Edgars Auziņš "Pavasara dienasgrāmatas"

Valsts elitārākā izglītības iestāde atkal atver durvis. Jaunie zēni un meitenes šeit ierodas, lai kļūtu par spožām zvaigznēm ar starptautisku slavu. Katrs no viņiem ir gatavs nolikt savu dzīvi uz sapņu altāra, lai tikai paceltos uz slavas olimpa. Vesta Romanina pat savos visdrosmīgākajos sapņos nevarēja iedomāties, ka mācīsies šādā iestādē. Šim jaunajam ģēnijam tika pareģots izcilas matemātiķes liktenis, taču nejaušības vai varbūt likteņa diktāta dēļ viņa nokļuva līdz iestājpārbaudījumiem Akadēmijā Studentu dzīve viņus ievelk sevī un dāvā viņiem skaistākos dzīves mirkļus. Mīlestība, intrigas, nāvējoši noslēpumi, patiesa draudzība – tas viss gaida Akadēmijas studentus. Viņi ir stājušies pieaugušo dzīves ceļā, ne visiem izdosies to sasniegt bez zaudējumiem. Dzīve salauzīs katru no viņiem, un tikai īstās spožās zvaigznes spēs atstāt Mākslas akadēmijas sienas!

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 12

update Дата обновления : 11.04.2024


– Kur? tur vel ir? – Degu jautaja, ejot gar baseina malu.

«Vesta Romanina, pirma kursa studente,» atbilde kliedza jauna dama.

– Kapec tu kliedz, nac ?urp un mes parunasim par tavu kavejumu.

Virietis attalinajas no baseina malas un nostajas preti durvim, tacu attalums bija pieklajigs, vin? aizlika rokas aiz muguras un uzmanigi paskatijas uz durvim un divaino studentu, pareizak sakot, uz to, ko vin? vareja redzet no vinas.

«Profesor, parunasim ?adi, es jus ludzu,» vina norija siekalas un aizvera acis, vinu saka parnemt panika, bet meitene centas savaldities, vina nedrikst nevienam izradit savu vajumu.

«Es neruna?u tev ar muguru, ja velaties visu paskaidrot, naciet ?urp, preteja gadijuma es tevi pievil?u ?aja tema,» Degu stingri atbildeja.

"Es…es…es…es to nevaru,» Romanina stostas un saka atri elpot, uz pieres paradijas auksti sviedri.

– Par kadam mulkibam tu runa? – virietis nobijas un atri ?kersoja attalumu, kas vinu ?kira no studenta. «Nac ara un mes parunasim,» Degu satvera Vestu aiz rokas un atrava vinu no durvim.

Meitene aizvera acis un saka pretoties, no kaut kurienes vina paradijas milzigs speks, vina meginaja satvert durvju rami vai flizi, bet nekas neizdevas, profesors paspeja vinu ievilkt telpa, kur atradas baseins.

«Es ludzu jus, nedariet to,» Vesta ludza, tik tikko kustinot lupas.

«Skoleni ir kluvu?i pilnigi traki, un vini daris daudz pulu, lai neapmekletu nodarbibas,» vin? neapmierinati nomurminaja zem deguna un atlaida studenta elkoni. «Beidziet but smiekligam un pastastiet man, kapec izlaidat manas nodarbibas.»

Studente triceja, vina tik tikko vareja nostavet kajas un knapi valdija, vina atri elpoja un nevareja atraisit dures, vinai draudeja panikas lekme.

Profesors jau bija aizskarts no tik nepiedienigas audzeknes uzvedibas, vin? piegaja pie vinas un saka kratit meiteni aiz pleciem.

– Ei, atver acis un jau sac runat.

Romanina norija siekalas un atvera acis, profesors atlaida vinu no rokam un pagaja mala. Meitene ieraudzija sev priek?a milzigu baseinu. Vinas acis no bailem iepletas, meitene saka aizrities, Vesta ar rokam satvera vinas kaklu. Tikai viens skatiens uz udens virsmu vina izraisija istu panikas lekmi.

«Ei, beidz spelet,» Degu vinai teica, redzot vinas uzvedibu. «?i nav skatuve jums, tas ir tikai peldbaseins.»

«Palidziet,» vina ciksteja, tik tikko kustinot lupas, vinai vairs nebija speka, un vina bezsamana sabruka uz gridas.

«Celies jau aug?a, tas ir slikts attaisnojums.» Virietis noversas no vinas, bet vina nekad nepiecelas no aukstas flizu gridas. – Cau, tu nespele? – Degu apsedas meitenei blakus un taustija vinas pulsu. – Sasodits, kas notiek?

Profesors satvera Vestas mazo kermeni un skreja uz medicinas kabinetu. Vin? nebija mazak nobijies ka Vesta mazliet agrak. Labi, ka stunda bija vela un neviens vinu neredzeja ar studentu rokas. Degu ar kaju atvera medicinas kabineta durvis.

– Dakter, mums ir arkartas situacija! – profesors kliedza.

– Vel viens noslicis cilveks? – arsts jautaja, caur brillem lukodamies uz virieti.

«Ne, vina saka raustit kaklu, aizrities un pec tam pilniba nokrita bezsamana,» Degu atri sacija.

– Noliec tur, – Zots paveleja, pieceloties no sedekla. – Vai vina kaut ko teica pirms tam? – Vin? iznema no kabatas nelielu lukturiti, lai parbauditu meitenes reakciju.

Profesors atri izpildija arsta noradijumus un nolika meiteni gulta, kamer vin? devas prom dro?a attaluma. Elisa satvera vinas roku un saka just pulsu.

«Vina ludza mani neievilkt vinu baseina, man likas, ka vina joko.» Un tad, kad vina ieraudzija baseinu, vina kluva balta un saka raustit kaklu.

– Idiots! «Vacies no mana redzesloka,» Zota nomurminaja. «Vina neapmekles jusu nodarbibas un neprasis paskaidrojumus, ta tam vajadzetu but.» Tagad ej prom no ?ejienes.

Cita situacija Degu butu sacis strideties, bet tagad vin? pats gribeja pec iespejas atrak tikt prom no ?ejienes. Vin? atkapas un pec paris sekundem atskaneja durvju aizver?anas skana. Zots nedaudz atvera meitenes acis un parbaudija vinas acu zili?u reakciju; vina reageja, bet vaji. Virietis piegaja pie plaukta, uzvilka mediciniskos cimdus un atri izvilka ?lirci ar zalem. Vin? vinai iedeva injekciju un atgriezas pie ierastajam aktivitatem.

Pec kada laika Vesta saka izradit dzivibas pazimes, Elisa nolika kreslu pie vinas gultas un apsedas. Meitenes plakstini plivoja un vina nedaudz atvera acis.

«Pamosties,» teica arsts.

– Kur es esmu? «Romanina aizsedza acis ar roku, gaisma sapinaja acis.

– Jus atrodaties Vesta medicinas kabineta. Paskaidro, kapec tu esi ?eit? – virietis nedaudz paliecas uz priek?u.

– Labak pastasti, ka tu zini manu vardu. Vai es iepazistinaju sevi pirms iera?anas?

– Nepavisam. Jus jau esat kluvis par legendaru personibu ?aja akademija, un ir pagaju?as tikai paris nedelas kop? jusu paradi?anas ?eit. Tas ir atrums, es jums teik?u – Elisa smineja, vin? bija loti savdabigs cilveks saskarsme, un cilveki biezi apvainoja vinu par vina sarunu vadi?anas stilu.

«Es jus nesaprotu,» Vesta teica, beidzot atverdama acis.

«Citu dienu es sanemu jusu karsto videoklipu no muzikas zales,» Zota redzeja izbrinu vinas seja un steidzas piebilst. «Tas bija nekaitigs video; septinu gadu darba laika es nekad neko tadu neesmu redzejis, ticiet man.»

«Vini mani mierinaja,» nomurminaja Romanina un piecelas sedus gulta. -Tu esi arsts?

– Elisa Zota, Makslas akademijas doktore, – virietis piecelas no sedekla un nedaudz paklanijas. – Cik ilgi tev tas ir?

– Kas?

– Panikas lekmes no atklata udens skata? – arsts atgriezas pie rakstamgalda un saka kaut ko meklet starp papiriem.

«Es… es nesaprotu, par ko jus runajat,» Romanina meginaja melot, neveloties, lai kads uzzina par vinas noslepumu. – Man tagad ir laiks doties.

«Apgulieties, jums ir vajadzigas vel desmit minutes, lai elpo?ana pilniba atjaunotos,» Zota teica kartiga toni, nepagriezusies pret vinu. «Ja tu neteiksi patiesibu, es nedo?u tev brivibu no baseina un tev atkal naksies piedzivot visu ?o murgu, vai tas ir tas, ko tu gribi?»

Meitene norija siekalas un neuzdro?inajas pakusteties. Ja, arsts tie?am izradijas loti gudrs un uzreiz saprata, kas par lietu. Vina patie?am vairs nespes atkartot varondarbu, dodoties uz baseinu, vinas skatiens nokrita uz vinas roku, un vina ieraudzija injekcijas zimi.

«Man ir bail no udens, kop? sevi atceros.» Visus ?os gadus es redzu vienu un to pa?u murgu, it ka kads tur mani aiz kakla un noslicina,» meitene atzina arstam, tacu vin? pirmais uzzinaja par vinas panikas lekmem.

– Vai berniba piedzivojat ar udeni saistitu stresu? – virietis jautaja, pieejot pie kabineta, kura glabajas medikamenti.

«Es neatceros, es vispar neko neatceros.» Zinu tikai to, ka man ir ?ausmigi bail. Man atliek tikai uzklat lielu daudzumu udens, un manas plaukstas salst,» vina izdvesa.

«Ir iespeja uzzinat visu,» Zots pagriezas pret vinu un piegaja pie gultas, rokas turot kaut kadu pudeli. – Bet jautajums ir, vai tu pats to velies?

– Gribi! Ja uzzina?u savu bailu celoni, tad varu tas uzvaret,» parliecinati sacija Vesta, aktivi majot ar galvu.

– Neesiet tik parliecinati par to. Ja jusu zemapzina ir nolemusi no jums slept detalas, tad ta tam vajadzetu but. Kad bus laiks, visu atceresies pati – virietis atkal apsedas uz kresla blakus gultai. Vai jus lietojat tabletes panikas lekmem?

– Ja, bet es tas parasti lietoju, pirms saslimu.

«Nem ?is un dzer tas pastavigi, lai jus varetu kontrolet sevi,» Elisa pasniedza vinai table?u pacinu.

«Paldies,» Romanina pamaja ar galvu. – Cik ilgi jus ?eit stradajat?

– Jau septinus gadus.

– Vai es varu jums ko palugt?

«Meginiet,» arsts nolieca galvu uz saniem un, samiedzot acis, paskatijas uz meiteni.

«Ludzu, nestastiet nevienam par manu problemu, ja jums tas nav gruti,» studente cie?i satvera rokas table?u iepakojumu.

– Labi. Bet jums ir jaapsola rupeties par sevi, vairak gulet un nenoslogot kermeni, preteja gadijuma tabletes parstas darboties un kadu dienu jus varat nonakt psihiatriskaja klinika.

«Tiek gala viens ar otru, doktor,» Vesta nogurusi pasmaidija un pastiepa roku Elisai, lai ar rokasspiedienu noslegtu vinu vieno?anos.

Vin? preti paspieda vinai roku. Romanina izleca no gultas un iebaza tabletes dzempera kabata.Meitene piegaja pie durvim un gatavojas iziet no istabas, bet pedeja bridi pagriezas un jautaja:

– Kads ir tavs vards?

«Eli?a Zota,» virietis atbildeja, stavedams sanis pie durvim.

– Prieks iepazities.

Pec tam vina izgaja no biroja un lenam devas uz savu istabu. ?odien vina nonaca aci pret aci ar savam bailem un ?kiet, ka vinai ?aja cina ir kads sabiedrotais, nez vai vinai bus veiksmigas beigas?

12. NODALA

KATRAM GALVA IR SAVI PRAKANI.

Viena bridi mums sak ?kist, ka cilveki mums apkart redz pasauli tie?i tapat ka mes. Mums ?kiet, ka mes domajam unisona ar citiem cilvekiem un ir sajuta, ka tu jau iepriek? zini, ko teiks sarunu biedrs. Ak, ta ir maniga sajuta, pec kuras tava dvesele klust draiska.

Domajam, ka spejam noskanoties uz visparejo vilni un jau gatavojamies sajusma saplust ar pasauli, kad pek?ni izradas, ka neesi uzminejis kaimina vai sarunu biedra noskanojumu un domas. Kada vil?anas, kad izradas, ka tavs sarunu biedrs doma savadak un ka vin? to pa?u situaciju noverteja pavisam savadak neka tu. Nu, atzisti, vismaz reizi dzive ar tevi ir noticis kaut kas lidzigs.

Pec tam, kad jusu teorija par vienu vilni tiek iznicinata, tas uzreiz klust nepatikams, un galvenais – kauns, ka jus vienkar?i varejat atzit ?adu domu, ka kada domas ir lidzigas jums.

Jo vecaki klustam, jo retak parbaudam ?o teoriju. Gadu gaita mes sakam uzticeties pieredzei, nevis parastajiem cilveku vardiem vai vinu pienemumiem. Bet dazreiz pat vispieredzeju?akajiem cilvekiem izdodas uzkapt uz viena grabekla, tacu vini to dara apzinati, cen?oties sagraut ?o smiekligo teoriju. Parasti vini klust vel vairak vilu?ies dzive un nekas vairak, ak vai.

Romaninas dzive riteja pilna spara. Dienas paskreja loti atri, gandriz visu laiku vina pavadija deju zale meginajumos pirms balles. Vina bija loti pargurusi un sporta treniniem praktiski neatlika laika. Bija piektdienas vakars, pec paris dienam bus balle un, lai skoleni varetu atpusties, meginajums tika saisinats. Vestai vel bija palicis nedaudz speka, un meitene nolema doties uz sporta zali, lai pavingrotu. Trenin? sportistam ir loti svarigs, preteja gadijuma kermenis reages ar nepatikamam sajutam.

Iznemusi no sporta bik?u kabatas speletaju, meitene iegaja zale un pamanija Martinu pie boksa maisa, jauna dama nespeja nesmaidit. Vina ielika atskanotaju atpakal kabata un piegaja pie virie?a.

– Labvakar, profesor! – Vesta sveicinaja, turpinot smaidit. – Es nezinaju, ka tu aizraujas ar boksu.

«Jums nekas par mani nav jazina, iznemot to, ka esmu profesors,» asi atbildeja Suvorovs, pat nepagriezdams galvu pret jauno damu.

«Es redzu, ka tev ?odien ir slikts garastavoklis, es tev netrauce?u,» smaidot sacija Romanina un atkapas dazus solus no profesora, muguru atspiedusi pret velotrenazieri.

Martin? vel paris reizes iesita soma un tad nolema uzsakt sarunu, vin? novilka boksa cimdus un paskatijas uz vinu.

«Un jus esat atra meitene, jus neterejat laiku.» Es dzirdeju, ka esat ieguvis savu zelta zenu, apsveicu. Bet es domaju, ka tu esi savadaks, es kludijos. «Jus tie?am esat izcila aktrise,» profesors uzkara cimdus uz aka.

– Kas? – meitene partrauca mit pedalus, bet no simulatora neizkapa. – Vai tu ari redzeji to video? Man likas, ka spesi at?kirt speli no emocijam, kludijos – Vesta atbildeja tada pat toni ka Martin?, vina nav pieradusi iztikt ar rupju attieksmi pret sevi, ?i meitene vienmer zina ko atbildet un ta vinai vienalga kas stav vinas priek?a.

– Ja, man nav svarigi, ar ko jus satiekaties, tas ir jusu pa?u bizness. Bet es vinu neieteiktu jums, vin? ir parak izlutinats un apsests ar sevi – Suvorovs iemerc seju dvieli un gaja garam meitenes trenazierim, bet Romanina satvera vina plaukstas locitavu, un vinam nacas apstaties.

«Profesor,» meitene teica, atri nolecot no velosipeda. «Tu visu saprati nepareizi, ta bija smiekliga situacija, vin? vienkar?i dziedaja man, starp mums nav neka, es zveru.»

Virietis pagriezas pret vinu un paskatijas uz vinu ar nievajo?u skatienu. Jaunas damas acis bija lugums: ?i ir pirma reize, kad vina ir tik atklata pret virieti, bet vai vin? vinu sapratis?

«Studente Romanina,» Martins teica stingra balsi. «Tas, kas notiek starp jums un studentu Isajevu, mani nemaz neskar.» Es esmu profesors, un jums nav pienakuma man zinot par savu personigo dzivi. Un ja, neuzmac mani arpus stundam, preteja gadijuma es bu?u spiests zinot par tevi direktoram. Ardievas.

Vin? atrava roku un atri izgaja no zales. Pec vina Vesta nezinaja, ko atbildet. Vina gribeja raudat. Vin? bija parak nezeligs pret vinu, vin? nelava vinai paskaidrot. Kapec vin? ir tik rupj? un auksts pret vinu? Meitene vel dazas minutes skatijas uz durvim, tad piegaja pie sienas un novilka boksa cimdus. Vinai ir jaiznem viss launums, kas vina tagad ir, un labakais risinajums tam ir parspet boksa maisu.

Vina tos pievilka cie?ak un saka sist pa somu, tas bija gruti, bet vina bija parak dusmiga, lai atri padoties. Vinas mati bija izlidu?i no augstas bulcinas un krita vinai seja. No piepules uz pieres un kakla paradijas sviedri. Romanina nepamanija, ka Isajevs ienaca. Ne, vin? vinu nemaz nedzen, vin? vienkar?i nolema treneties, galu gala vinam ka pop elkam ir jarupejas par savu izskatu, un vina liguma ir ?ads punkts.

«Es negaidiju tevi ?eit redzet,» Arsenijs jautri atbildeja, piegaja pie meitenes un apskava vinu no aizmugures.

– Atlaid! – Vesta noruca un iesita vinam pa zarnam ar elkoni, puisis uzreiz attalinajas no vinas dro?a attaluma. «Labak man vispar nenakt klat, preteja gadijuma es tev izsiti?u visus zobus,» pec tam vina velreiz iesita pa somu.

«Hei, labi,» puisis teica, pacelis labo roku uz priek?u, runajot ta, lai bridinajums sasniegtu adresatu. – Kapec tu esi tik dusmigs?

Meitene cie?i sakoda zobus un asi nolaida rokas uz leju, vina gribeja iesist ?im kaitino?ajam puisim, kur? visu sabojaja vinas studentu dzive. Sasodits, es tikai gribu trapit vina nekaunigajai sejai.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70542877&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом