Edgars Auziņš "Džungļi. Saglabājiet noslēpumu dzīvu"

Dzungli. Saglabajiet noslepumu dzivu
Edgars Auzin?

Talaja nakotne cilveki ir apguvu?i tuvo kosmosu un iepazinu?ies ar daudzam galaktika dzivojo?am sapratigam butnem, lidzigam un at?kirigam no cilvekiem, kosmosa kari un citi mazi un lieli konflikti ir atstati aiz muguras, un beidzot, sadaliju?i sagrabto laupijumu, zemeslidie?i ir saku?i petit talas galaktikas.

Edgars Auzin?

Dzungli. Saglabajiet noslepumu dzivu

1. nodala

Planeta “O?mira”, kura dzivo rase, kas izskatas loti lidziga cilvekiem, bet neuzskata sevi par tadu. Bagata tirgotaja maja. Majas ipa?nieks ir Agzams.

Ar eksotiskiem ziediem apvita lapene sniedza patverumu no tveicigas vasaras saules. Silts vejin? puta pari diviem sarunas sakarsu?iem gados veciem virie?iem, kuri, dzerot karstu aromatisku teju, jautri plapaja. Vini atcerejas savu jaunibu un uzvaretas cinas, draugus, kuri palika dzivi un tagad mierigi dzivo uz dazadam galaktikas planetam un audzina savus mazbernus.

“Labi, ka tu atnaci pie manis, Arsenij,” majas saimnieks smaidot sacija un piepildija viesa kruzi ar aromatisku teju, es tevi neesmu redzejis 30 gadus, protams, ka tu esi mainijies, bet tavs kermenis. t uzpampusi no taukiem no mierigas dzives, tu joprojam esi tikpat stalts un stiprs, ka mana jauniba.

“Ta ka jauniba vairs nebus ka agrak, vecums dara savu, tapec skatos uz saviem deliem un saprotu, ka sen vairs neesmu bijis. Kermenis varbut nav piepildits ar taukiem, bet speks nav tas pats, saka sapet kauli, man biezi sakas apatija, dazreiz gribas atkapties un visu sadedzinat ar zilu liesmu. – Viesis atbildeja, – bet tad es paskati?os uz saviem deliem, vini ir izglitoti, specigi un daba ar savu inteligenci viniem nav kaitejusi, bet viniem nav pieredzes un ja nebutu mes veca gvarde, mes ir pielavu?i tik daudz kludu, ka lidz sirmam vecumam to nevaretu atrisinat.

– Varbut ir verts laut viniem kludities?

– Varbut tas ir ta verts, bet es nevelos, lai vini tas labo visu savu dzivi, manas jaunibas kludas man maksa parak dargi, es nevelos, lai tas atkartotu manu likteni, tapec cen?os vinus vadit pareizais cel?. – Arsenijs atbildeja.

–Jus joprojam neesat atradis vinai aizstajeju? – klusi jautaju. Sievietes vardu nevelejos minet – pamaniju, ka pec mana jautajuma vecajam biedram izbaleja acis: vina milota nomira kopa ar zinatniekiem, kad vinu mierigajai zinatniskajai kosmosa stacijai uzbruka pretinieki. Vini slepeni pielida pie mierigas stacijas un iz?ava no ierociem, nevienam glab?anas transportam neizdevas izlidot no stacijas.

– Vai ir iespejams atrast aizstajeju sievietei, kuru vin? mileja vairak par dzivi? Neiespejami. "Es apprecejos ar brini?kigu sievieti, kura man dzemdeja divus delus, mes labi sapratamies, sapratamies un cienijam viens otru, bet tas bija savadak, nevis aizstajejs, tikai cita dzive," Arsenijs atbildeja, "un tagad es gribu dzivot, lai redzetu savu mazberni, bet deli izvelejas bistamas profesijas, neteik?u, ka nemeginaju vinus atrunat, meginaju, laikam neparliecino?i, bet tagad baidos par viniem.

– Ko dara tavi deli?

– Abi ir mazo zinatniskas izluko?anas vienibu komandieri. Vinu komandas ir pirmas, kas nolaizas uz jaunam planetam, lai veiktu izluko?anu un savaktu floras un faunas paraugus, un es saraujos katru reizi, kad zvana mans komunikators.

– Jaunas planetas var but briesmigakas par brunotu ienaidnieku, pedejo ir vieglak aprekinat, jus vismaz zinat vina galveno merki un nekad nezinat, ko jus varat satikt vai atklat uz jaunas planetas.

– Un tapec es esmu ?eit, piedod, Agzam, ka pec 30 gadiem ierados bez bridinajuma un pat ar lugumu, atvainojiet, tas notika ta.

"Es domaju, kad jus nonaksit lidz sava apmeklejuma punktam." Jus domajat, ka es nesaprotu, kapec jus esat ?eit, acimredzot, es esmu pedeja iespeja.

– Ne pedeja, bet neviens man nepalidzes, iznemot tevi.

"Tatad tas ir vienigais," atbildeja majas ipa?nieks un, atspiedies uz spilveniem, gatavojas uzklausit sava veca militara drauga lugumu. Vin? noteikti vinam palidzes, tas ir goda jautajums. Kad vin? bija ievainots, Arsenijs aizveda vinu uz kosmodromu, lai iekrautu vinu glab?anas kugi un nogadatu kosmosa stacija, un pec tam sedeja netalu no slimnicas kastes, lidz vin? atguva samanu. Bet vinam nekad nebija iespejas atmaksat Arsenija paradu, sakuma vin? ilgu laiku atradas medicinas kaste, arsti vinu savaca pa dalam, un tad, kad vin? vareja atgriezties dienesta, kar? beidzas un vin? godam atbrivots.

– Zini, Agzam, es nekad neesmu apstiprinajis dazus jusu planetas likumus, es nesapratu, ka jus, inteligenta un tehniski attistita rase, varat nodarboties ar dzivu precu tirdzniecibu dazadam personiskam vajadzibam. Bet tagad esmu vienkar?i izmisuma, baidos, ka pazaude?u savus delus, kuri ar maniakalu neatlaidibu pildis savu pienakumu, un baidos, ka nevare?u sagaidit savus mazbernus.

– Uz kuru planetu dosies tavi deli?

– “Asfit”, videja izmera planeta, kaiminu galaktika divas tre?dalas ir klatas ar necaurlaidigiem dzungliem, vienu tre?dalu nesen izstradaju?i musu militarpersonas un zinatnieki, neviens nav redzejis sapratigas rases, ir daudz dzivnieku, vairums no tiem ir bistami plesigi radijumi, kas nenoniecina mieloties ar cilveka miesu un ne tikai plesonam gribas nogar?ot cilveka miesu, pa?i dzungli ir biedejo?i, it ka dzivs, skatas tevi, gaida, un, ja tu vienkar?i noversies, pazaude. Tavu modribu uz minuti, vini tevi apedis.

– Tatad tev vajag raganu?

– Zini, Agzam, man, militarpersonai, kas ir klainojis kosmosa un prot ?aut gandriz visu veidu ierocus, un vinam ir ari akademiskais grads, man ir kauns to atzit. Bet es uzskatu, ka raganas pastav, es uzskatu, ka daudzas paradibas nevar izskaidrot ar zinatni, un es pat ticu magijai. Es nekad neesmu bijis liecinieks nekadiem magiskiem ritualiem, bet es ticu.

– Vai velaties vinu ierakstit kada sava dela atslega?

– Ja, jaunakajam mans dels ir parak karsts, vin? ir pardro?s, un es par vinu baidos vairak neka par vecako.

"Jauniba ir nepratigu darbibu laiks," es atbildeju, "varbut jus panemsiet savam delam labaku miesassargu?"

"Dels nenovertes ?adu aprupi." Es velos, lai vin? nepazud ?ajos bedigi slavenajos dzunglos, bet vin? pats var tikt gala ar plesigiem dzivniekiem un kareivigiem inteligentu rasu parstavjiem, ne velti vin? ar izcilibu absolvejis militaro akademiju. Jus zinat, ka vini tur gatavo, vin? ir izcils karavirs, bet jus nevarat cinities ar dzungliem, jums ir jasaprot un jaruna ar viniem.

– Un, kad tavs dels vienosies ar dzungliem, ko tu darisi ar raganu?

– Bus citi dzungli, es vinu ieklau?u pulka uz pilnu algu ar labu algu un pieteik?u pilsonibu, militaristiem tas ir vieglak neka civiliedzivotajiem, pec gada vina klus par Zemes pilsoni, un kad vina aizies pensija, vina vares nopirkt sev majokli un kartigu maltiti.

"Tad tev bus japaliek paris dienas, raganai janokarto dokumenti."

– Agzam, butu labak, ja tu man par to nestastitu, bet tikai teiktu, ka tev japaliek ilgak. Jus nevarat iedomaties, ka es jutos, es perku dzivu produktu, cilveku.

– Ne tikai cilveks, jus perkat jaunu meiteni, kuru nolaupija no vecakiem 6 gadu vecuma un ieveda vergu tirgu, kur es vinu nopirku par mazu naudu, jo tirgotajs bija stulbs un nesaprata, kada vinam vertiba. bija vina rokas.

– Kapec Agzam, tu man to saki? – Arsenijs skumji jautaja.

– Lai jus zinatu, ko jus nemat, un saprastu, ka pret vinu iztureties. Neatkarigi no ta, ko jus domajat par manu biznesu, es nekad neesmu noliecies pret nezelibu, un mani vergi vienmer eda sata sajutu un nepiedzivoja vardarbibu. Es tos neperku gultas priekiem, es audzinu no viniem dazadu specialita?u karotajus, maniem miesassargiem un apsargiem ir laba reputacija un tie ir loti dargi, un tie, kuriem ir ekskluzivakas specializacijas, ir vel dargaki.

– Vai tu tik taktiski runa par algotiem slepkavam un spiegiem? – Arsenijs jautaja.

– Nu, kapec tikai par viniem? Man ari ir auklites-miesassargi, loti dargas, labi izglitotas un var ne tikai nosargat, bet ari iemacit bernu un nevajag algot skolotajus, sve?us un tapec neuzticamus, un dargakie ir dro?ibas sekretari , tie ir ipa?i noverteti ne tikai par speju glabt augsta ranga amatpersonas dzivibu jebkura situacija, nepiecie?amibas gadijuma vinu paslept, izvest dzivu no jebkura nekartibas, to galvena vertiba ir vinu inteligence un izcila izglitiba, prasme ne tikai rakstit un lasit vairakas valodas, bet ari izdarit secinajumus un paredzet sekas. ?ie cilveki tiek pienemti darba valdiba un ieklauti gaidi?anas saraksta.

– Es biju parsteigts, es par to nezinaju. Vai raganas ir vertigas verdzenes? "Arsenijs klusi teica: "Man sap kakls pats vards, es nevaru to pienemt."

– Tu pienemsi. Kad bijam sabiedrotie, zemie?us neintereseja musu parazas un likumi, mes viens otru parbaudijam kauja, cinijamies plecu pie pleca, palavamies viens uz otru, uzticejamies un nekludijamies. Ienaidnieks ir kritis, kas jus tagad uztrauc? Mes esam dazadi, bet ari tad bijam at?kirigi, un jus un es esam uzvareju?i vairak neka viena kosmosa kauja un esam parak daudz reizu aizsedzis viens otra muguru, lai tos varetu saskaitit, tad kapec vardi pek?ni iespiezas musu rikle?

– Atvainojiet, Agzam, bet jus joprojam neesat atbildejis uz manu jautajumu.

– Raganas ir vertiga prece, tas perk loti bagati tirgotaji un augsti politiki, tas var ne tikai aizsargat saimnieku vai vina tuviniekus, tas var ari nogalinat, but padomdevejas, spiegi, sekretari un pat pavadoni neprecetam meitenem, pasargajot tas no aktivo virie?u uzbrukumi.

– Vai viniem maca visas ?is gudribas?

– Vini trenejas, bet ne visi. Butiba raganam ir unikalas spejas, un apmaciba ir balstita uz to. Bet sapratu, kam tev vajag, tagad ejam uz pirti. Kamer jus izbaudisiet udens proceduras un manu mazgataju un masazu meistaribu, es sakarto?u raganai dokumentus, kads vards jums patik?

– Agzam, atbrivo mani no ?i, izvelies vardu pats vai lauj raganai izveleties. Ludzu, nepievienojiet problemas manai sirdsapzinai, saprotiet mani, es jau esmu sirdsapzinas parada, tas man atgadinas par manu pienakumu, un tas notiks pavisam driz.

"Labi, lai ragana izvelas," es atbildeju un piecelos kajas, "ejam, es tevi aizvedi?u uz pirti, un tad mes iesim uz teatri, tu gusi nesalidzinamu baudu un, ja velesies, tad es Uzaicina?u tev uz nakti kadu karstu meiteni, lai tu vari gulet.

– Rupejies par mani, Agzam, es jau esmu parak vecs ?adam izklaidem, es dzivotu, lai redzetu savus mazbernus, bet es pat nedomaju par nakts izklaidem pec sievas naves, un nav jegas sakt.

– Nu, vai zini, tu neatteiksies no teatra?

– Ne, es noteikti ie?u uz teatri, cilveks nedzivo no maizes vien, mums vajag ari garigo baribu, un jusu teatri ir slaveni visa galaktika.

2. nodala

Divas dienas velak. Arsenijs.

?odien man japamet planeta, es atputos 20 gadus, Agzam man nodro?inaja kulturas atputu: teatri, deju izradi viena no labakajam iestadem pilseta un vienkar?i braucienus uz skaistakajam vietam galvaspilseta un priek?pilsetas. . Pec 30 gadu at?kirtibas vini vairs nepameta, bija sakrajies tik daudz zinu, ka vini nevareja beigt runat. ?kiet, esam nopietni vecaki virie?i, nevis tenkas, bet loti gribejas komunicet, atcereties jaunibu un pagatnes cinas. Kad mes atkal tiksimies? Dro?i vien nekad, mes neesam jaunie?i, garie lidojumi kosmosa nogurdina, un uz musu planetam ir ko darit, atkal berni, kuriem nepiecie?ama uzraudziba, un, ja paradisies mazberni, tad ciemos nebus laika.

– Varbut mums vajadzetu atvadities? "Es klusi teicu, uzmetot jaku par pleciem.

"Kaut kas man saka, ka tu vairs neparadisies, mani iepriecina viena lieta – es samaksaju paradu, meitene jau ir ?eit." Vai satiksies?

"Es gribetu apskatit, bet mes parunasim lidojuma laika," es atbildeju.

– Neesmu parliecinata, kas bus, vinai nepatik sarunas, vina runa tikai uz lietu, ja pasutisi, tad atbildes, bet vienzilbes negaidi detalizetas atbildes un paskaidrojumus, nesis. pasutijumu nekados apstaklos, bet vina nepaskaidros, kada veida, vina izgajusi labu skolu, kas vinai bija sagatavota, lai segtu spiegu un algoto slepkavu atkap?anos: operacijas sagatavo?ana, kravas un cilveku evakuacija, un pats galvenais. , apgabala iepazi?ana, domaju, ka ?is prasmes vinai loti noderes jaunaja darba. Vina prot atrast celus jebkura vieta, zina visu zinamo dzivnieku paradumus un loti labi parzina augus, kada magija vinai ir, nezinu, raganam gruti noteikt, vini parasti zina nedaudz mazliet no visa, vienu es zinu, ka vina jutas lieliski jebkura dabas ainava, ta ir vinas stihija. – Agzams atbildeja, – rupejies par vinu, raganas dzimst reti, un tas tiek rupigi sleptas.

Tad vin? atvera durvis un kadam kliedza. Iekartojos kresla, nezinu ka runat ar meiteni, dot paveles, vina vel nav iestajusies dienesta, ka ar sievieti uz musu planetas, nesapratis, laikam nemacija vinai ?is.

"Iepazistieties ar Arseniju, ?i ir Ai?a," sacija Agzams.

Istaba ienaca gara auguma meitene, tieva un lokana, gerbusies gara, plata kleita ar ?kelumiem sanos lidz celiem. Kajas bikses un mikstas kurpes ar planam zolem, galva interesanti aptits lakats: aizsedz ausis un pieri, bet atklaj skaistu garo kaklu, tad visu klaj kleita, pat plaukstas ir. parklats ar garam piedurknem, un pirksti ir gari un plani. Spriezot pec tum?ajam vara krasas uzacim un skropstam, meitenei jabut sarkaniem matiem, un vinas acis ir brunas, lielas, skaistas, nedaudz izklatas ar zimuli. Deguns mazs, glits, nedaudz uzgriezts, augsti vaigu kauli, lupas videja biezuma, tum?i roza krasa, sejas ovals maiga, pienaina ada un uz deguna un vaigu kauliem vasaras raibumi – mazi saules punktini. Vina nav skaistule, bet vina ir tik jauka meitene, es tikai velos vinu apskaut un pasargat no likstam, vina ?kiet trausla un neaizsargata, bet es esmu parliecinats, ka tas ta nav.

"Mani sauc Arsenijs," es stingri saku, skatoties meitenes acis. Nevienu emociju, bet vina uzmanigi klausas: "Jus lidojat ar mani uz planetu "Asfit" un iesaistaties neliela zinatniskas izluko?anas vieniba, mes tulit izlidosim.

Aisha pat nepamirk?kina, vina stav un kluse.

– Vai vina mani saprata? – jautaju Agzam.

– Es lieliski saprotu, vina runa tris izplatitakas valodas, ja gribi, lai vina atbild, vajag pasutit.

"Tas nav nepiecie?ams," es atbildeju un devos uz izeju.

Mes gajam lidz ma?inai, meitene gaja mums aiz muguras un nesa rokas nelielu sominu ar personigajam mantam. Es neatskatijos, Agzams nemaz nereageja, it ka tas butu nepiecie?ams. Ar vinu viss ir skaidrs, vin? ir pieradis, ka vina, sauksim vinus par skoleniem, neap?aubami izpilda paveles, bet es esmu militarists un mana paklautiba ir karaviri, nevis vergi, un es nevaru but tik mierigs. Karaviri diene un ir pienakums pildit manas paveles, bet vinu dziviba nepieder man, vergi ir pilniba atkarigi no saimnieka, tie ir vina ipa?ums, vinu dziviba pieder saimniekam un tikai vin? izlemj dzivot vai mirt.

Mes ar Agzamu iekapam ma?ina, Aisha apsedas aizmugureja sedekli, ielika somu klepi, vina paskatijas uz priek?u, bet esmu parliecinats, ka vina mani dzirdes, man tikai japagriezas.

– Kadi ieroci vinai pieder? “Es jautaju, kad Agzams aizbrauca no majas.

– Visi zinamie ?aujamieroci, labi metajas ar naziem, un vispar visi priek?meti ar asam malam, labi prot garus un isus zobenus, ka ari prot apieties ar visiem zinamajiem asmenu ierociem.

"Vina tika apmacita par labu karaviru," es atbildeju.

"Man ir labakie apmacibas centri visa galaktika," Agzams lepni atbildeja.

Un tad mes klusedami braucam talak, es atvadijos no skaistas pilsetas un ?is skaistas planetas. Es ?is planetas dzive daudz nepienemu un, iespejams, ari nekad nepienem?u, tacu, ka teica mans cinu biedrs, tas ir dazadas, tacu tas mums netrauceja but sabiedrotajiem pedeja kara laika. Visi parpratumi tika nobiditi otraja plana, mes cinijamies un uzvarejam, man nav tiesibu stastit, ka dzivot citas planetas iemitniekiem, ta ir vinu dzive, vinu likumi un noteikumi.

Atvadijamies no Agzama pie kosmosa kuga, cie?i apskavamies, paglaudijam viens otram pa muguru, nesolijam satikties, abi sapratam, ja tik?anas notiks, tad tikai arkartejos apstaklos. Mes neesam jauni, visi ir aiznemti ar biznesu un gimeni, un tagad mums ir citi merki un uzdevumi, un mes lidojam kosmosa tikai tad, kad tas ir absoluti nepiecie?ams. Es vairs nevelos skatities uz auksto nedzivu telpu, es gribu stavet uz zemes, skatities uz zali un kokiem, gozeties saule un gulet uz platas mikstas gultas. Tas laikam ir vecumdienas, lai gan jebkuram vecumam ir savs ?arms, tada ir mana parlieciba.

"Ardievu, draugs," es klusi saciju Agzamam, "es novelu jusu majas labklajibu, veselibu un bagatibu jums un jusu pecnacejiem."

– Un es novelu jums mazbernus un mazmeitas, laipnas, skaistas un augligas vedeklas un veselibu jums Arsenijam un jusu deliem. – Agzams man pasniedza biezu aploksni – tie ir Aishas dokumenti, vina pati izvelejas vardu, vecums ir ists, bet dzim?anas vieta ir viltota, jus saprotat, tas ir nepiecie?ams.

Man pat nobira asara, kad iegaju kosmosa kugi, Aisha man sekoja, man vajag meiteni dabut kajite un izskaidrot musu ikdienu.

– Aisha, izvelies jebkuru tuk?u kajiti, edam pa stundam, grafiks karajas pie edamistabas durvim, katrs gatavo sev, pareja laika tu izklaidejies, kajites plan?etdatori pieslegti galaktikas tiklam, tu var lasit zinas, mums ir piecu dienu lidojums, velams nenoverst apkalpes uzmanibu no darba.

Un atkal es neredzeju nekadas emocijas, ?i ir apmaciba, un man nevajadzeja neko teikt par apkalpi, esmu parliecinats, ka es pat neredze?u meiteni lidojuma laika. Es devos uz savu kajiti, apkalpe ieradisies pec piecam minutem, lai gan vini bus parsteigti, ka musu mar?ruta ir pasazieris, vini neuzdos jautajumus, vini ir karaviri un neapspriez priek?nieku paveles.

Kad devos pie sevis, meitenes vairs nebija gaiteni, laikam vina bija izvelejusies kajiti.

Pec piecam dienam. Arsenijs.