Nosacito refleksu veido?anas nosacijumi
Jebkuras apmacibas pamata ir vienkar?u prasmju attisti?ana, no kuru kompleksa sastav uzvediba. Vienkar?s nosacits reflekss, ka mes jau zinam (raksts "Refleksi"), ir prasmju veido?anas pirmais posms. Un ir loti svarigi zinat, kados apstaklos veidojas nosacitie refleksi, attistot to vai citu uzvedibu. Ieverojot ?os nosacijumus, jus varesiet viegli un atri attistit velamo uzvedibu savam majdzivniekam, un jus varesiet saglabat attistitas prasmes ari pec treninu kursa beigam. Neieverojot vismaz vienu no ?odien aplukotajiem noteikumiem, nosacijuma refleksa attisti?anu ne tikai apgrutina, bet padara to neiespejamu.
No otras puses, mes biezi vien neapzinati radam apstaklus, kuros suns attista uzvedibu, kas mums ir nevelama. Lai noverstu ?adas izpausmes, ka ari korigetu uzvedibu, ir skaidri jasaprot, kadi apstakli ir izraisiju?i nevelamo nosacito refleksu veido?anos un kadi apstakli ir jarada, lai ?ada uzvediba izzustu.
Klasiskaja padomju apmacibas teorija pastaveja ideja par septiniem nosacito refleksu veido?anas nosacijumiem. Tagad ?o teoriju var kritizet, var pilniba noraidit, tacu gan iesacejiem sunu audzetajiem, gan specialistiem – kinologiem ar pieredzi, ir noderigi zinat par ?iem septiniem nosacijumiem.
Divi stimuli .
Tatad, lai veidotos nosacijuma reflekss, ir nepiecie?ams:
Nepiecie?ama divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotne nosacita) un beznosacijumu, kas izraisa atbilsto?u suna ricibu.
Ar beznosacijumu stimulu viss ir vairak vai mazak skaidrs. Ja velaties, lai suns sez, ir jabut stimulam, kas izraisa ?o reakciju. Piemeram, grudiens uz krupja. Vai na?kis, ko tur virs suna galvas. Vai pavadas vilk?ana. Galvenais ir tas, ka stimuls izraisija velamo reakciju – suna piezeme?anos. Un ?ai reakcijai (refleksam) jabut iedzimtai (jautajuma izskati?anas vienkar?ibas labad iedomasimies, ka ir izveidojies pirmas kartas nosacijuma reflekss – skat. rakstu "stimuli").
Indiferentam stimulam ir nepiecie?ams kads skaidrojums. Indiferents nozime vienaldzigs, t. i., neizraisa suna reakciju. Bet no stimula definicijas mes zinam, ka jebkur? stimuls izraisa organisma reakciju – tapec tas ir stimuls. Kadu reakciju izraisis komanda "Sedet", ja mes to dosim netrenetam sunim? ?ads suns, visticamak, pagriezis galvu pret jums un klausisies. Izdzirdot komandu, suns bus ieinteresets par jauno skanu, bet vin? nedomas apsesties.
Kadu reakciju sunim izraisis stimuls – komanda "Sedet"? Nedro?u reakciju! Refleksu, ar kuru netrenets suns reage uz komandu "Sedet", ka ari uz jebkuru citu komandu, sauc par refleksu "Kas tas ir?", un tas ir dzivnieka iedzimta uzvedibas reakcija. Bet kapec mes ?o stimulu saucam par vienaldzigu? Ja, tapec, ka tas ir vienaldzigs attieciba uz suna uzvedibas izpausmi – sede?anu pec komandas. Tas ir, sakotneji komanda "Sedet" neizraisa velamo uzvedibu, un principa nav nozimes, vai komanda skan "Sedet", "Sit" vai citadi. Nav nozimes ari tam, vai ta ir skanas komanda vai zests.
Jebkur? stimuls sunim var izraisit jebkuru uzvedibu. Tapec mes saucam ?adu stimulu par indiferentu – tas sunim ir pilnigi vienaldzigs attieciba uz velamas uzvedibas izpausmem.
Stimulu pielieto?ana
?o stimulu piemero?anai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Biezi gadas, ka saimnieks, atstajis suni uz isu bridi, atgriezas majas un ir parsteigts – dzivoklis izskatas ta, it ka taja butu viesojies FIB. Visa attela autors – cetrkajainais Pikaso – ir sajusma par sava milota saimnieka iera?anos. Un, protams, vin? uzreiz sanem "honoraru". Pec kada laika suna saimnieks sak pamanit, ka ?adas audzina?anas efekts ir tads pats – suns vairs nepriecajas par saimnieka iera?anos, bet slepjas un naud. Un ari "FIB" dzivokli apmekle biezi, neskatoties uz regulari veikto "profilaksi".
Aplukosim ?o situaciju, brunoju?ies ar apmacibas teoriju un metodem: uzdosim sev jautajumu, vai tiek ieverots iepriek? minetais noteikums un kadu nosacitu refleksu saimnieks ar ?adu ricibu attista sunim?
Protams, ar vislabakajiem nodomiem vin? cen?as attistit negativu saikni starp suna "destruktivu" uzvedibu un sodu. Bet cik daudz laika paiet starp saimnieka iecienito apavu ape?anas sakumu un saimnieka piemerotu stimulu piemero?anu? Dazas stundas. Nav izveidojies nosacits reflekss, it ipa?i, ja nemam vera, cik daudz pozitivu emociju rada tik patikamas gar?as ko?lajamas adas sajuta! Un kads notikums notiek pirms soda (tikai 0,5-2 sekunzu laika)? Tie?i ta! Milaka ipa?nieka iera?anas…
Tagad ir skaidrs, kapec suna nevelama uzvediba nepazud, bet attistas bailes no saimnieka. Un nevajag domat, ka suns "jutas vainigs". ?i uzvediba, ko mes uzskatam par vainas atzi?anu vai "nozelu", patiesiba ir klasiska paklau?anas stiprakajam saime, kas izzudis, tiklidz "lideris" parstas izmantot negativus stimulus. Tadejadi saimnieks veiksmigi atrisina varas lidzsvara problemu "banda", tacu nekada veida nemaina suna nevelamo uzvedibu.
Nosaciti refleksi un stimuli: seciba
Signalizejo?a stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijuma stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Lai saprastu, kapec ?is noteikums darbojas, ir detalizeti jaizpeta fiziologiskais nosacita refleksa veido?anas mehanisms. ?o jautajumu mes aplukosim kada no nakamajam nodarbibam. Tagad jums jaatceras, ka vispirms tiek dota komanda "Sedet", pec tam tiek pavelkama pavadas siksna.
Ja jus vispirms pavelkat pavadas siksnu, suns apsedisies, bet nebus nekadas saiknes ar komandu. Vienlaiciga komandas do?ana un mehaniska stimula pielieto?ana ari nav lietderiga – ?aja gadijuma suna nervu sistema uzbudinajumu, reagejot uz skanas stimulu, "apspiedis" uzbudinajums, reagejot uz pavadas vilk?anu, un saikne starp komandu un apse?anos neveidosies.
Biezi redzams, ka nepieredzejis dresetajs vienlaicigi velk par pavadinu un kliedz "Sedet". Atkartojot ?o kombinaciju daudzas reizes, vin? nespej saprast, kapec suns nekadi nereage uz komandu, bet tikai klust arvien nomaktaks un nobijies. ?ada veida nevar attistit nosacitu refleksu.
Atkarto?ana nosacita refleksa attistiba
Daudzkarteja nosacijuma un beznosacijuma stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Parasti ar vienu stimulu nepietiek, lai izraisitu nosacito refleksu. Lai komanda izveidotu saikni, kombinacija ir jaatkarto noteiktu reizu skaitu. Bet cik tie?i? Vai viena sesija ir iespejams izpildit 50 kombinacijas, vai ari katra sesija ir japilnveido vairakas kombinacijas? Un kadam jabut partraukumam starp nodarbibam?
Atbildes uz ?adiem jautajumiem sniedz tikai prakse. Zina?anas par to, cik daudz, cik biezi un cik ilgi ir nepiecie?ams praktizet noteiktus vingrinajumus, ir prasmju attistibas metodika. Un, ja nem vera suna individualas ipatnibas, klust skaidrs, ka izveidot efektivu metodi konkreta nosacijuma refleksa attisti?anai var tikai pec daudzu gadu smaga darba, gustot praktisku pieredzi un studejot zoopsihologijas teoretiskos pamatus.
Nervu sistemas stavoklis
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Ir skaidrs, ko nozime "aktivs": nevar apmacit gulo?u vai noguru?u suni. Tacu suna aktivitate var but at?kiriga. Ja dzivnieks, piemeram, ir aiznemts, cen?oties sakost atrasto kaulu, lai attistitu prasmi pietuvoties pec komandas, tas nav ta verts.
Stimulu stiprums
Uzbudinajuma stiprumam pie beznosacijumu stimula jabut lielakam neka pie signalstimula, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Ja komanda "Sedet" tiek dota ta, ka suns no bailem nogulstas uz zemes, vinam bus vienalga, vai jus pavelkat pavadas siksnu vai ne. Tas nozime, ka komandas spekam jabut tikai tik specigam, lai suns to sadzirdetu, – nekam vairak. No otras puses, nav nepiecie?ams "saplest" pavadas siksnu ta, lai suns naudetu no sapem. ?ads grudiens izraisa nervu sistemas nomakumu, un ?ados apstaklos saikne ar komandu neizveidosies. Nosacitais reflekss neizveidosies.
Nosaciti refleksi attistas bez uzmanibas nover?anas
Arejiem stimuliem, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu, nevajadzetu but klat.
Piemeram, ir bezjedzigi attistit prasmi parvietoties tuvuma, ja suna tevin? megina mesties pie savas partneres, lai noskaidrotu attiecibas. Tie?i ?is nosacijums dikte noteikumu: attistit sakotnejos nosacitos refleksus apstaklos, kad ir minimala traucejo?u stimulu iedarbiba. Nepietiek tikai doties arpus pilsetas, lai saktu paklausibas apmacibu. Dazas dienas ir nepiecie?ams pieradinat suni pie vietas, kur jus veiksiet apmacibu, lai mazinatu speku un dazus stimulus, kas rodas ?aja vieta.
Velreiz atgadinam septinus nosacijumus nosacito refleksu veido?anai: .
Divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotnes nosacijuma) un beznosacijuma, kas izraisa atbilsto?u suna ricibu.
?o stimulu piemero?anai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Signalizejo?a stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijumu stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Vairakkarteja nosacita un beznosacijumu stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Uzbudinajuma stiprumam uz beznosacijuma stimulu jabut lielakam neka uz signalizejo?o stimulu, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Nedrikst but sve?u stimulu, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu.
Ja analizejam neveiksmju iemeslus meginajumos attistit noteiktas prasmes, klust skaidrs, ka ?adu iemeslu avots ir kada, biezi vien vairaku nosacito refleksu attistibas nosacijumu neievero?ana.
Apmacibas metodes
Suna apmacibas procesa dzivnieku ietekme dazadi stimuli: dresetaja komandas un zesti, vides situativie stimuli, karuma smarza un gar?a, takas smarza, minu un narkotisko vielu smarza. Papildus iepriek? minetajiem stimuliem suni ietekme ari asistents aizsardzibas prasmju attisti?ana. Ietekme ir ari dzivnieka iek?ejam stavoklim, izsalkumam, diskomfortam slimibas gadijuma utt. Treneris, organizejot nodarbibas, nem vera visus ?os faktorus un izvelas stimulus atkariba no merkiem, kurus vin? velas sasniegt. To vai citu stimulu izvele, kurus izmanto gan suna velamas darbibas stimule?anai, gan ta ricibas korige?anai, gan turpmakai iedro?ina?anai, un nosaka suna apmacibas metodes.
Jaatceras, ka konkretas prasmes attisti?anai parasti izmanto nevis vienu metodi, bet gan apmacibas metozu kopumu atbilsto?i izveletajai metodologijai.
Mehaniskas apmacibas metode
Mehaniskos stimulus izmanto gan ka veicino?us un korigejo?us stimulus, gan ka pamudinajumu. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, treneris ka stimulu izmanto vilk?anu ar pavadinu un piespie?anu uz krupja, bet ka apbalvojumu kombinacija ar komandu "labi" – glasti?anu un pataksti?anu pa krutim.
Metodes pozitivas puses: nepiecie?amas iemanas tiek atri attistitas; darba ir viegli panakt nekludigumu.
Metodes negativas puses: zema suna interese par darbu; ne visas dienesta nepiecie?amas prasmes var attistit ar ?o metodi; liela slodze uz nervu sistemu – intensivi izmantojot mehanisko metodi, suns atrak nogurst (ipa?i janem vera, apmacot sunus ar nervu sistemas nepilnibam).
Apmacibas metode ar gar?as stimuliem
Partikas stimulus izmanto gan ka stimulejo?us un korigejo?us stimulus, gan ka apbalvojumus. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, dresetajs ka stimulu izmanto karumu roka, ko vin? pacel virs dzivnieka galvas, un ka atlidzibu kopa ar komandu "labi" – ari karumu.
Metodes pozitivas puses: vajadzigas prasmes tiek atri attistitas; neliela slodze uz nervu sistemu; liela suna interese par darbu.
Metodes negativas puses: netiek panakta uzticamiba darba; nav iespejams attistit visas nepiecie?amas prasmes; metode ir neefektiva, apmacot sunus ar vaji attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Kontrasta apmacibas metode
Mehaniskie stimuli tiek izmantoti ka pamudinajums un korekcija, un ka pamudinajums tiek izmantoti karumi (kombinacija ar komandu "labi"). Piemeram, attistot prasmi gulet pec komandas, tiek izmantoti pavadas grudieni, un pec komandas izpildi?anas suns tiek apbalvots ar karumu. ?i metode ir mehanisko un gar?as stimule?anas metozu kombinacija. Ta apvieno abu metozu priek?rocibas.
Metodes pozitivas puses: atri attista nepiecie?amas iemanas; panak uzticamibu suniem ar labi attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Metodes negativas puses: zema efektivitate, apmacot sunus ar nepietiekami attistitu partikas uzvedibas reakciju; saglabajas liela slodze uz nervu sistemu.
Oportunistiska apmacibas metode
(?i metode klasiskaja kinologija par tadu netika uzskatita. Autors ierosina ?o metodi ieklaut klasifikacija). Ka rosino?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantots medijuma objekts – oportunistisks objekts, ka ari objekti, uz kuriem tiek parnesta oportunistiska uzvediba; ka atlidziba tiek izmantots tas pats objekts, kas tiek dots sunim (vai sunim tiek lauts to panemt zobos).
Metodes pozitivas puses: tiek panakta arkartigi liela suna aktivitate un interese par darbu; daudzas ipa?as prasmes var attistit tikai ar ?o metodi; maza slodze dzivnieka nervu sistemai.
Negativas puses: metode nav efektiva suniem ar nepietiekami attistitu oportunistisko uzvedibu.
Stum?anas metode
Ka stimulejo?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantoti situativajiem stimuliem tuvi stimuli; ka apbalvojums tiek izmantota komanda "labi". Piemeram, attistot barjeras parvare?anas prasmi, treneris ar suni pec isa skrejiena tuvojas zemai barjerai. Suna dabiska reakcija ir lekt pari ?ai barjerai (protams, ja ta nav parak augsta).
Metodes pozitivie aspekti: mazs stress dzivnieka nervu sistemai; atra prasmes attistiba.
Metodes negativas puses: ne visas prasmes var apgut ?ada veida.
Imitativa metode
Suna velme imitet pakaldarbo?anos un kolektivo ricibu tiek izmantota ka stimulejo?s stimuls. To parasti izmanto kombinacija ar jebkuru no iepriek? minetajam metodem. Piemeram, attistot prasmi parvaret barjeru, daudzi suni labprat seko labi apmacitam sunim. To izmanto ari aizsardzibas prasmju attisti?ana.
Metodes pozitivas puses: maza slodze uz nervu sistemu; atra sakotnejo nosacito refleksu attistiba.
Metodes negativas puses: metode nav pietiekami efektiva visiem suniem; metode nav piemerota, lai uzlabotu nosacito refleksu uz kadu prasmi. Ar ?o metodi var attistit tikai dazus nosacitos refleksus.
Praktiskaja apmaciba ir jaizvelas apmacibas metodes atkariba no suna individualajam ipa?ibam, prasmes attistibas pakapes un pa?as prasmes rakstura. Piemeram, apmacot kucenu attistit sakotnejo nosacito refleksu piezemeties pec komandas, parasti izmanto gar?as stimule?anas metodi. Kad suns aug un attista prasmi, tiek izmantota kontrasta apmacibas metode, un, lai panaktu prasmi lidz nevainojamai izpildei sarezgitas situacijas apstaklos, tiek izmantota mehaniska metode.
Lai atslabinatu dzivnieka nervu sistemu, parejiet uz gar?igu stimulejo?u apmacibas metodi vai pieskarienu metodi.
Augstakas nervu aktivitates veidi suniem
