– Nu, es gribeju teikt, ka tev izdevas lieliski, mes ar tevi lepojamies. Toms stasta, ka pirmo reizi, kad Dana lidoja lidma?ina, vina cetras reizes pec kartas vema. Vina ari satvera stjuarti un ludza vinu izlekt ar izpletni, jo vina to vairs nevareja izdarit un atteicas ?eit atrasties.
Nina sirsnigi iesmejas un pacela plaukstas locitavu pie acim:
«Patiesiba vin? ir skaists, paldies.» Man loti patik tirkizs.
– Vina tev loti piestav.
Nina vaji iespera pa Ernija potiti, bet pasmaidija.
Toms tikmer jau bija iebraucis trase un tik loti paatrinajies, ka pretvej? izputa vina garos matus ta, ka tie gandriz pieskaras Ernija sejai. Gaiss bija loti silts un maigs. Ta smarzoja pec ziediem, karstas saules staros izdedzinatas zales, savvalas un nogatavoju?am vinogam, talas juras, zemes, ko apstradaja caklas zemnieka rokas, un zemi, kas dzivoja savu, senatnigo dzivi. Vispar ta bija pa?as Spanijas smarza, ko Ernijs labi pazina un jau sen bija milejis.
Saule lenam rieteja, un Ernijam ?kita, ka vin? jut asfalta smarzu, kas gandriz izkusis no dienas karstuma.
Nogurusi Nina aizsnauda, nometot galvu uz Ernija pleca.
Toma seja, kas atspogulojas spoguli, atgadinaja kaka seju, kas gatavojas medit zvirbuli. Ernijs klusi iesmejas, cen?oties Ninu nepamodinat: Toms negaiditi «mantoja» vel vienu neparastu rotaslietu, kuru, acimredzot, vin? pats nepamanija. Ernijs maigi pieskaras vinam pie pleca un klusi jautaja:
– Tom, ka tev ar galvu?
«Ziniet, tas ir nedaudz smags, un ?kiet, ka tas ir buzzing.» Paldies, ka jautajat… Ka jus uzminejat: vai es izskatos slikti?
Ernijs atkal tik tikko speja savaldit smieklus:
– Gluzi otradi, tu esi vienkar?i neatvairama. Paskaties spoguli.
– Oho, tas ir skaistums. Bet, paldies Dievam, es joprojam atspideju spoguli, at?kiriba no musu nesenas pazinas. – Toms beidzot pamanija no zelta kaltu vikingu kiveri, kas rotaja vina galvu.
– Varbut tu varetu piebremzet un nonemt ?o? – Ernijs neuzkrito?i ierosinaja.
«Mums nav laika apstaties: es apsoliju Dalijai, ka mes visi kopa dzersim teju pirms guletie?anas.»
– Nu ka tu zini.
– Vai tu esi labi piespradzejies?
– Vai jus gatavojaties vel vairak paatrinat? – Ernijs piesardzigi jautaja: Mercedes spidometra atruma raditajs sasniedza divsimt kilometru stunda. «Ja tiksi piekerts, jums tiks piemerots naudas sods.»
– Tas ir maz ticams: tuvakais celu policijas postenis atrodas gandriz piecdesmit kilometru attaluma no ?ejienes, es parbaudiju. – Toms brivaja roka apgrieza telefonu. – Kapec, jusuprat, es izvelejos ?o konkreto mar?rutu? Jus patie?am varat to vadit pec sirds patikas.
– Tomer es domaju, ka nav verts vairak paatrinat, ja nu vienigi iemeslu del…
Bet Toms neklausija Erniju, vin? kaut ko murminaja zem deguna, Ernija ?ausmam, vecvelsie?u valoda, ar raditajpirkstu aprakstot kadu sarezgitu spirali gaisa.
Ernijam par atvieglojumu nenotika tas, ko vin? gaidija; Tomam, iespejams, kaut kas neizdevas: nenotika pilnigi nekas magisks. Tomer Toms neizskatijas satraukts, gluzi otradi, vin? apmierinati pasmaidija, skatidamies kaut kur taluma, it ka no uzacu apak?as.
Ernijs saprata, ka ir kludijies: Tomam izdevas izveidot magisku portalu tikai zinama attaluma no automa?inas. Tagad kluva skaidrs, ko Toms izdomajis – vin? grasijas burtiski ielidot portala milziga atruma.
Ernijs aizvera acis, dzili ievilka elpu un aiztureja elpu, cie?ak saspiezot gulo?as draudzenes plecu.
Automa?inas dzinejs noruca, sasniedzot maksimalo atrumu.
Pek?ni dzinejs apstajas, un automa?ina un tas pasazieri nokluva bezsvara stavokli. Ernijs pacelas paris centimetru attaluma no sedekla, to tureja dro?ibas josta. Saldigi tum?i zilais gaiss ar mirdzumu bija viegls un patikams, lai gan smarzoja pec biezas miglas, kura bija dedzinati viraks.
Nina miega sirsnigi iesmejas, spaniski izrunadama kadu divainu frazi.
Toms atspiedas kresla, noliekot kajas uz gridas zem pedaliem, it ka meginatu ?upoties.
– Nac, palidzi man mazliet!
Ari Ernijs atliecas un saspringa. Mercedes iedarbinaja un peldeja uz priek?u pa miglu.
Toms pek?ni saka dziedat vecu dziesmu, ko ari Ernijs labi zinaja.
– Ak, es redzu tavu tevu… – Toms pagriezas un piemiedza aci.
«Ak, es redzu, un mate un masas ar braliem,» Ernijs klusi pacela.
– Ak, es redzu, ka mani senci pamostas katru.
– Vini mani sauc.
– Un manam vardam ir janotiek blakus viniem.
– Valhallas zales.
– Kur drosmigie dzivo muzigi… [1] – Toms un Ernijs sinhroni pabeidza.
Taja bridi ma?ina strauji saravas uz priek?u un Ernijs, ?kiet, bija iegrusts cie?a gumijas ?lutene, caur kuru vina galva un pleci ar grutibam vareja izspiesties. Bridi velak atgriezas parastas pasaules skanas un dzineja rukona, kas darbojas lidz galam. Automa?ina ka lidma?ina nolaidas uz asfalta un aizlidoja garam celu policijas postenim.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70543912&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
