Draugi atkal dzer.
– Man ir labi, tie?i ta, liriska pauze, vel nedaudz, un es apsta?os! – Nikolajs aizbildinas.
– Tas ir lieliski! Es ierosinu ?o notikumu nosvinet nedelas nogale sava namina. Pirts, barbekju, daba! Nu un, protams, glaze! Mes gaidam tevi un Yulku.
– Par pirti!
Un vecie draugi atkal iztuk?o glazes.
3. nodala
Ipa?a kasta ASV Centralaja izluko?anas parvalde ir darbinieki, kas strada Krievijas virziena. No vairak neka 20 tuksto?iem CIP pilnas slodzes izlukdienestu darbinieku aptuveni 600 ir iesaistiti darba pret Krieviju. Iespaidiga figura, vai ne!? Un ?eit mes runajam tikai par darbiniekiem, kuru vieniga darba joma ir Krievija. Un, nemot vera to, ka galvenais un pamatoti vienigais ASV cienigais pretinieks ir Krievijas Federacija, tad ar parliecibu varam teikt, ka ja ne visam atliku?ajam personalam, tad lielakajai dalai tas pusei viena vai otra veida ir viens uzdevums – lai pec iespejas vairak sabojatu Krieviju, kur nu kas ta bija. Un ?is problemas risina?ana musu galvenie partneri ar augstu efektivitati izmanto visu savu potencialu, tostarp jaunakos zinatnes un tehnologiju sasniegumus. Darbs Krievijas virziena ir panakums pats par sevi: esi atzits par labako no labakajiem, esi izgajis intensivu apmacibu, tev ir lielakas iespejas pacelties pa karjeras kapnem, vairak iespeju ierakstit savu vardu CIP vesture. utt.
Tas, kur? nenoverte ienaidnieku, ir bezvertigs. Krievijas izluko?anas un pretizluko?anas gadijuma CIP ir paklauta adekvatiem ietekmes un pretdarbibas pasakumiem, kas pilniba atbilst ?is organizacijas raditajiem draudiem.
Tie?i ?adu adekvatu attieksmi rada musu pretizluko?ana saistiba ar vienu no labakajiem musdienu CIP skolas paraugiem – ASV vestniecibas Krievija 1.sekretaru Maiklu Robbinsonu, oficiali politiskas nodalas darbinieku, patiesiba CIP stacijas virsnieku., karjeras izluko?anas darbinieks. Maikls ir precejies un vinam ir divas meitas. Ja vel vairak partulkosim visus epitetus par Mikeli padomju maniere, mes iegusim neaizmirstamo: komjaunietis, sportists, aktivists un ah! kads virietis! Maikla at?kiriga iezime ir ta, ka vin? ir bezgala iemilejies sava profesija, katram uzdevumam pieiet neformali un nepartraukti pilnveido savu novadpetniecibas apmacibu. Krievija vin? dzivo un strada, izmantojot pilnigas «iegremde?anas» metodi sava vide. Un patiesiba, ja ne viegls akcents un diplomatiska imunitate, vin? varetu izturet vidusmera krievu virieti uz ielas.
Netalu no ieejas Sandunovskie Bani ir novietota automa?ina ar diplomatiskam numura zimem. Maikls izkapj no ma?inas. Vin? atver bagaznieku, iznem somu, un no tas var redzet slotu. Maikls dodas uz ieeju un dodas iek?a vanna.
Amerikana ricibu no citas stavo?as automa?inas slepus novero Federala dro?ibas biroja Operativas mekle?anas direkcijas labakie parstavji, labakie – jo ?i darba joma ari mums ir loti ciena, jus uzvarejat nesuti ?eit nevienu! Ma?ina ir tris cilveki, vini skatas, ka Maikls noparkojas, izkapj no ma?inas un dodas uz pirti. ?obrid vini nesteidzigi sarunajas:
– Ka durklis, katru ceturtdienu uz pirti. Varbut vin? ir krievs, nevis amerikanis, izliekas par savejo, lai mus maldinatu!? – stasta grupas vaditaja.
«Man personigi ir vienalga, kas vin? ir, galvenais, ka ?odien ir mana karta uz ekspluatacijas izdevumu rekina perties pirti,» sarunu atbalstija otrs darbinieks.
– Kuram tas rup, un kur? sarga ielu, kopa ar amerikanu automa?inu! – operativais ?oferis neapmierinati atzimeja.
– Nevis aizsargat, bet operativi apzinat iespejamas arvalstu izlukdienestu naidigas darbibas, izmantojot tehniskos lidzeklus un operativas metodes! – uzsit ?oferim pa plecu. – Augsts gods, Gena, ne visi to sanem!
