Edgars Auziņš "Ziemassvētku vecītis un nekromants"

Lazda uz Ziemassvētkiem mājās atgriežas sliktā noskaņojumā – viņa ir izšķīrusies no sava līgavaiņa, un vecāki vēlas viņu redzēt tikai precētu. Ģimenes svētki draud pārvērsties par spīdzināšanu. Taču, par laimi, uz viņas dzimto pilsētu dodas Hazelas draugs un kolēģis, lai izmeklētu "huligāniskās burvestības gadījumu". Vai tad viņiem nevajadzētu doties kopā? Gregs spēlēs Hēzelas jaunā drauga lomu viņas ģimenes priekšā, un viņa palīdzēs viņam izmeklēt.....

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 09.04.2024


«Tas ir divaini,» Gregs iebilda ar jautru satraukumu. – Es liktu uz sportistiem.

Lazda izstaipijas uz pirkstgaliem un sacija vinam ausi:

– Vecaki palidz skoleniem. Un «jenoti» uzskata, ka tas ir nesportiski.

Vini kopa smejas, un Heizela pek?ni atzina:

– Ir lieliski but kopa ar jums. Kad mes kadreiz ta vienkar?i staigajam? Ne darba dari?anas, ne kaut kadas izmekle?anas vai stulba priek?nieka rikojuma del, ne tik?anas vai karteja lama?anas del? Koledza?

– Klases. Biblioteka. Izveles priek?meti. Ednica,» Gregs nirgajoties uzskaitija. – Aploki ar mantikoriem, alas ar pukiem, treninlaukums numur ceturtais, ?ker?lu josla, trenazieru zale. Lai gan ne, tre?aja kursa bijam uz kino, atceries?

– Protams! – Heizela iesaucas. – Gruti visu muzu neatcereties, zini, kad gaji ar draugu skatities filmu, maltit popkornu un atpusties, bet ta vieta sagravi kinozali un nopelniji menesi vakara darba kinoteatri. treninu laukums!

«Mums abiem,» Gregs vinam kaitigi atgadinaja. – Bet garlaicigi nebija.

Lazda pamaja ar galvu: cik divaini! Tad vina aizvainojuma reca, bet tagad smejas, atceroties. Un vina ir pat pateiciga par ?iem aizturejumiem; galu gala vinai patie?am bija grutibas ar kontroli. Un spontans cilveks, kur? slikti kontrole savu magiju, ir katastrofa, kas ir sliktaka par viesulvetru vai zemestrici. Tas ir tas, no ka jums patie?am ir jabaidas!

«Un tur ir skola,» vina pamaja ar roku. -Vai iesi paskatities uz sniegaviru?

Protams, vin? aizgaja. Un, protams, sniegavirs izradijas tie?i tads, kadu Heizela atcerejas no saviem skolas gadiem: uzpampis, nekaunigs, ar zilu acim un mezglainu degunu un pat salmu cepuri, ko skolas uzraugs vinam gadu no gada uzbura. palika nemainigs, ar pinkainiem, nokareniem malam un plastmasas margrietinu vainagu ap vainagu.

Un kapec lai vin? mainitos? Pie Santa’s Creek tika godinatas mazpilsetu tradicijas.

Heizelai pek?ni sagribejas… ne, neuzvesties slikti, lai gan blakus Gregam ta butu bijusi pilnigi saprotama velme. Es gribeju vismaz kaut ko mainit. Sagadajiet berniem nelielu parsteigumu. Vina atskatijas uz skolas logiem. Acimredzot nodarbibas joprojam turpinas? Pedeja diena pirms svetkiem…

Vina ?kieleja aci, koncentrejot speka straumes, saverpot gaisu virves un virpulos. Sniega blive?ana ir vienkar?a. Veido?ana ir grutaka, it ipa?i, ja nepiecie?amas mazas detalas. Tacu ne velti vin? kopa ar Gregu – toreiz, tre?aja kursa – spitigi no vakara lidz vakaram centas iznicinat ilgi cietu?o ceturto treninu laukumu. Vina atri izdomaja kontroli, bet izradijas tik interesanti sarezgit un sarezgit uzdevumus!

Sprieguma spriegums, spiediens, trieciens, temperatura… Visam ir nozime, bet ar smadzenem nepietiek, lai iztelotos un kontroletu katru faktoru atsevi?ki. ?eit, starp citu, pieauga vinas problemas ar kontroli: vina meginaja stradat ar magiju tikai racionali, matematiski, nevis izmantoja savu izteli.

Tagad Heizela ?adas kludas nepielava! Magija virpuloja dzelonainos viesulos, tai paklausiga, bet briva no stingram robezam. Svarigs ir rezultats, to vina iepazistinaja, nevis soli pa solim sniegtas instrukcijas «ka noklut no punkta A uz punktu B, pareizi kustinot kajas». Nevienmerigi veidotais sniegavirs nogludinajas un, ?kiet, kluva cienigaks, sniega krokas ieguva formu, apjomu, teksturu – un tagad, paris solus atkapusies, Heizela apskata skaisto virieti, gerbies pukaina liela adijuma dzemperi ar bizem. un bizes, sasietas ar platu jostu ar durainiem aiz muguras, platas bikses un isos zabakos ar aprocem, ar somu pie kajam.

– Ka ?is. Cita lieta. Un tagad… – Skadri atskaneja skolas zvans, un ?aisels, satveris Gregu aiz rokas, kliedza, ka senos laikos: – Ejam!

***

– Un kas tas bija? – Gregs nokratija sniegu no galvas un pleciem, parsteigts paskatijas apkart un skatijas uz Heizelu. – Nestastiet man, ka jusu darbs pie sniegavira tiks uzskatits par vandalisma aktu!

«Es vienkar?i nevelos, lai kads mani tur redzetu.» Un jus gribejat redzet pilsetu. Luk, – Heizela zestikuleja apkart panoramai, – paskaties.

No ?ejienes patie?am bija redzams Santa’s Creek, sakot no pamestas medibu budas, kas iezimeja kalnam vistuvak eso?as nomales robezu, lidz jauno eku zonai otra pilsetas gala. Sniega klata, vannota laternu maiga dzelteniga gaisma, savita ar daudzkrasainam mirgojo?am vitnem. No stindzino?a ziemelu veja pasargats kalns ar jocigo nosaukumu Laca kepa – tas pats, kura nogaze vini staveja tagad.

Pilseta, kura ir parak viegli mest burvju. Dabiskais magiskais fons ir neparasti augsts. Pirms jums bus laiks atskatities, jus pieradisit, piekersieties ?im vieglumam, un tad jus busiet dazu solu attaluma no degradacijas. Tapec tie burvji, kas ?eit dzivo, mekle darbu citas vietas. ?eit apmetas magiski invalidi, izdegu?i. Un Buggs gimene, kurai nav svarigi, vai magiskais fons ir augsts vai zems. Mala visur ir blakus, bet ?eit ir kluss.

Chaisel klusi noputas un atrada Grega roku ar savejo.

– Vai tu esi nosalusi? – vin? jautaja.

– Ne.

«Tavi pirksti ir ledains,» Gregs satvera vinas plaukstas savas un viegli saspieda. – Kur ir tavi duraini?

– Kabata. Es nodarbojos ar magiju. «Vina saka pastiept roku, bet Gregs to neatlaida. Ta stavet, sildoties vina rokas, bija neparasti un patikami, un apkaunojo?i – it ka vini tie?am butu paris. Lai noverstu vinas apmulsumu, Hazija atri teica: «Jus jautajat, kapec Santa’s Creek.» Mes stavam tie?i pie ?is straumes, ta ir aiz jums. Medz teikt, ka Ziemassvetku rita Ziemassvetku vecitis ?eit apstajas, lai iedotu noguru?ajam ziemelbriezam ko iedzert un atpustos pec smagas nakts. Tapec Ziemassvetki ?eit ilgst nedaudz ilgak neka citur.

Gregs pagriezas, un Heizela klusi iesmejas: strauts, protams, bija aizsalis, klata ar sniegu, un, ja jus nezinatu, jus to nepamanitu. Parasti tie, kam pirmo reizi par to stastija un ?adi radija, ziemas vidu jautaja, kur pat pele var piedzerties, nemaz nerunajot par briezu komandu, un atlika tikai atgadinat, ka briedis ir magisks., tapat ka to ipa?nieks. Un, ja pat vairak vai mazak prasmigs burvis ?eit var viegli iekartot dzirdinataju, vai pats Ziemassvetku vecitis netiks gala?

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70532263&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом