu refleksi
Beznosacijuma reflekss ir organisma iedzimta reakcija uz stimulu.
Katrs beznosacijumu reflekss izpauzas noteikta vecuma un reagejot uz noteiktiem stimuliem. Kucens pirmajas stundas pec piedzim?anas spej atrast mates zilites un sukat pienu. ?is darbibas nodro?ina iedzimtie beznosacijumu refleksi. Velak kucens sak reaget uz gaismu un kustigiem priek?metiem, ka ari ko?lat un norit cietu baribu. Velaka vecuma kucens sak aktivi petit savu teritoriju, rotalaties ar metiena biedriem, izrada oriente?anas reakciju, aktivu aizsardzibas reakciju, izseko?anas reakciju un medijuma reakciju. Visas ?is uzvedibas pamata ir iedzimti refleksi, kas at?kiras pec sarezgitibas un izpauzas dazadas situacijas.
Beznosacijumu refleksi pec sarezgitibas limena
Pec sarezgitibas pakapes beznosacijumu refleksus iedala:
vienkar?os beznosacijumu refleksus
refleksu akti
uzvedibas reakcijas
instinkti
Vienkar?i beznosacijumu refleksi
Vienkar?ie beznosacijumu refleksi – elementaras iedzimtas reakcijas uz stimuliem. Piemeram, ekstremitates atvilk?ana no karsta priek?meta, plakstina mirk?kina?ana, kad aci nonak puteklu dalina, utt. Vienkar?i beznosacijumu refleksi uz atbilsto?u stimulu izpauzas vienmer, parmainas un korekcija nav paklauta parmainam.
Refleksi
Refleksi ir darbibas, ko nosaka vairaki vienkar?i beznosacijumu refleksi, kas vienmer tiek veikti vienadi un neatkarigi no suna apzinas. Butiba refleksi nodro?ina organisma vitalitati. Tapec tie vienmer izpauzas dro?i un nav korigejami.
Dazi refleksu piemeri:
elpo?ana
ri?ana
atkrepo?ana
Mes neminesim visus refleksus, ko var noverot sunim.
Apmacot un audzinot suni, jaatceras, ka vienigais veids, ka noverst konkretu refleksu darbibu, ir mainit vai noverst stimulu, kas to izraisa. Tatad, ja velaties, lai jusu suns paklausibas apmacibas laika neiet uz tualeti (un vin? to daris tik un ta, ja bus nepiecie?ams, neskatoties uz jusu aizliegumu, jo tas ir reflekss), tad pirms apmacibas izvediet vinu pastaiga. ?adi rikojoties, jus noversisiet attiecigos stimulus, kas izraisa jums nevelamo refleksu.
Uzvedibas reakcijas
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, pamatojoties uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
Piemeram, oportunistiska reakcija (velme panemt un nest priek?metus un speleties ar tiem). Aktivas aizsardzibas reakcija (velme izradit agresivu reakciju pret personu). Olfaktoriska mekle?anas reakcija (velme meklet priek?metus pec to smarzas) un daudzas citas. Nemiet vera, ka uzvedibas reakcija nav pati uzvediba. Piemeram, sunim ir iedzimta speciga aktiva aizsardzibas uzvedibas reakcija, bet vin? ir fiziski vaj?, maza auguma, un dzives laika, meginot istenot agresiju pret cilvekiem, tam pastavigi ir biju?i negativi rezultati. Vai konkretaja situacija vina uzvedisies agresivi un bus bistama? Iespejams, ka ne. Tacu janem vera dzivnieka iedzimta agresivitate. ?is suns var uzbrukt vajam pretiniekam, piemeram, bernam.
Tadejadi uzvedibas reakcijas ir daudzu suna darbibu celonis, tacu reala vide tas var kontrolet.
Mes esam mineju?i negativu piemeru par suna nevelamu uzvedibu. Tacu meginajumi attistit velamo uzvedibu, ja nav nepiecie?amas reakcijas, beigsies neveiksmigi. Piemeram, ir bezjedzigi izveidot mekle?anas suni no kandidata, kuram trukst ozas un mekle?anas reakcijas. No suna ar pasivu aizsardzibas reakciju (bailigs suns) nevar izveidot sargsuni.
Instinkti
Instinkti – iedzimta motivacija, kas nosaka ilgtermina uzvedibu, kuras merkis ir apmierinat noteiktas vajadzibas.
Instinktu piemeri: seksualais instinkts; pa?saglaba?anas instinkts; medibu instinkts (biezi parveidots par plesona instinktu) utt.
Dzivnieks ne vienmer rikojas ta, ka to dikte instinkts. Noteiktu stimulu ietekme suns var izradit uzvedibu, kas nekada veida nav saistita ar konkreta instinkta realizaciju. Tomer kopuma dzivnieks centisies to realizet. Piemeram, ja treninu zonas tuvuma paradisies sunu matite, sunu tevina uzvedibu noteiks seksualais instinkts. Kontrolejot suna tevinu, izmantojot noteiktus stimulus, jus varesiet piespiest suna tevinu stradat. Tacu, ja jusu kontrole pavajinasies, tevin? atkal centisies realizet seksualo motivaciju. Tadejadi beznosacijumu refleksi ir galvenais motivejo?ais speks, kas nosaka dzivnieka uzvedibu. Jo zemaks ir beznosacijumu refleksu organizacijas limenis, jo mazak tie ir kontrolejami.
