Edgars Auziņš "Pavasara dienasgrāmatas"

Valsts elitārākā izglītības iestāde atkal atver durvis. Jaunie zēni un meitenes šeit ierodas, lai kļūtu par spožām zvaigznēm ar starptautisku slavu. Katrs no viņiem ir gatavs nolikt savu dzīvi uz sapņu altāra, lai tikai paceltos uz slavas olimpa. Vesta Romanina pat savos visdrosmīgākajos sapņos nevarēja iedomāties, ka mācīsies šādā iestādē. Šim jaunajam ģēnijam tika pareģots izcilas matemātiķes liktenis, taču nejaušības vai varbūt likteņa diktāta dēļ viņa nokļuva līdz iestājpārbaudījumiem Akadēmijā Studentu dzīve viņus ievelk sevī un dāvā viņiem skaistākos dzīves mirkļus. Mīlestība, intrigas, nāvējoši noslēpumi, patiesa draudzība – tas viss gaida Akadēmijas studentus. Viņi ir stājušies pieaugušo dzīves ceļā, ne visiem izdosies to sasniegt bez zaudējumiem. Dzīve salauzīs katru no viņiem, un tikai īstās spožās zvaigznes spēs atstāt Mākslas akadēmijas sienas!

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 12

update Дата обновления : 11.04.2024


«Ja es tevi nepazitu, es domaju, ka tu kaut ko slep no manis,» Emma sarugtinata sacija, atliecoties kresla. – Ja, mums ir horeografijas stunda. Interesanti, vai kads no mums tiks izvelets balles atver?anai. Ja, Bella, iespejams, bus viena no tam, jo vina ir baleta prima.

Emma turpinaja kaut ko civinat zem deguna, bet Vesta nemaz neklausija draudzeni. Vina bija iegrimusi savas domas. Meitene vakar parmeta sev nepardomato ricibu. Kapec vina devas kopa ar Isajevu? Kapec vina muzika vinu tik loti ietekmeja? Kapec vina triceja vinam blakus? Un kapec pie velna vini gandriz skupstijas? Sakari ar popzvaigzni nebija vinas planos, un ja, izglitiba vinai ir daudz svarigaka par visam ?im milas dekam. Un tomer vin? ir tikpat stulbs ka ?is galds, un vinu vienmer intereseja gudri virie?i un zeni.

«Ejam, preteja gadijuma mes kavesimies,» Vesta piecelas no kresla un uzkara pleca mugursomu.

Lankova nesteidzas piecelties no kresla, likas, ka visa kafejnica skatas uz Romaninu.

– Tu ej vai ka? – Vina pagriezas pret Emmu, neapmierinati uz vinu skatidamas.

«Hmm,» Lankova iztirija rikli, skatoties no talruna uz savu draugu.

– Vai sanemat milestibas SMS? «Tad tu mani panaksi,» Vi ?naca, gatavojoties doties prom.

– Vi, tev tas butu jaredz! – Emma pieleca no kresla un paslidinaja savu telefonu draudzenei zem deguna.Vesta nesaprata, kas notiek, draudzene nospieda atskanotaja atskano?anas pogu.

Meitenei pacelas uzacis, vina pakera draudzenes telefonu un cie?i saspieda to rokas. Vesta saka aizrities no sa?utuma. Protams, vina zinaja, ka vakardienas parveido?ana nenotiks tik viegli un tam bus sekas, tacu meitene to acimredzami nebija gaidijusi; Karamele deva specigu triecienu vinas lepnumam un telam.

– Ei, ka Arsenijs skupstas? – viens no studentiem kliedza.

– Tu esi parak biedejo?a musu zvaigznei! – naca no otra gala.

Vesta iedeva savu telefonu draudzenei, vina bija dusmiga un, pirmkart, uz sevi, jo tie?i vina izradija tadu neapdomibu un atlavas taja visa iesaistities. Romanina, nepiever?ot uzmanibu tam, ka visi uz vinu rada ar pirkstu un kikina, piegaja pie galda, pie kura sedeja kompanija Karameles vadiba.

«Es nevareju sagaidit neko vairak no parhidratas damas,» Vesta teica, atbalstot roku uz galda virsmas. – Nu, lai visi apbrino ?o video, es tur neizskatos tik slikti, ko nevar teikt par tevi, vai tev vajadzeja ilgu laiku, lai izkemmetu matus?

– Atzistiet, es uzvareju! – Alise gaviligi ievilka, piemiedzot sancensei. «Es pienem?u jusu atvaino?anos par vakardienas uzbrukumu, ja jus tulit nokritisit celos.»

«Ja jus uzvarejat vienu raundu, tas nenozime, ka uzvara visa spele bus jusu,» V centas saglabat mieru, lai neatkartotu vakardienas varondarbu, izraujot matus blondam kursabiedram. «Un jus,» meitene noradija ar pirkstu uz Seniju. «Neuzdro?inies man pienakt tuvak par metru, preteja gadijuma taviem zvaigznotajiem matiem bus tada pati frizura ka ?ai Barbitai.»

– sienazis! – Senija pieleca un pielidoja pie meitenes. – Laujiet man visu paskaidrot, es par to neko nezinaju.

Meitene negribeja neko klausities, tagad noteikti vina bija satraukta, un bija tikai rits. Romanina ar elkoni iesita puisim sanos, un vinam nekas cits neatlika ka attalinaties no vinas. Visi apmekletaji veroja ?o sirdi ploso?o sarunu, un dazi pat visu ierakstija sava talruni. Ak, ?ie cilveki, ne, lai vinus no?kirtu, vini visu filme, lai velak to visu varetu nopludinat tie?saiste. Kadas manieres! Kada izglitiba! Precizak, ta pilniga neesamiba.

– ?odien izrade ir beigusies! – Vesta pagriezas pret visiem un paklanijas. – Jus varat mierigi kerties pie savam lietam.

Romanina satvera draudzenes roku, un meitenes atri izgaja no kafejnicas. Ne, Vestai pec tam noteikti kaut kas jasalauz vai fiziski jaiztuk?o. Tas ir pilnigs vajprats, un kapec vina vispar ieradas ?eit? Galu gala vina zinaja, ka tas ir vinas mierigas un merenas dzives beigas. Tiklidz satrauco?a video galvena aktrise pameta ?o vietu, sarunas uzliesmoja ar jaunu sparu. Kapec apspriest kada cita dzivi – ta daziem cilvekiem ir dzives jega. Kada cita dzive vienmer ir interesantaka par jusu pa?u.

Arsenijs pieskatija meiteni un pagriezas pret galdu.

– Karamele, kapec tu to izdariji? – Arsenijs noruca, dusmigi skatidamies uz savu draugu.

– Tas ir jautri, vai ne? – Alise pagriezas pret Marku un Bellu, kuri sedeja viens otram blakus un visu ?o laiku kluseja.

«Labak iesim,» Marks atbildeja, palidzot Altmanam piecelties, un vini devas prom.

– Tas nebija jautri Alise, bet gan pazemojo?i! – puisis atsitas ar roku pret galdu. – Es domaju, ka mes ar tevi esam draugi.

– Mums ir strids, un neviens nav teicis, ka vin? bus godigs, vai ne? – Karameleva piemiedza draudzenei. – Starp citu, varbut nosutiet video musu menedzerim, ja? Es domaju, ka vina par to bus dusmiga, jo mums nav atlauts veidot attiecibas.

«Dari, ko gribi, man ir vienalga,» Senija uzmeta neapmierinatu skatienu draugam un atri devas prom no kafejnicas.

Dazas meitenes vinu pieskatija un kikinaja, un kads vinu filmeja ar telefona kameru. Alise nesteidzas pamest ?o vietu, vina atspiedas kresla un iedzera malku tejas.

«Tu man velak pateiksi paldies, ka izglabu tevi no ?is trakas sievietes,» meitene skali izvilka.

Katram no mums ir savi motivi noteiktam darbibam. Nav tadu cilveku, kuri izdara vienu un to pa?u darbibu un viena un taja pa?a bridi doma vienadas domas. Mes visi esam dazadi un musu domas ir vienadas. Dazreiz mes daram briesmigas lietas kada sev tuva cilveka del. Domajam, ka ta bus labak un ar tadu lietu palidzibu vinu pasargasim. Tas ir pilnigi nepareizi, ja velaties palidzet cilvekam, netraucejiet vinam dzivot savu dzivi. Vin? var lugt padomu, tu to dosi, bet nekad neizsaki cilvekam savu nostaju ?aja vai cita situacija, jo ta ir vina dzive un tikai vin? pats to var dzivot.

Deju zale.

Pec rita pasakuma visi skoleni izskatijas saspringti. Pirmkursnieki centas neskatities uz rita knadas vainigajiem. Senija turejas mala un turpinaja skatities Rietumu virziena. Romanina staveja pirmaja rinda un meginaja izlikties, ka nekas nav noticis. Emma meginaja nomierinat savu draugu un cukstus ludza vinai but mierigai. ?ie vardi izraisija meitene vel lielaku aizkaitinajumu un, lai nebutu rupj? pret savu draugu, vina attalinajas no vinas, lai nedzirdetu vinas vardus.

Profesore Milana ienaca klase ar papiriem rokas.

«Labrit,» vina sveicinaja, atri uzmetot studentiem skatienu. – Jus visi esat dzirdeju?i par gaidamo balli. Jums tas ir loti svarigi. Jus esat akademijas seja, un jums nevajadzetu iekrist ar seju netirumos. Tradicionali balli atklaj skolenu grupa, dejojot valsi. ?aja komanda ieklust tikai labakie. Parasti mes nekad nenemam pirmkursniekus, jo neesi vel pieredzejis, bet ?ogad, vienojoties ar direktoru, divos paros no 10 piedalisies divi pirma kursa studenti.

Karamele piemiedza Bellai ar aci; bija skaidrs, ka vini runa par vinu. Bet kur? ir otrais, kur? sanemis ?adu pagodinajumu? Ja vini izvelesies Bellu, tas nozime, ka vinai bus nepiecie?ams partneris, uz kuru bus skolotaja izvele?

«Ja es nosauk?u tavu vardu, nac ara,» vina noradija vietu sev blakus. – Balles atkla?anas komanda tika izveleti ?adi skoleni: Bella Altmane un Vesta Romanina, aplaudesim abam talantigajam meitenem.

Bella, smaididama, pakapas uz priek?u, visu skatieni nemaz nebija versti uz primu, bet gan uz Romaninu, kura, ?kiet, nekada gadijuma nebija gaidijusi ?adu notikumu attistibu. Vina aizlika rokas aiz muguras un pakapas uz priek?u.

– Visi parejie ?odien var but brivi, saksim meginajumu.

– Vai tu vinus ar kaut ko uzpirki? – Bella jautaja, skatoties uz Romaninu.

«Interesantakais,» meitene paraustija plecus un devas prom pie spogula sienas.

Protams, Altmans nebija ipa?i priecigs dalities uz slavas pjedestala ar nepazistamu meiteni. Pati Bella ne?aubijas, ka tiks izveleta, jo vinai ir liela pieredze uz skatuves. Tacu vina nemaz negaidija, ka uz ?o uzlau?anu tiks izveleta otra izvele. Ideals scenarijs butu, ja Vesta balle sevi pilniba apkaunotu un tiktu izmesta no akademijas. Bella ir pieradusi pie smagas cinas. Budama baletskolas audzekne, vina jau agra berniba sapratusi, ka par savu vietu saulite jacinas, un ne vienmer ar godigiem lidzekliem. Balets ir nezeliga pasaule, kura meitenes tikai ar specigu raksturu tiek lidz galam un spid uz skatuves ka apm. Altmanam tas viss bija, bet Romanina nevienam nebija pazistama, un tas bija tas, kas kaitinaja biju?o balerinu.

Sacies pirmais deju kolektiva meginajums. Lielako dalu dalibnieku veidoja magistranturas studenti, un tikai Vesta un Bella bija jaunakas no visam, tacu meitenes nebija tas sliktakas. Un ka jus pat varat izveleties sliktako starp labakajiem? Tas, iespejams, nav iespejams, un tas nav jadara.

Sakuma visi tika sadaliti pa pariem, un tad vini saka macities valsi. ?i akademija no citam ?ada veida iestadem at?kiras ar to, ka ?eit tika izmantotas tikai jaunas lietas. Profesori nebaidijas eksperimentet gan muzika, gan deju kustibas. Jus nevarat izveidot izcilu lietu, ja pastavigi ieverojat kanonus. Spozas lietas nedrikst iestregt stereotipu un standartu ietvaros, tam ir jaiet talu arpus tiem vai jaattistas pilnigi atsevi?ki no tam.

Meginajums ilga sesto stundu pec kartas, visi bija diezgan parguru?i, tacu neviens negrasijas padoties un teikt, ka speki izsikst. Tadi cilveki ka vini ir pieradu?i stradat lidz speku izsikumam, jo tad, kad vairs nejut ne kajas, ne rokas, tikai tad jutas patiesi laimigi.

Vesta ?ajas stundas bija laimiga, vina pat pilniba aizmirsa par notikumiem, kas notika no rita. Dejo?ana vinu patie?am aizveda talu uz tam zemem, kur vina vareja lauties un nodoties emocijam.

– Brauksim atkal prom no sakuma! – Milana teica, sita plaukstas. – Vesta, atlaid muguru un pasmaidi. Bella, uzticieties savam partnerim, jus esat komanda, kas nozime, ka darbibas esat lidzvertigs. Laujiet vinam vadit, vienkar?i uzticieties vinam. – Ej! – sieviete iesledza muziku un nostajas mala.

Un atkal no skalruniem pluda patikama muzika, piepildot dejotaju pratus. Vini virpuloja skaista valsi. Tacu kada bridi Vestai ?kita, ka vina ir aizmirsusi, ka elpot. Meitene saka aizrities, vina apstajas, un vinu parnema klepus lekme. Profesors uzreiz izsledza muziku, visi pari apstajas un skatijas uz meiteni, kura bija saliekta uz pusem no briesmigas klepus lekmes. Tas vinai vel nekad nebija noticis, vina aizsedza muti ar roku, vinai truka gaisa, vinas acis satumsa, Vesta apsedas uz gridas, turpinot ?ausmigi klepot, skoleni vinu aplenca.

– Bella, atnes udeni! – profesore paveleja, dodoties pie meitenes.

Altmane pamaja ar galvu un izlidoja no deju zales, visus nobiedeja ?ads notikums, jo pirms tam viss bija kartiba. Romanina pielika otru roku pie krutim, tadejadi cen?oties atgut elpu. Uz to vinas acim saskreja asaras. Pec minutes Bella atnesa glazi udens un pasniedza Milanai.

«Iedzer Vestu,» sieviete teica, pacelot glazi pie meitenes lupam.

Vina ar trico?am rokam panema glazi un maziem malciniem saka dzert udeni, klepus pazuda, un paris minu?u laika vini iztuk?oja visu glazi. Vinai joprojam bija gruti elpot, vina neatvera acis.

– Ka tev iet? – profesors Milans jautaja, turedams meiteni aiz pleciem. – Varbut vajag apmeklet arstu?

«Viss ir kartiba,» Vesta atbildeja aizsmaku?a balsi un beidzot atvera acis, vina ieraudzija studentu un profesora izbiedetas sejas. «Es tikko aizsmaku, acimredzot man tagad ir daudz labak.»

– ?odien meginajums ir beidzies. Rit es tevi gaidi?u ?eit pec nodarbibam,» vina pasniedza roku Vestai, meitene pateicigi pamaja ar galvu un piecelas no gridas. – Un tu, ej pie arsta.

Romanina jau grasijas atbildet, tacu vinu partrauca Emmas ienak?ana klase.

«Piedod,» meitene atvainojas. «Vesta, tavs tevs zvana,» un Emma pasniedza talruni draudzenei.

Vesta iznema telefonu no draudzenes rokam un izgaja no klases. Vinas kajas tik tikko vareja vinu noturet, rokas triceja, un balss bija aizsmakusi. Vina atradas vesa koridora un atspieda muguru pret sienu.

– Sveiks tevs! – teica meitene, aizsedzot acis ar roku.

– Sveika, darga, tava balss ?kiet mazliet aizdususi.

«Mes tikko noskrejam krosu, tapec es ta elpoju.» Ka tev iet Vai esat majas vai joprojam esat komandejuma?

– Man pietrukst savas milotas meitas. Ja, es joprojam esmu celojuma, es ieradi?os pec paris nedelam un atbrauk?u pie jums macities, jus tacu neiebilstat, vai ne?

– Ka es varu but pret? – Vesta meloja, vinai riebas melot tevam. «Tikai ?eit viniem nepatik, kad nak radinieki, noteikumi ?eit ir parak stingri, tet.»

«Tas ir labi, manas meitas del es atradi?u veidu, ka iepriecinat jusu sargus.» Piedod mazulit, man jaiet, darbs sauc.

«Cau, tet, man tevis pietrukst,» meitene nolika klausuli un noslideja leja pa sienu.

Vesta nospieda zvana beigu pogu. Vina ir slikta stavokli, jo vinai ir jamelo savam tevam, jo vina vinu tik loti mil, un jums nevajadzetu melot tiem, kurus milat, tas ir nepareizi. Romanina piespieda celus pie krutim un uzlika galvu uz aug?u. Lietas bija daudz sliktakas, neka vina vareja iedomaties no pa?a sakuma. Vinai ?kita, ka vina pagaidam varetu viegli melot tevam, tacu izradas, ka tas ta nav.

Tagad, kad vina dzirdeja vina balsi, vina gribeja vinam visu pastastit. Bet, ja vina to daritu, vinai butu nekavejoties jasakrava mantas un japamet akademija. Bet vin? nevelas to darit. Un vina ari nevelas melot savam tevam. Kapec dzive viss ir tik gruti? Kapec nav universalas atbildes uz visiem svarigajiem dzives jautajumiem. Mes vienmer esam izveles priek?a un nekad nezinam, kur? cel? mums bus piemerots. Ja, mes neko neuzzinasim, kamer kaut ko neizdarisim. Vesta pacela galvu un paskatijas uz sienu sev priek?a. Vina ?odien bija patie?am nogurusi un, lai atgutu spekus, vajadzeja labi izguleties.

11. NODALA

SEJU PRET SEJU.

Vestas interaktiva dienasgramata

niks:Vesna

«Ir pagajis ilgs laiks, kop? pedejo reizi rakstiju ?aja dienasgramata. Tam bija objektivi iemesli.

Ir pagaju?as tikai dazas skolas nedelas, un es jau esmu diezgan pargurusi un pat nevaru izlemt, kas mani nogurdinaja vairak, studijas vai cilveki. Programma ?eit ir patie?am intensiva, priek?meti nak pec kartas, un absoluti nav laika nopusties un atvilkt elpu, tacu tas mani diez vai var nobiedet. Daudzus gadus pec kartas dzivoju lidziga ritma un pieradu. Fiziskas aktivitates ?eit ir patie?am nopietnas, tacu man ir trenets kermenis un visas grutibas, kas rodas, macoties ?eit, izturu daudz vieglak neka Emma. Katru vakaru es redzu, ka nabadzite cie? no ta, ka vina knapi var uzkapt uz gultas. Man vinas zel, bet lepojos ar vinu. Vina dodas preti savam sapnim. Emma ir sapnojusi ?eit studet tik daudzus gadus, un tagad vina atrodas ?is akademijas sienas. Ja, vina nogurst, ja ir gruti, bet vina nepadodas. Vienigais, kas mani patie?am apbedina, ir tas, ka vina joprojam nav parvarejusi bailes runat publiski. Ja nekas nemainisies, tad man bus jaizdoma, ka palidzet draugam. Ja, es ne vienmer esmu uzmanigs vai sirsnigs pret vinu, biezi esmu rupj? pret vinu, bet es vinu nepratigi milu. Vina ir mana vieniga draudzene, kura joprojam pacie? manus tarakanus. Esmu vinai par to pateicigs; ja vina mana dzive nebutu, es nezinu, kur es ?obrid atrastos. Vina dro?i vien kada universitate studejusi augstako matematiku vai fiziku. Tikai tagad es sapratu, cik tas viss ir garlaicigi.

Ja, galu gala studijas mani nenogurdina tik loti, cik cilveki, kas dzivo ?ajas sienas. Es vienmer dzivoju atsevi?ki no cilvekiem sava majigaja mazaja pasaule, kur nevienam nebija vietas, iznemot macibu gramatas un sportu. Bet ?eit visur ir cilveki, kuriem, ?kiet, es nepatiku. Nekad agrak nebiju bijusi skandala centra, bet ?kiet, ka dzive viss notiek pirmo reizi. No sava stulbuma vai varbut naivuma es gandriz noskupstiju visas valsts meroga zvaigzni Arseniju Isajevu. Es nezinu, kas taja bridi mani parnema. Ta vien ?kita, ka tas bus labs veids, ka noslegt vakaru. Ka man logiskaja prata vispar vareja ienakt tik traka ideja? Es nekad agrak neesmu skupstijies ar nevienu, man nav biju?as attiecibas, es nekad sava dzive pat neesmu gajis uz randinu, un ?eit, pie jums, es gribeju ienirt ?aja visa. Es nezinu, ka vinam izdevas mani apburt (lai gan vina muzika tie?am izklausas loti sirsnigi, es gribu ticet, ka vin? taja ir ists), bet vina uzbrukumam es nevareju pretoties. Kad vin? mani apskava un mes vienkar?i klusejam, mani notika emociju eksplozija, likas ka parasts apskaviens, bet mana prata tas izraisija divainu reakciju. Es pat nezinu, ka to aprakstit vardos. Interesanti, vai mes butu beigu?i skupstities vai ne? Es to nekad vairs neuzzina?u.

Tacu bridi partrauca Karameles paradi?anas. Ak, ?i blondine tie?am var mani nokaitinat. Kapec es neiepriecinaju vinas zvaigzni? Es nepretendeju uz vinas akademijas karalienes titulu, visas ?is regalijas mani nemaz neinterese, es esmu daudz piezemetaks neka lielaka dala studentu. Acimredzot kaut kas mani vinu biede. Bet atgriezisimies pie ta vakara. Vin? mani praktiski noskupstija, bet tad ienaca Karamele un viss aizgaja uz elli. Ja vina butu vienkar?i izteikusi kodigas piezimes, es to mierigi izturetu, kop? bernibas biju pieradis dzirdet negativus viedoklus par sevi un savu izskatu. Tacu vina devas talak un nolema visu redzeto iemuzinat kamera.

No rita visa akademija zinaja par nakts incidentu, un visi redzeja, ka mes ar Arseniju praktiski skupstamies. Pirmo reizi pec ilgiem laikiem man tie?am bija kauns, lai gan acimredzot nebija par ko kauneties, bet taja bridi man likas savadak.

Kopuma es ?aja akademija izcelos visas frontes. Man jau ir oficiali izteikts pirmais bridinajums, vel divi un mani no ?ejienes izraidis. Man jabut daudz uzmanigakam, es nevelos tagad pamest ?o vietu. Saku pierast pie vietejas burzmas un tenkam aiz muguras. Ziniet, nav tik svarigi, ko par mani saka un doma citi, galvenais, ka es pats zinu patiesibu. ?i ir mana dzive, nevis vinu.

Ak, man joprojam ir smaga saruna ar profesoru, kur? pasniedz nodarbibas baseina. Vini saka, ka vin? visu laiku pavada baseinu, bet es pat nevaru tur iet, nemaz nerunajot par to. Bet ?i problema ir kaut ka jaatrisina, es nevaru no vina aizbegt uz visiem laikiem, vai ne?

Ak, gandriz aizmirsu. Tagad esmu deju kolektiva, mana pirma uzsta?anas bus rudens balle, atklasim ?o pasakumu. Protams, mana ieklau?anas ?aja komanda atkal visus neiepriecinaja. Bet kapec lai es visiem patiktu? Es neesmu 100 eiro banknote!

Nu ir pienacis laiks atrisinat uzkratas problemas un censties neielaisties jaunas, vismaz tuvakajas paris nedelas pirms gaidamas balles.

Vesta saglabaja ierakstu un aizvera savu netbook, vina atspiedas uz grozama kresla un paskatijas uz griestiem.

– Starp citu, vai esat jau atrisinajis savas problemas ar Degu? – jautaja Emma, kura staroja uz savu draugu no otra stava gultas.

«Vel ne,» meitene aizsedza seju ar plaukstam. – Vai mums tas vispar ir jarisina?

– Tu esi traks, vai ne? – Lankova pagrieza to pie sava templa. – Ja tu izgazies kursa, tevi izmetis no ?ejienes.

– Smuki! «Vesta sedeja taisni sava kresla. – Saka, ka ?is profesors dzivo tikai peldbaseina, vai ta ir taisniba?

– Ak ja! Vin? ir biju?ais peldetajs, vinu no turienes nekas nevar izvilinat, pastav uzskats, ka vin? pat gul udeni,» smaidot atbildeja meitene.

– Vai jus domajat, ka vin? joprojam ir tur ?aja velaja stunda?

– Esmu par to parliecinats. Vai V brauks tev lidzi?

– Ne, es pats atri skrienu turp un atpakal, bet tev vel ir vajadzigas divas stundas, lai sagerbtos un uzklatos grims! «Vesta izleca no kresla, panema no aizmugures jaku ar ravejsledzeju un pa celam uz durvim paspeja to uzvilkt un aizpogat. – Negaidi mani, ej gulet.

– Veiksmi! – Emma kliedza pec vinas.

Vinai tas tie?am bus vajadzigs. Kad aiz Romaninas aizcirtas durvis, meitene smagi izelpoja. Vina parvilka pari galvai kapuci un ielika rokas dzilajas kabatas. Jau no domas, ka vina ieraudzis baseinu, vinai kluva slikti, kakla un plaukstas jau paradijas auksti sviedri. Bet Vestai tas ir jadara. Nevienam nevajadzetu zinat par vinas bailem no udens, ta ir vinas personiga problema, un tikai vina to var atrisinat.

Vina pavadija paris minutes, lai sakartotu savas domas, un tad virzijas pa gaiteni, lai atrastu skolotaju un izskaidrotu vinam iemeslu, kapec vina izlaida macibu priek?metu.

Baseins.

Vina iegaja baseina gerbtuve un pakera tuvako skapiti, vinai palika slikti, domajot tikai par to, ko vina grasijas redzet.

– Tu vari! – meitene skali teica, saznaudza dures un paspera soli preti durvim, aiz kuram atradas pats baseins.

Katrs no mums dzive no kaut ka baidas un bailes nenak no debesim, vienmer ir kada situacija, kas mums kalpoja par vienu vai otru katalizatoru. Cilveki nebaidas tikai no tarakaniem vai citiem rapojo?iem radijumiem, tam ir iemesls. Visam ir savs pamatojums un logika, nu, praktiski visam, mes nenemam vera cilvekus, ?is radibas ir pilnigi nelogiskas un nepaklaujas nevienai varbutibas teorijai.

Vesta nospieda durvju rokturi un nedaudz atvera, vina negaja iek?a, pat noversa acis.

«Profesor, jus ludzat mani atnakt,» vina kliedza, turot durvju rokturi, gatava to aizsist jebkura bridi.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом