Katra suna raksturam ir savas individualas ipa?ibas. ?o ipa?ibu nem?ana vera, izveloties apmacibas metodes, ir priek?noteikums, lai sasniegtu pienemamu rezultatu. Viena no galvenajam sunu individualajam ipa?ibam ir augstakas nervu darbibas tips (GND tips). GND tipus nosaka nervu sistemas stiprums, tas kustigums un nosvertiba.
NERVU SISTEMAS IPA?IBAS
Nervu sistemas izturiba
Speja izturet specigu un ilgsto?u stresu. Jo specigaka nervu sistema, jo specigaks ir suna raksturs, jo mierigak suns reage uz specigiem stimuliem neatkarigi no to izcelsmes. Sunim ar specigu nervu sistemu skal? klauvejiens vai gaismas uzliesmojums izraisis orientejo?u reakciju, bet ne bailes. ?o ipa?ibu var dro?i novertet ari pec ta, ka suns reage uz sapigiem stimuliem. Dzivnieks ar specigu nervu sistemu var viegli izturet lielu psihologisko un fizisko slodzi, kas saistita ar intensivu apmacibu. Veicot aizsardzibas darbu, ?ads suns nepadodas paliga spiedienam, stradajot pa pedam, tas izstrada garu un sarezgitu pedu. meklejot narkotikas un spragstvielas, tas dro?i un parliecino?i parmekle lielaku objektu apjomu un platibu. Neatkarigi no ta, kada dienesta jus planojat izmantot suni, speciga nervu sistema nozime ilgu un netraucetu darbu sarezgitos laika apstaklos un traucejo?u kairinataju klatbutne.
Nervu sistemas mobilitate
Dominejo?ais nervu procesu atrums. Veikli suni ir pastavigi aktivi, aktivi reage uz stimuliem un nomierinas tikai pec tam, kad ir pietiekami izvingrinati. Pat tad vini atri atgustas. Suni ar veiklu nervu sistemu viegli apgust prasmes, kas saistitas ar aktivu darbu, piemeram, ?ker?lu parvare?anu, parvieto?anos tuvu viens otram ar biezu tempa mainu un daudzas aizsardzibas prasmes. Tacu veikliem suniem biezi vien ir problemas ar izturibas attisti?anu. Suni ar leni kustigu nervu sistemu, gluzi preteji, viegli apgust prasmes, kas saistitas ar kave?anas procesiem, un grutak – ar aktivu darbu.
Tacu bez ?o vai to prasmju attistibas ipatnibam janem vera ari tas, ka attistitas prasmes tiek saglabatas.
Pie veikliem suniem prasmes attistas atri, bet tikpat atri ari izzud. ?im sunim bus nepiecie?amas regularas un pla?as apmacibas, lai tas stradatu pienaciga limeni.
Dzivnieku ar leni kustigu nervu sistemu nepiecie?ams apmacit daudz ilgak, un dazkart nepieredzejis dresetajs var izdarit nepareizu secinajumu par sava milula sliktajam maci?anas spejam. Tacu ?adam sunim attistitas iemanas saglabajas daudz ilgak, un apmacibas ir daudz mazak nepiecie?amas.
Nervu sistemas lidzsvars
Uzbudinajuma un inhibicijas procesu lidzsvars. Suna nelidzsvarots raksturs. Dzivnieks neadekvati specigi reage uz traucejo?iem stimuliem, nonakot to ietekme speciga un nekontrolejama uztraukuma.
SUNU PERSONIBAS IEZIMES
Nemot vera iepriek? minetas ipa?ibas, mes varam nosaciti definet ?adus suna GND tipus:
Sangvinis GND tips – specigs, lidzsvarots, kustigs.
Holeriskais GND tips – specigs, nelidzsvarots, uzbudinams.
GND flegmatiskais tips – specigs, lidzsvarots, inerts.
Melanholiskais GND tips – vaj? ar uzbudinamibas pakapes variantiem.
Sangvinis GND tips
Suniem ar ?o nervu sistemu ir skaidri izteiktas pamata uzvedibas reakcijas, ?is reakcijas darba procesa viegli un atri mainas. Sangviniskie suni ir atri apmacami, un attistitas prasmes ir diezgan kvalitativi saglabaju?as. Specigi stimuli neizraisa parmerigu uztraukumu.
Holeriska tipa GND
?ada rakstura suni ir specigi satraukti un atri reage uz stimuliem. Nosacijuma refleksi, kas saistiti ar dusmu ra?anos, satveriena attistibu, paliga aizture?anu, atri attistas un domine par citiem refleksiem. Sakotneja nosacito refleksu attistiba ir loti atra. Tacu to pilnveido?ana ir sarezgita, jo darba laika suns ir loti izklaidigs. Gruti ir ari attistit prasmes apturet nevelamas darbibas, ilgu izturibu. Suns klust loti uzbudinats uz specigiem stimuliem. Bet pec tam vin? joprojam spej uztvert dresetaja komandas un signalus, viegli parsledzoties uz cita veida darbibu.
Flegmatiskais GND tips
Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgsto?i saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejo?iem stimuliem.
Melanholiskais GND tips
Specigi izteikta oriente?anas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabo?ana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.
Sunu pamata un dominejo?as uzvedibas reakcijas
Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipa?ibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
Ar ?o jedzienu jus jau esat saskaru?ies gramata Refleksi. ?odien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.
Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iek?eja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkar?i iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodro?ina ta izdzivo?anu noteiktos apstaklos. Nakotne ?os refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodro?ina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.
Pieaugu?am sunim atsevi?ki vienkar?i refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veik?ana. Pieaugu?a suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzeju?am dresetajam ir gruti pamanit atsevi?kus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. ?adas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.
No suna visparejas uzvedibas var izdalit ?adus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, oriente?anas, mekle?anas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. ?is reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam at?kiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.
PAMATA UZVEDIBAS REAKCIJAS UN TO RAKSTUROJUMS
Reakcija uz partiku
Partika ir suna dzives pamats, noteico?ais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipa?i reakcijas uz edienu, veido?ana. Ta izpauzas izsalku?am sunim un ir versta uz baribas mekle?anu, iegu?anu un e?anu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas mekle?anas un e?anas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna aug?anas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas mekle?anas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba e?anas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznem?anu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.
Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un baro?anas rezima mainas gadijuma. ?adi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar gar?as stimule?anas metodi.
Ir svarigi atcereties, ka lielaka dala sunu refleksu veidojas, reagejot uz edienu un uzvedibu. Zina?anas un dzila izpratne par partikas reakciju palidz dresetajam viegli orienteties suna apmacibas metodes un panemiena izvele. Ka ari pareiza partikas stimulu pielieto?ana, ka ari lauj metodiski kompetenti izpildit apmacibas panemienus.
Aizsardzibas reakcija
?o reakciju nosaka liela grupa iedzimtu un iegutu kustibu refleksu. To merkis ir pasargat dzivibu no ienaidniekiem un dazadiem kaitigiem arejas ietekmes faktoriem. Tapec ?o reakciju sauc par aizsardzibas un aizstavibas reakciju. Ta lauj sunim izvairities no briesmam vai aktivi cinities ar tam, izmantojot noteiktus signalus. Aktivas aizsardzibas reakcijas pamata ir sarezgiti motoriski akti, kas saistiti ar kermena kustibu telpa, lai uzbruktu briesmu avotam vai attalinatos no ta. Pamatojoties uz iedzimtajam aizsardzibas reakcijam, veidojas sarezgiti nosaciti refleksi, kas galu gala nosaka aizsardzibas reakcijas raksturu un ipa?ibas. Pieaugu?am sunim ta var izpausties trijas formas: aktiva-aizsardzibas, pasiva-aizsardzibas un jaukta (launa-nezeliga).
Aktiva-aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, kad treneris izturas pret suni vienmerigi, mierigi un lidzsvaroti. ?is reakcijas veido?anai nepiecie?ama pareiza kucena apmacibas organizacija no divu lidz se?u mene?u vecumam. ?aja perioda kuceniem jabut aktiviem un darboties spejigiem visas kustibu reakcijas. Nedrikst pielaut pasivitati, piesardzibu, bailigumu un glevulibu. Dienesta apmacibas procesa ir nepiecie?ams nostiprinat un uzlabot suna aktivitati. Turklat jaattista drosme, bezbailiba, merena launpratiba un neuztice?anas sve?iniekiem. Suni ar aktivu aizsardzibas reakciju parasti labi paklaujas apmacibai, treniniem. Tie sniedz visefektivakos rezultatus dienesta.
Pasiva aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, ja kucena apmaciba nav pareizi organizeta. To izraisa ari rupja un cietsirdiga izture?anas pret suni apmacibu un treninu laika. Ja dresetajs izmanto specigus sapigus stimulus, sunim rodas pasivitate, letargija, bailigums, kas paraug bailiba un glevuliba. Suns ar pasivi-aizsardzibas reakciju ir nekustigs, baidas no specigiem stimuliem, izvairas no sitieniem, beg vai slepjas no nelabveligiem apstakliem. Redzot paligus, nogulas uz zemes, paklausigi paklaujas pat sve?iniekam.
Pasiva reakcija
Suna uzvediba aizkave pozitivo nosacito refleksu veido?anos. Izveidotos nosacitos refleksus uz dresetaja komandam un zestiem viegli nomac visu veidu arejie stimuli. ?adiem suniem ir zemas darba un dienesta ipa?ibas. Ja suna pasivitate paraug bailiguma un glevuliba, ?adi suni nav piemeroti dienestam un ir jaizsledz.
Launpratiga un bailiga uzvedibas reakcija
Veidojas, ja suni nav pareizi apmaciti. Visbiezak ta veidojas jauniem suniem vecuma no se?iem lidz desmit mene?iem. Tas ir laiks, kad cilveks cen?as attistit dusmigu reakciju, ja sunim nav aktivas reakcijas un visparejas drosmes.
Dusmiga uzvedibas reakcija
Visbiezak sastopama suniem, kuriem ir specigi izteikta aktiva aizsardzibas reakcija, apmacibas procesa biezi attistas dusmas. Tas kave sunu apmacibu un izmanto?anu dienesta, jo ipa?i mekle?anas un apsardzes nolukos. Dazkart ir nepiecie?ams izbraket sunus ar parmerigi niknu reakciju.
Oriente?anas uzvedibas reakcija
Iedzimta reakcija uz jauniem vai neparastiem un loti specigiem stimuliem, kas izpauzas ka oriente?anas uzvedibas reflekss "Kas tas ir?" un izpetes refleksi – ?nau?ana, klausi?anas, laizi?ana utt. Oriente?anas refleksi ir suna jauno nosacito refleksu veido?anas avots. Uzkrajoties lielam nosacito refleksu skaitam, oriente?anas reakcija izpauzas mereni. Galu gala ta apvienojas ar nosacitajiem refleksiem, kas nodro?ina sunim oriente?anos sarezgita vide. Atkariba no dominejo?ajiem apstakliem oriente?anas reakciju var aizstat ar citam reakcijam. Piemeram, partikas reakcija, aktiva aizsardzibas reakcija, pasiva aizsardzibas reakcija un visbiezak mekle?anas reakcija.
Mekle?anas reakcija
Iedzimta uzvedibas reakcija. Ta nodro?ina suna organisma izdzivo?anu. Suna dzives un apmacibas gaita ?i reakcija ir nosacita ar loti daudziem nosacitiem refleksiem. Ta veido ari nosacito refleksu kompleksus ar citam uzvedibas reakcijam. Suna darbs pec smarzas ir saistits ar olfaktoriskas mekle?anas reakcijas izpausmem. Uzmanigi verojot suna uzker?anos uz smarzas pedas, ir viegli pamanit un at?kirt olfaktoriskas mekle?anas reakcijas sastavdalas. Tie ir cilveka vai dzivnieka atstatas smakas pedas mekle?ana; cilveka vai dzivnieka parvieto?anas virziena noteik?ana; cilveka vai dzivnieka vaja?ana lidz ta atkla?anai un aizture?anai.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70512016&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
