Edgars Auziņš "Īpaši. Ceļš uz izcilību"

"Īpaši" triloģijas pirmā grāmata. Sešus cilvēkus, kas dzīvo dažādās Amerikas Savienoto Valstu daļās, saista kopīga problēma – viņi cieš no alerģijas. Slavenā Kūpera Raisa izgudrotās novatoriskās tabletes burtiski vienā naktī mainīja viņu dzīvi. Viņiem nācās izvēlēties, kā rīkoties tālāk: nevainīgs labums vai tik kārdinošs ļaunums? Ko viņi izvēlēsies? Un vai viņi spēs atklāt patiesību par savu metamorfozi?

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 20.04.2024


Stendlers atsutijis ne tikai vardus, bet ari video ierakstus no novero?anas kameram. Kupers atri noskeneja katru. Viena bija Rena, cita bija meitene varda Sara Kinga, tre?a bija Martins Hemsvorts, bet ceturta bija Hloja Maiklsa.

Kupera seja bija smaids, vin? pierakstija ?tatus un pilsetas, kuras ?ie cilveki dzivoja, un devas uz vannas istabu, lai sakoptos.

Aili tikmer guleja sniegbalta gulta. Gulta bija milziga, tapec vina apgulas pa diagonali, jutoties ka karaliene. Istaba, kura vina guleja, bija ne mazak skaista ka visa maja. Cik maksaja milzigs skapis istabas gridai…

Vina nevelejas piecelties un atrasties briesmiga pasaule. Vina visu muzu gribeja ?adi melot, nezinot raizes un problemas.

Bet ?odien bija parak svariga diena, tapec vinai bija jacelas. Parketa grida bija auksta, Aili iegaja vanna uz pirkstgaliem un atslaba tikai tad, kad atradas du?as kabine.

Kupers un Islijs satikas pirmaja stava virtuve. Meiteni parvilinaja olu kultena smarza. Vina baidijas, ka vakar var atkal notikt, Kupers atkal sadusmosies un kaut ko salauzis. Tacu tas ta nebija. Virietis staveja pie plits un mierigi gatavoja. Vin? bija gerbies krekla un tum?os dzinsos, ?ajas drebes vin? izskatijas loti jauns.

"Labrit," Aili sveicinaja un apsedas uz viena no sniegbaltajiem kresliem.

– Laipni. Tapec es nolemu pagatavot brokastis un vienkar?i pazinot labas zinas.

– Kur??

– Man ir visu, kas iegadajas vitaminus, vardi un pilsetas, kuras vini dzivo.

Aili bija sajusma un saka smaidit ka mulke. Kupers pasniedza vinai nelielu papira lapinu, kuru meitene nekavejoties pilniba parbaudija.

Sara Kinga – Filadelfija, Pensilvanija.

Martins Hemsvorts – Dalasa, Teksasa.

Chloe Michaels – Sakramento, Kalifornija.

– Tie ir dazadas ASV vietas! – meitene iesaucas.

– Ja, pamaniju. Vispirms mes dosimies pie tiem bedigajiem zagliem. Tie, kas tiek raditi zinas. Cikaga mums ir vistuvak.

Meitene piekrita. Vini atri pabeidza brokastis un tad piezvanija Renai. Vin? nebija ipa?i priecigs doties viniem lidzi, tacu nebija citas izveles.

Pec paris stundam visi staveja lidosta un gaidija nakamo reisu. Kopa ar viniem bija Carlijs, kur? negribeja palikt majas. Rens bija dusmigs un pastavigi kluseja, pat nepiever?ot uzmanibu savai ligavai. Vin? velejas, lai tas viss pec iespejas atrak tiktu partraukts.

Kupers samaksaja par biletem, ka solija. Lidma?ina vini sedeja pa pariem, par ko Kupers priecajas, jo vinam vairs nebija jaklausas Rena vaimana.

Lidma?inai paceloties, Kupers pagriezas pret Isliju un sacija:

– Dzirdeju, ka Cikaga ir labs kinie?u restorans, vai tu gribetu aizbraukt?

Meitene iesmejas.

– Vai tas ir uzaicinajums uz randinu?

– Var but.

Tad vini kopa smejas.

6. nodala. "Pirokineze un akvakineze"

Lidma?ina nolaidas Cikagas lidosta, un Aili atviegloti uzelpoja. Vinai riebjas lidot, tapec visbiezak vina celo ar autobusu vai vilcienu, bet tagad citas iespejas nebija. Meitene nepielava, ka vinai ir bail, jo Kupers sedeja vinai blakus, un vina nevelejas ?kist vaja vina priek?a.

Virie?a piedavajums doties uz restoranu vinai nevareja izmest no galvas. Neviens vinu nekad nebija aicinajis uz randinu, tapec romantika vinai ?kita kaut kas biedejo?s.

Pec izkap?anas no lidma?inas visi cetri sapulcejas kopa. Vini gaidija noradijumus no Kupera, kur?, godigi sakot, nezinaja, ko darit talak. ?is paris, kur? meginaja aplaupit banku, vareja atrasties jebkur, un vinu atra?ana prasis vairakas dienas. Kaut es zinatu, kur vini dzivo…

Rens bija nervozs. Lidma?inas lidojuma laika vin? nevareja atrast sev vietu, un tagad uztraukums vinu nelaida vala. Carlijs visu laiku kluseja, dazreiz uzskatija sevi par lieku. Protams, vinai nav tadas pa?as spejas ka citiem. Vina ir visparastaka un nevajadzigaka, tacu vina negribeja atstat Renu vienu, jo meitene juta, ka varetu notikt kaut kas briesmigs.

– Ko darisim talak? – Aili partrauca idealo klusumu.

"Man ir ideja, bet es domaju, ka ta ir nedaudz mulkiga, un dazi no jums var tai nepiekrist," Carlijs sacija, un visi parsteigti skatijas vina. "Renu interese datori, un es domaju, ka vienigais resurss, ar kuru mes varam kaut ko uzzinat par ?o pari, ir policijas datubaze …

– Tatad, pagaidiet, vai jus iesakat man tas uzlauzt? – Rens jautaja.

Vin? neticeja savam ausim.

– Ja, es iesaku. ?i ir vieniga izeja.

Kupers uzmanigi klausijas meitene un saprata, ka tas ir lielisks plans. Policija, iespejams, jau ir savakusi informaciju par pari, un viniem to noderes.

– Es piekritu Carlijam. Mes varam dabut viesnicas numuru un visu sakartot. "Es panemu lidzi savu klepjdatoru," Kupers piekrita, un Rens nobolija acis, jo negrasijas darit kaut ko tadu, kas vinam nepaglauditu pa muguru.

Kupers izsauca taksometru, un vini devas uz tuvejo viesnicu. Noireju?i istabu, sedamies meklet. Katrs no viniem saprata, ka tas viss prasis daudz laika un pulu, ipa?i Rens, kur? bija loti dusmigs uz Carliju.

Puisis sedeja pie sava klepjdatora un sapnoja to izmest pa logu. Vin? saprata, ka, ja policisti uzzinas par vinu viltibam, vinam bus jarekinas ar laiku, turklat ne mazo.

Visi baidijas, ka viss var noiet greizi, bet vel bija ceriba uz brinumu. Ka ari veselais saprats, kas kliedza visu partraukt un nomierinaties, jo ?ajos spekos viniem nav neka likteniga. Varbut ir nelielas briesmas citiem, bet jus varat pasargat sevi no arpasaules un dzivot mierigi.

Protams, tas nevienam nedereja.

Rens parlukoja klepjdatoru, atri kaut ko ierakstidams uz tastaturas, un Carlijs staigaja ?urpu turpu pa istabu, kaitinot Kuperu, kur? bija noslidejis kresla. Vin? ?obrid gribeja izsmeket veselu pacinu cigare?u, jo visi ?ie nervi uz vinu atstaja sliktu iespaidu. Ar nikotinu vin? atrada mieru, ko vin? nekad vairs neredzes.

– Carlij, kads ir tavs termin?? – Kupers jautaja, domadams, ka varetu meiteni nomierinat. Vina apstajas un viegli pasmaidija.

– Septinus mene?us.

– Oho, diezgan liels. ko tu gaidi?

"Meitene, Rens velas vinu saukt par Linu, man tas ir stulbs vards, man Emma patik labak," Carlijs teica, bija skaidrs, ka runas par bernu vinu lenam nomierinaja, vina pat apsedas uz gultas.

– Tatad, tu vari apklust, man jau ir gruti. "Es nekad agrak nebiju izdarijis tik lielu uzlau?anu," Ren sudzejas.

– Tatad tu jau esi kaut ko uzlauzis? – Islijs uzreiz jautaja, apsteidzot Kuperu, kur? gatavojas jautat to pa?u.

Rens noputas un pagriezas pret meiteni.

"Es mainiju savas atzimes skola kop? cetrpadsmit gadu vecuma." Tas nebija gruti, jo skolas datu bazes parole ir parak vienkar?a. Tad, kad iestajos koledza, ari tur krapos, bet maza veida, nevis ka tagad.

Visiem bija interesanti dzirdet par Renas dzivi, jo visi saprata, ka tagad ir saistiti un vienmer bus kopa. Lidz bridim, kad vini atbrivosies no ?iem briesmigajiem spekiem. Viniem, iespejams, bus jaklust par komandu, piemeram, for?ajiem Avengers. Kupers par to pasmejas, parsteidzot apkartejos cilvekus.

– Kas ir tik smiekligi? – Rens jautaja.

"Es tikko sapratu, ka mes veidojam komandu." Ka mes sevi sauksim? “Luzeri”, “Neveiksminieki”?

Aili iesmejas, vinam sekoja Carlijs. Tikai Rens sedeja un parsteigts skatijas uz visiem. Vin? nesmejas.

Kupers piecelas no kresla un izgaja uz balkona, vin? vairs nevareja izturet, vinam tik loti gribejas smeket. Virietis atvera logu, iznema no pacinas vienu cigareti un aizdedzinaja. Uzreiz kluva vieglak, it ka vina rupes paliktu kaut kur taluma un vinu nemaz neskartu. Vin? pat nepamanija, ka Aili uznaca uz balkona. Vina savilkas no dumu smakas, bet tomer piegaja pie virie?a, un, ieraugot vinu, valdzino?i pasmaidija.

"Cigaretes ir launas," saka Islijs, noradot uz Kupera roka eso?o indi, bet vin? tikai nomurmejas.

“Es zinu, ka kopa ar tabaku es ieelpoju arsenu un formaldehidu. Es zinu, ka laika gaita smeke?ana novedis pie ekstremita?u mazo kapilaru atrofijas un paleninas asinsriti, izraisot hipoksijas stavokli. Es to visu zinu, jo esmu pazistams ar cigare?u sastavu. Mani tas nevar nobiedet. Es pats izvelejos ?o celu.

Aili izbrina pavera muti. Vina negaidija, ka virietis viena elpas vilciena izklas tik daudz informacijas un tad pateiks, ka no ta nebaidas. Vin? apzinati nogalina sevi, leni un sapigi.

– Tas ir neprats! Nogalinat sevi ir loti stulbi!

– Labi tev. Ari jus tagad esat apdraudets, jo rikojaties ka pasivs smeketajs, un jums ir iespeja saslimt ar astmu vai pat vezi.

– Dievs, ar tevi nav iespejams sazinaties! – Aili iekliedzas un abi iesmejas.

Kupers Ilijam ?kita ka staigajo?a enciklopedija, kurai vajag tikai dot temu un informacija pludis ka pa struklaku. Un vinai tas patika. Vinu vienmer ir piesaistiju?i gudri virie?i.

Pek?ni Carlijs viniem piezvanija, partraucot smieklus. Kupers atri nodzesa cigareti, izmeta to pa logu un iegaja istaba. Rens sedeja, rokas salicis uz krutim, un klepjdatora monitors pagriezas pret virieti. Ekrana tika atverta vietejas policijas datubaze. Kupers paskatijas uzmanigak un ieraudzija visu, ko velejas – para vardus, vinu fotografijas, dzivesvietas adresi, macibu vietu… Policija strada arkartigi atri, un jacer, ka ?ie pusaudzi vel nav ieslodziti. cietums. Lai gan visi saprot, ka neviena cietuma nenonaks. Ar ?adam spejam vinus gaida dazadu zinatnieku eksperimenti muza garuma.

– Ren, tev izdevas lieliski! "Islijs piezimeja, un Kupers izjuta greizsirdibas lekmi. Vin? saprata, ka, ja vin? tagad nenomierinasies, vina speki izzustu no kontroles.

– Tas nebija tik gruti, ka sakuma domaju. Un, starp citu, Deivija Korentina maja atrodas netalu no musu viesnicas. Tikai dazu minu?u gajiena attaluma.

Dabiski, ka visi uzreiz metas uz izeju, pa celam sagrabdami savas mantas. Vini nevareja palaist garam iespeju, un katrs no viniem ludza, lai policisti pec viniem noklutu pui?a maja. Lai gan tas bija maz ticams.

* * *

Davja maja bija maza un veca, taja dzivoja vina vecaki, kuri pat nenojauta, ka dels kluvis par tadu… briesmoni…

Vini, protams, neatpazina Daviju no zinam, vini tikai smejas, sliecoties domat, ka tas viss ir joks un datora specefekti. Daziem cilvekiem ir garlaiciga dzive, tapec nemiet vinus un dodiet viniem burvibu.

Tapec vini bija loti parsteigti, kad uz vinu sliek?na paradijas policija ar krati?anas orderi. Korentinas kundzei nekavejoties kluva slikti, un vinas viram bija janes vinai glaze udens. Vin? vienmer zinaja, ka vinu dels iedzis mati zarka un pec tam vinu ar savam dekam. Davijs nav bijis majas jau tris nedelas. Vin? kaut kur aizbega ar savu vecuma meiteni un vairs neatgriezas. Korentina kungs pastastija visu, ko zinaja par savu delu, neslepjot pat sikumus. Davijs to ir pelnijis, un vinam pienacis laiks atbildet par savu uzvedibu.

* * *

Divu meitenu un divu virie?u grupa apstajas pie kadas policijas automa?inu ieskautas majas. Vini saprata, ka kavejas. Aili seja bija noraizejies. Vina baidijas par puisi, jo vina speks, iespejams, nodaris vinam to pa?u, ko Kupera speks. Vina domaja, ka pek?ni pie mazakas agresijas var zaudet savaldibu ari vinas telekineze.

– Apbrinojami! Mes vairs neredzesim ?o Daviju. Vai ari jums ir plans vinu dabut ara no cietuma? – Rens jautaja.

– Pagaidi, te kaut kas nav kartiba. Redziet, policisti atgriezas bez pui?a,” atzimeja Kupers.

Un tad visiem saprata, ka puisis vareja aizbegt! Uzreiz kluva vieglak. Un neviens pat nedomaja par to, ka tagad pusaudzus vispar nav iespejams atrast, jo pat policisti to nevar izdarit.

Visi apgriezas un gaja pa ielu, lai nepiesaistitu parak lielu uzmanibu. Rens un Carlijs nekavejoties gribeja atgriezties viesnica un atpusties, un Kupers atgadinaja Islijai par vinu randinu kinie?u restorana. Meitene, protams, piekrita. Vina ari gribeja atpusties, turklat bija izsalkusi.

"Pagaidi, Kuper, ir viena problema," meitene teica.

– Kuru?

– Vai es krekla un dzinsos ie?u uz restoranu? Man vispar nav lidzi normalas drebes, un es izskati?os pec idiotas.

Kupers iesmejas.

– Jums par to nav jauztraucas, man ir nauda, jus atceraties, ka esmu miljardieris, vai ne?

?ie vardi nebija lieliba, bet drizak atgadinajums meitenei, kurai nekad nebija bijis daudz naudas. Aili nav pieradusi, ka var spontani doties uz restoranu vai nopirkt dargas drebes. Vina bija pieradusi taupit uz visu, bet Kupers, gluzi preteji, atlavas visu saprata robezas. Naudu vin?, protams, neizmetis, bet gan ieguldijis noderigas lietas – medikamentu izgudro?ana, labdariba, un pirms gada pat uzbuvejis patversmi dzivniekiem, ko milejis vairak neka cilvekus.

Aili par to zinaja, jo pirms intervijas vina ieguva visu pieejamo informaciju.

"Vai jus iesakat mums tagad doties uz veikalu un nopirkt man drebes?" – meitene bija parsteigta.

– Un ko ne? Es domaju, ka Prada kleita tev lieliski izskatisies.

Aili seja uzreiz nosarka. Vina nespeja noticet savam ausim: Kupers Raiss gribeja vinai uzdavinat tik darga zimola kleitu.

– Es pat nezinu. Tas ir loti dargi…

"Esi kluss," Kupers maigi satvera meitenes roku, liekot vinai vel vairak nosarkt. – Man tie ir santimi, ticiet man. Es gribu jums uzdavinat davanu.

Aili bija gatava sakt kliegt no emocijam, ko vina piedzivoja ar virie?a pieskarienu. Meitene nekad agrak to nebija izjutusi.

– Labi, iesim.

Kupers pasmaidija un vini devas meklet tuvako zimolu veikalu, un pec piecam minutem vini staveja pie drebju rindam. Pec Iljana standartiem tas maksaja astronomisku naudu.

Vina panema melnu kleitu, kas izgatavota apvalka stila. Tam bija ziedu raksts un dzil? kakla izgriezums. Meitenei ?i kleita nepatika, un, apskatijusi cenu zimi, vina to pilniba nolika. Nakama bija violeta kleita, kas sniedzas tie?i virs celgaliem un bija klata ar lieliem tirkiza ziediem. Tas maksaja uz pusi mazak neka iepriek?ejais. Meitene grasijas to nemt un pielaikot, tacu Kupers vinu aptureja.

– Es redzu, ka jums nepatika ?i kleita, ludzu, neskatieties uz cenu, izvelieties to, kas jums patik.

Aili noputas un piekrita virietim, jo drebes isti neatbilda vinas gaumei. Meitene nonema no pakarama vel vienu kleitu un uzreiz taja iemilejas. Tas bija balts, tris ceturtdalas garuma, ar zemu izgriezumu un iz?utu melnu ziedu labaja puse. Kupers redzeja, ka Islijs iemilejies apluko kleitu un pek?ni izrava to no meitenes rokam.

– Ja, tas ir izlemts. "Tu pielaiko ?o kleitu, un mes to noperkam," virietis teica, tad satvera meitenes roku un aizvilka vinu uz pielaiko?anas kabini. Aili vareja tikai pakluset.

Pec divam minutem meitene nostajas Kupera priek?a ?ika kleita septinsimt piecdesmit dolaru vertiba. Vinai aizravas elpa no tik parmerigi lielas summas, tacu Kupers bija neatlaidigs un nekavejoties veda meiteni pie kases.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом