Edgars Auziņš "Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes"

Brīnišķīgi, kad ilgi gaidītais noslēpuma atklājums nokrīt tieši tev klēpī, lai gan Irisai bija jādodas uz akadēmiju kopā ar brāli, bet viņš viņu pameta pirmajā dienā un aizbrauca. Taču viņai "paveicās" sastapt pūķus, kuri kļuva par potenciālām durvīm viņai un viņas draudzenei uz viņu slēgto impēriju. Un varbūt tas viss nebija nejaušība? Un šī iespēja kādam maksāja daudz pārdomu, pāris sakostus nagus un ticību brīnumiem? Bet ko darīt, kad imperatora brāļadēls, ieraugot raganu, vicina pūķa asti, bet viņa tēvocis uzvedas dīvaini un novērš princeses uzmanību no viņas sākotnējā mērķa, kuras nervus jau sen pārbaudījusi viņas paziņa?

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 0

update Дата обновления : 10.05.2024

ЛЭТУАЛЬ


– Vin? ieminejas, ka kads vinam atbild un gaida majas. – princese atbildeja, paraustidama plecus.

– Cik skumji, ka viniem jau ir izdevies iegut pari. Paldies, ka neaizvedat mani prom, tiklidz es to redzeju. Ardana noteica, noteikti ?okejot Irisu.

– Un tas viss? – vina naca pie prata.

– Ko tu gaidiji? Ainas ar izrautiem matiem un kliedzieniem: “Atdod!”? – meitene pasmaidija.

Pec Irisa domam, tas ta patie?am varetu but. Vina jau vienreiz bija redzejusi lidzigu ainu. Damas ?kira viss pulis, un svetlaimigais un noraizejies virietis staveja mala, lidz vinu parnema sievie?u dusmas. Vin? toreiz loti cieta.

– Mes esam civilizeti cilveki. Kapec bezjedzigi stridi? Acimredzot jus maz interesejaties par dazadam rasem. Pukus nevar savaldzinat vai atgrust. Tas ir neiespejami un absoluti bezjedzigi. Mans attalais radinieks apprecejas ar puki, tapec es kaut ko dzirdeju no vinas. Kar? var sakties par elfu, ja Eijass neizbegs pirmais. Vin? ir sapigi kautrigs. – Ardana viltigi pasmineja. – Atcerejos! Esam vienoju?ies ar virtuves darbiniekiem, lai jums nebutu jauztraucas par savu pazistamo pabaro?anu, ja nepiecie?ams. Tas bija jauki ar jums iepazities. Uz drizu tik?anos, Lisa Stoks.

– ES ari. – Irisa leni atbildeja, uz ko Ardana pavir?i pasmaidija un pameta vinu. Pec kolektivas parliecina?anas Mirela nolema vinai pastastit, kas taja vakara notika. Vina precizeja, ka vispirms vini devas uz restoranu.

"Es izmisigi nevelos nekur iet ar vinu. Vin? ir parak uzstajigs un… jauks. Ja es nevare?u sev palidzet un man vin? parak patik, tad galu gala es bu?u vienigais zaudetajs. Man vienmer teica, ka jebkura situacija man japaliek raganai. Vai es varu kadam pievilt? Vai man ir jabut labai meitai visas gimenes labklajibai?

– Ko jus domajat par? “Darena balss vinu izvilka no sapigajam domam. "Atlicis tikai nedaudz pastaigaties, un mes jau busim klat." Jautaju pui?iem, vini teica, ka ediens tur ir gar?igs.

– Vai prasijat padomu, kur doties? “Meitene nesaprata, kapec vin? cen?as vinai izpatikt.

– Es negribeju jus pievilt un nolemu iepriek? noskaidrot labu iestazu atra?anas vietu. Es gribeju ?o vakaru padarit nevainojamu.

– Jus paveicat labu darbu. – ragana vinu slaveja.

– Noteikti. Es loti uztraucos, vai jums viss patiks. – puisis teica. "?i ir pirma reize, kad kaut ko tadu piedzivoju." Tas bija arkartigi aizraujo?i, bet taja pa?a laika priecigi par domu, ka es pavadi?u vakaru kopa ar jums. Tomer baidijos, ka visu saboja?u.

Pec vina atklasmem raganas krutis iesedas patikams savilnojums un tada siltuma vilnis, ka vina uz bridi nobijas no savam jutam. Vinai nepatika ?is jutas, tas pat sapinaja. Lai gan vecaki pret Irisu izturejas labi, vinai pietruka miloto uzmanibas un piekri?anas. Berniba Mirelle dazreiz pat domaja par to, cik lieliski butu but vinu meitai.

Ko darit, ja vinas gimene uzzina par vinu romanu? Vai Mirelle tie?i taja bridi tiks ieslodzita un spiesta paklauties gimenes gribai? Ko vinai darit, ja vina attieksme pret vinu liek vinai justies arvien nozelojamak?

Vakarinas Mira centas likt mala visas bailes un vienkar?i labi pavadit laiku. Darens vinai loti labi palidzeja. Vina joki nevilus lika vinai pasmaidit, un vina vina sabiedriba jutas tik ?ausmigi erti, ka negaiditi nolema uzaicinat vinu pastaigaties pa parku. Pec vinas vardiem vina acis paradijas prieka dzirksti, un vin? laimigi piekrita.

– Radi celu, mana saule. – Vin? majestatiski teica, parliecino?i panemot Mirelu aiz rokas.

– Kapec saule? – vina jautaja, nepadodoties vina komplimentiem.

– Apzilbino?a, vieniga, kas var sadedzinat. – vin? jokoja un iesmejas.

Viena no savam beg?anas reizem no gimenes dzivesvietam vina atrada ?o vietu un atlavas uz isu bridi iegrimt majiga miera un vientulibas atmosfera, ko vina nevareja atlauties gimenes loka, tapec ?is parks vinai bija pazistams.

Gludas takas, ko skaisti ierameja puku krumi, gaja dzili caur kokiem. Likas, ka tu vari staigat bezgaligi un nekad neatrast vajadzigo celu. Likas, ka tu butu viens pats ar sevi, un nekas nevaretu traucet ?o laika mirkli, kas tev bija dots.

Vini jutas tik erti klusuma, kas starp viniem radas. Vini vienkar?i gaja, nedomajot, kur tie?i. Vini saskaras ar vairakam mazam struklakam, apkart lidinajas gribas, un taja bridi ?kita, ka pasauli piepildija ?is miers.

"Es saprotu, ka jums var but bailes un ?aubas, bet es ceru, ka man ir neliela uztice?anas vieta." Es apsolu darit visu iespejamo, lai jus varetu man uzticeties, tapec padomajiet par mani. Kad es tevi redzeju, ka tu smaidiji un smejies, ka es nosliku tavas acis un nevareju attureties. Es sapratu, ka pat tad, ja tu nebutu tas pats, ko veidotaji man solija, es nozelotu, ka man tevis pietruka. Es esmu nopietns un gaidi?u tik ilgi, cik nepiecie?ams, bet, ludzu, neatgrud mani. Es loti baidos tevi pazaudet.

– Kapec tu nolemi, ka es esmu ta? Ko darit, ja jus vienkar?i kludaties? "Vina paskatijas uz vinu ar satriektu skatienu. Tie bija parak mili vardi tadai raganai ka vina.

– ES nespeleju. Nekad sava dzive neko tadu neesmu piedzivojusi un nesaprotu, ka man uzvesties, lai tu mani nebaiditu un neienistu. – vin? izplapajas.

– Esi tu pats. Manuprat, tas ir… jauki. – ragana atzinas.

Darena seja iedegas maigs, silts smaids. Vin? atpleta rokas, gaidot atbildi, uzskatot, ka Miras sirds ir vismaz nedaudz izkususi.

– Ne visu uzreiz, sparnotais. – meitene bija teloti sa?utusi.

– LABI. Atstasim ?o uz velaku laiku. Mes pat vel neesam atgriezu?ies, un es jau domaju, kur jus aizvest nakamreiz. Mes devamies uz restoranu tikai tapec, ka nezinaju, kas tev gar?o. Tapec nekavejoties pastastiet man, kas jus interese. Darens partrauca vinas domas. – Protams, iznemot mani. Vin? piebilda, vina acis mirdzeja, kad vina skatijas uz vinu.

– Silts vej?. – Mira pat nedomajot teica.

– Dievs, cik tu esi mil?! – vin? teica un apskava raganu pie sevis, nespedams izturet savas jutas.

Kamer Mirels meginaja aptvert tikko notiku?o, vin? nosedinaja vinu uz solina, joprojam turedams vinas roku. Kadu iemeslu del raganas sirds saka pukstet nikna atruma. Vinas tela veidota siena jau pa?a sakuma saplaisaja, un tagad ta ir pilniba sadragata. Un tas viss bija vina vaina. Ka viens pukis var iznicinat to, ko vina ir uzbuvejusi kop? dzim?anas?

– Tatad tas ir vej?. – Darens domigi ievilka. – Vai tu negribi lidot?

– Vai jus domajat, ka es nekad neesmu lidojis? Es negribu tevi apbedinat, bet es esmu ragana. Slotu es jau iegadajos, kad man bija septini gadi. – meitene atcirta.

– Tas nav viens un tas pats. Jums tas patiks, es apsolu. – vin? parliecinaja, redzot vinas skepsi.

Nedaudz sa?aurinajusi acis, Mirela piekrita, tacu vina bija zinkariga, ka vin? to izdaris. Darens ludza vinu uzgaidit mirkli un aplika savu jaku ap vinas vidukli, pirms pek?ni panema vinu rokas un uzlidoja debesis tik atri, ka vinai nacas cie?i satvert vinu, ne par ko vairak nerupejoties.

"Es pat neredzeju tavus sparnus." Jus varejat mani bridinat! – ragana bija sa?utusi, kamer vin? pasmejas par vinas meginajumiem cie?ak piekerties vinam. Pukis tikai noslepumaini pasmaidija un lidoja augstak, solot nakamreiz visu paradit.

Ragana vinam neteica, ka nakama reize varetu nebut, jo vinai patika ?adi lidot. Slota nebija ertakais parvieto?anas veids, lai gan ta bija pilnigi dro?a, tacu ilgi lidot ar to nevareja. Mirelle nevareja pateikt, kas bija ertak vai dro?ak Darena rokas, tacu ?i lidojuma butiba bija pavisam cita. Meitene saprata, ka sen nav lidojusi un bija aizmirsusi, cik skaisti ir nakti.

– Skaists. – vina cuksteja.

"Ja, tas ir skaisti…" puisis cuksteja, lai gan nekas apkart vinu neintereseja.

Irisa cereja dzirdet romantikas vai vismaz komedijas pilnu stastu, tacu diemzel vinas ceribas nepiepildijas.

– Pec tam mes mazliet pastaigajamies, un te nu es esmu. – Mirela pek?ni pabeidza.

“Cik genials stastnieks! Vina bija prom uz cetram stundam, un vina man teica trispadsmit vardus, lai dotos gulet. – Irisa bija sa?utusi.

– Tava pasaka sastavetu no diviem teikumiem. – princese noputas. – Labi, ja tu saki, ka nebija ne apskavienu, ne skupstu, tas nozime, ka ta ari bija. Ejam gulet. “Piesarkusi Mirela Irisai bija kaut kas jauns un lidz ?im nepazistams. – Ar tevi viss skaidrs, jaunkundze!

6. nodala

Nekaitigi sapni ka iepazi?anas veids un mazas palaidnibas

"Dazi ?eit ieradas tikai tapec, lai iepriecinatu savus vecakus. Lai gan apmaciba ?eit ir diezgan augsta limeni, iesiksteju?o aizspriedumu del pec skolas beig?anas tevi uztver ka turiga vira mekletaju, un pirmo iespaidu vairs nevar labot. Savas zina?anas un prasmes bus japierada vel ilgi. Es gribeju iemacit sapnot, bet “izredzes satikt labu dzivesbiedru ir parak mazas, lai lautos ?adam mulkibam”. – vina atkartoja mates vardus. Irisa atcerejas Ardanas izradi un ?ausminajas par velmi aizenot savas ieverojamas prasmes.

– Ka likums, “labie viri” dodas uz netiklibas un izvirtibas majam. Tomer ?o vietu biezi vien viegli aizmirst. Mirela nobolija acis. "Bet biezak jus tur sastopaties ar izcilam un gudram damam."

– Kad tev bija laiks? Un vina par to pat neteica ne varda. Saukta ari par draudzeni. – princese bija sa?utusi.

Sa?utis, atbildot uz smiekligajam apsudzibam, Mirela bija gatava tie?i tagad doties unikala piedzivojuma un jautaja, vai Ardana ir gatava viniem pievienoties. Savadi, bet kurators Batizs veicinaja vinu cie?o iepazi?anos.

Nebija palicis daudz laika, lidz pirmkursnieki iepazistinaja ar jauniem priek?metiem un attiecigi iepazina jauno meistaru, tapec tika nolemts vinus sadalit nelielas grupas pa septiniem lidz astoniem cilvekiem un katram pie?kirt atsevi?ku temu. Skoleniem pa?iem bija jasadala pienakumi, jaatrod informacija un japrezente visiem parejiem atsevi?kas nodarbibas. Katrai temai tika atveleta atsevi?ka diena, tapec uzsta?anas laikam nebija nekadu ierobezojumu. Tam vajadzeja but vinu parbaudes uzdevumam.

– Iesaku saprasties ar visiem sava grupa un darba laika nelikt citiem neerti. ?aja laika jus esat brivs no nodarbibam. Ertibas labad katrai grupai atveleju atsevi?kas telpas, uz kuram bija noraditi dalibnieki uz durvim. ?odien jus varat apspriest visus jautajumus un iet katrs savu celu. Beigsim ?eit.

Beidzot pedejas divas nedelas, ko studenti pavadija bezceriga garlaiciba, tika at?kaidita ar ko jaunu. Neviens nesaprata, kapec ?is nodarbibas bija vajadzigas. Diez vai kads nebija majmacibas. Ja puki kaut nedaudz intereseja klausities vairakas virie?a macitas disciplinas, tad visi parejie jau traki aiz garlaicibas. Kurators Batizs neizjauca kompaniju, kas bija izveidojusies ap pukiem, bet tomer ieklava vel vienu dalibnieku.

Sezot pie apala galda, Irisa veroja, ka visi ienem vietas, un meginaja atcereties kadas baumas par Ardanas gimeni. Vinai nebija informacijas par izciliem vinas gimenes nopelniem. Tapat ka daudzas citas meitenes, Ardana ?kita parasta, tacu pec vinu personigas sarunas vinu un Mirelu vairs neuztvera ka ienaidniekus, tacu neviens vinam ari neuzspieda ka draugus. Visi mierigi sadzivoja. Pec princeses noverojumiem, Ardanai izdevas klut par autoritati citu acis, un vini nesteidzas atklati konfliktet. Interesanti, neparasti, pareizi…

– Kada ir musu tema? – El jautaja.

– Jaizvelas pasakums, kas atspogulo tradiciju vai kulturu aizgu?anu no citam tautam.

Ardana ieteica panemt kaut ko no puku un cilveku vestures, kam visi piekrita, un Zars ieteica pirmo, kas vinam ienaca prata – legendu par naves dieva masu, kura vinu gaza.

"Es varu jums pastastit, ko mes zinam par ?o bezprecedenta gadijumu." – Serams teica.

Naves dievs Arns bija neiedomajami cietsirdigs un varens. Pec tam, kad vina masa radija specigus un gudrus pukus, vin? uzzinaja, ka Sevada valda nevaldama skaudiba un nepatika. Arns nespeja samierinaties ar to, ka specigas butnes vinu nepieludz. Vin? nolema atbrivot uz tiem savas dievi?kas dusmas, tacu nespeja notureties pie sava speka. Debess debesis triceja, pasaule sa?kelas, un postijumi nonaca ne tikai pukus, bet ari visas radibas. Sevada raudaja tik izmisigi, ka vinas asaras pamanija pats Aruns, kur? iepriek? tas bija pametis. Tad vin? paradijas un nolema sniegt palidzigu roku naves dievietei, tacu vin? pazaudeja galvu no Sevadas un nezinaja, ka dzivot bez vinas. Arns apvainojas, ka vina vinu iemainija pret kadu citu. Tad vin? atstaja ?o pasauli, panemot lidzi savas dusmas. Aruns palika pie savas milotas, un vini joprojam ta dzivo, mus verojot.

– Puki sakotneji pieludza dievieti? – Irisa jautaja.

– Ja. No pa?a sakuma mums bija viena dieviete, bet pec tam, kad Sevada un Aruns mums atsutija Lielo puki, mes sakam pielugt abas. – Serams atbildeja. Pec rakna?anas vinas galva princese nolema, ka vin? domaja puka imperatoru.

Ardana nolema piedavat savas spejas, lai rosinatu sapnus, bet diemzel vina nevareja atveidot skanas efektu, tapec vinai bija vajadzigas istas balsis. Kamer visi par to domaja, Mirela paspeja izplapat, ka vina varis dziras, lai saglabatu speku. Viniem atlika tikai izveleties aktieru telus.

"Es jau zinu, kas bus skaista naves dieviete." – ragana deva majienu, uzmetot skatienu draudzenei.

– Eh, es gribeju but dzives dievs. Tas butu romantiski. Darens skumji noputas.

"Vel viens vards, un jus iepazisities ar pa?u navi." – ragana vinu drumi bridinaja.

"Labi, mana bezsirdiga dieviete." – Vin? teica, nolaizot skumjas acis pret gridu, lai gan vina svetlaimigais smaids runaja pats par sevi.

– Jaapkopo vairak informacijas un jasastada scenarijs, tacu visam vajadzetu iet labi. Vienkar?i sadalisim lomas. Mums vajag tris, vai ne? – El jautaja, bet Serams pamaja ar galvu.

– Sevada, Arns un Aruns. Kur? vel? – Mirels jautaja, izdzirdot atbildi, ka bez dieviem vajadzigs ari Lielais pukis. Visi domaja, ko tie?i vin? darija.

“Dievi nevareja mus tie?i ietekmet un vareja tikai noverot un kontrolet apkart notieko?o. Ar to nepietika, lai atjaunotu patiesu mieru. Tapec Lielais pukis kluva par starpnieku starp cilvekiem un dieviem. Mes zinam tikai to, parejais ir noslepuma tits, un daudzi veletos no pirmavotiem uzzinat, kas isti notika, bet diemzel tas nav iespejams.

Ta sakas vinu neaizmirstamie meginajumi. Zar kluva par naves dievu, Elsu kluva par Arunu. Serams sanema Liela puka godu. Kur? varetu par to ?aubities?

– Meginiet iejusties ritma. Es nevaru visam izsekot un joprojam pielagoties jums. Man jakontrole visi parejie procesi. Tapec, ludzu, meginiet ierasties laika. – Ardana bija nedaudz nokaitinata, visi jau bija noguru?i no neskaitamajiem meginajumiem visu padarit perfektu, ka katrs sava galva iedomajies.

Diemzel meginajumu laika nemitigi radas kadas problemas, un, ja sakuma bija kluda viena vieta, un vini to izlaboja, tad radas cita, pavisam cita vieta, kas iepriek? ?kita nevainojama. Ta rezultata Mirela un Ardana viens pec otra saka zaudet pacietibu, un ragana sedeja, smagi nopu?oties un klusi skatijas ara pa logu. Vina aktivi sacereja lastus.

Biroja plosijas maksliga tumsa, un tikai magija to izkliedeja, izgaismojot improvizeto skatuvi. Visi ar apbrinu veroja risinamo dramu. Balsis lieliski sapluda, un Ardanas burviba bija lieliska. Parejie bija atbildigi par publikas taustes sajutam. Meginajumi nebija velti.

Luk, skaista Sevada smaidot vero savus sparnotos radijumus. Pec tam visi redz, ka Arns zaude kontroli un neapmierinatibu. Spriedze aug. Visas dzivas butnes vareja piedzivot raditaja speku. Ka vinu par savu ricibu parnem rugtums un kauns, bet vin? pie visa vaino masu. Aruns, kur? reage uz Sevadas izmisuma asaram, brala izraidi?anu un vinu kopigo radi?anu – Lielo puki, kur? nolaizas uz zemes un klust par savienojo?o saiti.

Sekoja perkona aplausi, un vini jutas lepni un beidzot vareja izelpot – vinu cie?anas oficiali bija beigu?as. Batizs pat atrada spekus visus uzslavet un teica, ka skoleni paveica labu darbu.

"Jusu miksturas patie?am dara brinumus." Paldies. – Ardana pateicas raganai.

– Meitenes, varbut varam kaut kur pasedet un svinigi nosvinet savu pirmo uzvaru? – Irisa ierosinaja.

– Kapec jusu planos nav ieklauti zeni? Darens sudzejas.

– Meitenes, plani mainas. Iesim meklet pui?us ?im vakaram. – Mirels iejaucas.

– ES jokoju. Protams, jus velaties but viens. Mes netraucesim un nesabojasim jusu meitenu tik?anas. Sarikosim savu vakaru, vai ne? – Vin? skabi uzsmaidija savam bralim Elam un Zaram, stavot mazliet mala.

– Nedaudz velak dosimies meklejumos, tagad tie ies pec slikta scenarija. Ejam. Mirelle cuksteja meitenem, uztverot Darena neapmierinato skatienu, kuru vina tomer pilniba ignoreja.

Galdini cetriem, jauks interjers, atverta koka terase otraja stava – konditoreja bija majiga un svaiga. Ardana ieteica doties ?eit, un meitenes neatrada iemeslu atteikties. ?i iestade, kas atverta pavisam nesen, jau ir kluvusi slavena daudzu cilveku vidu. Deserti ?eit bija katrai gaumei un, pats galvenais, par pienemamu cenu un, visticamak, bija paredzeti vidus?kirai, nevis vietejas aristokratijas virsotnem. Ilgtermina tas, iespejams, varetu atbalstit jaunu uznemejdarbibu. Salidzino?i grutak ir iepriecinat izveligo eliti, kas viegli pariet uz kaut ko jaunu, neka cilvekiem, kuri piekeras noteiktiem sikumiem, piemeram, pieklajigs un smaidigs viesmilis, skaista vide, erta atra?anas vieta, desertu gar?a dazkart nespeleja. galveno lomu, bet ?eit vin? bija pari visam uzslavam.

Edienkarte bija daudz dazadu vienumu, kas lika meitenu acim aizrauties. Sakuma vini nolema izveleties smalkas putu kukas ar dazadiem pildijumiem, kas parklatas ar veluru un dekoretas ar svaigam ogam, rivetu balto ?okoladi un iglis lapam. Apbrinojamo biskvita gar?u spilgti papildinaja ogu skabums. Taja pa?a laika meitenes izbaudija sarunu un dzera parakstu vasaras teju.

– Meitenes izradija savus milulus, vinas bija tik milas. Es ari gribu pukainu. – Ardana sudzejas.

“Ar viniem ir daudz ne tikai priecigu brizu. Jums bus jatiek gala ar vina navi, un, ja vin? pek?ni saslims, vin? nevares pateikt, kas tie?i ar vinu notiek, un jus lenam traksi no raizem. Tos nav iespejams salidzinat ar berniem. Ar ?iem “pukainiem” ir daudz grutak.

"Vai jus domajat, ka ir vieglak tikt gala ar bernu?" – Ardana brinijas.

– Tatad jus neesat meginajis sajaukt ar jaundzimu?o kakenu. – Mirela vinu nosodija. – Viss ir aptuveni vienads, tikai isaka muza del atrak. Pazistamie dzivo tik ilgi, cik vinu saimnieks, bet tas diemzel neattiecas uz parastajiem dzivniekiem.

– Tas viss, pietiek! Jus tikai dodat vinai iemeslu nevajadzigam raizem un raizem. Cilveki netic, kamer tas ar viniem nenotiek. ?i ir aksioma. – Irisa teica, uz ko Mirelle tikai nobolija acis, izmeginot kadu gabalinu no jaunas kukas.

Ardana nolema mainit temu, jautajot, vai meitenes doma, ka nevares satikt vecakos skolenus, pirms tie tiks sakartoti. Mirelle paraustija plecus un aicinaja vinu doties pie viniem, ja vina to tik loti velas. Ragana nemaz nesaskatija problemu. Irisa nevareja iedomaties, ka vinas draugs varetu ko tadu piedavat kadam citam, nevis vinai. Sirdi meginaja iekost neliela greizsirdiba, tacu vairak prieceja labas parmainas milota dzive. Ardana ?oketa pamaja ar rokam, baidoties, ka vini varetu tikt piekerti un pastastitu saviem vecakiem, tapec vina meginaja mainit temu un jautaja, kapec vini iestajas akademija.

"Tevs mums deva ?o iespeju." "Irisa pat nemeloja, jo karalis patie?am atlava vinai to darit."

– Bet vini mani piespieda. Es gribeju iet pavisam citu celu un atrast labu sapnu meistaru, bet mamma pat neklausijas. Vina teica, ka es tur neatradi?u piemerotu dzivesbiedru, bet man bija japilda savi pienakumi.

– Kartigi viri, ka likums, atrodami midzenos. – Mirelle sarkastiski sacija. – Bet tur ir ari apburo?as damas.

– Kad tev bija laiks? Ko tu tur vispar aizmirsi? Un ka ar mani? – princese apvainojas, kamer Ardana apalam acim paskatijas uz piedzivojumu mekletaju.

– Kapec visi ?ie jautajumi? Mes varam doties tur tagad. – vina parliecino?i sacija, pieceloties.

7. nodala

Cherry Marsala Elysium

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом