Ta vieta, lai atbildetu, pukis skatijas kaut kur man aiz muguras un tikko dzirdami nosvilpa.
– Mes kavejam! Sefira jau ir klat!
5. nodala. Puka kunga merkis
Reginhards Berlians, dimanta pukis, Drakendortas draklors.
Drakendort Reach, Dragon Peak, Diamond Cave.
Raugoties ar puka acim uz vietu, kur tikko staveja mana Ena, vin? sarugtinats ruca un izdvesa zilu liesmu. Bija tikai viens veids, ka izklut, bet tagad nav jegas par to domat.
"Cik labs plans tas bija!" – es sudzejos, un mani nagi izsita no sienas dimanta skaidas.
"Neviens tevi nespieda vinu skupstit," piesardzigi atzimeja Berlians. "Bet jus padevaties impulsam un nobiedejat vinu, tapec vina sagriezas."
Pukim taisniba. Lindarai ir saikne ar Kliveru. Izdzeris vinas asinis, zobens piepildija tie?i vinas velmi. Kas, tas bija skaidrs ka diena – vina gribeja but prom no manis.
"Vai dro?a vieta," pukis ieteica un iedro?inaja: "Vismaz vina noteikti ir Drakendort Reach aizsardziba."
Bet es zinaju, ka Berlians ne tuvu nebija tik mierigs, ka vin? meginaja paradit. Vina iek?a plosijas auksta liesma.
"Mes varam tikai ceret, ka Haosa adepti nesagust Reaches zemes…"
Pukis kluseja, iekartojoties neliela depresija, kur nebrives gados ar nagiem bija izskrapejis gultu, un manas domas atgriezas taja liktenigaja diena, kad Lindara Zinborro ieradas pie manis ar liktenigu davanu.
Tas bija jahnes – rokasspradzes, kuras tika davinatas Kirfarongas saderinatajam meitenem. Davana nozimeja, ka Lindara piekrita mani precet pec pilngadibas. Pasniedzot matei tradicionalo zemes davanu, meitene bija samulsusi lidz sajutas zaude?anai. Es neatstaju novarta tik aizkustino?u davanu. Turklat vin? patie?am planoja appreceties ar savu Enu. Tika uzskatits, ka tas nav nepiecie?ams, tacu dimanta puki vienmer ir cieniju?i tradicijas.
Un Ena loti nobijas, un vinas bailes ka rugu?piens nogulsnejas uz mana puka meles.
Tad es nolemu, ka vinas bailes noteica bailes no noraidijuma. Lindara bija noraizejusies, ka vina man neder un es vinas davanu nepienem?u. Bet es mili pasmaidiju un pastiepu rokas, tikai pa?a pedeja bridi sajutu tverienu, kad uz plaukstu locitavam uzspraga rokasspradzes ar greznu sarma rakstu.
Vina to darija parak prasmigi, it ka butu trenejusies to darit vairakas dienas pec kartas.
Pa?os jahnes nebija ne pilites magijas, tapec pat Berlians neko nesaprata. Tas bija metals, no kura tie tika kalti, un ipa?ais dizains, kas blokeja manu burvibu iek?a, pagriezot to pret mani.
Apdullinats no sava un puka speka, es zaudeju samanu un pamodos ?eit – ala. Aizsega palidzot draklordam, kur? bija parcietis nezinamu slimibu, mans padomnieks Janis Tapredels aizveda mani uz Dimanta alu. Kad pamodos vin? bija man blakus un sarkastiski pasmaidija.
"Tu esi neveiksminieks, Reg," vin? mani pazistami uzrunaja. "Izradijas, ka tevi ir tik viegli maldinat."
Vin? paraustija nodevejam. Es varu to iznicinat bez jebkadas magijas.
Raut! Un, gandriz salauzot kaklu, es nokritu, sapigi atsitoties pa pakausi. Man acu priek?a peldeja krasaini loki, kad es piespiedu sevi piecelties, it ka nekas nebutu noticis.
"Vai tu esi mani pielicis kede ka suni, Tapredel?" “Pec mana tona nevareja pateikt, cik es biju satraukts, vienkar?i parsteigts.
Padomnieks saka trakot un, maskejoties ar magisku aizkaru, atkapas pussoli preti izejai no alas.
"Tu piederi pie kedes, Reg." Tagad neviens netrauces istenot musu planu. Akhare Nirfe! – vin? kliedza renegatu burvju moto.
"Tu aizmirsi, ka es neesmu suns, Jani." Es esmu pukis.
– Tad kapec tu kave? Parveido sevi, Reg!
Tas ir tas, ko vin? centas panakt! Vin? apzinati man ieslidinaja Enu, kas nebija gatava pilnam ritualam, un tagad grib piespiest mani ienemt kaujas formu, labi zinot, ka es taja palik?u uz visiem laikiem.
–Ko tu izdariji ar manu Enu?
"Tev nav jauztraucas par vinu." Lindara ir paklausiga meitene. Vina darija visu, ko vinai lika. ?is rokasspradzes un apkakle jums satrieco?i piestav,” Tapredels burtiski izsmela ironiju. "Vai jus zinat, ka tikai Ena var tas uzvilkt un nonemt?"
– Ja ta. Nekavejoties atved vinu ?urp. Tas ir pasutijums!
"Reg, vai tu vel nesaproti?" Es tev vairs nepaklausu. Neuztraucieties par meiteni. Es vinu nem?u sev lidzi un pieversi?u musu ticibai. Vina butu lieliska Nirfa priesteriene. Ka tev tas patik? – padomnieks pasmineja.
Nirfu priesterienes, pec aculiecinieku no Ber?tonas teikta, piedalijas orgijas ar radibam. Nirfeats tika uzskatits par laimigu, ja kads no viniem vareja dzemdet. Radibas, kas dzimu?as no ?adam attiecibam, izradijas padevigas, un tas vareja pieradinat un izmantot pec saviem ieskatiem, ko nevar teikt par Haosa radibam.
Zobus sakodis, vin? klusi apvija kedi ap duri. Cilveka forma es ari esmu diezgan speciga, un Berlians jau ir iemacijies tikt gala ar burvibu, kas kusaja iek?a. Mes to varam.
– Tu biji mana laba roka, Jani? – pasperu vel vienu isu soli padomnieces virziena. "Jusu pozicija ir tikai vienu soli zemaka par dralordiem." Grafi paklanas jums, un ?ogad, ka es soliju, jus izietu ritualu, lai atrastu otro dveseli un atrastu savu puki…
– Nav tadas lietas ka par daudz speka! – padomnieks dzirksto?am acim partrauca mani. "Es nevelos but tikai laba roka, es nevelos stavet ne soli zemak!" Un es pat nevelos but vienads ar draklordiem. Jus visi izradijas tuvredzigi, letticigi idioti un nokluvat Nirfgarda vara. Es velos parvaldit Drakendortu vienatne! Akhare Nirfe!
Padomnieks palaida garam, un no vina vardiem izrieteja, ka ari citos Reaches kaut kas notika ar dralordiem, bet es loti veletos kludities savos secinajumos
– Kuteris tev nepaklausies, Jani! Progenitor Dragon mantojums tiek nodots tikai no dimanta puka uz dimanta puki.
– Stulbi! "Man nebus vajadzigs tavs zobens," Tapredels iesmejas.
"Vai jus gatavojaties izmantot Nirfu speku?"
Man bija taisniba. Padomnieks pilniba palavas uz Haosa speku. Bet vai tie?am vin? nesaprata, par ko parvertisies Reaca zemes atraisitie radijumi? Kas notiks ar parastajiem cilvekiem?
– Ka tu tiec gala ar nirfiem, Jani? Vinus ir loti gruti paklaut.
– Neviena no jusu noladetajam lietam! – nodevejs atcirta.
"Es nelau?u jums iznicinat manus cilvekus!"
Es no visa speka vilku kedi, un ta neiztureja. Taja pa?a laika mana labaja roka paradijas Cleaver. Lai vinam piezvanitu, man nevajadzeja izmantot magiju, pietika ar vienu formalizetu velmi.
Padomnieks tik loti steidzas glabt savu nevertigo dzivibu, ka burtiski izkrita. Es gribeju vinam sekot, bet, tiklidz izgaju aiz alas sliek?na, es atkal atrados tas centra. Ari jaunais meginajums bija neveiksmigs, tapat ka nakamais.
Man apkakle darbojas ka rokasspradzes, un es nevareju to nonemt, lai ari ka es centos. Padomnieks mani iesledza Dimanta ala! Dimanta puka speka vieta, kur vareju atguties un papildinat savu burvibu, parvertas par lamatam. Un jo specigaks es kluvu, jo uzticamaks bija lamatas, kuras es iekritu.
Es nevareju saglabat visus Reaches, tacu es ari nevareju pielaut, ka Drakendortam notiek nepatik?anas. Es biju atbildigs par saviem subjektiem, kuri uz mani palavas.
Rukdama es pacelu Klivu.
– Neviena nirfa vai nirfeat… Nevienam cilvekam nevajadzetu ?kersot Drakendort Reach robezu! Dortas zale neviens nedrikst ieklut. Es ta teicu!
Es iztereju katru artefakta magijas pilienu, baidoties, ka tie?i taja bridi visa Drakendorta atveras portali, no kuriem izlidis pec miesas un asinim izsalku?u radijumu bari. Klivers izpildija manu gribu, tacu bez Draklora magijas vin? sevi izsmela lidz pedejai pilienam.
Zobens mana roka kluva melns un parklajas ar magiskiem sodrejiem, parver?oties par miru?u metala gabalu, kas turpmak nederes gan cinai, gan magijai. Puka priek?teca mantojums tika zaudets, tapat ka mana vieniga iespeja izbegt no alas.
Lindara pek?na paradi?anas atjaunoja ceribu.
Man bija javeic rituals un jasakede Ena. Pec rituala es vinai teicu, lai vina nonem manas vazas, un tad mes varetu doties prom. Ar magiju, ko uzsucu septinu gadu nebrive, es spetu piepildit katra draklora likteni un aizsargat cilveku zemes.
“Starp citu, Regs runa par merki. Vai ne ?ogad mums vajadzetu…” manas domas pek?ni iejaucas pukis.
Ar majienu pietika, lai aptvertu visu tum?a dobuma dzilumu zem puka astes, kura atradas Reaches.
"Nirfgarda liesma!" – sa?utis vin? atbrivoja vel vienu uguns straumi.
Laika un puka uguns puletie kristali lauza gaismu un dzirkstija visas varaviksnes krasas.
Katrs draklords ir atbildigs par vienu no Pasaules obligacijam – pilariem, kas aizsarga Limitus no dabas katastrofam.
Mans stabs atradas talu Septindesmit septinu vetru jura uz pa?as robezas starp salidzino?i mierigiem udeniem un Muzigo Vetru okeanu, kur neviena dziva dvesele neuzdro?inas mesties. Tie?i tur atradas maza sala. Tikai klints, uz kuras ka baka staveja stabs, ko radijis Pukis priek?tecis.
Pirms septiniem gadiem es ?kersoju juru ar puka sparniem, lai nomainitu dimantu staba aug?puse. Virs asas zelta smailes ka gara tieva adata karajas vecais akmens, novardzis un aptraipits ka parasts brugakmens. Mans tevs to atveda uz ?ejieni. ?is lidojums vinam nebija viegls, un menesi pec atgrie?anas vin? man nodeva Berlianu, bet pec pieciem gadiem – troni. Man palika divdesmit, kad pienaca mana karta mainit artefaktu.
Ar liesmas struklu es iemetu novargu?o akmeni Vetru okeana udenos, uz isu bridi tos nomierinot. Un tad uzmanigi, baididamies to nomest, vin? ielika lidzpanemto kepas tie?i virs zelta adatas.
Jaunais dimants uzliesmoja ka zvaigzne, apgaismojot telpu daudziem sterioniem* apkart. Gar udeni abos virzienos, lidz pat apvarsnim, bija ta, it ka kads butu novilcis liniju, kas atdala mieru no dro?as naves.
Zibspuldze mani nedaudz apzilbinaja un dezorienteja, bet paliku uz sparna. Paklausot impulsam, vin? pacelas augstak un apmeta apli pari stabam, lidojot pari Muzigo Vetru okeanam. Es ar sajusmu veroju, ka vilni salas austrumos plosijas un reja, cen?oties mani sasniegt. Vini atkal un atkal satrieca salu un stabu ar artefaktu, it ka gribetu to salauzt gabalos un ievilkt bezdibena rikle.
Bet puka magija dro?i aizsargaja skrepas, un vilni vareja iz?lakstit tikai salas putas, piemeram, izsalcis plesejs ar siekalam.
Un tagad ir aiz muguras vel septini gadi. Ja laikus neatjauninasit artefaktu, Muzigo vetru okeans apris Septindesmit septinu vetru juras klusumu. Milzu cunami vilni iznicinas pusi no Drakendortas un, iespejams, visu. Krastus lauzis, pludmales un augligas zemes nolaizis. Mezu nebus, un upes atgriezisies. Un mans ka draklora pienakums ir noverst to, ka tas notiek pat uz savas dzivibas rekina.
"Reg, mums ir jaatgriez Ena par katru cenu."
"Un mes to darisim neatkarigi no izmaksam. Pat ja man ir jarok jauna izeja Dimanta ala.
Iegrimis domas, staigaju ?urpu turpu. Puka aste sadura dzirksteles no dimantiem, kad es pagriezos parak strauji.
"Cik daudz laika mums atlicis?"
“Termin? pienaks pavasari. Tad pat tu nevaresi parvaret trakojo?o juru un pat ar milzigu laukakmeni kepas.
Rukdama es metos uz izeju, atri izejot no alas. Un haosa burviba mani parasti atgrieza mana iepriek?eja vieta centra. Neapstajoties, vin? meginajumu atkartoja duci reizu, jutot patikamu baudu savos muskulos.
"Bet mes iesildijamies. Atklati sakot, miega laika mes zaudejam savu formu. Ja tikai es varetu lidot…"
Es verigak aplukoju gaisa vadu griestos un paveleju: "Nac!"
Berlians izpleta sparnus, un pla?a ala uzreiz ?kita parak ?aura. ?upoles, citas, pat ne pilnvertigas, bet ta… Akmeni zvanija, atsitoties viens pret otru, kad pukis sasniedza griestus un pieskaras tiem ar sparniem. Caurums bija parak mazs, lai taja pat ietilptu galva. Pilnigi nebija vietas lidojumam, un mes neveikli sagriezamies un nokritam. Beidzot es ieelpoju uguni, un mana liesma izlauzas ara no dimanta alas…
*Sterions ir garuma mers, kas vienads ar pusotru tukstoti km. (autora piezime)
6. nodala. Dortholas pils briesmigie noslepumi
Sonics ?kita sastindzis gaisa, skatijas uz kaut ko aiz manis, un tikai vina sparni turpinaja plivot. No nezinamo briesmu virziena atskaneja nepatikama slide?anas skana, kas lika mati stavus. Nepagriezusies, lai parbauditu, kas tur atrodas, vina pacelas, pa celam ar brivo roku satverot puki. Otraja es sakeru vietejo burkanu kekaru un nedomaju to izmest.
Es nezinaju, kur meklet tuvako ieeju pili, tapec es metos cik atri vien vareju uz tuvakajam kapnem, kas ved uz sienu. Augsta zale loti apgrutinaja skrie?anu. Vina satvera mani aiz potitem un meginaja novilkt manu pagaidu kleitu.
Dievs, kaut man butu laiks! Nekap uz grabekla! Nevajag sapities garajos katos…
Dazas reizes es aiz kaut ka paklupu, bet noturejos kajas un viena elpas vilciena nogaju pusi kapnu aug?a, nerupejoties par to, ka piespiesties pie sienas vai neuztraucoties par to, ka nav margu.
Man aiz muguras caukste?ana kluva attalaka, un es atlavos apgriezties.
Mani dzenaja zirneklis!
Aizaudzis sarkans spalvains tarantuls, strauji kustinot kajas, meginaja kapt pa akmens kapnem, tacu atkal un atkal krita, nespedams notureties uz pakapieniem, kas bija parak ?auri savam izmeram. Varbut bailem ir lielas acis, tacu tas bija lielakas neka Kamaz!
– Mammites! – no parsteiguma nometu Sonicu un savu vienigo edienu uz kapnem.
Es ipa?i nebaidos no zirnekliem, bet, to redzot, man viss kermenis niezeja un mana galva, godigi sakot, saka griezties. Vel nedaudz un es butu nokritusi, zaudejot samanu, sagadajot Sefirai vakarinas siltu galas kuku, bet tad mazais pukis atjedzas. Nikni plivinot sparnus tie?i mana acu priek?a, ?is nelaimigais man sapigi iekoda deguna. Tas stradaja ne sliktak ka amonjaks. Mana galva noskaidrojas, un es vareju skatities prom.
– Bedziet, Linij! Skrien! – puku pukis iesaucas, un vina izspiedu?as acis, kresla mirdzot sarti violeti, iz?lakstijas patiesas ?ausmas.
Pirms sekoju pratigajam ieteikumam, notupos, lai panemtu kadu burkanu, un taja bridi virs galvas kaut kas atskaneja blavi buk?ki.
"Sefira nevar ?eit uzkapt, bet vina precizi izsplauj tiklus!" – Sonic mani apgaismoja.
Tik atri cetrrapus vel nebiju skrejusi. Pa celam pazaudejis vienu no diviem burkaniem un nodirajis celgalus, beidzot sasniedzu kapnu aug?dalu un aizripojos zem iek?eja zobrata aizsardziba. Mana elpo?ana kluva nestabila, un mana sirds dauzijas tik specigi, ka draudeja izlekt un dejot hopaku.
– S-sonic? P-Kur vina ir? Vin? noteikti ?eit neienaks? – Es tik loti triceju no bailem, ka saku stostities.
– ES domaju, ka ne. Iepriek? vinai nebija iemesla to darit.
– Un tagad ir ko darit! – es biju sa?utis un uzmanigi paskatijos ara, lai parbauditu, ko zirneklis dara.
Vina traucas kapnu pakaje, nekad nepametot meginajumus tikt pie laupijuma. Vina uzreiz pamanija mani un, izliekusi vederu, veikli iz?ava timekli. Par laimi, Sphira bojajumu radiuss nebija tik liels. Bet es joprojam iegrimu aizsega, pirmo reizi pec ilga laika laujot sev netiri un grezni zveret.
"Ar to nepietiks," Sonic mani mierinaja un nedomaja atkartot manu manevru un atri jautaja. – Kadu burvestibu tu lasiji?
“Launuma kliede?ana,” vina neiedzilinajas detalas.
