– Sveicinats, lieliska Dara! – Rakiids skalak teica. «Tu klusti skaistaka katru reizi, kad mes tiekamies.» Kas tev ir klepi? Vai esat atradis savu masu? – un izpluda smieklos.
«Nu ja,» Dara atbildeja ar tadiem pa?iem smiekliem. – Maza masa! Paskaties, cik vina ir laba. Bet neskaties, es to neatdo?u. Vinas del Kreta vismaz reizem saka smaidit, tapec uzskatiet vinu par musu galveno ieroci ?aja kara.
Rakiids jautri piemiedza bralim:
– Skaidrs. Un mans tevs turpinaja jokot, ka tu nemsi Tykian kirzaku par savu tre?o sievu. Nu, vin? gandriz saprata, lai gan jusu sieviete ir daudz milaka par kirzaku! Labi, pabaro savu galveno ieroci un noliec to zem sevis. Visas sarunas rit.
No noguruma tie?am nokritam no kajam. Bet graudaugu putra ?kita tikpat gar?iga ka vienmer. Es apzinati sedeju starp Kriitu un Daaru, prom no ?amaniskam interesem.
Kad devamies uz telti, es jautaju:
– Tre?a sieva? Tatad jums jau ir divas sievas, vadona dels?
«Ja,» vin? atvera aizkaru un ielaida mani iek?a. Es pats atradu lampu tumsa.
– Tas ir divaini.
– Kapec divaini? Mes sakam ta: pirmo sievu izvelaties ar galvu, otro – lai iepriecinatu tevu, bet tre?o nemat tikai tad, ja bez vinas sirds nav istaja vieta. Ne visiem mums ir vairak par vienu, bet mans statuss uzliek pienakumu.
«Pastasti man vairak,» es biju patie?am zinkarigs. Vinam ir divas sievas, bet tas vinam netrauce but sievietem visas apdzivotajas vietas, kur vin? paradas?
Vin? pasmaidija un apsedas preti divanam.
«Mana pirma sieva, Daras vecaka masa, man sniedz parliecibas sajutu un nebeidzamu cienu. Mes esam pazistami kop? bernibas, tapec musu savieniba bija paredzama. Bet vina nevareja ienemt bernu – tas notiek. Tapec mans statuss liek man but trim – jo vairak sievu, jo veseligaki deli.
Daara masa? Vina sevi sauca par «taliem radiniekiem»… Bet tagad viss bija viegli: veca pieker?anas, gimenes atbalsts un Daara vieta komanda.
– Un otra? Vai vina dzemdeja tavu delu?
«Otro es vel neesmu redzejis.» Mans tevs vinu izvelejas un nosledza laulibu balliti, kamer es atrados Ticas teritorija. Vini saka, ka vina ir skaista. Bet es devos uz ?ejieni gandriz nekavejoties, ka es jums jau teicu. Tapec es pavadiju isu laiku, tiekoties ar pirmo – galu gala vina man ir daudz tuvaka.
– Vai tu esi redzejis savu sievu? – es biju parsteigts.
– Ja. Kas tur divains? Vel bus laiks. Ja es atgriezi?os no ?ejienes dzivs. Un, ja es neatgriezi?os, tad labak, ka mes viens otru neiepazinam. Vina ir neskarta un vares appreceties ar kadu citu.
Man burtiski viss likas divaini.
– Bet vini zina, ka jus nemat pargajiena citas sievietes?
– Noteikti. Jus to sakat ta, it ka taja butu kaut kas parsteidzo?s. Vai ari jus vispar nepazistat virie?us.
Es virie?us isti nepazinu, bet salidzinaju vinus ar musu dzivesveidu. Dazi laulatie pari cinijas tik sivi, ka daziem virie?iem viena sieva bija par daudz.
– Es joprojam nesaprotu – kapec tris?
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70527493&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
