Edgars Auziņš "Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes"

Brīnišķīgi, kad ilgi gaidītais noslēpuma atklājums nokrīt tieši tev klēpī, lai gan Irisai bija jādodas uz akadēmiju kopā ar brāli, bet viņš viņu pameta pirmajā dienā un aizbrauca. Taču viņai "paveicās" sastapt pūķus, kuri kļuva par potenciālām durvīm viņai un viņas draudzenei uz viņu slēgto impēriju. Un varbūt tas viss nebija nejaušība? Un šī iespēja kādam maksāja daudz pārdomu, pāris sakostus nagus un ticību brīnumiem? Bet ko darīt, kad imperatora brāļadēls, ieraugot raganu, vicina pūķa asti, bet viņa tēvocis uzvedas dīvaini un novērš princeses uzmanību no viņas sākotnējā mērķa, kuras nervus jau sen pārbaudījusi viņas paziņa?

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 0

update Дата обновления : 10.05.2024


Studiju laika Irisa un Mirelle kluva par masam. Viena no karalienes talajiem onkuliem arlaulibas meitas, lai ari vin? nezinaja par ?o labo savas gimenes notikumu, bet citu acis vinam izdevas smagi censties, jo vinam izdevas bagatinat sabiedribu ar divam arlaulibas meitam. Kads labs puisis!

Retak ?adus bernus joprojam panema gimene, bet biezak arlaulibas berniem nacas apmierinaties tikai ar ikmene?a pabalstu, piekraptas mates dusmam un saniskiem skatieniem. Daziem paveicas, vini tika nosutiti macities, citiem palidzeja atrast cienigu saderibu. Reizem vini to vareja vienkar?i pardot kadai gimenei. Lai ari karalis veroja ?o bridi, visas civilas problemas rodas starp cilvekiem, un ?is ir nekontrolejamakas attiecibas visa pasaule.

Aristokratu aprindas Mirela bija senas, loti turigas gimenes mantiniece. Irisas draudzene un vinas slotas pieradina?anas skolotajs. Patiesiba vini ta satikas. Ledija Kemina, Irisas vecmamina, kura slepus vinai uzdavinaja mazmeitai slotu, bija arkartigi parsteigta par vina dusmam, patiesi nesaprotot, no kurienes meitene nemusi raganas atributu. Meitene no ta neatteicas. Nedaudz velak vinai palidzeja ?i topo?a ragana un visu dzivo butnu draudi. Savdabiga sarkana ugunspuke. Matu krasa tika skaidrota ar eksperimentu, kas izkluva no kontroles, savukart raksturs tika skaidrots ar piederibu raganam.

Akademija tie?am bija daudz princu. Tris veseli gabali. Tacu ?is fakts varetu palidzet viniem visiem, palidzot visiem kopa pretoties sabiedribas uzmanibai.

?o brini?kigo zinu Irisa uzzinaja, stavot sapulce par godu jaunajam macibu gadam, ko vina par laimi nokaveja.

Meitene aizkavejas sava pazinas del. Vin? nozaga saldejumu. Majas. Vinam jautat bija zaimo?ana. Vin? ir plesejs. Un meitene, stavi un gaidi. Kad vin? ievilka zobos saldejuma maisinu un pieprasija to sasaldet, Irisa vinam gandriz iesita ar burvestibu. Nejau?i. Ta ir patiesiba!

Stavot pie akademijas vartiem, princese bija nedaudz mazdu?iga. Visapkart bija kaut kads posts. Pirma diena, un neviena tuvuma. Varbut visi kavejas? Mes kavejam. Bet ne vini, bet Irisa. Un ari ?is komandieris. Absoluti zemisks cilveks. Vin? butu varejis vinu vismaz bridinat, ka vinai jasteidzas, bet ne, vin? staveja un smaidija vinai seja.

Istaba vienigais, kas gaidija meiteni, bija draudzenes zimite, kura bija noradits, kurp doties, ja vina tomer velas ierasties. Princese pamodas no apsestibas, kura vina lenam saldeja ?o… komandieri. Piezime bija parklata ar ledus garozu. Atriebiba, protams, vienmer ir bijis auksts ediens, tapec sasalde to un lauj vinam to norit veselu.

Ledus princesei bija muziga problema. ?is elements burvju vidu bija rets, tacu tas notika. Tomer vini petija vinu ta, it ka vinai butu jaglabj ?i pasaule un jaizgudro portals uz citu. Pats karalis palidzeja vinai attistit speku. Iriss sastinga, vin? leja uguni, Ariss kontroleja ieguto udeni. Un pilis ir neskartas, un berni strada. Visi bija priecigi, lidz meitene kaut ka ar savu ledu uzcela sen miru?o virieti. Pec nelielas izpetes jaunie vecaki parliecinajas, ka topo?ais naves burvis to radijis savam rokam, un atdzivinatais vecvecvecvectevs gimenes kapene spejis tikai skumji gaudot. Vin? dro?i vien kadam piezvanija. Divaini, ka neviens neatsaucas, ?kiet, ka vin? savas dzives laika bija labs cilveks. Tacu tik interesantu epizozu vairs nebija, par prieku vecakiem un tiem laimigajiem, kuri pat nenojauta par nelielas problemas esamibu Irisas Koltas persona.

Meitenes galva griezas dazadas domas. Rektors uzstuma runu, var pienemt, ka ta noteikti kadu piepildija ar entuziasmu. Lidz ?im iedvesmojies tikai rektors. Skolotajiem bija garlaicigi. Studenti zavajas. Vismaz dziedat…

“…Jus varat aizmirst par saviem tituliem un vecakiem, turpmak jus esat parastie skoleni…” – Ierindas skoleni? Divaini, ka diez vai katrs aristokrats vareja atlauties maksat par sava berna izglitibu ?aja iestade.

“… Kadu laiku jus visi macisies kopa, neatkarigi no nakotnes fakultates…” – Kadai raibai grupai vajadzeja piedzimt ?o launo attiecibu rezultata visu acu priek?a?

“… Visiem iedos formas terpu…” – Lai nevienam neienak prata ierasties uz stundu balles terpa? Loti apdomigi, bet vai tas ir kartejais meginajums izlidzinat ikviena stavokli?

“… Ar citiem kursiem nekrustosi…” – Kuru tie?i vini velas aizsargat?

Nekas interesants nebija, iznemot priecigus aplausus un atvieglotas noputas sakara ar ?is budinas beigam, tapec visi dro?i skreja uz savam istabam.

– Pieticigi. Tomer nevajadzetu gaidit karaliskos palatus. – Mirela noteica pec vinu pagaidu mitnes apskates.

– Dzirdeju, ka vienkar?akos pansionatos visi dzivo viena istaba, un uz visu stavu ir tikai viena tualete. – Irisa dalijas, skatidamas skapi blakus izlietnei.

"Par naudu, ko maksajam apmacibu laika, mes varam uzbuvet divas pilis." – Mira bija sa?utusi.

Vinas tevs reiz teica, ka onkulim labi klajas rektora amata, tacu, pec mates teikta, virietis dzivojis bezjedzigi un butu varejis krietni uzlabot savu bagatibu, to palielinot.

– Vai rektors ir jusu onkulis? – Irisa bija parsteigta.

–Tu nezinaji? Mana teva bralens, ja ne vina amats, domaju, ka neviens vinu nebutu atcerejies. Un vini pat uzaicina jus uz ipa?umu brivdienas. – Ja, ja jus netrapijat dzekpotu, jusu radinieki nevelesies jus atcereties lidz labakiem laikiem.

Blakus parsteigtajai princesei lidinajas burvju bumbina, un, tiklidz vina to pacela, vinas priek?a paradijas Arisas projekcija, kura ludza vinus glabt no jauno aristokratu slimigas velmes vakara redzet princi. pasakums, lai labak iepazitu jaunos studentus.

–Mes ejam? – Mirels izliecas no istabas. – Starp citu, vai es pazistu vina Karalisko Augstibu? Vai jus nevelaties vinu spidzinat nedelu vai divas?

"?odien mes iepazisim viens otru un pievienosimies vina garlaicigajai kompanijai." – Irisa atbildeja, raknajoties pa skapi. – Mums nav ko gerbt.

– Es esmu ragana, tu… gandriz ragana. Mes varam valkat visu, ko velamies. Mes joprojam nevaresim izdomat kaut ko labaku par karalieni. – vina teica ar skaudibas pieskanu, cienas pilna.

Riadna bija dusmiga. Tam vakaram sagatavoto kleitu izlika visi kalpotaji, kuri nolema, ka vina ?aja kompozicija izskatisies lieliski, citadi par to nosaukt nebija iespejams. Bija upuri starp volaniem un mezginem, ka ari vel nedela, kad kalpones triceja, pieminot karalieni.

"Lai gan…" vina domigi sacija un viltigi paskatijas uz savu draugu.

– Nac bez savam idejam! Ejam ar ierasto un iztiksim bez volaniem. Ta ka esam jau saku?i spelet, tad spelejam lidz galam. Labak ir atstat ?eit pazistamos. – princese noteica, skatoties uz apskavienos gulo?ajiem majdzivniekiem.

“Tas ir ka iet pastaiga bez mums. Starp citu, Kasa ir sa?utusi ari lidz sparnu galiem. – teica Lapsa, samiedzot acis. Kasa, Mirela pazistama, ?aja laika turpinaja gulet un redzeja savu desmito sapni, pat nenojau?ot, kadi plani ?obrid tiek gatavoti.

– Un tu nemaz nedriksti izbazt galvu! Man ne tikai nevajadzetu but pazistamam, bet ari vini nesapratis, kas jus par dzivnieku, un aizvedis jus uz eksperimentiem. – Irisa sa?utusi noradija uz problemu. – Mes jau esam tam gaju?i cauri vairakas reizes. Es vairs neglab?u ?os "zinatniekus".

“Vini gribeja mani uzzinat vairak! Centos paradit savu lepnumu – zobus. Viss nav ta, ka likas no pirma acu uzmetiena. Un vienalga, es gulu! – cen?oties netraucet savu miloto, pazistamais teica un steidzigi aizvera acis.

3. nodala

Maltita purvs

Konditorejas izstradajumi. Telpas atrodas ists konditorejas veikals. Nebija iespejams mierigi skatities uz ?o pasteltonu negodu. Viss tika nezeligi sapludinats. Irisa saka domat, ka kaut kur zefiru partija ir noslidejusi, daleji iekluvusi lietu un parklata ar pudercukuru.

Visur dejoja pari. Meitenes kaut ka elpoja no piegulo?ajam korsetem un vakarkleitu smaguma, ko vel paspeja panemt lidzi. Pui?i veltigi meginaja vinu taustit ta, lai tas atbilstu pieklajibas robezam, un ieskatities… vinas dvesele. Tomer lai ta ir dvesele.

"Mani bridinaja, ka pienaks ?i diena." Es medite?u ka ista dievbijiga jaunava. – Mirels nocuksteja, skatidamies apkart klateso?ajiem. "Ja majas vinus aiztureja vecaki cilveki, tad ?eit neviens vinus neaizkaves." Tava mate ir pasaules sieviete. Zel, ka mes to nevaresim sadedzinat. – ragana rugti atzimeja. "Iesim vismaz kaut ko est." Ja ?adas dejas dejotu balles, nevienam nebutu problemas ar mantiniekiem. Neizbegami man zem svarkiem naktos iekert lacu slazdu, un cik daudz bezsaimnieka aristokratisku roku uzreiz paraditos. Es ierosinu ?im svinigajam notikumam pie?kirt oficialu nosaukumu. – vina cuksteja, virzot burvestibu un demonstrejot, ka ari Irisa neatteiks palidzibu.

Uz akmens sienas paraleli galvenajai ieejai iespaidigi roza burtiem paradijas dzirksto?ais uzraksts “Pie Labas fejas”, bet nedaudz augstak – pieklusinataks “bordelis”. Blakus staveja skaista jaunava ar caurspidigiem sparniem. Mikstais roza halats, kas pieskanojas vairumam vietejo kleitu krasai, nedeva nekadu vajadzibu sasprindzinaties, un vina sejas izteiksme un vieglpratiga poza neko daudz neatstaja iztelei.

"Es to paslepu kritiska situacija, jus varat viegli noverst sabiedribas uzmanibu un aizbegt." Ja kas notiek, brinies, sa?utis, nosarkst ka jaunava pirms kazu nakts. Jus varetu nogibt. Butu labi doties uz izeju. – Mirela ierunajas kodigi, periodiski ielukojoties puli.

– Tauta pulcejas uz izvirtibu, sirsniga lidzjutiba musu topo?ajam suverenam. – princese noputas.

– Un kur vin? iet? Varbut pienacis laiks to meklet kaut kur sturi pie svetitas ligavas? – mans draugs dzelonsti vaicaja. – Ejam uz. – vina pek?ni teica un aizvilka draudzeni pie talajiem galdiniem ar edienu.

Panemu?i glazes, vini apstajas nedaudz talak un saka gaidit, kad Ariss tas atklas. Pat bez viniem dzive ?eit vinam nebija garlaiciga. Abi princi staveja kopa – nelokami turejas aizsardziba. Irisa jau skatijas uz izeju.

"Labi, ?kiet, ka Ariss ir savejais, un ir slikti vinu atstat nepatik?anas, bet princi ir problemu avots, es to zinu ka princesi." – meitene nodomaja, verodama brali.

– Kur? mus driz pamanis? Es varu jums dot majienu. Pirmais burts ir "p", pedejais ir "c". – mans draugs sarkastiski teica.

– Pienemsim, ka mums bija kaut kada kode, kas pek?ni apeda musu kleitas, un mes nevarejam ierasties? – Irisa bezpalidzigi jautaja.

"Es nezinaju, ka ?eit dzivo tik izsalku?i kodes." Prieks, ka tev bija rezerves drebes. "Es tie?am negribeju pagriezties pret balsi." hmm. Bija nepiecie?ams vinu klusiba izvilkt. – Prieks iepazities, Daren Airan.

Ariss izdomaja formalu iemeslu, kadel vina jaunie pazinas sazinaties ar meitenem, un samazinaja vinu motivaciju lugt vinas preceties, iepazistinot vinas ar savam attalajam radiniekiem – Lizu un Elisu Stokas.

– Serams Eirans ir jaunakais puku princis. “Viniem priek?a staveja izskatigs puisis ar izkauseta gai?a sudraba krasam.

"Un es, dailas damas, esmu Serama masica." "?kiet, ka acis vinu gimene tika nodotas no paaudzes paaudze, tapat ka mati." – Tu izskaties labi. Jus parspejat visus un kluvat par prieku manam acim. "Vini izskatijas ka grutnieces balles debitantes melnas kleitas." Lai gan no malas vin? dro?i vien zina labak. – Vai tu gribetu dejot? – vin? ieteica Mirelam.

– Baidos, ka ?odien nedejo?u. Pastav kolosals risks klut par nelielu purvu starp muslinu krastiem.

Vinas vardiem bija vizuals apstiprinajums. Pagaja trisdesmit minutes, starp dejojo?ajiem pariem, iznemot muziku, it ka nekas nebutu mainijies. Bija verts katram parim piesiet daudzkrasainas lentites, ka ar kakeniem.

"Butu bijis daudz sliktak, ja vini butu gerbu?ies roza krasa." – Serams teica, it ka kaut ko atceretos.

– Ak ja! Korsetes navvies. – Darens turpinaja nirgaties. – Es iesaku visiem parslegties uz “tu”.

Princis toni, kas necieta atteikumu, loti velejas atstat vismaz kadu labu iespaidu par vakaru, tapec ludza Irisu dejot.

– Man loti slikti padodas dejot. – vina centas vinu parliecinat. Vinas acis ?audijas, meklejot palidzibu vai izeju no situacijas. Mirela, ausis sabazusi, deva zimes, sakot: “Ej, mulkis! Tadu skatu sava muza nebiju redzejis.” Bet princese nesaprata, kapec vinai japiedalas ?aja cirka un javada tas.

– Es brauk?u, tev patiks. – Serams pasmaidija un, satveris vinas roku, metas uz brivo vietu starp dejojo?ajiem pariem. Visas dejas laika vin? nenolaida no vinas acis.

"Tu man loti atgadini kadu, ?kiet, ka ir kada lidziba, bet es vel neesmu parliecinats." – princis domigi sacija pec tam, kad vini atgriezas veseli. Neatkarigi no ta, kam princese atgadinaja, vinu sejas bija kaut kur uz nevainojamibas un genialitates robezas, ka ari pek?ni nenokrita. Ledija Kemina nebija amatiere sava amata, un atceries vai neatceries – lielas at?kiribas nebus.

Mirela joprojam cinijas ar Darenu, savukart Ariss meistarigi nepamanija sabiedribas skaistulu skatienus, kas sapnoja par vinu satikt. It ka nekas nebutu mainijies. Ragana pec Irisas skatieniem saprata, ka vinam pienacis laiks doties projam, tapec, pateicoties par brini?kigo vakaru, vinas nesekmigi meginaja doties prom.

"Es domaju, ka mums ?eit vairs nav ko darit, tapec mes jus aizvedisim." – Serams sacija, skatidamies apkart pulim. – Ariss, tu paliksi? “No princa acim bija skaidrs, ka vin? ?eit nepaliks nevienu papildu minuti. "Mums jadodas prom, pirms visi to sapratis, preteja gadijuma vinu pacietiba beigsies."

Vini gribeja noverst cilveku uzmanibu, tapec vini to tagad darija. Nonemot no sienam iluzijas un pie reizes satverot raganu aiz elkona, tacu, parsteidzo?i, vina nez kapec netaisijas vilkties. Neko jaunu nesagaidijusi, princese paskatijas apkart. Papildus savam fejam pie sienam bija ari jaunas damas. Pozas bija pilnigi at?kirigas. Jaunkundze, kas naca no meitenu rokam, salidzinajuma ar ?im… dailavam bija dzili morala un ?kista. Vinai vismaz bija drebes.

Kultur?oks atri parvertas dusmas, un lietas kluva neparasti trok?nainas. Apmainijusies ar skatieniem ar mazdu?igo Mirelu, Irisa paskatijas uz brali. Vin? staveja ar nelokamu seju, it ka nekas nebutu noticis. Vinu jaunie pazinas aplukoja atjauninato interjeru. Darens, apbrinojami skatidamies apkart meitenem, kveloja, ka princesei ?kita, lepnuma. Serams centas apspiest smieklus.

– Uzreiz ir skaidrs, ka jus esat meitenes. Mes atradam to, kas truka musu iztelei. Jums nav ne jausmas, cik es priecajos, ka mes satikamies. "Irisa bija tik laimiga, ka vina vienkar?i nevareja sanemties ar to un saprast, ka vini saprata, ka ta ir vinu rado?ums."

– Uztaisi nopietnas sejas. Bet atri. – Serams nocuksteja un, skali sa?utis par musdienu parazam, izveda visus no zales.

Darens, pa celam uz meitenu istabam, vieglpratigi ieteica parejiem nakamreiz sadarboties, uzskatot, ka nakamreiz tas varetu nedarboties.

"Es loti ceru, ka nakama reize nebus." – Ariss neapmierinats nomurminaja, it ka nevienu neuzrunadams.

– Ka?! Ka var nebut? Ariss, tu esi nezeligs! Akademija joprojam trices no musu cukstiem. – Darens spitigi turpinaja.

"Galvenais, lai vina nenomirst no musu kliedzieniem." – Mirela atsita zobus.

Ariss nelava Darenam atbildet, satvera masas roku un veda vinu uz priek?u.

– Mums jaruna. "Meitene nesaprata, kapec notiek ?i steiga, un parsteigta paskatijas uz savu brali. "Man ari ar jums jaruna, es atgriezi?os nedaudz velak." – vin? pagriezas pret pukiem, kuri pec vina vardiem strauji mainijas un nopietnam sejam, harmoniski pamaja, vienlaikus atvadoties, un atri aizgaja.

– Vai kaut kas notika? – Mirela jautaja, skatoties uz aizejo?ajiem pui?iem.

Aizsledzis aiz meitenem durvis, vin? raganai apliecinaja, ka Irisa vinai visu izstastis velak, un veda masu uz savu istabu, atstajot Miru viesistaba.

Apsedies vinas gulta, vin? atri saka skaidrot problemas butibu. Karalis informeja Arisu, ka vinam jadodas pie demoniem, ar kuriem pirms paris paaudzem bija noslegts miera ligums, kas varetu garantet vina dro?ibu. Vin? ari ludza citus ar izbrinu atbildet, ka vinai nav ne jausmas, kur vin? devies. Taja pa?a laika tika apsverts jautajums, ko ar vinu darit, tacu ?aja posma vini nolema atstat meiteni akademija, neizdomajot neko labaku.

– Kapec? Es saprotu, ka vest mus ar Mirelu pie demoniem ir stulbi, bet kapec tu ej pie viniem? Kas notiek? – princese sarauca pieri, cen?oties izprast teva logiku. Vina atcerejas, ka demoniem nebija nozimes, no kadas meitenes meitene nakusi, un vini pieversa uzmanibu tikai tam, cik labi vinu burviba ir apvienota ar izredzetas magiju.

"Pili notiek tiri?ana, un tiek atklati cilveki, kas ir iesaistiti nakamaja slepkavibas meginajuma. ?orit man vajadzeja but cita valsti, bet es nolemu jus iepazistinat ar pukiem. Es nevareju laut jums atrisinat visas problemas vienam. – Ariss meloja.

– Vai vini meginaja kadu nogalinat? – Irisa ar krietnu izbrinu jautaja.

– Lai cik komiski tas neizklausitos, vini gribeja saindet manu mati. Vina neuzdro?inajas dzert indi publiski, tapec vina vienkar?i to nometa.

Ja, karaliene, bez ?aubam, varetu viegli demonstret triku, bet velak vinai bus janes to cilveku kermeni, kuri to redzeja. Riadna butu varejusi izdarit ?adu vienreizeju triku, par prieku savam viram, bet vai vinam tagad nebija pietiekami daudz problemu? Par to domajot, sieviete nolema klusi pasedet, nevienam neatklajot interesantas spejas, kas jau agrak gandriz noveda vinas mati lidz bedam.

"Kapec elfi atsutija savu princi uz ?ejieni?" Vai tas nav saistits ar slepkavibas meginajumu? – meitene jautaja, atceroties nesabiedrisko puisi. Vina neredzeja Eiju taja vakara. Varbut visu var izskaidrot ar to, ka elfi atstaj cilvekus novarta, bet kapec vin? personigi ieradas ?aja gadijuma?

"Vin? ir tikai papildu miera garantija." Vini nesanems nekadu labumu no naidiguma ar mums. Musu puse ir demoni, iespejams, pat puki. – Ariss paskaidroja.

Irisa nolema, ka ?aja gadijuma vina pat jut lidzi Eiasam un var vinu daleji saprast. Tikai tapec, ka tautie?i jus uz sve?u valsti sutija ka paterejamu priek?metu, jusu velme sazinaties nepalielinasies.

– Puki? – princese bija parsteigta. Pat neskatoties uz to, ka puki ieradas pie viniem macities, kas jau bija neticami divaini, vini loti ilgu laiku bija konsekventi saglabaju?i neitralitati un neiejaucas citu valstu lietas, ja vien tas neattiecas uz vinu dro?ibu.

"Vini ir parak lepni, lai izmantotu ?adas metodes." Viniem ir vieglak karot pret mums, tapec esiet uzmanigi un piesardzigi, parbaudiet pilnigi visu. – Ariss vinai teica.

– Bet kapec tu nevari palikt pie manis? – Irisa bija sa?utusi. – Ka tu tur bez manis?! Tu klusi pilnigi bezjutigs un garlaicigs. Man tevis pietruks. – Vina apskava vinu, uzmetot lupas. Pirmo reizi vinus nacas ilgsto?i ?kirt. – Vai tu ilgi?

Pats puisis nezinaja atbildi uz ?o jautajumu, tacu nevelejas melot masai, tapec paraustija plecus, slepdams savas jutas.

– Tu macisies, un es saputi?u ?aja suda? Ari Mirelle iesaistijas visa. “Princeses neapmierinatiba bija redzama ar neapbrunotu aci.

– Un kur tu gribetu aizbraukt? – Ariss nopu?oties jautaja.

– Es nezinu, vismaz tiem pa?iem pukiem. – princese atcerejas par savam jaunajam pazinam.

"Vini uznem tikai pukus." Es nepamaniju tavus sparnus. – vin? pasmineja.

"Es nedzirdu tavu nagu klabina?anu, ragainais." – Pacelusi zodu augstak, meitene turpinaja: – Un vispar princesem neatsaka.

Ariss uzskatija, ka masai ir laba iespeja istenot savas velmes, un vinai atliek tikai nedaudz pagriezt galvu un padomat par to, kadas brini?kigas sviras vinai ir. Vin? atri vinai par to pastastija un piebilda, ka, ja vinai neizdosies, tad vina varetu izklaideties, un problemu gadijuma vinam nebus problemu vinu noslept no vecako dusmam.

– Mana maza infekcija! Tevis pietruks! Nerauciet pieri, it ka mes vairs netiktos. – vin? ierunajas.

"Kad jus atgriezisities, es jau vare?u klut par sievu kadam, un jums bus daudz ko darit ar valsti." – Irisa sudzejas.

"Tevs negrasas atstat troni vel daudzus gadus." Es jums ari pateik?u noslepumu. Esmu vairakkart piedavajis tevi apprecet kadam princim. Neskatieties uz mani ta, tas bija tikai slikts joks. Tomer vin? teica, ka jus pats atradisit ligavaini, un, spriezot pec jusu priecigajam acim, jus beidzot esat nolemis palikt savas majas uz visiem laikiem. – vin? pasmineja, atbrivojot mani no apskavieniem.

Princese pilniba piekrita vina vardiem, jo nesaprata, kas ir labs lauliba, lai tik loti uz to tiektos. Turklat vecaki viniem sniedza spozu piemeru nevainojamam attiecibam, un meitene sapnoja par lidzigam jutam pret kadu.

– Tu, protams, aizravas. Ak jus meitenes! Jus vienmer uztraucaties par kaut kadam mulkibam un sapnojat par visadam mulkibam. – Ariss izteica zobus, vienlaikus aizstavedamies no masas.

"Kad tu satiksi savu ragaino milestibu, es paskati?os uz tevi." – Irisa vinam parmeta.

– Tas ir lasts?! Ak, tu esi mani nopietni ievainojis mana vientulaja sirdi! – vin? ironiski atbildeja.

"Un tas jus izglabs, patiesas milestibas skupsts." – vina draudeja. – Tiekamies velak, brali…

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом