– Par ko tu tik loti doma? – vina jautaja, ieraugot sava milota virie?a domigo skatienu.
«Es domaju, ka mums ir pienacis laiks izstastit Bellai un Senijai visu,» vin? atbildeja, abas rokas noliecot uz izlietnes un skatoties uz vinu. «Agrak vai velak vini visu uzzinas.»
– Mes ar jums jau esam runaju?i par ?o temu. Bella vel nav gatava dzirdet, ka man ir jauns romans. Vina jau ?obrid pardzivo grutu periodu, un tas vinu beidzot piebeigs. Un Senija, visticamak, nebus apmierinata ar ?im zinam – Ludmila satvera Isajeva roku. – Jus vinus pazistat, vini abi ir parak emocionali un var pielaut daudz kludu.
«Bet mes vairs neesam skoleni, lai skrietu pa sturiem un sleptos no visiem,» Aleksandrs iebilda, izelpojot. – Mums galu gala nav tiesibu uz laimi?
«Mums ir, bet musu berni nav gatavi ?adai patiesibai.» Tu pats to saproti, Sa?, – sieviete noleca no izlietnes un velreiz apskava virieti, uzliekot galvu uz vina kailajam krutim.
«Es zinu,» vin? izdvesa un noskupstija savu miloto sievieti uz vinas galvas.
Visgrutak pasaule ir paturet savu miloto noslepuma no gimenes. ?kiet, ka esat laimigs, tacu taja pa?a bridi jusu dzives svarigakie cilveki nevar dalities ar jums prieka. Vinam jau bija gruti attureties, lai nepateiktu delam visu patiesibu, tacu vin? turas, lai gan nezina, cik ilgi vel iztures.
Marka un Arsenija istaba kopmitne.
Ikvienam ir noslepumi. Bet ir ipa?i gruti kaut ko noslept, kad atrodaties ierobezota telpa. Ikvienam akademija ir noslepumi, bet, ja dazi izbirs, nekas nenotiks, un, ja citi klus zinami, tad no liela skandala un izrekina?anas noteikti nevar izvairities.
Altmans un Valters sava starpa patureja vienu noslepumu. Ja vinu noslepums naks klaja, daudziem tas nepatiks. Marks un Bella guleja gulta, saspiedu?ies, puisis iebaza degunu meitenes kakla un vienkar?i izbaudija mirkli, kad var vienkar?i apgulties ar vinu un kluset. Diviem iemileju?iem cilvekiem ne vienmer kaut kas jasaka, dazreiz vienkar?i jasaturas rokas vai japaskatas viens otram acis, un tas sniedz daudz vairak neka ugunigas runas par milestibu un uzticibu. Ikviens, kur? kadreiz ir patiesi milejis, sapratis, par ko mes runajam.
– Kur ir Senija? – Bella jautaja, izbraucot ar pirkstiem caur milota matiem.
– Nezinu. Vin? steidzas kaut kur pirms ritausmas un nekad neparadijas. Vin? dro?i vien izstrada planu, ka apburt Romaninu.
– Var but.
Puisis piecelas sedus gulta un paskatijas uz savu miloto, vin? izskatijas noguris, bet ne tapec, ka vin? slikti guleja, ?eit bija kaut kas cits.
«Belle, mums jaruna,» vin? teica ar nopietnu skatienu un nokapa leja.
– Par ko? – jauna dama jautaja, sapinot matus, sededama gulta.
«Par mums,» Marks izdvesa un atvera skapi. «Man ir apnicis izlikties, ka mes ar jums esam tikai draugi.» Vai jums tas ne?kiet stulbi?
– Mes ar jums jau esam runaju?i par ?o temu. Labak paturet musu attiecibas noslepuma. Maz ticams, ka jusu menedzerim patiks musu savienojums, un Karamelu ?is jaunums neiepriecinas – Bella nokapa leja un apsedas uz kapnem.
«Jus vairak uztraucaties nevis par manu menedzeri, bet gan par Karameli.» Kapec tu baidies no vinas viedokla? Vina ir ka zemes naba, un tikai vina var izlemt, kam ar kuru jatiekas? – puisis pacela balsi un aizcirta skapja durvis.
«Ne, ta ir tikai Karamele,» Belka ludzo?i sacija, pielecot no sedekla.
– Un ko tad? Vina ir vina, mes esam mes! – puisis satvera rokas. «Es gribu iet uz pasakumiem ar savu draudzeni, es gribu, lai paparaci fotografe mani kopa ar jums, nevis ar citu modeli.»
– Marka! «Altmans gribeja pieiet pie drauga, lai vinu nomierinatu, bet tomer pa?saglaba?anas instinkts izradijas specigaks, un vina to nedarija, meitene tikai lenam gaja uz durvju pusi. «Mums tagad nav tiesibu visiem stastit par mums, tas slikti ietekmes mus abus.»
«Bella, es gribu noteiktibu,» Valters pagriezas pret vinu un salika rokas uz krutim. – Vai nu mes visiem sakam, ka tiekamies, vai ?kiramies, izvelies. Es do?u tev laiku padomat.
Altmans neatbildeja, meitene pagriezas, atvera durvis un izlidoja pamestaja koridora. Kapec dzive viss ir tik gruti? Kapec jus nevarat vienmer pateikt patiesibu, kapec jus nevarat darit to, ko velaties? Bella aizsedza seju ar rokam un uz paris minutem aizvilka elpu. Vinai riebas strideties ar Marku. Pec katra strida vina palika nepatikama pecgar?a, un vina nevareja uz vinu ilgi dusmoties, ?is puisis vinai bija parak dargs, vini bija parak daudz kopa pardzivoju?i, lai zveretu par ?adiem sikumiem.
Tiklidz aiz meitenes aizcirtas durvis, Valters vairs nespeja savaldit emocijas. Vin? pagrieza duri un no visa speka atsitas pret sienu. Puisis smagi elpoja. Galu gala vin? bija meitenu milakais, visi veletos klut par vina dzivesbiedriem, bet ilgu laiku vinam vajadzeja tikai vienu – Bella. Vin? gribeja vinu turpmak saukt par savu sievu, tacu, ja viss turpinasies ?adi, diez vai vini pat sasniegs oficiala para statusu.
Altmans ievilka elpu un parvietojas pa gaiteni; pirms nodarbibas vinai vajadzeja pargerbties un atjegties, lai izskatitos pec saulainas Bellas, nevis pratojo?a cilveka.
– Altman, ko tu tik agri dari virie?u kopmitne? vaicaja vinas direktore, kura, ?kiet, paradijas no nekurienes.
«Man vajadzeja panemt macibu gramatu,» Bella meloja, nepacelot galvu.
– Kur ir macibu gramata?
– Precizak, vajadzeja panemt macibu gramatu.
– Tik agri? Jus zinat, ka virie?u sparna apmeklejums ir iespejams tikai no pulksten 10 lidz 22, un tagad ir tikai astoni.
«Piedod man, es pilniba aizmirsu par laiku,» Bella nomurminaja.
– Pirmais bridinajums. Vel divi, un jus izlidosiet no ?ejienes, neskatoties uz visiem jusu nopelniem. Tas ir skaidrs? – sieviete bargi teica.
«Ja,» meitene isi atbildeja. – ES varu iet?
– Ta ir brivdiena.
Bella apstaigaja sievieti un, cik vien atri speja, metas uz sievie?u sparnu. Diena acimredzot bus briesmiga, tai pat bija visbriesmigakais sakums, bet kas interesanti ir tas, ka tik briesmiga lieta vinu sagaida nakamaja?
No rita kafejnica, ka ierasts, ir daudz skolenu un visi izskatas diezgan nelaimigi, lielaka dala vel nav pat lidz galam pamodu?ies. Darba dienu ritos visvairak pateretie produkti ir kafija un energijas dzerieni. Lai kaut ka uzmundrinatu, studenti lej sevi litrus ?o dzerienu, ?ada terapija nepalidz visiem pamosties.
Emma un Vesta sedeja zales centra un miegaini sildija rokas uz tejas kruzem, meitene visu laiku zavajas. Vestai piecelties no ritiem vienmer ir bijis gruti, lai gan vina pati sevi trenejusi daudzus gadus pec kartas. Bet, ka saka, puci sevi nekad nenogalinasi.
Attaluma no viniem sedeja «zvaigznu» grupa. Senija izskatijas vislaipnaka no visiem, lai gan vin? taja nakti guleja vismazak. Ap se?iem no rita vin? uzspridzinajas un aizskreja uz muzikas istabu, vinam radas ideja par jaunu dziesmu, un vin? steidzas to pierakstit uz papira. Iedvesmu nevar kontrolet, ta var paradities jebkura bridi. Puisis rokas virinaja energijas dzeriena skardeni, galu gala vina aizrau?anas izzudis lidz pusdienas laikam, bet vinam bija japacie?as lidz vakaram. Preti vinam sez drums Marks, kur? skatas uz vienu punktu sev priek?a, saruna ar Bellu un vinas uzvediba vinu parak sapinaja, un vinu aizvainoja draugs.
Karamele dzera melnu kafiju un kaut ko lasija plan?etdatora. Pec minutes viniem pievienojas elpas aizdususi Bella, kura apsedas blakus Senijai.
– No ka tu ta begi? – Isajevs jautaja, skatoties uz drauga izbiedeto sejas izteiksmi.
«Ja,» vina atmeta to, atvilka matus, izskatoties aiznemta.
«?kiet, ka es begu no milota vai fanu pula,» sacija Karameleva, smaidot un noliekot datoru. – Tatad, kur? variants ir pareizs?
«Ne, es vienkar?i neesmu apmierinata ar sevi pec trenina,» meitene no zem uzacim paskatijas uz Marku, kur? turpinaja skatities viena punkta.
«Es redzu, ka muza ?ovakar apciemoja visus,» sacija Arsenijs.
«Kaut ka jus ar Marku neizskataties labi, varbut jums abiem ir viens un tas pats sliktais iemesls sliktajam garastavoklim?» – Karamele ierosinaja, vispirms palukojoties uz Marku un tad uz Bellu.
– Ne! – jaunie?i atbildeja divbalsigi.
– Labi, jus nevelaties dalities un jums tas nav jadara. «Ejam uz stundu,» sacija Alise, pieceloties no galda un pamadama draudzenei.
Lai noklutu lidz izejai, vinai jaiet garam Vestai. Karamele ipa?i skara vinas kreslu. Romanina atsitas ar krutim pret galda virsmu un uzreiz izleca no kresla, aizejot prom, satvera Karameles roku.
«Atvainojiet,» Vesta teica, cie?i satverot meitenes plaukstas locitavu. – Tu to dariji ar noluku.
– Vai man tev jaatvainojas? – Alise pagriezas pret meiteni, vinas lupas bija neapmierinats smins. «Kas gan cits, popprincese neatvainosies vietejai trakajai sievietei,» vina paraustija galvu.
«Atvainojiet, preteja gadijuma bus sliktak,» Romanina cie?ak saspieda meitenes roku, vina iekliedzas un sapes saburzija seju.
«Vina to nedarija ar noluku,» Emma meginaja atraisit drauga roku.
– Ne ar noluku? Paskatieties uz vinas nekaunigo sejas izteiksmi – Vesta zaudeja savaldibu, visa kafejnica sastinga, gaidot ?is epopejas turpinajumu.
– Atlaid, tas sap! – Alise nociksteja.
– Atvainojiet!
– Nekad!
«Tad es salauzi?u tavu roku, lai nakamreiz, kad jus iesledzat peleko vielu, pirms kaut ko darat, ja, protams, jums ta ir tuk?a galva.»
– Vesta! – Skali teica Senija, kura nejau?i atradas meitenes tuvuma.
«Labak ejam, nejaucieties ar vinu,» tikko dzirdami sacija Lankova.
«Nakamreiz es noteikti to salauzi?u,» Vesta atlaida Karameles plaukstas locitavu, satvera vinas mugursomu un devas prom no kafejnicas.
– Traks! – Alise kliedza pec vinas, berzejot plaukstas locitavu.
Visi klateso?ie noskatijas, ka Vesta un Emma aiziet, un tikai tad saka izklist uz saviem birojiem.
– Kapec jus darat to? – Emma jautaja, kad draugi bija koridora. – Par ?adu uzvedibu vienreiz var tikt izraidits.
«?i pompoza idiote pati noklust nepatik?anas,» Romanina izvilka, savilkdama un atvelkot dures. – Aizmirsisim par ?o Barbiju, ko mes tagad daram?
– Pelde?ana.
– Ak, es nevaru iet, man jaiet uz biblioteku.
– Vai tu nokriti no ozola? – Lankova kliedza pec vinas, bet Romanina neatbildeja, vina pazuda aiz stura. «Es noteikti palik?u traka lidz ?is akademijas beigam,» meitene atmeta rokas un ieskreja baseina.
Tiklidz Vesta pagriezas ap sturi, vina saka skriet. Tikai pieminot baseinu vai atklatu udens avotu, vinu izraisija bailu pludi. Meitene ?ausmigi baidas no atklatiem udens avotiem, ?is bailes nak no bernibas, pec viena nelaimes gadijuma, kura vina gandriz gaja boja, budama vel berns. Kop? ta laika vina nav gajusi tuvu udenim, ta vieta dodot priek?roku macibam ar macibu gramatam.
Nodarbibas baseina vinai ir ka navejo?s parbaudijums, bet ?is priek?mets ir ieklauts vispareja kursa un kaut ka bus janokarto, jaizdoma, ka neiet uz baseinu.
Pec paris minutem meitene sasniedza sievie?u kopmitni. Vina ieskreja istaba, skali aizcirta durvis. Vina piesteidzas pie kumodes un atri izvilka zalu kastiti. Trico?am rokam vina iznema no pudeles divas tabletes un atri izdzera. Lai izvairitos no panikas lekmes, vinai vienmer ir jalieto ?is tabletes. Uz meitenes pieres paradijas sviedri, Vesta kajas padevas un vina apsedas uz gridas. Pirmo reizi pec ilga laika vina bija patiesi nobijusies, tikai piemine?ana par atklatu udeni vinu satrauca, kas notiktu, ja vina redzetu baseinu savam acim?
Tikmer pirmkursnieki baseina staveja rinda. Pui?i ar interesi skatijas uz meitenem bikini, savukart damas visadi centas izcelties uz parejo daila dzimuma parstavem. Baseina uzreiz ienaca divi skolotaji.
– Tatad, pui?i, ko jus darisit peld?ortos? – Alberts smaidot jautaja.
Pui?i paskatijas viens uz otru, vini nesaprata joku.
– Vai jus iesakat mums peldet kailiem? – jautaja Senija. «Ja, nav problemu,» puisis satvera savu ?ortu gumiju un grasijas tos vilkt.
– Ei, stavi tur un nevelc neko nost! – teica profesors kadam virietim, kuru vini vel nebija redzeju?i.
Arsenijs sastinga vieta, nesaprotot, kas te pat tagad notiek.
«Milie studenti, jums baseina bus atsevi?kas nodarbibas, meitenes macisies viena reize, zeni – cita,» sacija Alberts, salicis vinai rokas aiz muguras. – Mes apvienosim, kamer meitenes baseina vingrinasies ar profesoru Degu, jus, pui?i, nodarbosities ar jogu ar mani.
– Bet kapec mums ir vajadziga joga? – Valters ludza.
– Joga, tapat ka vingro?ana baseina, attista jusu elpo?anas sistemu, labam aktierim ir jabut labi elpot. Vai mums ir vajadzigi vel kadi argumenti vai ari jasak kerties pie lietas? – profesors jautaja, salicis rokas uz gurniem.
«Pui?i, sutiet pec manis,» sieviete paveleja un pui?i vinai sekoja; kad vini pazuda aiz durvim, profesors paskatijas uz visiem.
Stepans pagriezas pret studentiem un apskatija veidojumu.
– Mani sauc Stepans Degu, es vadi?u jusu nodarbibas baseina. Bet es neredzu citu cilveku, jums jabut desmit,» vin? teica, jautajo?i pacelot uzacis.
«Viens students nevareja ierasties, vina nejutas labi,» Emma sacija, nepacelot galvu.
«Es domaju, ka vina izskatas ?ausmigi peldkostima, tapec es nolemu sevi neapkaunot,» Karamela klusi komenteja Lankovas vardus.
«Pastastiet vinai, lai vina mani atrod, un pec tam izskaidrojiet visu man personigi,» sacija Degu. – Nu damas, lecam baseina un saksim nodarbibu.
9. NODALA
NEREDZETI APSTAKLI.
Mes visi kaut kadu iemeslu del ?aja dzive skrienam. Dazi apzinati, bet citi neapzinati uznem apgriezienus un cen?as aizbegt no dzives nepatik?anam vai pagatnes. Bet mes aizmirstam vienu vienkar?u lietu, musu planeta ir apala, mes joprojam skriesim uz to pa?u punktu, no kurienes sakam. Fini?a mus gaidis tas pa?as neatrisinatas problemas un kompleksi.
Visas problemas jaatrisina atveletaja laika, preteja gadijuma, jo vairak atliksi, jo talak skriesi, jo grutak bus visu atgriezt normala stavokli. Un parasti, jo talak skrienat, jo vairak slepjaties, jo vairak melu slanu iegustat. Un meli nekad nav labu lietu sabiedrotais un nozime veiksmigas beigas. Ir problema? Celies un atrisini, tici man, ta bus labak, pat ja tev ?obrid ?kitis, ka tas ta nemaz nav.
Vesta sedeja istaba un macijas italu vardus, kas viniem tika pie?kirti lekcija. Pec apkaunojo?as beg?anas no baseina meitene atradas istaba un visu savu laiku veltija melem. Vina vienmer to darija, lai noverstu uzmanibu no sliktam domam vai bailem. Kapec jus domajat, ka vina zina tik daudz valodu? Tie?i ta, vina biezi baidas. Lai gan Romanina apgalvo, ka ne no ka nebaidas, ta nebut nav taisniba.
Vesta ir mazs, bailigs grauzejs, kur?, baidoties, sak citigi grauzt zinatnes granitu. Un ziniet, lielakoties vinas bailem nav materialas izpausmes. Romaninai ir loti mezoniga iztele, vina izdoma parak daudz lietu un pec tam sak no tam baidities. Ziniet, ta ir taisniba, ka vini saka, ka jo bagataka ir cilveka iztele, jo nabadzigaks vin? jutas. Mes varam parfrazet un teikt, ka jo bagataka ir cilveka iztele, jo izsmalcinatakas ir vina bailes.
Vakara Emma atgriezas istaba. Meitene atkal knapi vareja pakustinat kajas, vina iemeta sturi savu sporta somu, un vina apsedas uz kapnem.
– Tas nav profesors, tas ir kaut kads briesmonis! – vina ievilka, uzmanigi pieskaroties savam potitem. – Rit es noteikti necel?os.
«Es redzu, ka nodarbibas gaja labi,» Vesta teica, nenover?ot acis no macibu gramatas. – Priecajos par jums.
– V, kads jums bija bizness, kas lika jums izlaist lekcijas, vai ne? Tu nekad nepalaid garam stundu,» Emma paberzeja kaklu un uzmanigi paskatijas uz savu draugu.
– Man bija steidzamas lietas.
