Londona. Pilna pilsetas vesture
Edgars Auzin?
Vel nekad agrak celo?ana pa Apvienotas Karalistes galvaspilsetu nav bijusi tik aizraujo?a un aizraujo?a! Kopa ar Diku Vitingtonu un vina slaveno kaki mes pastaigasimies pa Londonas tiltu, iepirksimies tirgu, degustesim viduslaiku edienus, apmeklesim Globe teatri, kur notiks vienas no Viljama ?ekspira lugas pirmizrade, un ?ausmas verosim 1666. gada Lielo Londonas ugunsgreku. Vestminsteras pils asas smailes un debesskrapji pacelsies debesis. Mus gaida Londona – trok?naina, grezna un nabadzibas parnemta anglu atturibas un anglu viesmilibas maniere. …
Edgars Auzin?
Londona. Pilna pilsetas vesture
Pirma nodala – Londonas vestures hronologija
Aptuveni 43 gadus vecs Londinium pilsetas dibina?ana romie?u Lielbritanija.
60. gads
Londinijas izlaupi?ana, ko veica dumpigas keltu cilts Iceniju karaspeks valdnieces Budikas vadiba.
Otra gadsimta otra puse
Londinium iedzivotaju skaita un platibas samazina?anas.
No 190 lidz 225.
Aizsardzibas mura celtnieciba Londoninija.
286
Romas gubernators Karausijs pasludina sevi par Romas Lielbritanijas imperatoru.
296
Romas imperators Konstants I Hlors atdod Londiniju Romas valdijuma.
Ceturta gadsimta vidus
Pikti un skoti sak uzbrukt Ziemelbrianijai.
Ap 368.
Londiniju pardeve par Augustu.
410
Romas valdi?anas beigas Lielbritanija.
5. gadsimta beigas
Londinium (Augusta) iedzivotaji parcelas uz otru Flitas upes krastu un nosauc savu apmetni par Lundenvik (Lundenas tirdzniecibas pilseta).
6. gadsimta vidus
Lundenvica klust par Eseksas karalistes dalu.
604
Biskaps Mellits ierodas Lundenvika, nodibina tur diecezi un uzcel Sveta Pavila katedrali, kas aizsak kristietibas procesu.
672
Lundenvikas ostas pirma piemine?ana.
842
Vikingu uzbrukums, kas pazistams ka Lielais slaktin?.
871
Vikingi ienem Lundenviku.
886
Veseksas karalis Alfreds Lielais atgust Lundenviku un biju?o Londinijas teritoriju; ta sakas Londinijas atjauno?ana, ko saka devet par Ludenburgu.
962
Lielais ugunsgreks, kura nodega Sveta Pavila katedrale.
1042
Anglijas troni ienem Edvards Confessor, kas iezime Saksijas Veseksas dinastijas atjauno?anu.
1065
Pirmas baznicas iesveti?ana tagadejas Vestminsteras abatijas vieta.
1066, oktobris
Normandie?u hercogs Viljams, pazistams ka Viljams Aizkarotajs, Hastingsas kauja sakava Haroldi II un sagraba vina ipa?umus, tostarp Londonu (Ludenburgu).
1066, decembris
Viljama krone?ana Vestminsteras abatija.
1067
Viljams izdod hartu, kura apstiprina Londonas tiesibas, priek?rocibas un likumus.
1097
Viljams II, Viljama I Ikarotaja dels, sak Vestminsteras halles celtniecibu, kas ir Vestminsteras pils sakums.
Ap 1175. gadu.
Kenterberijas arhibiskapa sekretars Viljams Ficstefens (William FitzStephen) raksta "Londonas dizakas pilsetas aprakstu".
1176
Tiek uzsakta akmens tilta par Temzu buvnieciba.
1191
Princis Janis (velak karalis Janis Bezzemnieks), kur? ir ienemis Anglijas troni sava brala Ricarda Lauvas sirds prombutnes laika, atzist Londonas tiesibas uz pa?parvaldi.
1215-1217
Pirmais baronu kar?, kura laika pedejo reizi vesture tika okupeta Londona.