Atlase apmaciba
Beznosacijumu refleksi ir suna uzvedibas pamata. Tapec loti svariga ir rupiga dzivnieka izvele apmaciba, speju noteik?ana tam vai citam dienestam (darbam).
Tiek uzskatits, ka suna efektivas izmanto?anas panakumus nosaka tris faktori:
apmacama suna izvele;
apmaciba;
kompetenta suna izmanto?ana.
Pirma punkta nozime tiek lesta 40 %, otra un tre?a – 30 % katra.
Nosaciti refleksi
Nosacitais reflekss ir organisma reakcija uz kadu dzives vai apmacibas procesa izveidoju?os stimulu. Nosacijuma refleksus pec to veido?anas veida var iedalit dabiskos un maksligos.
Dabiskie nosacitie refleksi
Dabiskie nosacitie refleksi ir tie refleksi, kas veidojas dabiski, bez cilveka iejauk?anas.
Suns, ziemas sakuma uzkapjot uz plana ledus, jut, ka tas plaisa un lust zem vina kajam. Gadas, ka dzivnieks nokrit cauri un saslapina kepas. Pietiek ar vienu ?adu gadijumu, lai suns saktu izvairities no pelkem un dikiem, ko klaj ledus. ?adu uzvedibu nosaka dabisks nosacits reflekss.
Maksligi nosaciti refleksi
Maksligi nosaciti refleksi ir refleksi, kas cilvekam attistiju?ies noteiktu apstaklu radi?anas rezultata.
Piemeram, radot atbilsto?us apstaklus un piemerojot noteiktus stimulus, dresetajs attista nosacitu refleksu piezemet suni uz komandu "Sedet". Nosacitais reflekss ?aja gadijuma bus maksligs.
Suna audzina?anas un apmacibas procesa var attistities nosaciti refleksi, kas mums ir nevelami. Piemeram, apmacot suni parvaret ?ker?lus, biezi gadas, ka suns pirmajos meginajumos neveiksmigi lec pari ?ker?lim, trapa ar kepam vai citam kermena dalam. ?ados gadijumos var veidoties nosacijuma reflekss izvairities no ?ker?la (nosacijuma reflekss var ari neveidoties. Par nosacita refleksa veido?anas mehanismu un nosacijumiem mes runasim nakamaja nodarbiba).
Nosacito refleksu hierarhija
Nosacitais reflekss obligati veidojas, pamatojoties uz beznosacijuma refleksu, uzvedibas reakciju vai refleksa aktu. ?adu nosacitu refleksu sauc par pirmas kartas nosacitu refleksu. Iepriek? minetaja piemera nosacitais reflekss par izvairi?anos no barjeras ir attistijies, pamatojoties uz pasivu aizsardzibas reakciju. (Ta ir fiziska izvairi?anas no sapigiem stimuliem).
Tacu nosacitu refleksu var attistit ari, pamatojoties uz iepriek? attistitu nosacitu refleksu. ?ada gadijuma to sauc par otras kartas nosacito refleksu. Pec tam, kad ir attistits nosacijuma reflekss piezemeties pec komandas, dresetajs uz ta pamata var attistit nosacijuma refleksu piezemeties pec zesta, pec rokas zesta dodot komandu "Sedet" un mudinot suni piezemeties. Nosacitais piezeme?anas reflekss ar zestu bus II rikojuma nosacitais reflekss.
II kartas nosacijuma reflekss var but pamats ?adu nosacijuma refleksu attistibai. ?ada gadijuma turpmak attistito nosacito refleksu sauc par augstakas kartas nosacito refleksu.
Attistibas pakape
Nosacijuma refleksus iedala ari pec to attistibas pakapes. Pec 1-2 treniniem par piezeme?anos pec komandas mes attistam sakotnejo nosacito refleksu. Tas vel nav stabils, neizpauzas uz katru komandu un prasa turpmaku nostiprina?anu. Ja iedarbojas uz traucejo?iem stimuliem, sakotnejais nosacitais reflekss neizpauzas. Pastavigi praktizejot ?o nosacito refleksu, mes to attistam lidz noturigam nosacitajam refleksam, kas garanteti izpaudisies standarta situacijas apstaklos. Tacu mes nevaram ceret, ka suns darbosies bez kludam jebkuros apstaklos. ?im nolukam nosacitais reflekss ir jaattista par prasmi. ?i prasme izpauzas visos apstaklos, pastavot daudziem specigiem traucejo?iem stimuliem.
Suna uzvedibu nosaka nosacitie un beznosacijumu refleksi. Beznosacijumu refleksi ir pamata, ta uzvedibas dala, kas sunim ir raksturiga pec dabas. Nosacitie refleksi ir attistita uzvedibas dala, ko mes varam veidot, radot noteiktus apstaklus un piemerojot nepiecie?amos stimulus.