– Tatad, Mihalic, sagatavojies. Aiziet! – vecakais dod komandu.
Tiklidz Maikls ieiet vannas, divi nepiedero?ie panem somas, no kuram ari izspraucas slotas, izkapj no ma?inas un atri seko amerikanim. Pec biedru izkap?anas no ma?inas ?oferis skumji nopu?as:
– Tas vienmer ir ta, daziem tas ir viss, bet citiem tas ir «augsts gods»!
Pec ?iem vardiem vin? sniedzas cimdu nodalijuma, iznem iepakojumu folija, attin to un skumji sak est dezuras sviestmaizi.
Maikls ieiet atputas telpa, izgerbjas viena no pieejamajam istabam, ietin sevi palaga, panem slotu un dodas uz mazga?anas un tvaika istabu. Novero?anas darbinieki atrodas attaluma no Maikla, uzvedas mierigi, cen?as neizlaist amerikani no redzesloka un taja pa?a laika dara visu, lai vin? viniem nepiever? uzmanibu. Maikls ieiet mazaja hammam tvaika istaba un aizver aiz sevis durvis. Visa telpa ir tita ar biezu tvaiku, vin? uzmanigi parvietojas, lai atrastu solinu un apsestos uz ta. No miglas atskan balss:
– Labi jums, pareizticigie kristie?i!
– Labvakar! – Maikls atbild ar vieglu akcentu.
Pek?ni no bieza tvaika pek?ni paradas roka un satver Maiklu aiz rikles. Aiz tas paradas rokas ipa?nieka galva, uz kuras zemu novilkta peldcepure. Sve?inieks pienak tuvu amerikanim un rupigi nopeta vinu.
– Maikls Robinsons? – jautaja sve?inieks.
– Ja, es esmu amerikanu diplomats! Jums nav tiesibu!
«Es gaidu jus ?eit trisdesmit minutes, neizejot, un mums ir tikai divdesmit sekundes, lai ar jums runatu, jo tagad ?eit ir jaienak FBB darbiniekam, kur? jus pieskata.» Tapec mes visu daram atri. Un jums nemaz nav jaruna, vienkar?i japamaj. Tu mani saprati?
Maikls atbildot pamaj.
– Vai jus zinat, kas ir Eriks Gibs?
Maikls pozitivi pakrata galvu.
– Vai tu redzi ?o bumbu? – parada mazu plastmasas bumbinu. «Tas ir janodod Gibsam.» Tu mani saprati?
Maikls pamaj.
– Tev nav daudz piemerotu vietu. Kura mums vinu likt? Ari ?oreiz nav jaatbild.
Maikls klusi paver muti, sve?inieks ieliek tur bumbu.
«Tagad lenam, it ka nekas nebutu noticis, tu izej no tvaika istabas un dodies uz baseinu peldeties. Ja kaut kas notiks, jus norisit bumbu. Tu mani saprati?
Maikls atkal klusiba piekrit.
Sve?inieks palaiz amerikani un pagruz uz izejas pusi.
Amerikanis iziet no tvaika istabas un pagriezas pret baseinu. Tie?i ?aja laika koridora paradas novero?anas darbinieks, kur? izliekas, ka negrasas uz tvaika istabu, un seko Maiklam baseina. Maikls novelk cibas un palagu, pieiet pie baseina un nokapj pa kapnem udeni, kur jau peld citi apmekletaji. Sekojot vinam, slepenais noverotajs dara to pa?u.
Un taja pa?a laika no hammama iznak virietis ar zemu novilktu cepuri un pilniba ietinies palaga. Vin? dodas uz relaksacijas istabu, kur atri apmaldas starp citiem tvaika milotajiem.
4. nodala
Amerikas vestniecibas arvalstis vienmer ir zinatniskas un tehniskas domas darbs un nocietinajumu ?edevrs. Un lai vienkar?o cilveku nemaldina tie 3 vai 4 stavi, pieticigi paceloties virs zemes. Viss noslepums un speks atrodas zem zemes limena, un biezi vien tur ir paslepts daudz vairak stavu neka virspuse. ?eit jus nevarat baidities no tie?iem trapijumiem no specigakajiem ierociem un veiksmigi izdzivot vel vienu menesi pec kodolenergijas apokalipses. ?eit tiek glabati visi svarigakie noslepumi, kurus izmanto amerikani mitnes zeme. Cita starpa ?eit jus varat mierigi sazinaties par jebkuru, pat intimako temu, nebaidoties, ka sarunas butiba klus zinama tre?ajam personam. Tie?i tur atrodas ipa?i aizsargata telpa – ipa?i aprikota telpa, kas nelauj nonemt skanas vilnus no telpas sienam un ir aizsargata no dazadiem elektromagnetiskajiem izstarotajiem.
Viena no ?im telpam notiek Maskavas CIP stacijas operativa un operativi tehniska personala dalas sanaksme. Galda priek?gala sez Eriks Gibss, ASV vestniecibas Krievija padomnieks, politiskas nodalas vaditajs, patiesiba CIP rezidents Maskava. Vinam labaja puse ir mums jau zinamais Maikls un vina sieva Katrina – oficiali pariet par Maikla Robbinsona sievu, vinai ir tada pati diplomatiska imunitate ka vinas viram, patiesiba – karjeras CIP darbiniece. Kreisaja puse ir vel divi stacijas darbinieki diplomatisko amatu aizsega – Kristofers un Robijs.
– Maikl, ludzu, velreiz, viss ir kartiba, nepalaid garam nevienu detalu, sasprindzini smadzenes un atceries visu, pat to, ko neredzeji! saka Gibss.
«Priek?nieci, es labprat uzrakstitu desmit lappu?u zinojumu, bet patiesiba viss ilga desmit sekundes,» sevi taisnojas Maikls. – Es iegaju tvaika pirti, kur jus neko nevareja redzet. Pek?ni no nekurienes paradas roka un satver mani aiz rikles. Kads vajpratigais sauc tavu vardu un ludz tev piespelet bumbu. Pec tam vin? iebaz ?o bumbu man mute. Citadi vin? apsolija to uzgrust man pa dupsi. Tad vin? mani izmet no tvaika istabas ar draudiem, ka FIB varetu mani arestet.
Maikls vainigi pacel rokas un piebilst:
– Es varu piebilst tikai to, ka tas tika darits profesionali. Klasiska tuliteja tik?anas. Nav ko sudzeties, ja vien nenem vera, ka tas bija spiests.
– Kristofer, ko jus varat teikt par konteineru un pielikumu? – Gibss turpina.
– Tvertne ir noslegta plastmasas bumbina, kuras diametrs ir tris ceturtdalas collas. Korpuss ir cie?i noslegts, aizverot, vienu pusi iespiezot otra. Izgatavots ar zimogo?anu. Es nevaru precizi pateikt, bet ?kiet, ka ?adas bumbas tiek izmantotas ka pildvielas letam mikstajam mebelem vai lidzigiem merkiem, iespejams, bernu rotallietas. Konteinera iek?puse atradas balta bezodereta papira gabals, kura izmeri bija piecarpus reiz cetras collas. Lapa ir rakstita ar roku, izmantojot lodi?u pildspalvu un zilu tinti. Par rokturi nav ko mierinat, Maskava tadu ir miljoniem, razoti Kina. Indes vai citu toksisku vielu pedas netika atrastas. Pirkstu nospiedumi vai DNS netika atrasti, bumbina un papirs bija skaidri apstradati, lai sleptu jebkadas norades,» secinaja Kristofers.
– Robij, ko tu saki pec teksta?
Teksts ir rakstits ar drukatiem burtiem anglu valoda. Ka jus saprotat, pec rokraksta nav iespejams noteikt raksto?as personas psihotipu, vecumu un dzimumu. Visa piezime burtu lielums un liniju vienmerigums praktiski nemainas. Tas liek domat, ka rakstnieks ir lidzsvarots un merktiecigs cilveks, kas sliecas novest lietas lidz logiskam noslegumam.
– Katrina, tagad par rakstita butibu. Ko mes sanemam no musu krievu «draugiem»?
– Autors iepazistina ar sevi, tas ir Nikolajs Borejevs, BVR pulkvedis. Vin? ari raksta, ka pazist cilveku, kur? viniem nopludinaja visu informaciju par musu jaunako izstradi «Sistema». Apstiprinot to, vini noradija stingri slepenu informaciju par «Sistemu», kas zinama tikai izstradatajiem, proti, tas burta numuru, merki un galveno dizaineru vardus. Ja mus interese ?i tema, tad vin? ir gatavs tikties un parrunat talakas sadarbibas detalas.
– Kad vin? ierosina tik?anos?
– Pec septinam dienam. Japiebilst, ka tik?anas vietu vin? izvelejas profesionali. Arejas novero?anas atkla?ana ir iespejama pat bez pretnovero?anas iesaisti?anas no musu puses,» atbildeja Katrina.
– Ja, ta ir Krievija! ?eit tu ?odien nezini, ko sanemsi rit – patikamu parsteigumu vai sitienu pa dupsi! – Gibss entuziastiski iesaucas. – Atgadina?u, ka informacija par ?o temu ir starp rezidenturas prioritarajiem uzdevumiem. Lidz ?im ?aja jautajuma nav notiku?as nekadas kustibas. Sakuma es gribetu dzirdet jusu viedokli, kungi! Kada ir iespejamiba, ka tas ir iestatijums? Un ja tas ta ir, tad kadus merkus tiecas krievi?
– Panemiet musu operativo darbinieku uz sapulci, un pec tam izsutiet vinu bez vairak vai mazak nopietnam apsudzibam!? – teica Maikls. – Es domaju, ka ne, parak mazs. Un tad pa?reizeja politiskaja situacija ?adi demar?i, pirmkart, nenaks par labu krieviem.
«Ir ari maz ticams, ka spele tiek sakta, lai barotu mus ar dezinformaciju.» ?aja gadijuma gara spele nedarbosies, jo skartie objekti ir musu riciba, un informacijas pareizibas parbaude neaiznems daudz laika,» savu viru atbalstija Katrina. «Turklat ?aja gadijuma krievi riske zaudet savu informetibas pakapi.»
– Ja ta butu provokacija, tad Maiklu vareja aizvest tie?i pirti. Tapec ?eit ir kas nopietnaks,» savus divus centus pielika Kristofers.
– Kungi, ja tas «nopietns» izradisies tas, ko mes domajam. Un mes faktiski iegusim kurmja nosaukumu, musu vardi tiks iegraveti Lenglijas goda plaksne, pat ja mes visas savas karjeras laika vairs nepacelsim ne pirkstu! – Gibss secinaja. – Es, tapat ka jus, uzskatu, ka jums ir jastrada ar ?o signalu un jaizspiez no ta maksimala informacija.
Gibss atliecas kresla un dazus mirklus domigi skatas apkart klateso?ajiem. Pec tam vin? izstrada ricibas planu:
– Tatad, Maikls un Katrina, sagatavojiet tik?anos ar Borejevu, dro?ibas limenis «A». Kristofers un Robijs nodro?ina pasakuma organizatorisko un tehnisko pusi.
Turklat mums steidzami jasazinas ar Glumi, lai vini izrok visu, kas viniem ir uz ?i Borejeva. Ka saka krievi: «Dievs sarga tos, kas ir uzmanigi!» Musu organizacija ir aizsargata ar ieguto un divreiz parbaudito konfidencialo informaciju! Maikl, sagatavojiet lugumu centram pilnvarot sapulci. Tatad, stradasim! – Gibss pabeidz savus merka apzimejumus.
Klateso?ie steidzigi piecelas un atstaj telpu. Gaisa virmo lielas uzvaras saldais aromats. Un aiz apvar?na metas patikamu premiju enas no vadibas puses par ?o krievu nekaunigo kartejo pazemo?anu! Nekaunigi cilveki, kuri uzdrikstas bez atlaujas pacelt galvu un nekaunigi pieprasa vienlidzigu attieksmi. Sitiet, sitiet un ?oreiz lidz galam saspiediet ar kajam! Neviens nepiedos devindesmito gadu kludas, kad praktiski nedzivais Krievijas kermenis, pamests apgani?anai, pek?ni atdzivojas, piepildijas ar speku un pacelas aug?a ka Fenikss! Tev bija jabut tadam netiram! Otras iespejas nebus, to tev garante nevis kads nobruzats bars, bet gan pasaule varenaka izluko?anas agentura – ASV Centrala izluko?anas parvalde!
5. nodala
Lauku maja! Laimigs cilveks, kuru nav skaris viens no lipigakajiem Krievija dzivojo?ajiem virusiem – viruss Dacha.
Nikolajs un vina sieva Julija sez pie galda, preti Glebam un vina sievai Ellai. Vini izklaidejas, joko, smejas. Uz galda ir minimums, kas nepiecie?ams lauku svetkiem: barbekju, salati, dzerieni.
Glebs stasta joku:
– ?efs saka: «Petrovs dodas uz Franciju ka nelegalais imigrants, legenda ir ?ada: Tu esi miljonars, ire villu, noligi kalpu, noperc jahtu un helikopteru, tev ir tris saimnieces.”… Deputats: «Biedri generalis, musu ?i gada budzets ir stipri samazinats, naudas ?iem merkiem vispar nav!», priek?nieks: «Tatad, Petrovs, legenda nedaudz mainas – tu esi bezpajumtnieks, dzivo zem tilta. kaste…».
Kompanija kopa smejas.
– Damas un kungi, ludzu, piepildiet glazes! – Glebs iesaucas. – Es veletos pacelt ?o tostu par labako cilveku, kadu liktenis man varetu nosutit! Un ?oreiz es nerunaju par savu nesalidzinamo Ellocku, bet par savu draugu, draugu ar lielo «F» – Arejas izluko?anas biroja pulkvedi Nikolaju Jevgenevicu Borejevu. Nikolajs ir retas dveseles cilveks un ists profesionalis sava joma. Es nemaz ne?aubos, ja musu valsti butu vismaz pussimts ?adu cilveku, mes jau sen butu dzivoju?i ideala sabiedriba! Par musu Dzimtenes patriotu, istu pulkvedi, par jums Kola!
Tie, kas sez pie galda, sasista glazes un dzer ar prieku.
«Glebs Mihailovics,» Nikolajs atbild, «mans draugs, tu tie?am lici man nosarkt ka jaunam pirmkursniekam!» Es no savas puses velos atzimet, ka mes ar jums esam putnini, ne skabi, ne saldaki. Un viss, ko tu teici par mani, pilniba attiecas uz tevi pa?u. Paldies par taviem laipnajiem vardiem!
– Ne, ne Nikolajs Jevgenevics! Mana liellaiva seko jusu vado?ajam kreiseram, pat nenoliedziet to! – joko Glebs.
– Pui?i, nestridieties! Jus abi esat izcili admirali. Bet mes tomer neparstasim jus milet, pat ja jus pazeminatu par jurniekiem! – Dzulija spelejas kopa ar viniem.
– Biedri admirali, es ne tikai neredzu svitras uz jusu biksem, bet es pat neredzu jahtu piestatne. Paskaties, preteja gadijuma tavs jurnieks var pamest savu juras speku komandieri un doties pie cita, veiksmigaka korsara,» sarkastiski piebilst alkohola apreibinata Gleba sieva.
– Ko tu runa, zakit! Jebkura diena Krievijas nelegalais imigrants pulkvezleitnants Dmitrijs Tramplinovs ar izsaukuma signalu «Donalds» saks bombardet mani un Nikolaju ar ipa?i vertigu informaciju. Un, protams, musu valsts vadiba nepamanis ?o varondarbu, un mes gozesimies godiba lidz savu dienu beigam! – Glebs sev raksturigaja maniere pasmin.
Kompanija kopa smejas un pec krievu dzires tradicijam turpina izklaideties, dzert un uzkost visu, ko Dievs viniem taja vakara sutijis.
Bet pat visspecigakais izsalkums standarta lauku salidojumos agri vai velu dod vietu sata sajutai! Tie?i ?aja bridi pienak istas krievu patiesibas bridis, kas saucas «Un runajiet no sirds uz sirdi!» Pateicoties ?ai paradibai, krievu cilvekam nav jadodas pie gimenes psihoterapeitiem, jo visas problemas ir atrisinats ar pieejama patiesibas seruma palidzibu.
Gleba vasarnicas viesistaba, divans, uz kura sez ipa?nieks un vina sieva, Julija sez atzveltnes kresla, viniem priek?a ir neliels galds ar uzkodam un dzerieniem. Fona ir kamins ar viesmiligu uguni, kas sprak?k. Nikolajs sez uz kebla mala ar gitaru, vin? dzied dziesmu:
…Kaut kur stenedami ripo Volga, Dnepra vai pats Jenisejs,
aiz Hadsona vin? elpo ozonu, maksajot draugu varda.
Bet jaunais draugs neuzdro?inas pagriezt vinam muguru, jo vin? neuzdro?inajas,
Vin? zina, ka ?is mazais nodevejs ir tuvuma, ka vinam ir izdevies visur noklut.
Vin? bija starp mums, Vin? dzivoja starp mums, Vin? dzera un eda starp mums,
un vin? kopa ar mums dziedaja musu krievu dziesmas.
Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.
Ak, kadas ainas mes spelejam, musu galvenas lomas nevar saskaitit!
Es gribu, lai cenas par cienu, draudzibu un godu nekristu.
Un es ari gribu, tapat ka visi parejie, izturet lidz sprieduma dienai,
un vismaz vienu reizi ieskaties acis puisim, kur? mani nodeva.
Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.
Nikolajs pabeidz dziesmu, noliek gitaru, vinam ir attalinats skatiens, ir skaidrs, ka vina domas ir kaut kur loti talu, un tas ir loti skumjas domas. Sievietes aplaude. Nikolajs klusedams ielej sev glazi degvina un izdzer to viens pats.
