Trisdesmit se?us metrus gar?, trisdesmit divus metrus plats un trisdesmit metrus augsts – tadi ir Balta torna izmeri, kas tika buvets divdesmit gadu laika, tacu ar partraukumiem. Tas tika pabeigts lidz 1100. gadam, kad Viljams Iebaiditajs vairs nebija dzivs. Vilhelma jaunakais dels karalis Henrijs I izmantoja torni ne tikai ka karala rezidenci, bet ari ka cietumu, jo taja bija pietiekami daudz vietas.
Pirmais torna gusteknis bija Durhemas biskaps Ranulfs Flambards, kur? bija tuvs Henrija priek?gajeja un brala, karala Vilhelma II, padomnieks. Pec Vilhelma II naves Flambara zvaigzne uzreiz nogrima. Teikt, ka Henrijs I vinu ienida, nozime neko neteikt. Tomer karalis nevelejas sakt savu valdi?anu ar augsta garidznieka navessoda izpildi, tapec tika nolemts Flambaru apglabat dzivu tikko pabeigtaja torni. Tomer biskaps bija riskants cilveks. Vinam 1101. gada 3. februari izdevas aizbegt, nolaizoties pa virvi pa savas kameras logu (kaskadieri kinoteatri ?o triku izpilda rotaligi, bet vidusmera cilvekam ?i ideja ?kiet loti riskanta, viens nepareizs solis – un beglis nokrit). Flambars virvi ieguva no saviem draugiem, kuri "brivibas atslegu" paslepa vina muca. Tadejadi pirmais torna ieslodzitais bija ari pirmais, kas izbega.
Starp ieverojamakajiem torna gustekniem ir Francijas karalis Janis Labais, kas tika sagustits Poitje kauja , un karalis Ricards II , kuram tornis vispirms bija rezidence, bet velak kluva par cietumu.
Princi torni
Cina par varu starp abiem Plantagenetu dinastijas atzariem – Lankasteru un Jorkas dinastiju – ieguva poetisko nosaukumu "Algelu un balto rozu kar?" jeb vienkar?i "rozu kar?", tacu patiesiba nekas poetisks ?ajas asinainajas kildas, kas ilga veselus trisdesmit gadus (no 1455. lidz 1485. gadam), nebija.
1461. gada Anglijas troni sedas Jorkas atzara (Baltas rozes) karalis Edvards IV, kur? ar nelielu partraukumu valdija lidz 1483. gadam. Pec Edvarda naves tronis pargaja vina trispadsmitgadiga dela Edvarda rokas. Kroilendas hronikas otraja turpinajuma teikts, ka neilgi pirms naves Edvards IV iecela savu jaunako brali Ricardu, Glosteras hercogu, par lordu ?protektoru. Karaliskaja Anglija ?lords protektors bija nepilngadiga valdnieka regents, un to nedrikst jaukt ar valsts galvas amatu Anglijas Republika interregnum laika. .
Ricards no Glosteras saka ar sava braladela krone?anas atlik?anu uz pusotru menesi, parcelot to no 1483. gada 4. maija uz 25. juniju. Kamer gaidija krone?anu, Edvards atradas torni, kur 16. junija tika ievietots ari vina desmit gadus vecais jaunakais bralis Ricards.
25. junija Edvarda krone?anas vieta augstmani aicinaja Ricardu ienemt troni ka "vienigo likumigo mantinieku". Ka tas vareja notikt, ja bija divi dzivi miru?a karala deli? Tapat ka vienmer – ar trivialu izkroplojumu palidzibu. Edvarda IV lauliba ar abu princu mati Elizabeti Vudvilu tika pasludinata par speka neeso?u, pamatojoties uz to, ka Edvards iepriek? bija nosledzis laulibas ligumu ar citu sievieti – lediju Eleonoru Talbotu. To atklaja Stillingtonas biskaps, kur? bija liecinieks vinu saderina?anas laika un kur? bija tie?i ieinteresets, lai vina braladels butu arlauliba. Ligums nav lauliba, tapec prince?u arlauliba bija jaapstiprina ar atsevi?ku parlamenta aktu. Tomer Ricards tika kronets ka Ricards III 1483. gada 6. julija, se?us mene?us pirms tam, kad parlaments pienema aktu, ko deveja par Titulus Regius.
Princi Edvards un Ricards kop? 1483. gada julija vairs nav redzeti. Nav ?aubu, ka vini tika slepeni nogalinati. 1647. gada Baltaja torni remontdarbu laika tika atrasti divi mazi cilveku skeleti, kurus uzskatija par princu mirstigajam atliekam un apglabaja Vestminsteras abatija, jo tagad tos uzskatija par likumigiem – pec Ricarda III naves stasts par Edvarda IV laulibas ligumu ar Eleonoru Talbotu tika pasludinats par ?uzurpatora karala izdomajumu. 1933. gada mirstigas atliekas tika atrastas un izpetitas. Tika apstiprinata kaulu vecuma sakritiba, tacu neko vairak noteikt neizdevas. Musu genetiski attistitaja laika zinatnes iespejas lauj izdarit precizakus secinajumus, tacu ?im nolukam ir jasanem atlauja atkartotai mirstigo atlieku ekshumacijai, un tas nav ?tik vienkar?i. Oficiala karala tiesas nostaja ir ?ada – kapec traucet miru?o mieru? DNS? analize var tikai noteikt kaulu identitati, bet ta neatklas svarigako – prince?u naves apstaklus. Par ?o temu ir loti daudz versiju. ?ekspirs sava luga Ricards III sniedz versiju, kas, pateicoties vinam, ir kluvusi visizplatitaka.
"TYRREL. Jems Tyrrel un jusu pazemigais kalps.
KRALIS RIHARDS. Vai tas ir paklavigs?
TYRREL. Mans kungs, jus pieredzesiet.
KRALIS RIHARDS. Vai tu uzdro?inasies nogalinat manu draugu?
TYRREL. Gatavs, mans kungs, bet es gribetu divus ienaidniekus nogalinat.
KRALIS RIHARDS. Nu, labi. Ir divi asins ienaidnieki, miera ienaidnieki un miega traucekli. Es nododu tos tev, Tirrels, to, kas atrodas torni, bastardus.
TYRREL. Tikai laujiet man tiem pieklut, un es atbrivos jus no bailem.
KRALIS RIHARDS. Tavi vardi ir ka muzika! Naciet tuvak. ?eit ir pareja; nac un dod man ausu (cukst vinam uz auss). Nu, ta nu tas ir. Teiksim, ka viss ir izdarits; es tevi mile?u un goda?u.
TYRREL. Tas ir izdarits, mans kungs.
KRALIS RIHARDS. Vai mes, Tirrels, dzirdesim par tevi pirms miega?
TYRREL. Dzirdi, mans Kungs" .
Tomer sers Dzeimss Tirels bija pirmais, kuru par princu slepkavu nosauca Tomass Mors sava gramata "History of King Richard III". ?ekspirs tikai sekoja autoritativam avotam.
1485. gada pec Ricarda III naves Bosvortas kauja, Anglijas troni ienema tals lankastrie?u radinieks Henrijs Tjudors, kur? kluva par karali Henriju VII.
Lidz ar abu prince?u pazu?anu tika partraukta Jorkas Plantagenetu linija Anglijas troni. No formala viedokla raugoties, visi Anglijas un Lielbritanijas karali kop? Ricarda III ir uzurpatori, tacu ?o faktu parasti ignore. "Nav svarigi, kur? sez pavesta troni, svarigi ir tas, ka tronis nav tuk?s," teica kardinals Gvido Bentivoglio d'Aragona . To, kas teikts par pavesta troni, var attiecinat ari uz Anglijas troni.
"Gramata par briesmigo spriedumu"
Saksim ar labo zinu – Londona netika ieklauta Domesday Book, tacu ?i dokumenta nozime Anglijas sabiedribai bija tik liela, ka mums nav tiesibu apiet gramatu klusejot.
Anglu un saksu laikos valdija sabiedriskas attiecibas – zeme piedereja valstij, un lielako iedzivotaju dalu veidoja brivie kopienu ?zemnieki, kurus sauca par "gerliem". Sakotneji grafiem piedereja simt divdesmit akri vai cetrdesmit astoni ar pusi akri. Grafi bija ietekmigakie (un turigakie) kopienas locekli, kuri bija atbildigi karala priek?a par kartibu savas zemes, ka ari par noteiktu skaitu karaviru. Laika gaita daudzi trucigie bankroteja, un vinu zemi parnema bagatie, kas to apsaimniekoja noma. Tadejadi dazi kopienas locekli kluva atkarigi no citiem, tacu vecaja labaja Anglija nepastaveja pilnvertigas feodalas attiecibas, kuras sizerains pie?kira zemi saviem vasaliem ka atlidzibu par militaro dienestu.
Normandie?u iekaro?ana izraisija specigu Anglijas sabiedribas feodalizaciju. Vilhelms konfisceja zemi nelojalajai anglosak?u muizniecibai un sadalija to starp normaniem un lojalajiem grafiem. Vin? pasludinaja sevi par zemes augstako ipa?nieku, kas turpmak tika pie?kirta vina padotajiem apmaina pret dienestu. Taja pa?a laika karalis apdomigi izvairijas pie?kirt zemi veselos masivos, jo tas varetu veicinat separatisma tendences. Atdalities no karalvalsts ir iespejams, ja jusu ipa?umi ir liela vienota teritorija, bet, ja ipa?umi ir sajaukti kopa ka ?kepi uz segas, par separatismu nevar but ne runas.
Pirms laupijumu dali?anas ir nepiecie?ams skaidri zinat to apjomu, ir nepiecie?ams veikt inventarizaciju, un Vilhelma iekarotaja veiktas inventarizacijas – pirmas visparejas zemes skaiti?anas viduslaiku Eiropa, kas tika veikta 1086. gada, – rezultats bija dokuments, ko deve par "Pedeja sprieduma gramatu" . Skaiti?anu veica pec ta sauktajiem "simtiem" – teritorijam, kuru aramzemes platiba kopa bija aptuveni simts haidu. Netika veiktas aptaujas "no galvas uz galvu", ?is modernas tehnologijas paradisies daudz velak. Atbildigas personas – dizciltigie zemes ipa?nieki, tiesu kolegiju locekli, garidznieki, priek?nieki un se?i zemnieki no katras apdzivotas vietas apliecinaja sniegto informaciju, dodot zverestu uz Bibeles. Nebija jegas sagrozit datus, un patiesiba karala komisijas locekli, ja vini to velejas, vareja tos velreiz parbaudit, tapec varam ceret, ka informacija ir ticama.
Tika registreta tada informacija ka muizu ipa?nieku vai nomnieku vardi, aramzemes, ganibu, plavu un mezu platiba, dazadu kategoriju (brivo un brivo) zemnieku skaits, dzirnavu skaits un muizu vertiba. Brivo zemnieku ipa?umu lielumu noteica atsevi?ki. Karalis zinaja, cik vertiga ir konkreta zeme, tapec vinam bija priek?stats par to, kadu armiju vin? var pieprasit no vasala, kur? ?o zemi bija sanemis ka lena.
Jautajums ir, kapec inventars ieguva tik biedejo?u nosaukumu? Nosaukums noradija uz taja ietvertas informacijas nozimigumu, kurai vajadzeja but tikpat izsmelo?i patiesai ka tai, kas tiks atklata Pedejas tiesas laika. "Neviens bullis, govs vai cuka, kas tur bija, netika aizmirsts un ierakstits annales," rakstija viens no "Gramatas" sastaditajiem. Ja, tika uzskaititi ari lielie lauksaimniecibas dzivnieki, piemeram, bulli tika uzskaititi astonu galvu ganampulkos, kas veidoja vienu aramzemes vienibu.
Karalis Vilhelms ne tikai atskaitijas par saviem ipa?umiem, bet ari pieprasija pilnvarotam personam tos palielinat. Domesday Book cita starpa sniedz apleses par ipa?umu potencialu.
Kapec Londona netika ieklauta ?aja brini?kigaja gramata? Pastav viedoklis, ka tas bija tapec, ka liela pilseta bija gruti veikt uzskaiti. Tacu patiesiba saskana ar iepriek? aprakstito sistemu nebija lielas nozimes, vai uzskaite tika veikta pilseta vai ciemata, jo informaciju sniedza tie, kuriem bija visa informacija par regionu. Runa ir par nepiecie?amibu – karalim Vilhelmam nebija nodoma Londonu, kas piedereja vinam, parverst par ?sve?u velu, tapec nebija lielas jegas tur veikt tautas skaiti?anu. Starp citu, ari galvaspilseta Vincestera tautas skaiti?ana netika veikta.
Viljams Londonai pie?kira hartu, kas apstiprinaja Edvarda Konfesora laika speka eso?os likumus. Harta beidzas ar vardiem: "Un es nevienam nelau?u jums kaitet. Lai Visvarenais jus pasarga." ?ie vardi nav nejau?i, un tie nav ari tradicionals frazes paversiens. Tos var "tulkot" ka "mans vards tiek dots no sirds un labpratigi". Ja – varenais iekarotajs ?karalis sava ?zina centas koketet ar Londonas iedzivotajiem, jo vinu uzticiba bija labaka aizsardziba neka Tower sienas vai citi cietok?ni. Parveidojot anglosak?u likumus un parazas pec saviem ieskatiem, Vilhelms neveica nekadas butiskas parmainas Londona, kuras dzive palika tada pati ka lidz ?im. Iznemot to, ka rietumu nomale tika buvets karala cietoksnis......
Atzisim – bija labi, ka vini to uzbuveja. Musdienu Londonu nav iespejams iedomaties bez torna, kas kalpoja ka cietums, karala zveraudzetava (!), monetu kaltuve un karala dargumu kratuve.
Starp citu – torna apsargi oficiali tiek saukti par "Yeoman Warders", nevis "Beefeaters", ka daudzi cilveki doma, jo vini pazist ?o parasto dzina zimolu. "Galas edaji" sargus, kas paradijas Henrija VII Tjudora laika, iesauca par "galas edajiem", jo vini vareja est galu no karala galda bez ierobezojumiem (savulaik loti svariga privilegija).
1097. gada Viljams Sarkanais saka buvet ?Vestminsteras zali – karalisko viesibu zali. ?i zale kluva par Vestminsteras pils centralo dalu un ir saglabajusies lidz musdienam, savukart musdienas zinama pils tika parbuveta pec 1834. gada 16. oktobri notiku?a ugunsgreka. Papildus ?Vestminsteras zalei no vecas Vestminsteras saglabajies (lai gan ne sakotneja veidola) ari Dargakmenu tornis, kas 1366. gada uzcelts Edvarda III personigo dargumu glaba?anai.
P. S. Vai esat kadreiz aizdomaju?ies, kapec skarbajos viduslaikos daudzas Eiropas valstis pilsetam bija pa?parvaldes privilegija? Hanzas savieniba apvienoja simt trisdesmit pilsetas Ziemelrietumeiropa. Londona un citas Anglijas pilsetas nebija ?is savienibas dalibnieces, tacu aktivi sadarbojas ar to, un karalis Eduards III regulari sanema aizdevumus no Hanzas tirgotajiem. Kapec?
Tam ir divi iemesli. ?Pirmkart, pilsetas bija loti sarezgitas strukturas, un reti kur? karala ieceltais vareja tas efektivi parvaldit pats. Vislabakos lemumus vareja pienemt tikai tie, kas labi parzinaja pilsetas dzivi no iek?ienes, nodarbojas ar amatniecibu vai tirdzniecibu. ?Otrkart, pilsetas bija lielakie nodoklu maksataji. Kad karalis Henrijs V teica, ka Londona nodro?ina tre?dalu zelta karaliskaja kase, vin? parspileja, bet ne par daudz. Vistai, kas dej zelta olas, nepiecie?ama ipa?a attieksme, tapec karali labpratak neiejaucas sarezgitaja pilsetu parvaldibas mehanisma, lai neti?am ?kaut ko nesabojatu un nezaudetu ienakumus. Vini aprobezojas ar to, ka iecela pilsetas uzraugus, kas parstaveja monarha personu, lai nodro?inatu, ka noteiktie ienemumi tiek pienacigi izpilditi.
Vilhelma Sarkana delu kildas
?kita, ka Normandijas iekaro?ana Anglijai un Londonai atnesis ilgi gaidito ilgsto?o mieru. Ir interesanti lasit par kariem hronikas un vesturiskajos romanos, bet pameginiet iedomaties sevi ka londonieti, kas dzivo nebeidzamo vikingu uzbrukumu laika. Dzive riteja, likvidejot iepriek?ejo uzbrukumu sekas un gaidot jaunus uzbrukumus. Nekadas stabilitates, tikai nemiers. Nav vajadzibas pieminet, kadu kaitejumu uzbrukumi nodarija tirdzniecibai – tas ir pietiekami skaidrs. Londona atradas krustceles tirdzniecibas celiem no Skandinavijas, Baltijas, Atlantijas okeana piekrastes un Centraleiropas. Anglija nebija izdevigakas ostas arejai tirdzniecibai, jo Londona bija viegli sasniedzama Francijai un Flandrijai, un ari Danija nebija talu.
Lai gutu sirdsmieru, varat daudz ko upuret. Piemeram, piekritot maksat lielakus nodoklus (iekarotajs ?karalis, kuram loti vajadzeja naudu, saviem padotajiem uzlika tris reizes lielakus nodoklus). Patiesiba londonie?iem paaugstinatie nodokli kluva par galvenajam nelabveligajam normanu iekaro?anas sekam. Tomer var pienemt, ka londonie?i ieguva vairak neka zaudeja. Ja, viniem nacas maksat vairak naudas valsts kase, bet viniem nebija jaatjauno pilseta ik pec daziem gadiem pec karteja vikingu uzbrukuma. Karalis Vilhelms karoja karus ar nevaldamajiem anglosak?iem vai franciem ?kaut kur talu prom, un Londona dzivoja miera, un pilsetnieki velejas ceret, ka ta bus vienmer.
Tacu tas ta nav.
1087. gada sakuma se?desmit gadus vecais Viljams Aizkarotajs uzsaka kampanu pret franciem, kuri uzbruka Normandijas pierobezas apgabaliem. Vin? velejas no?aut divus zakus ar vienu ?avienu – paklaut savus nemierigos kaiminus un ienemt sava ipa?uma francu Veksenu (?o apgabalu, kas kalpoja ka "atslega" uz Parizi, gan normanu, gan francu valdnieki uzskatija par savu. Kampanas laika tika ienemta un nodedzinata Veksenas "galvaspilseta" – francu pilseta Manta. Ugunsgreka laika Vilhelma zirgs paklupa un krita kopa ar jatnieku. Segla rags (priek?eja priek?gala izvirzijums) caurdura karala vederu. Bruce saasinajas, un aptuveni pec se?iem mene?iem (9. septembri) visparejs iekaisuma process noveda Vilhelmu lidz navei. Pirms naves karalis par savu pecteci iecela tre?o delu, ari varda Viljams.
Princis Viljams tika iesaukts par Rufusu, kas latinu valoda nozime "sarkanais", vai nu matu krasas, vai sarkanas sejas del. Karala iekarotaja Roberta vecakais dels ar iesauku Kurtgeuzs ("Isas bikses") nebija piemerots, lai klutu par vina pecteci, jo vin? ar francu atbalstu bija paguvis 1078.-1079. gada cinities pret savu tevu. Pec izlig?anas 1080. gada Vilhelms uzticeja delam Skotijas iekaro?anu, tacu Roberts neizmantoja iespeju reabiliteties. Vin? 1083. gada devas uz Eiropu un atkal kluva tuvs Francijas karalim Filipam I. Vilhelma otrais dels Ricards nomira medibas, vel tevam dzivam esot, tapec Vilhelma Sarkana izvele par vina pecteci bija pilnigi logiska. Turklat runa bija par Anglijas troni, un Anglija at?kiriba no Normandijas, Francijas un dazam citam Eiropas valstim tronis tradicionali tika mantots nevis pec senjoritates, bet gan pec valdo?a karala gribas (japiebilst, ka ar baltagemota piekri?anu, kura Vilhelma iekarotaja laika, protams, nebija).
Vai Roberts Kortzs, kur? Normandiju bija mantojis ar prioritates tiesibam, vareja palaist garam iespeju klut par Anglijas karali? Protams, ka ne. Vin? nesolija uzticibu savam jaunakajam bralim, un tadejadi 1087. gada vienota anglo-normanu monarhija izjuka. Piparu ?kelmei pievienoja fakts, ka daudziem anglu baroniem piedereja ari zemes ipa?umi Normandija, un viniem nacas izdarit sarezgitu izveli, kas jebkura gadijuma noveda pie zaudejumiem. 1088. gada sakuma liela anglu baronu grupa, ko vadija Odo, Beje biskaps un viens no Vilhelma Uzvaretaja tuvakajiem lidzgaitniekiem, pargaja pie Roberta, kur? nosutija papildu spekus, lai tos atbalstitu. Nemiernieki nostiprinajas Rocestera, loti tuvu Londonai.
Kar? vareja ievilkties vel ilgi, tacu lielaka dala anglu garidzniecibas un vienkar?as tautas palika uzticiga likumigajam karalim Vilhelmam II, kur? neskopojas ar saviem solijumiem (jo ipa?i vin? solija samazinat nodoklus un atcelt medibu ierobezojumus karala ipa?umos) un izradijas loti izlemigs karavadonis. Kad karala armija ienema Rocesteru, visi gaidija, ka dumpigie baroni tiks soditi ar navi, jo Vilhelms Sarkanais bija skarbaka rakstura neka vina tevs. Tacu karalis pret dumpiniekiem izturejas parsteidzo?i maigi. Vini visi saglabaja galvas uz pleciem, un tikai sacel?anas vadoni – Beje biskaps un grafs Roberts de Morteins, Vilhelma iekarotaja pusbralis, zaudeja savas anglu muizas. Durhemas biskapa Vilhelma de ?Sentkale piemera karalis demonstreja savu labsirdibu (kuras vinam, atklati sakot, nebija) – vispirms vina anglu muizas tika konfiscetas un pec tam atdotas ar visam iepriek?ejam tiesibam. Vilhelms Sarkanais neparprotami vadijas pec noteikuma, ka neveiksme maca paklausibu.
1088. gada pilsonu kar? Londonu ta ari nesasniedza, tacu ta varbutiba bija loti liela. Papildus postijumiem, kas bija neizbegami preto?anas gadijuma, pilseta vareja zaudet savu gandriz metropoles statusu un iespeju tuvakaja nakotne klut par pilntiesigu Anglijas galvaspilsetu. Ja Roberts butu uzvarejis, jauna apvienotas valsts galvaspilseta butu varejusi klut Man , kur Roberts butu juties labak neka Rocestera vai Londona.
Vilhelms nepildija savus solijumus – vina valdi?anas laika ieverojami pieauga nodoklu slogs, tika pastiprinati sodi par medibam karala mezos, un piedotie dumpinieki ?baroni tika smagi apkaunoti. Un vispar muizniecibas loma vina galma tika reduceta lidz dalibai ceremonijas, realas ietekmes baroniem nebija, jo visus jautajumus karalis risinaja pats vai ?aura tuvako padomnieku loka. Visi ?ie apstakli izraisija jaunu sacel?anos, kas izcelas 1095. gada. Vilhelmam izdevas to apspiest, tacu ?oreiz vin? vairs nebija ceremonials ar dumpiniekiem, daudzi no viniem sacelas pret vinu otro reizi – dazus no viniem sodija ar navi, citus ieslodzija cietumos, bet kopa ar talo radinieku Vilhelmu d'Ee eksemplari nokauti – papildus ipa?umu konfiskacijai grafs d'Ee tika apzilbinats un apskadets.
1100. gada 2. augusta Vilhelms Sarkanais nomira medibas ?Nuforesta. Vina naves apstakli ir neskaidri, bet saskana ar oficialo versiju karali nogalinaja bulta, ko iz?ava Valters Tirels, kada pikardie?u bruninieka dels, kur? bija iecelojis Anglija normanu iebrukuma laika. Tirels it ka kludijas, iz?aujot nepareizo ?avienu, tacu nevar izslegt, ka taja bija sazverestiba. "Karala medibas pavadija vairaki viri, kuri medibu laika no vina atdalijas medijuma pakaldzi?anas laika. Karalis palika kopa ar Tirellu. Saule jau rieteja, kad Viljams izvilka loku un raidija bultinu, kas viegli ievainoja vina priek?a skreju?o briedi, kur? turpinaja skriet, un karalis metas tam pakal… Taja bridi Valters nolema nogalinat vel vienu briedi. Ak, zelsirdigais Dievs! Valtera raidita bulta caur?ava karala krutis! Ievainotais karalis neizdeva ne skanas, bet salauza bultas katu, kas vinam trapija ara no kermena, un tas paatrinaja vina navi. Valters nekavejoties pieskreja pie karala, tacu vin? jau bija miris. Vin? uzkapa uz zirga un metas galopa prom. Neviens vinu nesekoja; dazi palidzeja Valteram aizbegt no valsts, bet citi vinu zelojas." .
Tarels netika saukts pie atbildibas, lai gan karala nave (lai ari nejau?a) attaisnoja tiesas pravu. Viljama jaunakais bralis Henrijs, kur? bija piedalijies neveiksmigajas medibas, nekavejoties steidzas uz Vincesteru, lai ienemtu karala kasi. Jau 5. augusta Londona notika vina krone?ana. "Ceturtaja diena pec brala naves," Vilhelms no Malmesberijas precize ar acimredzamu neapmierinatibu.
Vecakais bralis Roberts Kortess taja laika atgriezas majas no Pirma krusta kara . Normandija vin? ieradas 1101. gada sakuma un nekavejoties saka gatavoties ienemt Anglijas troni.
1101. gada 21. julija Roberta armija piestaja pie Portsmutas. Londonai paveicas – Vincestera joprojam bija galvaspilseta, un Roberts devas turp. Pilseta tika viegli ienemta, tacu tas neglaba to no izlaupi?anas – normani un franci, kas ieradas kopa ar Robertu, panema visu, kas ?bija vertigs. ?oreiz Robertam Anglija bija daudz mazak atbalstitaju neka 1088. gada sacel?anas laika, tacu Henrijs tomer nebija pietiekami specigs, lai izdzitu iebrucejus. Savukart Roberts nespeja sekmigi parvietoties arpus ienemta priek?punkta, kura "sirds" bija Vincestera. Braliem nacas vienoties. Apmaina pret to, ka Henrijs atteicas no visiem saviem ipa?umiem Normandija, iznemot Domfronu, kas bija dargs vina sirdij, un piekrita ikgadejam maksajumam tris tuksto?u marku apmera, Roberts atzina Henriku par likumigu Anglijas karali.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70509058&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
