Jolanta Auziņa "Šķiršanās. Mēs vairs neesam tavi"

Šķiršanās nebūs. Man bija ideāla dzīve. Mīlošs vīrs, divi ilgi gaidīti bērni, labiekārtota māja. Realitāti kropļoja tikai Gļeba garie komandējumi. Taču manas rozā brilles vienā naktī sabruka, kad dzimšanas dienas dāvanas vietā bērniem saņēmu pierādījumus par vīra krāpšanos.....

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 15.04.2024

ЛЭТУАЛЬ


Berni, ieraugot mani, nedaudz nomierinas, bet joprojam izskatas neapmierinati, drumas, smalki atgadinot Glebu.

Ak ne. Es neprojice?u musu problemas ar vinu uz Nikitu un Sonecku. Vini nav vainojami sava teva parkapumos.

Es atgruzu savas domas un saku savu rita rutinu, vienlaikus savedoties kartiba. Seja ap degunu ir nedaudz pietukusi, un vispareja sajuta ir divaina. Izskatas, ka bus jadodas pie arsta.

Kads varetu but parsteigts, uzzinot, cik gruti man ir doties pie arsta. Es pats, ne par berniem. Galu gala mums ?aja pilseta ir vecvecaki! Mes ari dzivojam liela skaista maja. Dabisks pienemums ir tads, ka izmantoju aukles pakalpojumus.

Bet ne. Es ka drosmiga gimenes aizbildne neko papildus netereju. Es burtiski ietaupu katru papildu santimu. Tiesa, nav zinams, kapec.

Lidz vakardienai pati butu gremdejusies savos uzkrajumos, lai verstos pie aukles pakalpojumiem, galu gala pirms bernu piedzim?anas stradaju pieklajiga amata un regulari sanemu maternitates pabalstu. Vai ari vina butu piezvanijusi Annai Nikolajevnai un dusmojusies par vinu, klausoties vinas komentaros. Bet ?odien es to nedari?u. Es dari?u savadak.

– Mani kaki, gatavojamies. Tagad dosimies uz izklaides centru! – Es jautri situ plaukstas, un berni man piebalso, dabiski, maz saprotot no ta, ko es viniem saku.

Vienreiz jau apskatijos ?o centru, tur ir atsevi?ka telpa tadiem berniem ka man, un ir iespeja samaksat par personigas aukles pakalpojumiem. Es ?odien izmegina?u. Blakus ir privatklinika, pui?i bus uzraudziba, kamer es sevi aprupe?u.

Kada svetiba, ka iemacijos braukt grutniecibas laika. Man nav ne jausmas, ka mes dzivotu, stutejot pa liniju – kur apstaties ar berniem divvietigos ratos. Patiesiba mums nav teta. Ja, viens vards.

Noparkojos uzmanigi, joprojam nervozeju par ?o manevru, bet viss notiek labi. Un es, pat parak iedvesmots, izkapju no ma?inas.

"Mes esam ieradu?ies, mani milie, tagad jums bus jautri, un es arste?os," es jautri saku berniem, ieliekot vinus ratinos.

Bernu centra viss norit gludi, un es, negribot, pametu bernus, desmit reizes prasot, lai piezvanu, ja ir kada problema. ?kiet, ka pui?iem jaunaja vieta patik un atri aizmirst par mani.

Klinika viss nenotiek tik gludi un aiznem ilgaku laiku, neka es sakotneji biju gaidijis. Bet, galvenais, ar degunu nekas nopietns nenotika. Vienkar?s zilums. Pietukumam vajadzetu samazinaties, un es atkal klu?u par skaistuli.

– Ziniet, mes sniedzam palidzibu sievietem, kuras ir cietu?as no vardarbibas. Ja jums nav pie ka versties vai vismaz parunat, mes palidzesim,” daktere piepe?i saka insinejo?a balsi, kad es apmierinata grasijos doties prom. – Tas ir par brivu! Nedomajiet! "Vina piebilst, nepareizi izlasot manu sejas izteiksmi.

"Hmm," es iztiru rikli, tapec ?adi es izskatos citiem ar savu traumu. Tas ir pat neerti – protams, paldies, bet es netiku paklauts vardarbibai. Ja nu vienigi no galda malas un savas neuzmanibas.

"Ja, ja," arsts lidzjutigi pakrata galvu.

Man netic.

"Zini ko," es nobijusies, "uz redze?anos!"

Es izlecu koridora un pedejo reizi aizcirtu durvis.

Nedaudz nomierinajos tikai uz ielas. Un ko es isti gribeju teikt, sieviete gribeja to labako. Un ta es reageju.

Apsezos uz solina, atvelkot elpu. Ir pienacis laiks doties pec berniem un atgriezties uz pareiza cela. Bet tad zvana mans telefons.

– Gleb, sveiks. "Es pat negaidiju no tevis dzirdet," es saku, atri nospiezot zvani?anas pogu sava viedtalruni.

7

Savelkos sevi, dodot sev garigu plauku pa galvu. Es vinam ari pateiktu, cik loti man vina pietrukst un milu. Vin? mus un bernus pilniba atstaja novarta un pec grutam dzemdibam atrada sev jaunu ?iku blondini bez ap?aubamam krokam vidukli, un es grasijos vinam davat gimenes pieker?anos.

– Ja, Ol, es biju aiznemts. Tagad esmu aiznemts, bet tu mani tie?am parsteidzi. Man tas bija jaievada mekletaja, preteja gadijuma es nevareju saprast, kadi ir jusu izdevumi. Aukle izklaides centra, nopietni? Un kosmetologijas klinika? Ko tu tur dariji? Pek?ni es nolemu likt kadam izskatities skaistam, kamer esmu ?eit, pelnot naudu savai gimenei?

Pek?ni Gleba apsudzibas krit uz mani.

Uz bridi apmaldos. ?kiet, ka vin? ir vainigs, bet kapec tad vini mani lama? Vai ari ta ir aizsardzibas taktika?

– Pagaidi! – jums ir jakliedz, lai partrauktu negodigo izteicienu. – Kada vel kosmetologijas klinika? Biju pavisam parasta, lai gan maksaja! Man nav ne jausmas, ko jus atradat sava mekletaja, bet tas ir pilnigs absurds! Un, ja, ?aja dzive man galvenokart rup skaistums! Lai gan zini, arsts, kuru es redzeju, nolema, ka tu mani sit. Tie?i tapat, ja! Es neticeju, ka uz galda uz galda var dabut smagu zilumu uz deguna tilta. Tatad, ja, ir laiks padomat par skaistumkop?anas kliniku!

Telefona ir klusums. Esmu pargurusi, man jaatvelk elpa, lai beidzot runatu par to, kas patie?am ir svarigs un nopietns.

Un Glebs… Nu, ?is ir Glebs.

– Vai jus atsitaties pret galdu? Tik slikti, ka bija jaiet pie arsta? – vin? beidzot mieriga balsi jauta.

– Ja, iedomajies! Es pat zaudeju samanu un no rita pamodos ar izzuvu?am asinim uz sejas.

"Es redzu," vin? velk. – Atvainojiet, jautajums, protams, ir nopietns. Jus esat viens ar berniem, jums ir japarupejas par sevi.

– Ak, ja, tie?am, tikai viens! Galu gala vinu tetis pat neatnaca uz savu dzim?anas dienu! – No manis izplust nervozi smiekli.

Mes tuvojamies ?ai temai X, un man klust vienkar?i bail. Es neesmu gatavs dzirdet, ka Glebs mani vairs nemil, ka vinam ir kads cits. Es vienkar?i neesmu gatavs. Ne ?adi, ne pa talruni.

Lai gan ko es jokoju, kada starpiba pa telefonu, klatiene vai vestule. Tas viss ir vienads. No attaluma tas ?obrid var but pazemojo?ak, tacu pastav iespeja glabt seju. Noliec klausuli vai izmet vestuli un tikai tad izpludi neglitas, sirdi ploso?as ?nukstes.

"Es domaju, ka jus apvainosities, bet es sagatavoju davanas," saka Glebs, "es meginaju, pats izvelejos un pasutiju."

– Vai man vajag sist plaukstas? Vai varbut Nikitai un Sonjai vajadzetu to darit? Gleb, vini tevi pat neatceras! Vini joprojam sak nervozet, ieraugot tavu tevu, atceroties, ka tas ir vinu vectevs, nevis kada cita onkulis, un redz tevi retak neka vinu! – Es pamacu savam viram. – Un tava davana man, Gleb, ak ja, es to atcere?os ilgi, tas ir neslavejams!

Bet mans virs vai nu nedzird manu sarkasmu, vai ari izvelas to nedzirdet.

– Starp citu, kapec jus neludzat savai matei sedet ar Nikitu un Soniju, kapec kads divains izklaides centrs ar citu cilveku tantem? Vai esi domajis par dviniem?

Ta vieta, lai atzitu, ka ir kludijies, vin? mana uzvediba atrada ko sudzeties. Bet, ja ta padoma, vinam patik izmantot ?o tehniku, sazinoties ar mani. Meistarigi manipule ar lelli, kas panemta zem oficiala paraksta dzimtsarakstu nodala.

"Es domaju," es mierigi atbildu, nebudama provoceta, "tie?i par to es domaju." Un ari par sevi, divaina karta. Menesi pirms bernu dzim?anas dienas saku pierunat tavu mammu, lai atnak man palidzet ar viniem, lai es varetu sakt organizet svetkus. Pec mene?a, Gleb! Galu gala vina ir tik aiznemta sieviete, bet nav skaidrs, kapec, jo vina neiet uz darbu.

“Mammai ir asinsspiediens, asinsvadi, tetis,” Glebs cen?as pasargat Annu Nikolajevnu.

– Man no tadas dzives driz bus asinsspiediens. Un tava mate ir veselaka par daudziem trisdesmitgadniekiem, – es atcirtu. "Un es atvainojos, bet, ja man butu salauzta starpsiena, es fiziski nevaretu gaidit veselu menesi, kad jusu mate atbrivos vietu sava aiznemtaja manikira un kosmetologu grafika."

"Ja jus butu izskaidrojis situaciju, vina butu atlikusi savu biznesu." Galu gala vina pirmam kartam ir mate! – mans virs nozelojami iesaucas.

– Isak sakot, Gleb, musu arguments nekadi neizskaidro ne jusu vakardienas prombutni, ne to, ka jus man zvanat tikai ?odien un tad tikai tapec, lai uzbruktu man par lidzeklu izsaimnieko?anu. Vakar pat izdevas sazinaties ar Toliku! Bet es nevareju nosutit nevienu neveiksmigu zinojumu. Es to neuzskatiju par vajadzigu – es rugti smaidu, un manu acu kaktinos jau krajas nodevigas asaras. "Jus nekomentejat notiku?o, it ka viss butu normali." Es saprotu, ka aploksne pu?ki runa dailrunigak neka daudzi vardi, bet tas nav labi, Gleb. Pec tik daudzu gadu kopdzives esmu pelnijusi daudz cilvecigaku skaidrojumu.

– Olja, es stradaju! Stradaju gimenes laba! Es vestule rakstiju, ka atgriezi?os, un jus sapratisiet, kapec es nolemu ?eit palikt! Kas tas par stulbam sievie?u kaprizem? Un berni pat neatceresies, kas bija vinu svetkos! Naudu iztereju pilnvertiga dzim?anas diena, un labi! Man nebija iebildumu, lai gan man ta ir tira kaprize. ?is nav vecums, ko svinet. Bet es nestridejos, es nolemu, ka jums ir jaizvedina sevi. Bet tagad man jadzird uzbrukumi?! Ne tie?am. Es tev teicu, es atgriezi?os un viss mainisies. Nav vairs daudz ko gaidit.

– Viena lieta tev ir taisniba. Viss tie?am mainisies, tas nevar nemainities,” es pabeidzu un noliku klausuli.

8

Es diez vai varu apspiest velmi izmest telefonu uz asfalta un tad ar ipa?u nepratu midit tam virsu. Manas emocijas nav vainojams mobilais telefons, un es runaju pa to ne tikai ar Glebu. Gluzi otradi, ar viru kontaktejos vismazak. Bet, ja es palik?u bez telefona un taja bridi man zvanis par berniem, tas bus loti, loti slikti.

Dzili ieelpoju un izelpoju un daudz mierigak ieliku viedtalruni kabata. Jus nevarat sagaidit zvanu no Gleba, vin? nekad neatzvana pec musu stridiem. Un tagad es pirmo reizi par to priecajos.

Es notiru asaras, kas naku?as, un parmetu kapuci par saviem matiem. Sak lit nejauks lietus, laikapstakli strauji pasliktinas, bet es ?obrid fiziski neesmu gatavs iet pec berniem. Es nevelos, lai vini vai pat centra darbinieki redzetu mani ?ada stavokli. Kopa ar manu jauko degunu, manas sarkanas acis un trico?ais zods noteikti mudinas kadu sazinaties ar Sievie?u palidzibas liniju.

Bet Glebs nekad neko tie?i par fotografijam neteica un nereageja uz maniem vardiem.

Vai jus gaidijat manu histeriju? Vai ari vin? nolema, ka viss jau ir skaidrs, kapec atkal mocities, kam pie rokas tik krasaini pieradijumi!

Lai gan ?is drizak teiktu parak daudz, vin? nekad nekluses tur, kur butu varejis gaidit. Vin? neesmu es.

Ko darit, ja tas nebija vin?, kur? iestadija fotografijas? Tas nemaina lietu, bet tas vismaz izskaidro Gleba uzvedibu. Bet kur? ir musu slepenais "labvelis"?

Manas domas partrauc telefona zvans. Es nodrebinos no bailem un sniedzos kabata. Ne, tas, protams, nav Glebs.

– Sveiki. Vai ar berniem kaut kas notika? – es noraizejusies jautaju. – Es jau gatavojos doties pie tevis.

– Ne, ne, viss ir kartiba, Olga Sergejevna, mes tikai gribejam precizet, vai mums japagarina vel viena stunda, vai ari jums bus laiks pec piecpadsmit minutem noklut pie mums?

"Ja, protams, es paspe?u laika," es atbildu, le?ot, ka esmu loti tuvu. Bet tad es atceros, ka tikko no manam acim teceja asaras, un mana seja, iespejams, neizskatas vislabakaja veida. "Lai gan ne, pagaidiet, pagariniet, ja, noteikti pagariniet," es saku, bet ko es dari?u stundu? "Vai ne, man bus laiks," es velreiz pardomaju, un administratore mani pacietigi uzklausa. – Ja, es domaju, ka paspe?u laika.

"Labi, mes jus gaidisim," saka administrators un atvienojas.

Piecelos kajas, nokrauju lietus lases no somas, un tad periferaja redze pamanu skaistu blondini. Es apmulsusi skatos uz vinu vairakas garas sekundes, meginot saprast, ka es vinu pazistu. Bet meitene man nepiever? uzmanibu, vina nipri staiga augstpapezu kurpes zem dizainera lietussarga.

Ak, man pek?ni paliek sliktak, man pat jaatsezas uz solina. Man bija ta laime tie?i vakar redzet ?o blondini dailrunigas pozas kopa ar savu viru.

Bet ko vina ?eit dara, kad vin? ir kaut kur tur?

Tikmer meitene praktiski pazud no mana redzes lauka.

Risinajums nak uzreiz. Es pek?ni pielecu kajas un steidzos vinai pakal, manas acis pielip pie vinas dizainera lietussarga.

"Sveiki," es piezvaniju uz bernu centru, "es atvainojos, bet es joprojam nepanak?u laika." Un varbut pat ilgak par stundu.

"Nav problemu, Olga Sergejevna, jusu berniem ?eit patik, vini uzvedas lieliski," saka administratore. – Nesteidzies, viss bus labi.

"Ja, labi," es nomurminu zem deguna, ieliekot talruni atpakal kabata, "bet nav skaidrs, kam tas pieder."

Tikmer blondine panema pienacigu partraukumu no manis. It ka es gerbtu augstpapezu kurpes, nevis vina. Mums ir japaatrina.

Es pati isti nezinu, kapec man vinu vajadzetu vajat, ko es teik?u, ja mes ar vinu sastapsimies? Vai ari es vienkar?i skati?os, lidz vina pazud kaut kur, kur man nav piekluves.

Kas talak? Sirsnigs jautajums, ko vina darija ar manu viru? Un kapec vina tagad ir ?eit, nevis tur, vinam blakus.

Rave. Pilnigas mulkibas. Bet kajas nes mani pec vinas.

Tomer man ir paveicies, meitene driz vien ienak tirdzniecibas centra. Vismaz nedaudz nosusina?os, citadi ar lietussargu no ritiem netrauceju. Un, riskejot ar nopietnu slimibu, es spitigi turpinu savu stulbo uzraudzibu.

Ak, ja ?is fotografijas nav istas? Tas ir, tie ir nodrukati, un Glebs ir kopa ar ?o, un tas ari viss, ja. Bet ja tie ir viltoti? Fotoattelu redaktora daudzi cilveki dara dazadas lietas.

Ne, es baidos, ka ?i ir versija no asaru pilnam filmam par milestibu, dzive viss parasti ir prozaiskaks. Meitene vareja ierasties pilseta agrak, tacu vinai joprojam nav laika pavadit laiku kopa ar Glebu. Bet vin? patie?am kavejas darba, un ?i novero?ana man nedos nekadus slepenus nodomus vai ceribas.

No otras puses, ta pati viramate par mani nav sajusma, beidz attaisnot vinu ar savdabigu milestibas izpausmi pret mani. Siltu sajutu tur nav un, iespejams, ari nekad nav bijis. Tie?i es pastavigi izdomaju vinas uzvedibas skaidrojumus.

Es atri pargaju no Annas Nikolajevnas cienas uz aizdomam par manas laulibas izjuk?anu. Tas, protams, ir nelogiski, jo mes ar Glebu esam kopa jau ilgu laiku, kapec gaidit bernu piedzim?anu?

Hmm, bet frazes del par megene zidainiem es uz vinu apvainojos.

Vai vinai ar to ir kadas problemas? Vai esi lasijis stastus no interneta par paberniem un citam blenam?

Pamanu, ka blondine dodas uz kafejnicas zonu un sekoju vinai. Jutos arkartigi stulbi, bet puscela padoties negribu, nezinu, varbut musu tik?anas nebija nejau?a, varbut vina man pateiks ko jaunu, sagadas truksto?o gabalu, lai puzle beidzot sanaktu.

Es stavu tie?i aiz meitenes, vina perk salatus un sulu, un es perku gabalu picas un saldo soda.

Un viss notiek ta, ka vajadzetu, bet tad, tiklidz vina strauji pagriezas, un man nav laika bremzet, mes pilna atruma ietriecamies viens otra.

9

Ar nozelu skatos, ka ?kivis ar manu picu bistami sasveras un nokrit uz gridas. Soda seko.

– Ak, atvainojiet, tas bija neerti, ar mani ta notiek pirmo reizi, es parasti nesaduros ar cilveku paplatem un nenosutu vinu edienu uz gridas! – blondine iesaucas.

"Ja, jus parasti esat loti aiznemts, pavadot laiku ar citu cilveku viriem," es garigi komenteju.

"Visam ir pirma reize," ?i ir vispieklajigaka lieta, ko varu izspiest no sevis.

Labak ir kluset, laut vinai terzet, un es dari?u visu iespejamo, lai kontroletu sevi.

Crus…

"Ak, jus salauzat plastmasas dak?inu," saka meitene. – Neesiet tik sarugtinats, es jums atlidzina?u jusu pusdienas, es tagad nopirk?u jaunas. Pagaidam sedies pie galda,” vina rosigi stumj mani preti tuvakajam plastmasas parpratumam un noliek uz ta savu paplati. "Es uzreiz velejos atgriezties un palutinat sevi ar nelielu kuku." Sanem?u ari tev, tikai neraudi! – Vina mierino?i uzsit man pa plecu un aizskrien pie letes.

Un Glebs mani iemainija pret ?o gaisigo negodu?! Ja, ta nevar but. Vin? un vina, vini vienkar?i nevar but kopa. Vini ir no dazadam planetam!

Un patiesiba es neraudu! Vina uzskatija, ka mani zobi sakosti dusmas par saku?as asaram!

Ne, kaut kas ?eit neder, tas ir skaidrs. Nu, Glebu nevareja apmanit tikai izskats.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом