Edgars Auziņš "Kurš no klasesbiedriem esi tu? Saziņas noslēpumi ar vienaudžiem"

• dazreiz agresivs;

• gerbies nevizigi;

• lipigas lietas, no kuram minuti pec sazinas sakuma vienkar?i gribas atbrivoties.

Turklat absoluti nav nepiecie?ams, lai vienai personai butu viss ?is ipa?ibu kopums. Dazreiz pietiek ar vienu, lai nonaktu ne parak prestiza vieta.

Tagad salidzinasim tos ar tiem, kas atrodas uz pirmajiem soliem. Jus jau zinat, ka vini:

• pa?parliecinats;

• labi macities;

• zinat, ka sazinaties;

• ir daudz draugu;

• interese daudzas lietas;

• jabut glitam, koptam izskatam;

• draudzigs;

• labi attistits fiziski.

Vai ir kada at?kiriba? Izradas, ka viss ir godigi?

?i salidzinajuma priek?rociba ir tada, ka jus jau zinat, KADAM jums jabut, lai paceltos augstak. Un, ja jus vel neesat tur, tad to var pilniba labot.

Pieaugu?ajiem, dzivniekiem un putniem… ari ir pakapieni

Bet luk, kas ir interesanti.

Jebkura grupa, pat pieaugu?o, ir tie?i tadi pa?i pieci soli ka klase.

Divaini, vai ne? ?kiet, ka pieaugu?ie varetu vienoties un but vienados apstaklos. Bet ne, viniem ir vaditaji un videjie zemnieki, un pelekas peles, un atstumtie.

Ko lai saka – bernudarza visi grib speleties ar daziem berniem, bet neviens negrib speleties ar citiem. Un galvenais iemesls tam ir emocionala pievilciba vai nepievilciba. Nu, tas ?kiet skaidrs. Bet ka mes varam izskaidrot, ka tadi pa?i soli pastav ari dzivniekiem?!

Piemeram, vistu kuti katrai vistai ir tiesibas knabat visus, kas ir zemaki par vinu. Bet galveno vistu neviens nevar knabat. Bet tiem, kas ir uz pedeja pakapiena, vispar nav tiesibu nevienu knabat. Bet visi vinus knaba.

Kapec?

Fakts ir tadsjebkura grupa ir tie, kas valda – lideri, un tie, kas paklaujas. ?is likums vienlidz attiecas gan uz cilvekiem, gan dzivniekiem.

Tikai ar vienu at?kiribu: dzivnieki (tostarp putni, kukaini) neattista lidera ipa?ibas. Tas vai nu pastav, vai nav. Cilveks var iegut ?is ipa?ibas.

Kur? ?aja gadijuma klust par lideri dzivnieku pasaule?

Stiprakais. Visizturigakais. Izveicigakais. Zino?akais.

Piemeram, starp ziloniem lideris parasti ir vecaka gadagajuma zilonu matite. Vina labak neka jebkur? cits zina, kur atrast partiku un kur atrodas dzirdina?anas vieta.

Un vajakie klust par atstumtajiem jeb nepiederigajiem. Tadas, kuras var knabat ikviens. Nu gluzi ka cilveku komanda!

Izradas, uz visiem attiecas dabas likums: izdzivo stiprakais.

Lidz ar to secinajums:

Esi stiprs, citadi tevi noknabs!

Lai kur jus atrastos: vistu kuti vai klase.

Svariga piezime:

But stipram nenozime but agresivam. But stipram nozime but parliecinatam par sevi, neapvainoties un aizsargat vajos.

Un starp lideriem veidojas lideri…

Bet ?eit ir vel viens interesants fakts.

Ja, pienemsim, mes savacam 30 liderus un ievietojam tos ierobezota telpa, tad…

Varetu domat, ka vaditaji uzreiz apvienotos un saktu domat par kadu kopigu ideju. Bet ne! Pavisam driz lideru vidu izcelsies lideri, videjie, peles un izstumtie.

Ja savaksi 30 nepiedero?os, driz notiks tas pats. Vinu vidu bus vaditaji, videjie zemnieki, peles un atstumtie. Tas ir, neatkarigi no ta, kur un no ka tiek veidota grupa, hierarhija nekavejoties keras pie lietas, sadalot ?o grupu mums jau zinamas apak?grupas.

Labas zinas:

Cilveks, kur? viena komanda ienem vienu no zemakajiem pakapieniem, var but lideris cita.

Un otradi. (?is vairs nav labas zinas.)

Bet kopuma,vairums cilveku ienem poziciju starp daziem lideriem un daziem atstumtajiem.

Un vel divas zinas: viena laba, otra ne tik laba.

Labi:

Tas vai cits solis komandas biedram nav pie?kirts uz visiem laikiem. Tapec, ja atrodaties uz kada no zemakajiem pakapieniem, tas nenozime, ka jums tur bus japaliek lidz skolas beig?anai vai pat visu muzu. Tas irpat no zemaka pakapiena var uzkapt uz aug?u. Un pat lidz aug?ejam. Butu velme!

Nav loti labs:

Tas vai cits solis komandas biedram nav pie?kirts uz visiem laikiem.

Atkal, ja atrodaties pa?a augstaka pakapiena, tas nenozime, ka jums bus jagul uz lauriem lidz skolas beig?anai vai pat visas dzives garuma.

No ta var noslidet uz leju. Un loti atri. Tapat ka ?aja smiekligaja stasta.

Par to, ka vini partrauca cienit Serjozu

Seryozha sava klase bija cienijama persona, jo vin? bija specigakais. Un to apstiprinaja atzime fiziskaja izglitiba – nemainigs A pluss.

Visi versas pec padoma pie Serjozas. Piemeram, ko darit ar dienasgramatu, kura paradas divnieks? Ka ar skolotaju, kas vinam iedeva sliktu atzimi? Ka ir ar vecakiem, kuri neperk datoru? Ka ar Serebertsevu?

Un Seryozha vienmer labprat sniedza bezmaksas padomu. Piemeram, iz?kidiniet dienasgramatu Pepsi-Cola, lai vecaki nesaslimtu ar cucinu, pagrudiet Serebercevu, ka parasti, ta, lai tas grab, un piparojiet skolotaja kabatlakatinu un ielieciet kaktusu vina metela piedurkne.

Tad Seryozha pierada un parstaja baudit savu stavokli. Tad vin? rakstija: "Es nedodu bezmaksas padomu." Un vin? piekara zimi uz krutim.

Bet neviens nevareja iztikt bez Serjozas padoma. Vini noputas, kurneja un, ko lai dara, saka maksat. Nevienam nebija naudas – saka maksat sviestmaizes.

Serjoza eda sviestmaizes, eda, eda, eda, un pec trim mene?iem vin? pienemas tik daudz svara, ka vareja ne tikai uzlekt divdesmit metru augstuma, bet pat nevareja piecelties no gridas.

Vini saka pie?kirt Serjozai sliktu atzimi fiziskaja izglitiba. Neatkarigi no ta, cik daudz vin? kliedza: "Vai tu mani neatpazisti, vai ka?!" Tas esmu es, Serjoza! – vini tomer iedeva divas atzimes.

Un tad notika nelabojamais – Zubovs Serjozu nosauca par dirizabli. Serjoza gribeja iesist Zubovam, tacu vin? nevareja pacelt atguto kaju.

Kop? ta laika Serjoza vairs netika cienits, un, protams, neviens vairs negriezas pec padoma.

Arturs Givargizovs. “Izcila zaudetaja piezimes”

3. nodala. Attiecibas klase: Es gribetu labak

Esmu parliecinats, ka jus jau esat izdomaju?i, uz kada sola jus esat. Padomajiet par to: vai tas jums ir piemerots vai velaties kaut ko vairak… prestizaku? Ja pedejais, tad jums vienkar?i jaizlasa ?i gramata lidz beigam. Galu gala amatieru priek?nesumi bez pamatzina?anu trukuma var nodarit tikai launu. Labakaja gadijuma tas novedis pie vertiga laika zaude?anas. Tapat ka ?ie zeni.

Mes sedejam uz upes

Ar garu mak?keri roka.

Kola visu ritu sauca zivi:

– Ziedi,

Padoms-padoms-padoms!

Bet ne zivis, ne vezveidigie

Uz aka nekeras.

"Nu tad," es saku, "

Jus meginat "oink-oink-oink".

– Hryu-hryu-hryu! —

Tuk?s akis.

– Kis-kiss-kiss! —

Atkal klusums.

– Uu,

Aiziet aiziet aiziet! —

Ne, es neko neredzu!

Pat neliela kluda

Esam sajusma…

Kas zinaja, kas bija uz aka

Vai vienkar?i vajag tarpu?

Georgijs Graubins

Galvenais noteikums

Noteikums Nr. 1, tas ir ari viens no galvenajiem:

Neatkarigi no ta, kada limeni tu esi, tev vienkar?i IR labi jamacas!

Kad es runaju par labu studentu, es nedomaju, ka jums bija jabut izcilam studentam. Daudz svarigak ir pilniba izmantot to, kas jums ir dots no dabas. Katram cilvekam ir savs akcents. Pienemsim, ka jus tik tikko sasniedzat cetriniekus, bet jums ir zelta rokas. Parastie priek?meti jus neinterese tik loti ka, piemeram, darba stunda. ?eit jus varat paradit savas prasmes! Izgrebt kadu detalu, filigrani izgriezt kaut ko no saplak?na – tas ir jusu. Tapec esiet labaks ?aja joma! Varbut no jums izdosies izcils virpotajs vai galdnieks. Stradnieku nepietiek, tavas prasmes noderes. Un, kad tavi klasesbiedri redzes, ka tu vari to, ko citi nespej, tu noteikti pieaugsi vinu acis.

Paies laiks, un, iespejams, pa?reizejais izcilnieks, kur? klus par zinatnu doktoru, lugs jums palidzet vinam rupnica veikt tehnisko eksperimentu vina zinatniskajam darbam. Un jus lugsit vinam padomu jusu meitai, kura gatavojas staties vina fakultate. Un katram bus savs bizness.