Edgars Auziņš "Mans piekšnieks demons"

Viņam ir piecdesmit pieci gadi, bet man četrdesmit trīs. Viņš ir skarbs vīrs ar ķērāja reputāciju, bet es esmu mūžīga vijolniece, kura nevienam neuzticas, ka viņai laistīs podiņu. Viņš ir plēsējs un pieradis visu paņemt bez vilcināšanās, bet man ir izauguši gudrības zobi. Viņš ir nepanesami bagāts, un es esmu vientuļā māte.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 18

update Дата обновления : 13.04.2024

Mans piek?nieks demons
Edgars Auzin?

Vinam ir piecdesmit pieci gadi, bet man cetrdesmit tris. Vin? ir skarbs virs ar keraja reputaciju, bet es esmu muziga vijolniece, kura nevienam neuzticas, ka vinai laistis podinu. Vin? ir plesejs un pieradis visu panemt bez vilcina?anas, bet man ir izaugu?i gudribas zobi. Vin? ir nepanesami bagats, un es esmu vientula mate.

Edgars Auzin?

Mans piek?nieks demons




1. nodala

"Tulit ir skaidrs, ka sieviete ir atnakusi," gara auguma virietis perfekti piegulo?a uzvalka ar riebumu rada ar pirkstu uz mana Ford Fiesta sarkanajam mucam. "Sasoditi pareizi, es iemetu savu sile pie ieejas." Dzivoklu komitejas priek?sedetajs no otra stavlaukuma gala ar varikozam kajam bez zelabas klibo uz durvju pusi, un ?i govs ienema direktora vietu un izgaisa. Neatkarigi no ta, cik gadus esmu nodzivojis, mani moka viens un tas pats jautajums: kapec vini vispar drikst brivi staigat pa ielam? ?is sievietes?

Vina druknais kompanjons saproto?i pamaj ar galvu un atgriezas pie liela, melna apvidus auto stures, kas izskatas pec katafalka.

Savas mierigas dabas del mani nav tik viegli aizvainot, bet ?im virietim tas izdevas. Pirmkart, es neesmu sieviete, bet pievilciga sieviete ar divam augstakajam izglitibam, diezgan kopta un savu vertibu zino?a. Un kas tur slikts, ka es novietoju savu auto tuk?a vieta? Tam nav ratinkresla attela vai V.I.P. emblemas. Es varu pieiet un lugt vinam atvainoties par ?adu rupjibu, bet man loti trukst laika.

Skatoties uz sevi biroja ekas stikla durvju atspulga, dodos iek?a un atri dodos uz liftu. Valerijevics laikam jau vemj un vemj. Se?os no rita vin? nebija slinks man piezvanit, lai atgadinatu par tik?anos ar ?o poligrafijas magnatu. Ja vini vienosies par piegadem, generalis uz nedelu dosies reibuma, lai svinetu. Tas ir labi, lai. Un pedeja laika vin? ir bijis tik dusmigs ka suns, kur? ievero dietu bez olbaltumvielam. Vismaz palutini vinu ar savu parakstu teju.

– Nu, cik ilgi tu jau esi, Lub? – Valerijevics nolec no divana, seja saspringusi, deniniem mirdz sviedru lases. Krekls ari zem padusem slapj?. Eh, ka es varu ieteikt vinam parbaudit vairogdziedzeri? – Zdanovam vajadzetu nakt klaja jebkura bridi. Vin? ir nopietns puisis un vinam nepatik kaveties.

Es sniedzos soma, pasniedzu vinam Kleenex un apsezos uz divana.

– Kapec tu esi tik sajusma, Vit? Lidz sanaksmei atliku?as vel cetras minutes. Neviens nekavejas. Sakt agrak par norunato laiku ir sliktas manieres, starp citu. Varbut tas Igors Vjaceslavovics ir drukas dievs, bet mes ari tam neesam izgriezti.

Valerijevics manami nomierinas, sasmere ar kabatlakatinu pieri un apsezas vinam blakus. Bet padu?u traipus vairs nevar izzavet.

"Saka, ka vinam ir slikts raksturs," vin? sak sazvernieciski cukstet, pieliecies. – Priek?nieks bridinaja nereaget un turpinat smaidit.

– Sveta, vai te kads ir miris? – no musu kreisas puses atskan divaini pazistama balss, kuras skana liek tuklajai sekretarei aiz letes lekt un bailes mirkstit acis. – Vai ari atkal uz biroju atnesat ?tovetus kapostus?

– Vin?. – Valerijevics saka kapa balsi, sakot stipri svist.

Es pats redzu, ka tas ir vin?. Tas pats ?ausmigi rupj? virietis, kur? mani sauca par “sievieti”, mana sarkana bezdeliga ir sile un uzskata, ka liela estrogena daudzuma klatbutne ir iemesls, lai aizliegtu cilvekam iziet ara. Aprunats puisis un acimredzams ?ovinists.

Vitja piecelas, noslauka labo plaukstu uz bik?u auduma un, kluvis cienigs, pasniedz to poligrafijas magnatam:

– Pirogovs Viktors Valerijevics.

“Igors Zdanovs,” virietis piekapigi saka, paspiez man roku, un tad vina sikstais skatiens piever?as man.

Ne, vin? noteikti ir ?ovinists un misoginists. Citadi, kapec vin? uz mani skatas ta, it ka es vina priek?a edu ?tovetus kapostus? Ar rokam.

– Lubova Ivlejeva.

"Lubova Vladimirovna ir viens no musu vado?ajiem inzenieriem," Valerijevics glaimojo?i saka.

– Inzenieris – un Luba? – virietis mazliet riebigi jauta, turpinot skatities uz mani. Starp citu, vin? ir diezgan pievilcigs: drosmigi sejas vaibsti, terauds acis, mati ar sali un pipariem. Izskatas pec danu aktiera, kuru Nika dievina. Zel, ka vin? ir tik rupj?.

"Es jau saku nozelot, ka pieteicos ?ai sanaksmei," vin? rezume. – Labi, kapec mes vazajamies koridora? Jo atrak apsedisimies, jo atrak tu aiziesi.

Un, kamer es cen?os neizradit, ka vina vardi mani aizkustinaja lidz sirds dzilumiem, vin? ver?as pie sastingu?as sekretares:

– Kapec tu atveri muti, Sveta? Aizrijies ar kapostiem? Vai neredzi, pie mums ciemojas krasu izplatitaji. Atri pagatavojiet viniem kafiju. Saruna nebus ilga.

Vienkar?i pretigs cilveks.

2. nodala

Igors Zdanovs, protams, ir virietis, rupj? un augstpratigs, tacu, jaatzist, vinam ir izcila gaume. Birojs ir pla?s un stiligi iekartots, es pat uz sekundi iemilejos.

– Ko, inzenieri Luba, vai jusu iestudejuma nav tik skaisti? – virietis atkal ierunajas, skatidamies uz mani no liela adas kresla. "Tapec es domaju, ka nav sievie?u lieta vazaties pa veikaliem."

Vina vardi mani atkal aizvaino, un tapec preteji mana priek?nieka noradijumiem es nevaru neuzdot logisku jautajumu:

– Un kas tas par sievie?u biznesu, vai drikst jautat?

– Nu, ar ko tev patik tur pavadit laiku? Skaistumkop?anas saloni, frizieri, masazas saloni, boutiques. Kapec doties uz vietam, kur jums pec dzim?anas tiesibam trukst prata?

Ari.

– Ja, jus vienkar?i esat sievie?u dveselu eksperte.

"Protams, es esmu eksperts," virietis augstpratigi saka. "Es dzivoju piecpadsmit gadus ar vienu vistu un to pa?u ar otru, tikai izdilis." Tiklidz uzdevums klust sarezgitaks par bor?ca gatavo?anu vai kaunuma matu izkri?anu, jus uzreiz klustat apmulsu?i.

Jutu, ka mani vaigi nevilus klust sarkani. Biroja ipa?nieks savos izteicienos nebut nav kautrigs. Un vina personiga dzive acimredzami negaja labi, ja vin? izdarija ?adus secinajumus.

Valerijevics, kur? visu ?o laiku bija izmisigi grimasejis, iztira rikli.

– Varbut varam kerties pie lietas?

Un ta ir taisniba. Kapec es esmu tik sarugtinats? Kapec man butu jarupejas par to, ko ?is rupjais puisis darga uzvalka doma par sievietem? Laujiet vinam pasutit krasas no mums un turpinat domat, ka sievietes smadzenes ir pietiekamas, lai veiktu epilaciju.

"Paradi man, kas tev tur ir," virietis igni saka, noraujot savu smago skatienu no manis.

Valerijevics izpalidzigi noliek sev priek?a sagatavoto prezentacijas failu ar cenam, atkal apsezas uz kresla un sastingst.

"Nav interesanti," rupjais puisis rezume mazak neka piecas sekundes velak. – Esmu dzirdejis par jusu iestudejumu. Jus mani neparsteidzat ar koka cenam – es sadarbojos ar somiem ?o pa?u iemeslu del. Par tiem pa?iem eiro vini pa?i izkrauj manu kravas automa?inu, un tad visa kekse?u delegacija stav rinda, lai iedotu man pa dupsi. Ko jus sakat, inzenieri Luba? Vai tavs generalis skries, lai noskupstitu manu dupsi?

Es nevilus iztelojos, ka musu resnais ?apo?nikovs megina noklut uz celiem, un es gandriz saraujos. Tomer ?is ir divainakas un smiekligakas sarunas mana dzive.

– Es nevaru zinat, Igors Vjaceslavovics. Bet es zinu, ka jusu klientiem, kuri druka piena iepakojumu, biezi ir problemas ar somu tinti. Jo ledusskapjos, nonakot saskare ar kondensatu, tas sak lobities nost un notiek ta – es sniedzos soma un noliku uz galda tuk?u kefira maisinu ar izpludu?u attelu. "Tas nenotiek ar musu krasu."

Valerijevics beidz pust, un biroja beidzot valda ideals klusums. Druka?anas magnats, saraucis pieri, paker paku no galda un sak to petit.

"Es to nopirku vakar," es turpinu savu virzibu. – Es milu ?o kefiru. No ta sanak laba mikla.

"Un ka es varu zinat, ka jus pats to nesasmalcinat ar acetonu?"

– Pirmkart, tas nebutu nopietni. Otrkart, esmu parliecinats, ka lidzigas sudzibas no klientiem jau esat sanemis, un, tre?kart, par to varat parliecinaties, ja paskatas uz kadu “Se?inieku”.

Tad saprotu, ka galvaspilsetas magnats, kur? savas dures tur visu Krievijas poligrafijas tirgu, diez vai dosies uz “se?niekiem”, un es pieticigi apklusu.

– Tatad, somi neatrisinaja problemu, bet musu krievu gudrie pui?i to atrisinaja? – jauta rupjais virietis.

"Un tas ir Lubovas Vladimirovnas nopelns," saka Valerijevics, ?aujot uz mani ar acim. “Vin? un musu tehnologs izstradaja formulu, kas ir izturiga pret nodilumu.

Skeptiski saknieba lupas, Zdanovs bungo ar pirkstiem pa galdu un atkal paskatas uz mani. Jutos neerti: vina skatiens ir parak caururbjo?s – it ka vin? meginatu nosvert manu IQ. Starp citu, man nav par ko kauneties. Goda simts divdesmit septini.

Tatad. Ja vin? joprojam megina novertet manu intelektu, vin? acimredzami sak netrapit. Vismaz jums ir jaskatas augstak.

– Tatad, inzeniere Luba un vinas sasvidu?ais bekvokals. Rit laujiet savam minionam atnest man krasu parbaudei. Tikai normala tilpuma, nevis ka skopuli no Krasnodaras vienradza asaras pileja megene. Izmegina?u uz klientiem. Ja tas darbojas labi, mes runasim par cenu. Kapec tu boli acis, biedri Pirogov? Vai jus domajat, ka Igoru Zdanovu var nolaist par pirmo cenu? Vai grasaties doties prom ar parakstito ligumu knabi?

Es jutu pec salvetem soma un diskreti pasniedzu tas Valerijevicam. Sekundes kave?anas un vin? mus noslicinas.

"Es tevi saprotu, Igor Vjaceslavovic," vin? ?nac, pieceloties no kresla. "Uz to… pozitiva nots, tad mes dosimies." Rit jums tiks piegadati paraugi vislabakaja iespejamaja stavokli.

"Ardievu," rupjais nomurmina un, zaudejis interesi par mums, atver sava klepjdatora sudraba vaku. – Un panem savus papirus. Es nenododu makulaturu un pudeles kop? 1986. gada.

Ari es piecelos, pieklajibas pec novelu ofisa saimniekam labu dienu un, nesanemusi atbildi, dodos uz izeju.

– Ko tu teici, ka dari ar kefiru? – sasniedz mani pie durvim.

"Es ieliku miklu," es atbildu, pagriezoties.

Poligrafijas karalis urbj savu vertejo?o skatienu vispirms mana seja un tad manas kajas, kas man uzreiz liek tas apsegt ar maisu.

– Inzenieris – un jus gatavojat?

– Manai meitai loti gar?o piragi.

– Laikam ari ar zali? – vin? riebigi no?nac.

– Nu kapec ar zali? Man labak patik ar galu.

3. nodala

"Tik?anas ar Zdanovu bija arkartigi pozitiva, Olegs Jevgenevic," Viktors sirsnigi saka. – Jau no pirmajam sekundem tika panakta savstarpeja sapratne un parrunata krasas piegade parbaudei.

Es klusi nopu?os. Vinam nevajadzetu melot. Tagad iedvesmotais ?apo?nikovs iztaisnos krutis no augo?a mazvertibas kompleksa un par godu lugs vakara ?kirot zirnu maisus un iestadit rozu krumus.

– Vai vin? parakstija ligumu?

Mani pirksti velti tver gaisu tur, kur trukst manas somas. Valerijevics atkal sak svist.

– Vel ne, Olegs Jevgenevic. Vispirms nosutisim vinam krasu uz parbaudi, un tad tiksimies, lai parakstitu ligumu.

Generala kuplas uzacis ir savilktas deguna tilta, krekls ir izstiepts par vina izspiedu?os vederu ta, ka kuru katru bridi kada poga ?aut vai nu uz mani, vai uz Valerijevicu. Ja notiks ?is kauns, es pameti?u.

– Tatad tik?anas ne pie ka nenoveda? Nulle rezultats?

Viss bija ta, ka es gaidiju.

– Nu ka…

– Mums ir rinda ar cilvekiem, kuri ludz produktus teste?anai. Mana rupnica tiek razotas izcilas krasas, kuras tev vajag, lai varetu pardot, ko tu, Viktor Valerijevic, acimredzot neproti.

Valerijevics tagad vai nu raudas, vai nogibs. Nu, man nepatik, ja cilveki tiek nepelniti pazemoti mana klatbutne. Nu, labi, varbut tas ir nedaudz pelniti, jo Vitja patie?am ir pardevejs, bet vin? joprojam ir labs cilveks, un mes izmantojam visu iespejamo, ko sniedza tik?anas ar Zdanovu. Mums ir jaiejaucas.

– Visu cienu, Oleg Jevgenevic, Zdanovs vel nav viss. Ka jus pats teicat, vin? patiesiba ir monopolists poligrafijas tirgu, un visi lielie printeri dod priek?roku darbam ar vinu, nevis tie?i ar rupnicam. Marketinga, cenu un klientu atbalsta zina vina uznemumam nav lidzvertigu. Somi ar vinu strada daudzus gadus pec atsevi?ka cenraza, uznemoties visas piegades un tehnologiska nodro?inajuma izmaksas. Musu razotne neap?aubami ir laba, tacu mes neesam somi, kas ar produkciju apgada visu Eiropu un lielako dalu Krievijas, un tapec tas, ka mums izdevas pierunat Igoru Vjaceslavovicu aizvest musu produkciju uz teste?anu, jau ir liela lieta. Turklat ?is ir tikai pirmais posms. Ja musu krasa iztures parbaudi, mums bus javienojas par turpmakiem piegades noteikumiem. Zdanovs ar mums nestradas pec standarta cenraza – to vin? mums teica. Un, ja tiek sasniegts pozitivs rezultats, tad jums ir jasaprot, ka mes runasim par pilnigi at?kirigiem apjomiem un, iespejams, jums bus pilniba japarbuve razo?anas process. Vismaz parsledzieties uz diennakts darbibu.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом