– Antons?! Jus nevarat sedet ?eit! Es ?odien esmu kopa ar Vladu! Vin? tevi nogalinas! – Saku plapat pec tam, kad pagriezos pa labi un ieraudziju savu kolegi, ja ta var nosaukt, no IeM, un pusslodzi vecu pazinu, kas nu bija gerbusies parastas civildrebes.
Antons klusedams iznema no kabatas saburzitu, netiru papiru un pasniedza to man. Uzmanigi panemusi palagu no vina rokam, es to atlociju un elpa aizravas kakla.
– Kas tas ir? Vai ?ie vardi ir uz papira? Pa?navibas piezime? «Tas ir Seryogas rokraksts,» es teicu, aizelsusies. Manas rokas bija parasts rutains piezimju blocin?. Vin? vienmer rakstija par tiem, kad es devu uzdevumus. Abiem dviniem vienmer lidzi bija burtnicas un pildspalvas, lai neko neaizmirstu un nesajauktu.
No labas puses bija dzirdama apslapeta skana, kas skaidri izteica sapes.
«Es teicu, ka netuvojies vinai pec stundam,» es dzirdeju.
Lasot, rindas peldeja manu acu priek?a, visas skanas pazuda, iznemot plauksto?o sirdspukstu krutis. Savas rokas es tureju labas rokas pa?navibas vestuli.
Ar grutibam atgriezties realitate, nepacelot acis, es pasniedzu zimiti bralim.
– Kas tas ir? – vin? uzdeva to pa?u jautajumu. Es pagriezos pa labi un redzeju, ka vin? ar vienu roku cie?i saspiez Antona plecu un ar otru tureja netiru papiru.
«Laid vinu vala,» es paveleju kapa balsi. Vlads atspieda roku, un Antons atviegloti noputas. «Tagad pastastiet man,» es pagriezos pret savu kolegi.
«?odien vini mums atnesa ?o zimiti, un taja ir tavs vards.» ?o zimiti man uzreiz iedeva, un es atpazinu Sergeja rokrakstu,» vin? man izmisigi stastija, cen?oties neskatities uz mani.
– Kas to atnesa? «Es jautaju, nespedama izrunat ne varda.
– Veca kundze, viena no vietejiem. Vina panema zimiti un bija noraizejusies par pla?ajiem asins traipiem un teksta saturu. Jus saprotat, ka lika atra?ana ir tikai laika jautajums, vai ne? – vin? pagriezas pret mani.
?ie vardi man bija ka nazis sirdi, bet es lieliski sapratu, ka ?oreiz Antonam bija taisniba. Asins pedas patie?am bija loti lielas, asinis noteikti bija istas, un nebija ?aubu, ka tas ir Seryogas rokraksts.
– Vai jus veicat analizi? – Vlads partrauca. – Asins un pirkstu nospiedumu analize.
«Tika panemti pirkstu nospiedumi, fragments ar asinim aizvests uz laboratoriju, tacu vina asinis joprojam nav datubaze. Vajag meklet liki un vini jau mekle, tiklidz bus rezultats, tulit pazinos,» Antons pieklajigi atbildeja.
– Labi, izkapsim no ?is bedres. Sedesim pie Breda. Un jus, civiliedzivotaji, ari bez jebkadiem attaisnojumiem,» sacija Vlads.
«Es paspe?u,» man nebija speka piecelties un doties. Parejie, apmaldiju?ies, joprojam speja paklausit.
Breda dzivoklis atradas divus kvartalus no bara, un to vareja aizstaigat minutes laika, tacu tagad tas ?kita neiespejams uzdevums.
«Mes gaidisim ara,» sacija Vlads.
Es sedeju un skatijos sava kruze, tad viena raviena izdzeru parejo un grasijos celties, kad pek?ni kreisaja ausi dzirdeju:
– Un es zinu, kas tu esi.
Man nacas pagriezties un ieraudziju garu, jaunu puisi, kas noliecas par mani un pla?i smaidija.
«Un es gribu pievienoties jusu komandai,» vin? jautri turpinaja.
«Tad nac mums lidzi, ja nebaidaties,» es vinam plesonigi uzsmaidiju.
Es piecelos no galda un devos uz izeju, man sekoja sve?inieks, man bija vienalga, kas ir ?is cilveks. Tagad mani uztrauca tikai manas labas rokas un drauga naves fakts. Kompanija klusi staveja pie izejas.
– Kas vel ?is ir? – Vlads noradija ar galvu uz manu pavadoni.
«Vin? ir ar mani,» es isi atbildeju un steidzos doties uz priek?u. Visi parejie man sekoja. Pat ja Vladu mana atbilde neapmierinaja, vin? to neizradija un klusiba sekoja.
Majas tikam loti atri. Mums paveicas, ka kads iznaca pa durvim, un mums nebija jagaida, kamer domofons atversies. Breda dzivoklis atradas cetrpadsmitaja stava un bija diezgan liels. Zel tikai, ka vin? nesteidzas atvert durvis.
– Vai vin? tie?am ir majas? – es saku dusmoties.
– Mierigi! Atslegai vajadzetu but zem paklaja, – Vlads atturigi atbildeja.
Atslega bija pabeigta, un mes visi iegajam pla?aja dzivokli. Novilku kurpes un iegaju istaba. Tas bija tuk?s. No blakus telpas atskaneja tik tikko dzirdami kliedzieni.
– Kur? tur vel ir?! – Breds iesaucas, pilniba atverot durvis uz otru istabu. Man izdevas pamanit paris kailas meitenes, kas bija piekedetas pie sienas. Pats dzivokla ipa?nieks staveja pilnigi kails, pamanija mani un asi aizcirta durvis. Bridi velak vin? iznaca halata un ?oreiz aizvera aiz sevis durvis. Kliedzieni no ?is telpas neapstajas, kas nebija parsteidzo?i – ?im cilvekam bija tieksme uz sadomazohismu.
Breds bija viens no pirmajiem cilvekiem, pie kura es versos ar jautajumu par informacijas nopludina?anu nepareizajiem cilvekiem. Vin? bija Bena tuvs draugs un parvietojas kriminalas aprindas. Cilveks, kur? bija spejigs uzlauzt jebkuru dro?ibas sistemu. Mes nekad nerunajam ar vinu par ?o jautajumu, un personigi es ar vinu nesazinajos pirms parejo grupas dalibnieku aresta, tacu es zinaju, ka ?ads cilveks ir klat. No Bena personigas sarakstes es uzzinaju, ka Breds bija diezgan zino?s par musu darbibu. Pirmaja, neveiksmigaja, personigaja saruna ar viniem mani nosutija. Otraja saruna pec interesantas davanas vairaku meitenu veida, kuras tika saplositas, gaja labak un vin? man izstastija visu, ko zinaja, ka ari palidzeja iegut citu personigo saraksti un noskaidrot dazu cilveku atra?anas vietu. Kop? ta laika mes ar vinu labi sazinamies, un Breds dvinus pazina personigi. Starp citu, vin? nezinaja nevienu detalu par musu uzdevumiem, vel jo mazak vin? nezinaja par musu ?tabu, un vin? to viegli vareja apstiprinat.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70542880&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
