Edgars Auziņš "Mīlestība ir akla"

Dažreiz dzīve mums dod aklu iespēju būt laimīgiem, galvenais ir spēt to saskatīt. Pēc tam, kad mans līgavainis mani krāpa, man bija jāsāk dzīve no jauna. Un kādu dienu tajā parādās divi apbrīnojami puiši, un es iemīlēju viņus bez mirkļa.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 18

update Дата обновления : 04.04.2024

ЛЭТУАЛЬ

Kad nokapju lidz stavam, vin? jau stav durvis ar manam tiram un izzavetam drebem maisa. Vina seja izskatas skumja un saspringta, klausoties manu solu skanu.

– Es domaju, ka atnesi?u tev to pirmdien darba. Es nezinu, kur tu dzivo.

Es izraucu somu no vina rokam un metu to mala, parsteidzot Oskaru. Matvejs apjucis mirk?kina un atver muti ka pludmales zivs.

Es ar vienu kustibu novelku savu T-kreklu, atstajot apak?biksites, un piespiezu visu savu kermeni pie vina, saplustot kaisliga skupsta.

– Es velos tevi, – es cuksteju vina karstajas lupas, elpojot no uztraukuma.

– Lauj man vismaz aizvert durvis, – Matvejs murminaja, meginot ar roku aizkert durvis.

Es nododos vinam bez ierunam, nenemot vera nekadas konvencijas un barjeras. Ar nepratigu, gandriz maniakalu velmi atbrivoties no savas attieksmes un aizspriedumu "vecas adas". Mans kermenis deg no vina pieskarieniem un skupstiem. Es jutu, ka vin? ir mani, izbaudot ?is saldas sapes un rodot atbrivo?anu. Es atmostos tikai du?a, kad Matvejs izmazga manu kermeni ar ziepem, nomazgajot "netira seksa" sekas.

– Kas tas bija?

– Ko sakat? ?kiet, es biju seksuala uzbrukuma upuris, – virietis iesmejas, masejot manu muguru ar flaneli.

– Nezinu, kas man ienaca prata, – es nedaudz viltigi atbildeju, jo tas bija tie?i tas, ko es jau sen velejos.

– Zini, es ?ovakar varetu pardzivot vel paris ?adus uzbrukumus, – vin? teica, izklausoties pec aicinajuma rikoties.

Suligo putu suklis maigi noslideja man pa muguru un aug?stilbiem, un Metju lupas ar skupstiem parklaja manus mitros plecus. Brinums.

– Tas bija nereali," es murraju ka apmierinats marta kakis.

– Tu esi nereals," virietis ar mitram lupam cukst man pie auss. Vin? apskauj mani ar rokam, piespiezot savu karsto, mitro kermeni pie manis no muguras, un es izlieku muguru, meginot ar sezamvietu pieskarties vina erekcijai.

– Neaizmirsti vairs ta, ka tas notiek," vin? aizliedzo?i ludz.

– Ne, kamer man nav biju?i paris uzbrukumi, – es jokoju, cen?oties izvairities no kartejas bistamas temas.

– Es runaju nopietni, – vina balss ieverojami samazinajas.

– Bet visi ?ie majieni… Tu pats man teici, lai es tevi nemileju, ka tu esi savs cilveks, un nekas no ta isti neko nenozime, – nespeju attureties, lai nepieminetu kaut ko, kas mani uztrauc.

Vin? pagriez mani sev preti un piespiez manu galvu pie savam krutim. Es ieklausos biezajos vina sirds sitienos.

– Vai jus to dzirdat?

– Ja," es hipnotizeti cukstu.

– Tev butu labak ieklausities, tas nemelo....

Vina sirds ritma un elpo?anas ?alkona es sanemu atbildes uz visiem saviem jautajumiem.

11. NODALA. TUMSA

Es guleju vina siltajos apskavienos. Man patikami sapeja kermenis no fiziskas piepules, ko biju aizmirsusi.

"Ir tads nemitigs uztraukums… Es neatceros, ka ta butu bijis ar kadu citu."

Matvejs mierigi noputas, turot rokas uz manis. Pec mana tre?a "uzbrukuma" vin? gandriz uzreiz izsledzas. Vin? meginaja turpinat sarunu, bet kada bridi saka runat ka cigans, un tad vin? vispar pameta terzetavu.

"Brutali… Es vinu patie?am uzjautrinaju… Par ko tas viss? Kada tu esi sieviete?" – Es nevaru noticet, ka tas viss notiek realitate. Bet vin? bija turpat blakus man, dzivs un tik karsts.

Es sajutu nodevigu krampju vedera, un telpas klusumu piepildija nelaimigs ruk?kis.

"Nu, sveika, "nakts priesteriene"… Kur? ir laiks? Puse no diviem nakti… Lieliski, ir laiks est picu."

Es uzmanigi izslideju no Metju rokam, lai vinu nepamodinatu. Kadu bridi skatijos uz vina kermeni, ieskatoties vina suligaja, kailaja sezamvieta un plataja, muskulotaja mugura.

"Paskaties, vin? ir aizsegts, tu, pakalkaja…".

Tacu veders man nelauj pilniba izbaudit ?o izradi, nakts klusuma atkal atgadinot. Es dodos uz gaiteni, meklejot kreklu, bet viesistaba mani sagaida parsteigums.

– Labs vakars, – Makars raugas uz mani no divana, vina smaids izple?as par ?kelmigu smaidu.

– Ak, mans Dievs!" es parsteiguma sa?nacos.

– Tu vari saukt mani vienkar?i Makar, – vin? sarkastiski teica.– Glitas krutis, – vin? radija uz mani ar pirkstu, pat necen?oties noversties.

– Pagriezies prom!– es sukstijos, cen?oties ar rokam aizsegt krutis un meklejot Metju T-kreklu.

– Vai tu jokies no manis?! Es neko neredze?u," berns izaicino?i saka.

– Izturies ar cienu pret mani un savu brali, – es meginu vinu nomierinat, bet vinam tas acimredzami ir vienalga.

– Ar visu cienu, mazulis… Ir verts paskatities, – vin? iedzer alu no skardenes un pat nedoma noverst acis.

– Palidzi man atrast T-kreklu, – es nolemju parverst sarunu par kaut ko konstruktivu.

– Ej nu ta… Man ar to viss kartiba, – apmierinats ar savu aspratibu, vin? laiski iekoz pepperoni un iedzer alu.– Kas notiek? Redzam, ka tev bija labs splaviens, apsveicu…

Es beidzot atradu T-kreklu un atri uzvilku to, pagriezoties ar muguru pret sienu.

– Paldies, – saku sarkastiski caur sakostiem zobiem.

– Ne, es zinu, par ko es runaju… Tev paveicas, vin? ir launs puisis, meitenes ar vinu kliedz ka trakas, – vin? apzinati izstiepa vardus, uzmanigi verojot manu reakciju.– Tev tas neizdosies, – es parupejos, sakrustojot rokas uz krutim, lai justos mazliet parliecinataka.

– Ko?" puisis izbrinijas, it ka butu apedis citrona ?keli.

– Tu tik viegli no manis neatbrivosies, – man seja iekrita matu ?kipsna, un es meginaju to aizpust mala.

– Ja… Tie?am?! Tu esi krasa?– vin? realistiski ataino parsteigumu.– Tas ir slikti, mazulis," vin? lidzjutigi piebilst.

– Es nesaprotu pusi no ta, ko tu saki, – es saku dusmoties uz ?o iedomigo, pa?apmierinato puiku.

– Tu esi iemilejies mana brali… Tu esi izsists, milais… Tie?i par to es runaju.

Es uzliku roku sev uz pleciem, zemapzina gribedama sevi pasargat.

– Vin? ir invalids, vai tu to nesaproti?

– Es sapratu, – es aizkaitinats atbildeju.

– La! Tu zini, par ko tu runa, – vin? lavas nepatikamam, natrigam smieklam.– Nac pie manis, man ir pica, alus, BFD.

– BFF ko?

– Jus, vecie, esat vienkar?i briesmigi… Chbd ir TNT lieta. Tur ir barin? pui?u, kurus vaja viesi, pilns cringe.

– It ka jus butu no citas planetas, – es aizkaitinats saciju, tacu neatteicos no piedavajuma apsesties pie galda.

– Lai nu ka, krit leja. Mote mani saprot, un tu to driz sapratisi. Velaties alu?

– Nac.

– Noker, mazulis," vin? man meta bundzu, un es to viegli nokeru ar vienu roku.

– Vai tu pats vari to atvert?

– Vai izskatas, ka man ir vajadziga palidziba?– Es uzmetu ironisku uzacu.

– Ne, tu neesi viens no tiem pui?iem, kam ir tadi nurdigi gari nagi… Vai tu zini, ka vini sevi noslauka?– Man ?kiet, ka es jau esmu pienemts sava pulka, ja jau mes runajam par fiziologiskajam vajadzibam.

Es apsezos blakus Makaram, atveru bundzu un ar lupam nokeru veso dzerienu.

– Es nezinu… Man nekad nav biju?i ?adi nagi.

– Es nezinu, kapec sievietes to visu dara. Nagi, tas nurdo?as skropstas, lupas… Tas ir vienkar?i fucked up," vin? apstajas un uz mirkli pievera acis, un vina sejas bija parsteidzo?i lidzigas Matveja sejai.– Pagaidiet… Jums ir savas lupas?

– Manas.

– Lauj man pameginat," vin? pietuvojas man tuvak, bet es vinu aptureju ar roku pret vina stingrajam krutim.– Nu, man vajadzeja pameginat… Ko darit, ja… Tu savam bralim dari atru.

– Tu esi tads kretins, – es nevaru nesasmaidit par ?adu uzkrito?u nekaunibu.

– Un tu esi ciets rieksts… Ar skaidru riekstu, – nak komplimenti.– Parasti pietiek ar desmit minutem, un calis ir ara ka korkis…

– Kapec jus to darat?

– Pivas ir labakais, – vin? iedzera malku alus no skardenes, sukstidamies to caur lupam, un izelpoja.

– Neizvairies no jautajuma, puika, tev ir nepareizs puisis.

– Es tev neesmu parada nekadus nurdino?us paskaidrojumus, – vin? atcirta, un es tikko saku justies ta, it ka man ar vinu butu normala saruna. Tacu es negrasijos tik viegli padoties.

– Man loti patik tavs bralis… Es tik viegli neatteik?os," es jutu, ka vaigus parpludina sartums.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70510735&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом