Edgars Auziņš "Miesassargs"

Miesassargs
Edgars Auzin?

Alina izvelejas ne vispopularako meitenes profesiju. Vina ir miesassargs. Ja tava dzive ir pilna ar ?au?anam, adrenalinu un satik?anos ar bagatiem mafioziem, klust gruti veidot personigo dzivi. Kur? normals virietis varetu labi gulet, kamer vina sievieti no?auj pa diviem? Tapec ir verts meklet nenormalu …

Edgars Auzin?

Miesassargs

1. dala

Parks nebija parpildits. Alinai patika skriet darba dienas, laika, kad lielaka dala ierednu jau ?turmeja biroja durvis un turniketa ramjus. ?eit, priek?pilseta, taja bridi valdija svetlaimigs klusums. Tikai vientulas mates atgriezas no bernudarza, atstajot savus sikumus skolotaju gadiba. Tas bija vientulas, noguru?as sievietes, vinas reti paskatijas no telefona. Reizem vini vienkar?i sarauktu pieri veroja skrieno?o meiteni (kartejais atgadinajums par liekajiem kilogramiem!), ietinas valigos sporta kreklos un klida talak. Vairak par visu Alinai nepatika puli un citu cilveku uzmaniba. Pirmais vinai nelava sadzirdet savas domas, un ar otro vinai pietika darba.

?odien bija brivdiena, bet teret to sev ir nepieejama grezniba, ja stradajat apsardze. ?adu dienu grafiks parasti ir vel saspringtaks. Skrie?ana, trenazieru zale, ?autuve, pa pastu uzkrato dokumentu un eku planu ?kiro?ana. Izpetiet no biroja nosutito anketu kaudzi. Ja, Alinai bija ari birojs, pla?s, gai?s un reprezentabls – tas viss, lai raditu komforta un uzticamibas sajutu turigam klientam. Vai klientiem. Pedeja laika arvien biezak par sievam tiek pienemtas bistamas sievietes ar ierociem.

Alinai pa?ai uz turieni nacas braukt reti, Inga bija atbildiga par visu. Un, ja jus sauca pie priek?nieka, lai iedzertu kafiju biroja, saruna, visticamak, bus for?a. Vina saravas un aizmeta mala nepatikamo atminu. Pats klients izradijas ists aksts: sakuma vin? izvelejas darbinieku pec fotografijas, pat nepaskatoties uz vinas sasniegumiem, un pec paris mene?u nevainojama atbalsta izdzera drosmes dziru un devas viennozimigi. nodomiem. Alinai bija zel tikai vina dela, ar kuru vinai izdevas sadraudzeties. Zenam jau nav viegli dzivot kopa ar virie?a tevu un vienmer aiznemtu mati. Jus nevarat iziet pagalma, jus nevarat braukt ar velosipedu (ja vini jus nolaupa!). Elitaras skolas draugi ir pilnigi divkosigi liekuli.

Bet tas ir darijums: ja attiecibas starp klientu un miesassargu pagriezas nepareiza virziena, nav nozimes, kur? ir iniciators. Aferam te nav vietas. Klientam tiks piedavats jauns darbinieks vai samaksats ligumsods. Pec tam priek?nieks visu meistarigi sakartoja, pat speja attaisnot klienta pleca subluksaciju ar apsarga pastiprinatajiem refleksiem. Alina iesmejas, atceroties, ka vina gribeja iesita dupsi botoksam pa cuguna atkritumu tvertni vina pa?a pagalma, tacu laikus apstajas.

Te nu mes atkal esam. Mana galva milziga atruma pazibeja atteli, un mans pulss saka paatrinaties. Ta notiek vienmer: skrienot tu sac par kaut ko domat, un domas virmo galva, iegustot detalas un muzigo «man vajadzeja ta atbildet.» Alina paskatijas uz savu fitnesa pulksteni un samazinaja atrumu. Mums jadoma par kaut ko ertaku. Par virie?iem?

Uh-u… atkal pagatne. Pat gai?a diena, ?kiet, kluva nedaudz pelekaka.

«Ne ar manu darbu, ak, ne ar manu…» vina nomurminaja zem deguna, cen?oties nepaatrinat un verot savu elpo?anu. Ja, jus varat atrast ko vienkar?aku, atvert tur kafejnicu vai klut par to pa?u paligu, bet bez pistoles zem rokas. Sedi, ?kiro papirus un pasniedz kafiju. Bet tad visas prasmes, ko vina tik loti apguvusi un attistijusi, paliks tikai divains hobijs. Bus jadodas uz ?autuvi un par saviem lidzekliem jasit boksa maiss. Un vina, protams, neapstasies. Un kads virietis var paciest sievieti, kura pec definicijas ir stipraka? Galu gala patiesiba ir stipraka: te ir garoza, te ir ierocu atlauja, te ir kaudze medalu no sacensibam. ?eit, ka saka, ir tie?i pieradijumi. Piedavajumi, protams, naca, un par uzmanibas trukumu sudzeties nebija. Dazi tipi nepartraukti tuvojas Alinai, bet ar viniem viss izradijas slikti, paldies Dievam.

Vina neizskatijas liela vai viri?kiga. Vidusmera cilveka acis vinam ir parasts sportisks augums, videjais augums. Kamer vina nav nostajusies, ir gruti iedomaties, ka ?i mila meitene met boksa maisu vai izsit desmit no desmit merkiem. Un profesionalas miesassargu sejas vaibsti bija diezgan sievi?kigi. «Pat parak daudz,» Inga saviebas, pirmo reizi ieraugot Alinu intervija.

– Atvainojiet?

«Man likas, ka tu sava CV tikko ievietoji foto?opa fotoattelu, ta dara visi,» nopu?oties paskaidroja darba devejs.

– Hmm, kapec? Lai darba devejs vinus satiekot neatpazist? Man ir patie?am skaistas fotografijas, no studijas, ar pareizo apgaismojumu. Bet es nenacu uz modelu agenturu. Diemzel tikai ?is selfijs tika atrasts lieti?ka stila un pilna seja.

«Ari selfijs ir lielisks.» Ir bail iedomaties, kas atrodas tava studija. – Inga uzsita ar pirkstiem pa galdu. – Musu darbam jusu izskats drizak ir minuss. Skaistus cilvekus par apsargiem pienem reti. Klienta puse, ka likums, ir greizsirdiga sieva. Vai ari vin? pats uz tevi skatisies ka uz eskortu.

«Nu, lai vinu parliecinatu, man ir instrumenti,» Alina atturigi pamaja ar galvu uz iespaidigo mapi.

– Ak, par to nav nekadu jautajumu, es paskatijos. Bet tavs tips ir vairak piemerots, lai butu apsargs kadam estrades dziedatajam, lai nebutu uzkrito?s diskoteka,» ?o «ee» nirgajo?i vecmodigi izvilka Inga. – Mums ir maz tadu klientu, un vini visi jau ir pie?kirti citam meitenem.

– Es jums nosuti?u sava CV kopiju, ja pardomasiet. «Vina piecelas, neslepjot savu ignumu. Vina ieguva savu izskatu no dabas, un Alina neizturejas pret vinu parak rupigi. Uz sejas bija vairakas retas no griezumiem, kas parsteidzo?i labi sadzija – pat nevajadzeja ?ut. Kad vina bija jauna, vinai bija jaiet uz darbu un skolu ar purpursarkanam melnam acim, un vina pat nepulejas tas masket ar tonalo kremu. Un apkartejo sastindzis reakcija ?ados brizos vinu tikai uzjautrinaja.

– Nosutiet to. Mes to atstasim datu baze, un, ja jums bus kads klients, mes jus informesim.

«Paldies, mes jums atzvanisim,» Alina nespeja izjokot.

– Tie?i ta.

Inga atzvanija.

Ta Alina saka savu celu mazpieprasitaja un citiem nesaprotamaja sievietes miesassarges profesija. Sakuma tas bija vienreizejas tik?anas un kautrigu sievie?u paveles. Ierodies, pavadi, stavi aiz muguras banka, kamer klients iznem naudu. Darijumi ar nekustamo ipa?umu un manto?ana ir banala rutina, kas neprasa novero?anas objekta un ta saistibu izpeti. Tas ari nav loti labi apmaksats. Bet Alina ar visu entuziasmu piedalijas pasutijumos un atri atrada pielietojumu savam galvenajam «trukumam». Pavadi?anas jautajumam meitene piegaja rado?i: tur, kur miesassargam vajadzeja nepiesaista uzmanibu, vina, gluzi preteji, savaca visu acis un lava klientam mierigi pabeigt savu biznesu, kamer potencialie nolaupitaji un krapnieki skatijas uz gai?mataino Amazoni. ideals grims.

Alina bija labi apmacita Centra, kas apmacija visus nakamos agenturas miesassargus. Papildus savam kaujas prasmem vina iemacijas puli saskatit cilvekus, kuri visvairak velas palikt neredzami. Reizem, atkariba no noskanojuma, es nobiedeju metro kabatzaglus un sagriezu rokas tiem, kam patika sastregumstundas pakapties zem svarkiem.

Tad sakas nopietnaki uzdevumi, un Alinas profils ilgu laiku kluva par «zelta berniem». Tad vina pirmo reizi saskaras ar savu arejo datu noraidi?anu. Oriente?anas sapulces bagatas damas patie?am ?kibi skatijas uz sportisko meiteni un izvelejas vecakas kandidates, kuram jau bija savi berni. Tacu nevainojams CV un atsauksmes pamazam darija savu. No mutes mute saka darboties pilna spara pec viena incidenta. Vina izvilka bernu no dego?as automa?inas un izsita vienu no nolaupitajiem, kur? gadiem ilgi bija sadarbojies ar tevu. Septingadnieks nebutu skrejis pie sve?inieka, bet Alina it ka ar kaka instinktu saprata visu, pirms notika neizbegamais. Lai gan tas, protams, nebija instinkts, bet gan ilgsto?a klienta sociala loka izpetes darba rezultats, ko pirms pienakumu pildi?anas veic jebkur? miesassargs. ?eit jus sakat mazliet saprast biznesu, investicijas un visus klienta radiniekus, ieskaitot miru?os. Alina ari zinaja no pirmavotiem, ka vini pek?ni aug?amcelas un kopa ar reiderisma grupu ieradas biroja.

Ta, pamazam gustot pieredzi, vina sasniedza pastavigos klientus un saspringto grafiku. Un tagad es vairs nesapratu, ka es varu dzivot savadak. Vecakiem, protams, tas viss nepatika, tacu dzive visu gimeni aizveda uz dazadam pilsetam, un vini nevareja ietekmet jau pieaugu?as meitas lemumus. Pieradam pie divainibam, iemacijamies sarakstes un zvanu koda vardus. Un tomer dazreiz mana mate saka dziesmu par laulibu, mazberniem un «tev jau ir trisdesmit cetri». Alina noputas un pabeidza sarunu.

Ir gruti atrast virieti, kur? mierigi gules, kamer vina sieviete tiek paklauta lodem divas pec divam. Pat starp «savejiem». Militaristi, policisti un citas dro?ibas iestades izvelas sev maigas sievas, kuras gaidis majas ar bor?cu, nevis nesis naudas maisus uz ielam naktis. Lielaka dala preceto kolegu no centra izveidoja gimenes pirms savas bistamas karjeras sak?anas. Bet Alina joprojam kaut ko gaidija, mekleja, kludijas…

Vina uztvera klisto?as pusaudzes skatienu un nogriezas uz tacinas starp kokiem. Vina planoja sakt uztraukties par sievie?u laimi ne agrak ka cetrdesmit. Un lidz tam vel ir tik daudz laika! Varbut vina vispar nedzivos. Alina automatiski piesteidzas pie ?is domas. Cel? starp kokiem vienkar?i erti gaja lejup. Meitene paatrinajas un nepamanija manigi izvirzito sakni.

Vina refleksivi sagrupejas, tacu tik?anas ar zemi tik un ta izvertas smaga. Alina parbrauca ar vaigu pari maziem zariem, un viss gaiss uz mirkli izlidoja no vinas krutim. Vina uzreiz apgriezas uz saniem un ar naidu skatijas uz jaunajiem skrie?anas apaviem. Viens bija aizlidojis un tagad izspraucas, pirksts bija iesprudis zem neveiksmigas aizker?anas.

«Brazdieties, Alina,» vina skali teica. Un vina pievienoja paris specigus izteicienus, atbrivojot kurpes. Ari natres, sasodits!

Vina atrava kaju no spilgti zalajiem krumiem, bet jau juta pazistamu knudo?u sajutu uz adas.

– Skaistule, kur mes skrienam? No ka? – Izsmejo?a balss lika vinai pacelt acis un ?kielet pret gaismu. Runatajs nebija jauns un vareja atcereties ?o parku ka piepilsetas meza joslu bez soliniem un labiericibam.

– Dazreiz cilveki skrien. Jo vini to velas,» Alina sacija, grozot plaukstas locitavu, kas parnema visu inerci no kritiena.

– Vai tu gribi nometat kajas? Tas ir noderigi, celi bus plataki. «Vectevs, kura pirms minutes nebija, atbalstijas uz nujas un vilcinadamies pasniedza meitenei roku. Alina nobolija acis un ar vienu kustibu piecelas kajas. Pienemt palidzibu no veca cilveka, ta ir cita lieta.

– Paldies, es pati. «Vina paskatijas uz saniem uz sarunu biedra saburzito roku un saka tirit sevi. Pec kritiena sportiskais gars pazuda kaut kur krumos. Nebija vele?anas to meklet un atgriezties skrie?ana, tapec Alina ar noputu nosledza treninu uz rokasspradzes.

«Visi ir kluvu?i neatkarigi,» vecais virs iesmejas. – Feministe, vai ka?

«Tu zini labak, mes ar Klaru Cetkinu esam dzimu?i dazados gadsimtos,» Alina atcirta un tad diezgan laipni piebilda: «Paldies par gatavibu palidzet, bet man nepatik pieskarties sve?iniekiem.»

– Mani sauc Dmitrijs Petrovics, jus varat mani satikt.

Alina garigi ievaidejas. Vina kopuma cienija vecakus cilvekus un izturejas pret viniem uzmanigi. Bet taluma. Gandriz visi veci bija uzmacigi un lekaja pie jebkuras izdevibas paplapat. Alina pat apskauda vieglumu, ar kadu vinas vectevs partrauca sazinu ar pilnigi nepazistamu meiteni. Vina prata sazinaties darba, prata veidot dialogu ar dazadiem sarunu biedriem, tacu bez pistoles un jakas vina jutas neerti.

«Dina,» vina pamaja, parasti saucot citu vardu, «bet atvainojiet, man ir grafiks, ir pienacis laiks skriet.»

– Atkal skriet?

«Nu… iesim,» Alina godigi teica, sanis skatoties uz pietuku?o potiti (ar to joprojam nebija pietiekami!), «bet ejiet atri!»

– Kur es varu sekot tev lidzi? Ej, mans dargais, ej… Starp citu, talak ir stends, tur ir laba kafija!

– Ja, es zinu! – vina uzmeta par plecu un kliboja prom.

Kapec gan nedzert kafiju, ja diena neiet labi? Stalls bija diezgan pieklajigs mazs kafejnica. Pavasari pla?aja veranda tika novietoti galdi, un tas kluva par magnetu daudziem ar?tata darbiniekiem ar MacBook. Tagad visas vietas bija brivas, un Alina erti apsedas uz maza divana.

No ?ejienes paveras skaists skats uz aizaugu?o diki, un kapucino gar?a lika man nedaudz samierinaties ar ?i rita neveiksmem. Spideja pavasara saule, bet ar ?o uzdevumu tika gala ari veranda rupigi atstata vilnas sega. Alina centas nedomat par to, ka vina nostaigas sapigas divdesmit minutes lidz ieejai. Pec maratona treneres ieteikuma vina skrejienam gerbas ta, it ka ara butu par desmit gradiem siltaks neka patiesiba. ?odien vina bija uzvilkusi planu izsitumu aizsargu un vidukla somu, lai vismaz uz bridi atslegtos no darba terze?anas un zinam. Vinai nepatika but aukstam bez darba vajadzibam, bet acimredzot vinai tas bus jadara.

Bet cik brini?kiga ?eit ir kafija! Alina pacela glazi pie lupam un sniedzas pec deserta…

– Dzesa, ak! Stop!

No saniem pazibeja pinkains pelekbalts zibens un ietriecas galda. Alina kukas vieta satvera gaisu, uzreiz refleksivi iemeta plaukstu paduse, bet sajuta tuk?umu. Un pinkains purns ar zilam acim jau neatlaidigi rakas zem rokas. Vinai pie purna bija piestiprinatas kepas, ar kuram vina laimigi kustinaja, meginot ieklut Alinas apskavienos.

– Dzesij, o, drankigais suns!

Elpas ipa?nieks uzskreja uz verandas un metas glabt Alinu. Vina neiebilstu to darit pati, tacu vina bija aiznemta, lai saglabatu kafijas kruzi kreisaja roka. Suns izklajas pari meitenei un priecigi luncinaja savu saritinato asti, aizsedzot deserta pedas uz zema galda.

– Dzesija! – saimnieks bezpalidzigi gaudoja un meginaja vinu atraut no Alinas, bet suns ciksteja un saka dauzit pa visu. Stikls neiztureja un saburza, atvadoties iz?lakstidams smarzigu struklaku. Alina vinu izmeta un ar abam rokam satvera pinkaino zveru. Suns pek?ni apklusa, skatijas uz vinu sanis, pilns pielugsmes.

– Ak! Uzmanigi…

«Tu nevari but uzmanigaks,» Alina saspringti sacija, petot pukaino viesi un vinas milestibas sekas.

– Piedod man, ludzu, vina parasti ir mieriga, vinai vienkar?i pietruka cilveku un kluva pavisam traka. Neesi apdedzis?

«Ne,» Alina paskatijas uz slapjo piedurkni, kas smarzoja pec kafijas, «?eit vini to dara pareiza temperatura, bez verdo?a udens.» ?kiet, ka vin? ir mazliet atdzisis.

– Es tev nopirk?u jaunu kafiju! Atvainojiet, Dieva del!

Alina uzmanigi paskatijas uz sarunu biedru. Vinas priek?a staveja jauns puisis, kur? izskatijas pec studenta vai nesen absolventa, tievs, bet ar sportiska fona pedam kermeni. Vieglatletika vai kads no komandu sporta veidiem? Kajas ir specigas. Hokejs, volejbols, futbols? Basketbolam augums un rokas nav vienadas. Deltoidi un pecs nav sa?upoju?ies. Joprojam futbols. Varbut cinas maksla? Hmm, ne. Vina ne ar ko citu nesajauktu cikstona un boksera staju. Tacu tagad visiem ir pedas no biezas sede?anas pie datora, tacu diez vai ?is puisis pie ta pavadija desmit gadus pec kartas, ka Alina pirms iesta?anas dro?ibas dienesta. Drizak vin? sedeja stundas universitate un speleja Dotu nakti.

Un vina vaibsti liecinaja ari par virie?a valdzino?o bezrupibu, kuram pieder viss pasaules laiks. Ka tas notiek tikai ar jauniem pui?iem, kurus dzive vel nav situsi.

«Un deserts,» vina svarigi piebilda, paversdama skatienu uz puku dobi, kur atradas «Napoleona» gabals.

Puisis pagrieza galvu, un Alina ipa?o iezimju sarakstam pievienoja auskaru ausi, ko nedaudz aizsedza vinas mati.

– Un, protams, es nopirk?u desertu! Atvainojiet, ludzu! Dzesij, iesim! «Vin? pastiepa roku pret suni, bet tas saka ?kobities, protestejot. Alina pakasija vinai aiz auss, un vina apklusa.

«Ej, noperc, es to ture?u,» Alina nirgajoties teica.

– Izskatas, ka ?is idiots ir par visu. «Puisis satvera rokas, vainigi pasmaidija un devas uz kases aparatu.

Impulsiva, holeriska, atra sejas izteiksme. Reta uz plaukstas locitavas. Alina prata pievienoja vel paris rindinas un atzimeja tas ar jautajumiem. Profesionala deformacija. Briesmiga lieta, kas nekad neizsledzas. Un stresa situacija vin? to visu iesledz. Lai gan Alinas pirmas spontanas reakcijas jau bija atbrivotas, un pinkainais brinums, kas tika piespiests vinas krutim, bija diezgan relaksejo?s.

Dzesija pat uzreiz nereageja uz sava saimnieka aizie?anu. Pec piecam minutem vina pagrieza purnu, ieraudzija vinu atgriezamies un nomierinajas. Alina parvilka segu par pleciem, un ar suni zem tas jutas loti jauki un silti.

Puisis pabidija galdu prom no pukainas astes un uzmanigi uzlika uz ta papira ?kivi ar kuku un jaunu kapucino glazi.

– Bez cukura? – Alina pedantiski noskaidroja.

– Ak, es aizmirsu cukuru, es to tulit atnesi?u! – puisis raustijas.

«Nevajag,» vina pastiepa roku pec kafijas, turot suni rokas, un aicino?i pamaja. – Apsedies, kapec ne?

– Ja, es tikai… tagad!

Puisis atkal aizbega un driz atgriezas ar otru glazi.

«?is slapbenis joprojam neizkaps?» – Vin? jautri pamaja Dzesijai.

«Suns ir atradis vietu dzive,» Alina pasmineja.

«Vina pat nav mana,» puisis atvainojas un steidzas paskaidrot: «Draugs aizgaja un pameta vinu, un Dzesijai vinas pietrukst.» Viss dzivoklis jau ir izpostits…

«Haskijam ir tads raksturs, ko jus varat darit?» Jus nevarat celot ar viniem. ?im sunim ir nepiecie?ama uzmaniba un aktivitate. – It ka apstiprinadama, Dzesija sarosijas, sanis skatidamas uz kuku, un puisis apdomigi pacela ?kivi. «Dzesija…» Alina teica ar uzsvaru, un suns atkal apklusa, vainigi sita vinai asti.

«Kadu iemeslu del vin? tevi klausas,» puisis bija parsteigts.

«Jutos specigi,» Alina iesmejas.

«Drizak vina saprata, ka ir izdarijusi kaut ko nepareizi, un atvainojas.» «Es esmu Igors,» puisis jautajo?i paskatijas uz Alinu.

«Irina,» vina atbildeja, «iepazisimies.»

– Vai tev nav tik auksti? «Igors pagrieza galvu, bet neredzeja ne jaku, ne meteli. Alinai bija legingi un sporta ?orti, kas neparprotami nebija paredzeti lenai pastaigai pavasara vesuma.