Edgars Auziņš "Pēdas pagātnē"

"Dels, turi meli," tevs sausi sacija. "Militara uzdevums nav iesaistities politika." Vinam ir galvenais ricibas arguments – tadi ir militarie noteikumi un komandiera pavele, un ?ada recina?ana ir civiliedzivotaju daudzums.

Klima draugi ieradas, labi zinadami, ka virsnieks, ar kuru vinu draugs tagad sarunajas sporta pilsetas vieta, kapteinis Maksims Lomakins, ir vina tevs.

– Kas ir Kolbins? – vini jautaja. "Mes zinam par Kunajevu," sacija viens no Klima draugiem, "vina kru?utels stav Vecaja laukuma, vin? kaut ko uzcela, kaut ko apguva, bet ?is?" – Un tad nakamais jautajums: vai tie?am visi, kas iznaca laukuma, tika nometati ar akmeniem?

Tevs paskatijas uz Klimu un pasmaidija. Tas ir skaidrs. Ko jus varat darit, ja tas patie?am satrauc jaunie?us? Vina pulka noskanojums ir pavisam cits – vina pui?i ir kari cinities, ir apnemibas pilni cinities un ir parliecinati, ka katram, kur? meginas tikt garam vinu kordonam, bus gruti…

"Genadijs Kolbins bija Komunistiskas partijas Uljanovskas regionalas komitejas pirmais sekretars," viniem sacija Maksims. – Par akmeniem nometatiem kazahiem neko nezinu, lai gan var pienemt, jo daudziem patik sevi apmanit ar dziru…

– Vai Kolbins ir krievs? – sekoja precizejo?s jautajums.

– Kada starpiba, kazahu vai krievu? Galvenais, lai cilveks ir labs. Valsts vadiba nolema likt…

– Vai ta doma kazahi, kuri ieradas laukuma?

Klima tevs parmeto?i pakratija galvu.

"Jus zinat, ka uzdot sarezgitus jautajumus," vin? iesmejas. – Mana atbilde ir tada, ka diez vai vini ta doma. Bet, neskatoties uz to, mums jabut gataviem apturet iespejamos pogromus un sa?utumus no vinu puses. Un ?adi meginajumi noteikti notiks, par ko liecina ekstremistu skrejlapas, kuras jau ?obrid aktivi tiek izplatitas jaunie?u vidu…

Virs selektora atskaneja signals “Trauksme”. Kolekcija!". Ieraudzijis skrieno?u zinnesi no savas vienibas, Maksims steig?us atvadijas no Klima un vina draugiem un atri devas uz savam kazarmam.

– Sargi par sevi, dels! Neiesaistieties nepatik?anas veltigi! – vin? atvadijas no vina.

– Tu ari, tet, parupejies par sevi!

Ierodoties divizija, Maksims uzzinaja, ka tikai ceturto gadu dodas uz notikumu vietu – Breznevskas laukumu, bet parejie bija rezerve. ?is ir pareizi! Nav jegas grust jaunie?us elle, vin? ar atzinibu domaja par skolas vaditaja pienemto lemumu.

Bet tas, ka ierocus un ekipejumu lika nenemt, nepatika nevienam – ne kursantiem, ne vinu komandieriem.

– Kapec, biedri kaptein, mes valkajam ikdienas formas terpus? – vina padotie nomurminaja. – Dumpinieki ar lauzniem un armaturam, un mes ar kailam rokam…

Maksims nevareja atrast neko labaku, ka pateikt viniem:

– Varas iestades zina labak…

Lai gan tas pazibeja vina zemapzina, varbut komanda lidz galam netic, ka notieko?a ir iespejams tragisks iznakums.

Turpretim vina tuvs draugs Nikolajs, otra vada komandieris, par ?o lemumu bija atklati sa?utis.

"Zel, ka mes nenemam nekadu aprikojumu," vin? teica. – Jutu iek?a, ka kazahiem bus nazi, asumi un armatura. Kad vini redzes, ka ir atdevu?i mums pirmas asinis, vinus bus gruti apturet…

– Uz ma?inam! Vietas! – atskaneja dardo?a divizijas komandiera balss.

ZIL-131 kolonna, kas izstiepta kede, atstaja ekonomiskas kontrolpunkta vartus.

Pec nepilnas pusstundas Brezneva laukuma no CK ekas puses iebrauca kravas automa?inu kolonna ar kursantiem.

"Mums paveicas, biedri kaptein, ka apbraucamie celi nebija aizsereti ar cilvekiem." Ja mes ar jums brauktu caur centru, tad vini varetu mus vienkar?i nelaist cauri,” sacija ZIL ?oferis.

Maksims bija parsteigts. Vin? nekad ?eit nebija redzejis tik daudz cilveku, viss laukums iepretim Centralkomitejas ekai un blakus eso?ais prospekts bija pilns ar jaunie?iem.

Pirma kordona rinda, kas sastaveja no policistiem, staveja gar valdibas tribines liniju, pa?a laukuma mala…

"Redziet, biedri kaptein, ekstremistiski jaunie?i meta policiju ar sniega bumbam," vina uzmanibu versa grupas komandieris vecakais serzants Astapenko. "Varbut mums nevajadzeja ?eit nakt, vini vienkar?i nolema spelet sniega," vin? smejas.

Maksims ari gribeja ko tadu teikt, bet tad ieraudzija, ka tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabali, kas noplesti no struklaku fasades, kas nepartraukti lidoja preti policijai.

No ?o “sniega bumbu” sitieniem viens pec otra policisti ar parcirstam galvam izkrita no policijas kordona.

– Atver acis, Astapenko, tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabalini.

– Es jau sapratu, ka tas nav sniega pikas, biedri kaptein…

Bataljona komandieris deva paveli izklist un ienemt pozicijas pa visu CK ekas perimetru. Maksima vads ienema poziciju pie centralas ieejas.

Sakas nervoza konfrontacija. Nacionaldemokrati agresivi vicinaja plakatus: "Mes pieprasam pa?noteik?anos!", "Katrai tautai ir savs lideris!", "Neesiet 37!", "Izbeidziet lielvalstu vajpratu!"

Cilveku jura duca, svilpa un dardinaja dzivniekus. Akmeni lidoja arvien biezak, pulis arvien stiprak spiedas uz kordona pirmas linijas. Policija un iek?eja karaspeka karaviri darija visu iespejamo, lai apturetu uzbrukumu. Bet cik ilgi?

Nikolajam bija taisniba, sakot, ka nav ta, ka dusmigu un brunotu puli nedrikst savaldit ar kailam rokam, Maksims igni nodomaja.

Skolas vaditajs runaja no tribines, meginot argumentet ar puli. Atsaucoties uz vina aicinajumiem, akmeni lidoja…

"Ja jus neapturesiet nemierus, es nosuti?u robezsargus pie jums," vin? dusmigi kliedza.

?ie generala vardi lika Maksimam dvesele skumji. Vina vardi “es pievil?u robezsargus” vinu aizvainoja. Turklat nevienlidziga cina pret pieaugo?o puli iespeja zaudet kadu no saviem padotajiem bija liela, un tas vinu loti nomaca.

Bija dzirdami tuvojo?os automa?inu skanas signali. Vini atnesa mazas sapieru lapstas un kiveres. CK ekas aizstavju noskanojums pacelas debesis. Kursanti atri izjauca ekipejumu…

Akmeni turpinaja lidot, pula agresija uznema apgriezienus, un kluva arvien nervozaka.

Nikolajs naca klaja, vin? bija uz priek?u.

"Atceraties, kad es teicu, ka jums nevajadzetu iet un izklidinat puli ar kailam rokam?"

– Es atceros, Kol, tavus vardus. Komandiera neizlemiba ir ienaidnieks numur viens.

– Tatad, Maksim, man ir informacija, ka no Tbilisi ieradas cietuma specvienibas – milzigi usaini pui?i, baltas kiveres ar vizieriem, gumijas stekiem, trieciena vairogiem un policijas metelos.

Un tagad mes gaidam iek?eja karaspeka operativo rezervju iera?anos no Kara-Kemiras un Ta?kentas, un tad mes dosimies uzbrukuma.

Darba darbojas ari ugunsdzeseju skolas un policijas skolas kursanti. Apvienotas ierocu pavelniecibas skolas kursantiem paveicas mazak neka mums.

Vinu Uralus pie ieejas laukuma blokeja degvielas cisternas, ekstremisti gandriz visam automa?inam izsita logus, tacu viniem tomer izdevas izlauzties. Daudzi kadeti tika ievainoti. Viniem ir ceturtais prakses gads, un jaunie?iem ir nepatik?anas…

– Oho, nelie?i! – Maksims zvereja. Vina dvesele iezagas nemiers. Baraka palika vina dels un vina biedri, kurus ari vareja iemest ?aja elle, ka ?os jaunos kadeti no apvienotas ierocu skolas.

"Es ari aizmirsu pateikt," Nikolajs saprata, "Alma-Ata pieejas tika izveidota liela grupa ar vairakiem desmitiem tuksto?u militarpersonu no Centralazijas, Maskavas, Leningradas un citu militaro apgabalu vienibam."

No juras Aktau lici un pieejas tam bloke Kaspijas militaras flotiles kugi un laivas. Tatad nacionalisms Kazahstana nedarbosies, mes to sagrausim…

"Izskatas, ka veidojas nopietna situacija, jo ir iesaistiti tadi speki," atzimeja Maksims. – Starp citu, ka tu to uzzinaji?

"Jus dro?i vien aizmirsat, mans onkulis ir Iek?lietu ministrijas politiska departamenta pulkvedis," Nikolajs vinam atgadinaja. – Es tikko vinu satiku.

"Es redzu," Maksims iesmejas. "Un tad vin? sevi izlaboja: "Es neko nesaprotu." Kas Maskavai nelava uzstadit kadu no vietejiem iedzivotajiem, piemeram, Nazarbajevu vai Mendybajevu.

Tikko raidija mikrofona, laikam gudri viri, viens republikas Ministru padomes priek?sedetajs, otrs regionalas partijas komitejas pirmais sekretars. "Un ta mes parpludinasim laukumu ar asinim, mes salauzisim cilveku liktenus cina par kada cita taisnibu, un tad mes atzisim un nozelosim savu lemumu," vin? noteica ar rugtumu balsi.

"Vai mes to nozelosim, es nezinu, cilveki dazreiz var but tik rupji," ironiski piezimeja Nikolajs.

"Tev taisniba, Koljan," Maksims vinam piekrita. – Tomer var saprast ari kazahus. Viniem ir launums pret Maskavu, kas aizsakas Hru?cova laikos. Kads vecs kazahs man reiz stastija, ka Nikita Sergejevics, ierodoties Kazahstana, no lidma?inas iesaucas: "Ugunigi sveicieni uzbeku tautai!"

Nikolajs iesmejas.

– Ko es varu teikt? Hru?covs ir tads auglis! Vin? reiz par Albaniju teica, ka tur zemnieki ed mazak maizes neka peles musu laukos. Rezultata mes kluvam par albanu ienaidniekiem uz visiem laikiem…

– Vai varbut tie visi ir stasti?

"Nu, es nezinu," sacija Nikolajs. "Kadu iemeslu del es ta nedomaju." Piemeram, musu attiecibas ar Kinu sastridejas ar Mao, “sarkano sauli”, vina deklareta Stalina personibas kulta del. Un kads ir rezultats? Un rezultata konflikti uz robezas un musu pui?u nave Usurijas upe 1969. gada marta.

“Es atzimeju, ka kinie?u zaudejumi tur bija ieverojami – apmeram se?us tuksto?us nogalinaja musu “graduati,” atzimeja Maksims.

"Ja," Nikolajs vilka, "pirma cilveka loma musu sabiedribas dzive nav tuk?a fraze." Vinam galva ienaks jebkadas kaujinieciskas mulkibas, un vina uzticigo kalpu galvas lidos…,” vin? sarkastiski piezimeja.

Nikolajs aizgaja. Maksims uzmanigi paskatijas uz saviem pui?iem.

Vinu sejas ir koncentretas, vinu skatieni ir versti uz kordonu. Interesanti, kadas domas tagad mudz vinu galvas, vin? nodomaja.

Tikmer pulis manami pieauga un saka aktivi trakot. Atbrauca ugunsdzeseju ma?inas un saka mest balta marmora metejus, parraujot struklaku ap?uvumu, un ar udens struklu no ugunsdzeseju ?lutenem tas notriecot struklaku bedres.

Maksima kermenim parskreja zosada, vin? skaidri iztelojas, cik auksti viniem jabut. Ara nebija tik auksts, bet salu vareja just…

Kluva tum?s. No tribines skaneja bezgaliga parliecina?ana, skalruni tika nomainiti viens pec otra. Vini aicinaja jaunie?us atgriezties savas izglitibas un darba vietas, tacu visi vinu pamudinajumi bija nesekmigi, tacu kuditaju aicinajumi deva rezultatus – pogromistu skaits pieauga daudzkart.

Pec stundas kritiska masa bija nobriedusi, un viss pulis ar izmisigiem kliedzieniem metas iebrukt Centralas komitejas eka. Izcelies kautin? ar policijas kordonu un iek?eja karaspeka karaviriem. Vini izmantoja mietinus, armaturu, akmenus, un karaviri atbildeja ar jostam un stekiem.

Meginajumi nomierinat puli bija nesekmigi. Tika zinots, ka kads modrs, vietejas televizijas darbinieks, tika nezeligi nogalinats, bet policijas majors tika nopietni ievainots…

Atskreja divizijas komandiera sutnis.

– Pavele no divizijas komandiera. "Visi gatavojieties uzbrukumam," vin? pazinoja. – Mes sakam, kad ir ieslegti prozektori. Tre?ais gads mus nomainis musu amatos…

Kadetu rindas par?alca apstiprinajuma rukona. Vini bija noguru?i no stundam ilgas konfrontacijas – tas nebija vinu gara.

– Pui?i, gatavojieties uzbrukumam! Sakopsim apkartni! Rikojies izlemigi, neapvaino sevi un savus biedrus! – Maksims deva komandu.

"Beidzot," atskaneja vina padoto atbalsto?ie izsaucieni. "Preteja gadijuma mums ir laiks iet gulet," kads jokoja. Kadeti saka iesildit savas kermena dalas gaidamajai cinai ar lielo ienaidnieku.

Visbeidzot, teritoriju apgaismoja skolas APM-90 – automa?inu prozektoru stacijas. Reagejot uz to, protestetaji dazadas vietas aizdedzinaja vairakus transportlidzeklus, tostarp ugunsdzeseju ma?inu.

Draudo?o liesmu meles no dego?am automa?inam izcela skaidri nedraudzigus cilveku seju sminus no tumsas. Uzliesmoja konfrontacijas uguns…

Uzbruko?as policijas rezervistu grupas saka virzities pa ielam pa labi un pa kreisi no laukuma, draudigi sitot ar nujam plastmasas vairogus.

– Divizija, uz priek?u! – atskaneja divizijas komandiera balss.

"Brajons, uz priek?u," Maksims atkartoja sava vecaka komandiera paveli.

Kursanti gaja klusi, draudigi vicinadami sapieru asmenus. Protestejo?o jaunie?u agresivaka dala, kuras rokas atradas akmeni, furnitura un lauzni, uzbruka viniem ar sirdi ploso?iem kliedzieniem un caururbjo?am svilpieniem.

Maksims redzeja, ka kreisaja flanga cetri vina kadeti, stavot viens pret otru ar muguram, nikni cinijas ar uzbruko?o puli. Vienam no kursantiem bija salauzta kivere, un par vaigu teceja asinis.

Ar pieciem kadetiem, kas bija dala no vina personigas rezerves, vin? steidzas viniem paliga. Palidziba bija savlaiciga. Brutals bandits ar specigu kermena uzbuvi kartejo reizi parmeta lauzni par ievainoto kursantu, kur? nometas celos…

Sitiens ar sapiera lapstu, kura Maksims ieviesa diezgan lielu dusmu, parverta bandita roku nedziva pataga. Milzigais puisis sapes kliedza ka beluga, vinam no rokam izkrita lauznis un vin? nometas celos blakus ievainotajam kursantam…

Maksimu ielenca vairaki skoleni ar nujam. Vinam nebija vajadziga sapiera lapsta, lai vinus parliecinatu. Vin? vareja parvietoties loti atri. Dazu sekunzu laika ar specigiem sitieniem no durem tika nogazti divi kazahu jaunie?i.

Sanemu?i atvairi?anu, uzbruceji aizbega, un kede flanga tika atjaunota. Citiem gaja daudz labak…

Driz vien pulis zem robezsargu skarba spiediena saka atri pamest laukumu. Darba iesaistijas iek?lietu ministrijas specvienibas, kas grupas iebruka puli, izrava agresivakos demonstrantus un iekrauja risu vagonos. Pec stundas teritorija tika pilniba iztirita.

Maksims ievilka elpu un paskatijas apkart. Laukums atstaja smagu iespaidu: salauztas automa?inas, ugunsgreku pedas, akmeni, izmetatas nujas, mieti, sadegusi, joprojam kupo?a ugunsdzeseju ma?ina.

Vada komandieris virsserzants Ostapenko naca klaja ar zinojumu.

– Biedri kaptein, mums ir se?i viegli ievainoti cilveki, vienam kursantam ir lauzta galva, visiem jau ir sniegta mediciniska palidziba. – Otraja grupa viss ir sliktak – divi ir smagi ievainoti.

"Paldies, Vasilij," Maksims pateicas savam padotajam. – Gaidisim divizijas komandiera paveli…

Laukuma pek?ni paradijas glita kazahu meitene, apmeram astonus gadus veca. Vina brauca ar skrituldeli, un, paatrinot atrumu, negaiditi uzskreja vienam no kursantiem.

Meitene atvera acis un samulsusi teica: "Ak, piedod man, ludzu," un tad pasmaidija tik loti, ka visa vinas seja iedegas. Cietu?ais nevilus vinai uzsmaidija, berzejot savu sasitu?o apak?stilbu.

– Vai pazistat manu vecako brali, robezsardzes kadetu Abasu Kusainovu? – vina vinam jautaja. "Mana mate saka, ka vin? ?eit varetu tikt piekauts."

– Kas pazist Abasu Kusainovu? – kadets skali iesaucas.

Izradijas, ka vinas bralis laukuma nebija, jo vin? ir pirma kursa students, taja pa?a divizija ar Klimu. Meitene pateicas visiem, apsedas dzila sparna un ripoja talak. Vinai sekoja entuziasma pilni kadetu aplaudejumi.

Meitene pagriezas un pamaja viniem atpakal.

Ceturta nodala

Uguns