Edgars Auziņš "Pavasara dienasgrāmatas"

Valsts elitārākā izglītības iestāde atkal atver durvis. Jaunie zēni un meitenes šeit ierodas, lai kļūtu par spožām zvaigznēm ar starptautisku slavu. Katrs no viņiem ir gatavs nolikt savu dzīvi uz sapņu altāra, lai tikai paceltos uz slavas olimpa. Vesta Romanina pat savos visdrosmīgākajos sapņos nevarēja iedomāties, ka mācīsies šādā iestādē. Šim jaunajam ģēnijam tika pareģots izcilas matemātiķes liktenis, taču nejaušības vai varbūt likteņa diktāta dēļ viņa nokļuva līdz iestājpārbaudījumiem Akadēmijā Studentu dzīve viņus ievelk sevī un dāvā viņiem skaistākos dzīves mirkļus. Mīlestība, intrigas, nāvējoši noslēpumi, patiesa draudzība – tas viss gaida Akadēmijas studentus. Viņi ir stājušies pieaugušo dzīves ceļā, ne visiem izdosies to sasniegt bez zaudējumiem. Dzīve salauzīs katru no viņiem, un tikai īstās spožās zvaigznes spēs atstāt Mākslas akadēmijas sienas!

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 12

update Дата обновления : 11.04.2024


– Un kur? bus mans partneris? – meitene ne bez intereses jautaja.

– Es, spele ar mani milestibu.

«Vini jautaja,» V atbildeja, paraustija plecus un uzkapa uz kresla.

Visi ar interesi skatijas uz vinu, Emma nobolija acis, vina jau vareja iedomaties, ko varetu darit vinas draudzene, jo vina neruna vardus un jebkuru izaicinajumu uztver parak nopietni. Ak, ?ie geniji, vini nemaz nezina, ka pienemt zaudejumus, viniem vienmer ir jauzvar.

Vesta uzlika rokas uz Martina pleciem un ieskatijas vinam acis.

– Un tu apsoliji atgriezties agrak. Tu kave.

– Un, tapat ka iepriek?, tikpat lepna un pa?parliecinata! – virietis atbildeja, pacelot skatienu uz vinu.

– Laiks cilveku nemaina, tas tikai spodrina musu raksturus. Bet visu ?o gadu es tevi gaidiju, un cik naivi es domaju, ka tu mani mili. Atbildi man, vai tu mani mili? «Vesta pek?ni satvera virie?a krutis un nolaida galvu, tagad vini bija aci pret aci.

«Vai tas kaut ko maina pat pec visa ?i laika?» – Martin? jautaja ar vieglu smaidu uz lupam.

– Vardi? Ne, tu vari man melot, ka esi visu aizmirsis. Es ilgu laiku neticu vardiem, bet zinu, ka parbaudit, vai tev mani pietruka un vai tu mani mili – vina ?os vardus izteica praktiski uz virie?a lupam.

Visi skoleni saspringa, temperatura tie?am pacelas lidz robezai. Senija cie?i saznaudza vina dures, skatoties uz ?o bildi, un Karamele neapmierinati ?naca, skatoties uz to, ka Romanina dizojas, visa ?i izrade vinu vienkar?i nokaitinaja.

– Vai izmantojat kadu sen parbauditu metodi? – Maksims smaidot teica.

Vesta pieliecas tuvak un gandriz pieskaras virie?a lupam, tacu Karameles kliedziens vinai nelava to izdarit.

– Beidz! – meitene kliedza, pielecot savas vietas. – Izbeidziet jau ?o leto priek?nesumu, ir skaidrs, ka ?i meitene ir pilnigi netalantiga!

Romanina atbrivoja no sikstajiem pirkstiem virie?a apkakli, noleca no kresla un uzmeta kapuci.

– Profesor, vai tie?am es sava loma biju tik neticama? – Vesta jautaja, never?oties pret profesoru, vina uzmanigi veroja Karameles reakciju, kura bija sa?utusi par visu notieko?o.

«Jus dazkart parcentaties, bet kopuma tas nav slikti,» Suvorovs atbildeja, iztaisnojot krekla apkakli.

«Bet,» Karamele protesteja, bet vinu partrauca zvans, kas visiem pazinoja par para beigam.

– Lidz nakamajai nodarbibai! – teica profesors un aizgaja.

Karamele uzmeta neapmierinatu skatienu uz Vestu, pakera vinas somu un devas prom, Bella metas vinai pakal.

– Vai tu doma, ka vina vinu noskupstitu? – Arsenijs tikko dzirdami jautaja Markam.

«Man ?kiet, ka vina varetu,» atbildeja jauneklis.

Pui?i pameta publiku. Skoleni saka lenam iziet no telpas un devas uz nakamo klasi. Emma iemeta mugursomu draudzenei.

«Ar savu uzvedibu tu mani novedis pie nervu sabrukuma!» – Lankova teica, nokapdama leja.

«Es bridinaju ?is izrades sakuma,» sacija Vesta, karinot mugursomu mugura. «Tatad man ar to nav nekada sakara,» vina pacela rokas, it ka padoties.

– Ak ne! – Emma vaideja. «Mums tagad ir fiziska izglitiba, bet es nomir?u, to darot.» Pec horeografijas es joprojam nevareju palaist vala, bet ?eit tas bija.

– Lieliski, es tikai gribeju izstaipities.

– Un kur tev tik daudz speka? Es apbrinoju tevi, ka esi gudrs.

Meitenes izgaja gaiteni un devas uz gerbtuvem, lai sagatavotos fizkulturas stundai, kas notiks ara.

?odien ara bija saulaina diena, tadas rudens dienas ir verts izbaudit, jo pavisam driz tas nomainis lietus, pec tam pat sniega putenis. Studenti staveja futbola laukuma un gaidija profesoru. Lielaka dala izskatijas ta, it ka vinus grasas spidzinat. Tikai pui?i izskatijas jautri, un Bella un Vesta, kuras, ?kiet, nemaz nebija cietu?as pec vakardienas horeografijas stundas. Uz parejiem nebija iespejams skatities bez asaram.

«Labdien,» tuvojoties studentiem, sveicinaja jauna sieviete ar idealu formu, un visi pui?i uzreiz sasparojas, skatoties uz vinu. – Es esmu profesors Albersts, es nodarbo?os ar jusu fizisko veselibu un izskatu.

– Kapec mums vajadzigs sports? – viens no studentiem nomurminaja.

– Ja esi labs aktieris, bet izskats nav glits, tad tici man, neviens negribes ar tevi slegt ligumu. Zvaigznei vienmer vajadzetu izskatities labi un forma. Neviens nezina, kadas lomas tev piedavas turpmak, un atceries, kamera vienmer pievieno piecus kilogramus.

«Bet ir brinumprogramma, kas samazina proporcijas,» sacija Karamele, sasienot savus blondos matus augsta zirgaste.

– Zurnals var jus samazinat, bet ka ir ar nabaga skatitajiem, kas nak jus redzet teatri? Vai jums nav bail par vinu psihi? Nu, kungi, pietiks ar runam, sakam iesildities, un tad par godu musu pirmajai pazinai skrienat 3 kilometru krosu pa akademiju. Aiziet.

Stunda sakas diezgan kutri, un lidz krosa beigam vesela stavokli bija paliku?i tikai paris. Visi bija parguru?i un gribeja vienu – noklut istabas un nokrist uz gultas. Izradas, ka dazreiz nevajag daudz, lai butu laimigs.

Vesta praktiski ievilka istaba Emmu, kura tik tikko pakustinaja kajas un turpinaja vaimanat, ka vina tulit nomirs no sapem un noguruma. Kad meitenes atgriezas istaba, Vesta nosedinaja draudzeni uz kapnem un panema dvieli, kas karajas uz otra limena gultas margam.

«Es tagad atdo?u savu dveseli Dievam,» meitene cuksteja, berzejot ikrus.

– Hm, tu teici, ka esi gatava uz visu, lai klutu par aktrisi, un pek?ni tu mirsi? – Romanina teica, piemiedzot draudzenei ar aci, novilkdama netiro sporta kreklu.

– Un kapec tu esi tik jautrs, ja? – meitene iebaza galvu gultas dzelzs balsta.

– Vai tas ir kravas? Kad gatavojos zinatniskajai konferencei un starteju konkursos, ta netrenejos un nemacijos, tapec man tas nav apgrutinajums. Es ieie?u du?a, un tu te nenomirsi. Es nezinu, kuru zarku jums pasutit.

Lankova sapigi izdvesa un saka cetrrapus rapties gulta. Vesta du?a iesledza udeni un saka izgerbties. Protams, ari vina bija nogurusi, bet ?is nogurums vinai sagadaja prieku. Ziniet, kaut kas lidzigs tam, kad pabeidzat svarigu projektu un pec tam jutaties patikami noguru?i. Kermenis sap, galva krak?k, bet patikama svetlaime izplatas pa visu kermeni. Romanina pasmaidija sev spoguli un iekapa silta du?a, lai nomazgatu nogurumu no kermena.

Kad meitene atgriezas no vannas istabas, Emma jau guleja, kaut kada divaina poza. Vestu draudzene apsedza ar segu. Vina nevelejas gulet pati; du?a vinu pilniba atlaidinaja. Jauna dama panema savu italu valodas macibu gramatu, savu netbook, uzmeta par pleciem svaigu sporta kreklu un izgaja ara.

Romanina devas uz kafejnicu, pec trenina vina vienmer bija loti izslapusi. Kad vina tur ienaca, gandriz visi galdini bija brivi, acimredzot visi bija loti noguru?i no ?odienas.

Vairaki cilveki sedeja pie loga un dzera teju, kads raknajas pa plan?eti, Vesta nopirka sev abolu sulu un izvelejas galdinu sturi. Meitene atvera datoru. Tikai tagad vina pamanija, ka Martins sedeja talu no vinas. Meitene nedaudz paliecas uz priek?u. ?kiet, vinai ?odien bija daudz ko ierakstit sava dienasgramata, jo diena izvertas neparasti darbiga.

Meitene atvera savu dienasgramatu un saka rakstit.

Vestas interaktiva dienasgramata

niks:Vesna

«Vel viena traka diena ir beigusies. Es esmu izspiests ka citrons, bet tomer laimes sajuta mani ir specigaka par noguruma sajutu.

Ta patie?am bija gruta diena. Ne, ne jau krosa del, es jau sen esmu pieradis pie fiziskam aktivitatem. Pat skola es iemacijos to visu viegli izturet. Manas smadzenes nekavejas pie sapem vai noguruma, tas ir aiznemtas ar daudz svarigakam lietam.

Ir gruti but ?eit emocionali. Man nepatik izradit emocijas cilvekiem. Bet skolotaji ?eit ludz mus but iejutigiem. Tas viss man ir jauns. Pats smiekligakais, protams, bija pirma aktiermakslas stunda.

Martin? ir loti jautrs virietis un, galvenais, harizmatisks, pat klusejot piesaista skatienus. Ne, es netaisos iemileties, tas neietilpst manos planos, bet tomer ir kaut kas par profesoru Suvorovu, kas nav saprotams pat manam augsti attistitajam smadzenem.

Vin? man aicinaja spelet ar vinu milestibu. Nu, man nebija pieredzes ?adas lietas, un es nolemu improvizet. Galu gala milestiba vienmer ir standarts, man ir taisniba, vai ne? Kada bridi es nokluvu drosmes noskanojuma, un mana seja bija parak tuvu vina sejai, un ziniet, sevi es jutu divainu satraukumu. Praktiski noskupstiju profesoru visu pirmkursnieku priek?a. Interesanti, vai es vel varetu tikt lidz galam vai ne? Es pat nezinu, varbut ja.

Bet vairak man patika kaut kas cits. Pec Karameles reakcijas bija skaidrs, ka, ja es butu nakusi paris solus tuvak, vina man butu uzbrukusi. Ja, visa ?i milas aina bija ta verta. Galu gala, jus reti redzat koptu meiteni, kas kratas no sa?utuma.

Nu, ?odien ir bijusi smaga diena, un man ir pienacis laiks iet gulet. Nezinu, kas notiks rit, bet ceru uz to labako.

Kaut ka par brinumu man ?eit sak patikt.

Meitene izsledza datoru un paskatijas uz galdu, uz kura bija sedejis Martin?. Vina bija tik loti aizravusies ar raksti?anu, ka nepamanija, ka virietis iziet no kafejnicas.

Romanina nogurusi zavajas, savaca mantas un iegaja istaba, pat genijiem vajag veseligu miegu.

6. NODALA

GRIBET UN VARET IR DAZADAS LIETAS.

Gandriz visi pusaudzi ir lieli gul?ni. Un kapec viss? Galu gala nakti vini parasti ir nomoda, un no rita vini velas gulet, nevis macities klases.

Romanina bija ari miega cienitaja. Brivdienas meitene ne reizi nav piecelusies pirms vieniem pecpusdiena, un, ja butu dota briva vala, vina butu gulejusi dienam ilgi, lai pilniba atveselotos.

Vinai vienmer ir gruti pamosties no rita, katrs kapums parver?as gruta darba un visai gimenei. Ja ?i jauna dama pietiekami neizgulesies, vina visu atliku?o dienu murminas par to, ka vinai nelava pabeigt savus jauktos sapnus.

Tacu, lai ari cik loti Romaninai patiktu gulet, vina zina vienu: jo atrak vina piecelsies no gultas, jo atrak paveiks visu, ko iecerejusi. Un, iespejams, tie?i tapec, katru reizi, parspejot savu velmi gulet, meitene ap pulksten se?iem atver acis un keras pie lietas.

Akademija Vesta negrasijas mainit savus ieradumus, kas bija izveidoju?ies laika gaita. Noskaneja meitenes modinatajs. Pulkstenis radija tie?i se?us no rita. Ir pienacis laiks rita skrejienam. Un kapec mainit savus ieradumus, ja ?i vieta vinai ir pilnigi piemerota dzivo?anai ka agrak?

Meitene izstaipijas gulta, nokapa leja un miegaini zavajoties devas uz vannas istabu. Apmeram desmit minutes, un vina ir gatava parastajam rita treninam. Vesta panema uzlimi un uzrakstija uz tas Emmai zinu: «Es nak?u uzreiz uz kafejnicu. Dod man sulu»

Romanina panema no galda savu speletaju, saseja kedam ?nores, pievilka cie?ak sporta jakas kapuci par acim un izgaja no istabas.

Kas var but labaks par rita skrejienu? Skrie?ana dabas klepi klasiskas muzikas pavadiba. Visi skoleni vel guleja un skatijas pedejos sapnus pirms pamo?anas. Vesta skreja cauri lielajam parkam, kas atradas akademijas teritorija. Rudens riti ne vienmer ir pretimnako?i, bet ?odien bija pietiekami silts priek? rudens.

Vina atgriezas istaba, kad Emmas vairs nebija. Meitene devas uz du?u, un tad pec piecpadsmit minutem vina devas uz kafejnicu ar gatavu mugursomu. Vina nemaz nemainija savu stilu. Vinai bija ?auri dzinsi, brivs sarkans T-krekls un virspuse peleks sporta krekls, vinas mati bija sasieti parasta augsta kucina, kajas vinai bija iecienitakas kedas, kuram cauri bija ievitas dazadas mezgines. Vinas seja nebija ne kripatinas grima, ko jus varat darit, vinai patik izskatities dabiski. Un, ja vel godigak, vina nezina, ka uzklat kosmetiku, vina nekad to pat nav meginajusi.

Ieejot kafejnica, vina uzreiz ienira trok?na bezdibeni, skoleni no rita bija loti nemierigi. Dazi cilveki brokasto, bet citi lej sevi savu piekto energijas dzerienu, lai vismaz kaut ka pamostos. Vi uzreiz ar acim atrada savu draugu un virzijas uz sava galda pusi.

«Labrit,» Vesta teica, novilkdama mugursomu un apsedusies preti draudzenei.

– Kur tu biji ?orit? – jautaja miegaina Emma, kura meginaja kaut ko atrast granolas ?kivi.

«Es devos paskriet,» sacija Romanina, panemusi glazi sulas. – Hm, nezavajieties, preteja gadijuma es jums tagad pievieno?os.

– Vai tu esi traks? – Lankova sacija, pacelot skatienu uz savu draugu. – Ak ja, sasodits, es aizmirsu. Jus esat genijs, un jus visi esat divaini.

– Paldies par genialitati, bet es vienmer skrienu no ritiem. Jus ari butu pastradaju?i, un tad jus tagad neciestu no sapem visa kermeni,» meitene smaidot atbildeja un izstaipijas uz kresla. – Kas mums ?odien ir?

– Cetras stundas vokals. Dievs, es mir?u – Emma pakustinaja ediena ?kivi un nolika galvu uz galda.

«Es nevilk?u jus pie skatitajiem,» Vesta teica, atliecoties kresla.

Nedaudz talak no viniem sedeja kompanija, kuru vadija Karamele un Bella. Marks ari sedeja kopa ar viniem, dzera savu tre?o glazi melnas kafijas, bet joprojam nevareja pamosties. Bella dzera udeni, bet Karamele dzera zalo teju.

– Jus pametat baletu, tad kapec turpinat ieverot dietu? – Alise jautaja draudzenei, redzot, ka vina griez rokas glazi.

– Ieradums. Es edu gaisu tik daudzus gadus, ka parastais ediens man praktiski neiederas,» Belka atbildeja, iedzerot malku udens.

«Kapec vini nevar apmeklet nodarbibas pec pusdienam?» – Valters zelojas, kasidams pakausi.

«Mark, tev nakti jagul, nevis javazajas pa studentiem,» Karamele vinu kircinaja. – Ja tu noguletu visu nakti, tu izguletu pietiekami daudz, nevis no ritiem ielietu sev litrus kafijas.

Bella aizrijas ar udeni no draudzenes vardiem, bet neko neteica. Kafejnica ienaca miegains Arsenijs un uzreiz devas pie draugiem.

«Rit,» puisis sveicinaja, gar?igi zavadamies un piezemejas blakus Markam.

– Un kapec tu esi tik saburzita? – Bella jautaja, redzot draudzenes izspuru?o izskatu.

«Es neguleju pietiekami daudz,» puisis pamaja vinam. – Valter, vai tu izdzeri visu kafiju?

– Klausies.

«Starp citu, Senija dzirdeja par jusu stridu ar Marku par ?o upstravu,» Karamela jautri sacija. – Kadu balvu sanem uzvaretajs?

«Es nezinu,» puisis paraustija plecus, panema drauga zalas tejas kruzi, iedzera gar?igu malku un saviebas. – Ka var dzert ?o nejauku, tas ari nav salds.

– Es ierosinu likt likmes, tas, kur? uzvar, sanem 70% no visas naudas, pareja dala tiek sadalita tiem, kas uzmineja iznakumu. Ka jums tas patik?

– Varbut tas nav ta verts? – Bella teica, skatoties uz Vestu, kura meginaja atgrust savu draugu. «Vina joprojam ir traka, tacu vina ir ari cilveks, kaut ari loti savdabigs.»

– Vai esat aizmirsis, ka vina pameta jusu priek?nesumu? Vai tas nav personisks apvainojums, vai ne?

«?eit ir mana nauda,» Arsenijs nolika uz galda lielu banknoti. – Ieliec mani saraksta, es lieku uz sevi.

– Lieliski! – Karamele atbildeja, panemot naudu no galda, smaidot. «Es varu deret, ka vina jums ir parak skarba.» Paskatieties, ?kiet, ka vinu neinterese nekas cits, iznemot nodarbibas un sportu.

– Redzesim! – pagriezies pret zinam, Isajevs atbildeja.

– Tu piedalies? – Alise jautaja Markam un Belkai. – Nac, bus jautri verot musu drauga pules, kas ar ekstrasensu nolauzis sparnus.

Jaunie?i saskatijas un iznema maku, katrs iznema lielu banknoti un iedeva Karamelevai.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом