Un vin? vinai atbildeja:
"Ja, ja, ja, jums ir labak," un atkal noruca.
Kapitolija nekliedza un neradija skandalu. Likas, ka visa lieta pek?ni tika atri iesaldeta. Vina pagriezas stivam kajam un aizgaja, pat nepuloties atgriezties aktu zale pec mantas. Vinai vairs nebija vienalga, kas notiks talak. Sakuma vina gaja lenam, pamazam uznemot atrumu, un, iznakusi uz lievena, kur druzmejas absolventi, vina skreja. Vina dzirdeja svilpo?anu un dum?anu aizmugure, vina skreja, neizcelot celu, neredzot neko sev priek?a asaru del, kas aizmigloja vinas acis. Vina neko nedzirdeja par sirds pukste?anu galva. Kad vina pieskreja pie ieejas, aiz muguras vina dzirdeja Gleba balsi, kas vinu sauca. Vina paatrinaja skrejienu, uzlidoja uz gridas un atvera durvis. Mamma jau guleja, un tetis vel nebija atgriezies no savas skolas, kur ari ?odien notika izlaidums. Kapitolija tikko bija paspejusi aizslegt durvis ar visam sledzenem, kad atskaneja klauve?ana un Gleba balss ludza tas atvert. Vina aizgaja uz savu istabu, tur iesledzas, bet pec paris minutem, no trok?na pamodinata, ienaca halata ietita mamma, kura neko nesaprata, kas notiek.
– Kapenka, kas noticis, kapec tu raudi? Vai jums bija cina ar Glebu? Un kapec vin? klauve pie musu durvim un ludz tas atvert? Kas notiek?
Sakuma meitene nevelejas neko atbildet, bet tad vina paskatijas uz mati un ledus mierigi atbildeja:
– Glebs mani piekrapa ar Ninu, manu draugu. Musu starpa viss ir beidzies.
Mamma noelsas un iegrima kresla blakus rakstamgaldam.
– Ka tu mainiji? “Vina neticeja tam, ko tikko dzirdeja no savas meitas.
– Ka virietis krapj ar sievieti. Es redzeju vinus sporta zale uz paklajiniem. Vini bija tik loti aizravu?ies ar to, ko vini darija, ka pat nepamanija, ka es ienaku. Kaut kas tamlidzigs.
Kapitolina gribeja kliegt, iziet gaiteni, atvert durvis, sist Glebam, bet vina pati bija parsteigta, cik gludi un mierigi skan vinas balss. Ledus, tikai ledus ap vinu, vinas dvesele, vinas sirdi. Ciets iepakojuma ledus.
– Tapec, mamin, nevar but kazu. Tagad, ludzu, es gribu atpusties.
Nenovilkusi eleganto kleitu, vina apgulas gulta, pagrieza seju pret sienu, saritinajas un apklusa.
Anna Ivanovna sedeja uz kresla un nespeja noticet tam, ko tikko bija dzirdejusi no savas meitas. Vai Glebs to varetu izdarit? Vai vin? neatzina, ka mil vinu meitu un ludza vinu piekri?anu appreceties pec skolas? Un Nina? Ka vina vareja to nodarit savam draugam? Kapitolija vinai tik loti uzticejas, un vina vinu nodeva? Mamma aizsedza muti ar roku, lai nekliedz. Vina kadu laiku pasedeja meitas istaba, tad izgaja koridora. Atkal pieklauveja pie durvim. Vina to atvera, Glebs staveja aiz sliek?na. Vina izskats bija nedaudz nomakts, nobruzats, vin? zemu nolieca galvu ta, ka vina seja pat nebija redzama.
– Ko tu gribi? – Anna Ivanovna bargi jautaja.
"Es gribu runat ar Kapitolinu," vina balss izklausijas blavi.
–Par ko tu gribi ar vinu runat?
– Es jutos loti vainigs pret vinu. "Es ludzu, laujiet man runat ar Kapenku, es gribu vinai lugt piedo?anu," vina balsi bija dzirdamas ?nukstas.
– Kapec tev to vajag? “Mamma staveja un ar graujo?u skatienu skatijas uz puisi, kuru vina lidz tai dienai cienija, mileja ka topo?o znotu un ticeja, ka meita ar vinu bus laimiga.
– Es milu Kapenku, es nevaru dzivot bez vinas. Es vienkar?i zaudeju savaldibu… Es nezinu, ka izskaidrot, tas bija ta, it ka aptumsums butu par mani…
"Un tapec jus izdrazijat vinas labako draudzeni?" – Anna Ivanovna vinu partrauca ledaina toni. – Vai tu doma, ka mana meita tev pec ?i piedos? Labak aizej un nelauj man tevi vairs ?eit redzet.
Vina aizvera durvis vina priek?a un atgriezas no istabas pie meitas.
– Vin? naca? – Neapgriezusies, jautaja Kapitolija.
– Ja. "Es gribeju ar jums runat, lugt piedo?anu," mana mate atbildeja klusi, bet stingri.
"Es dzirdeju," atkal atskaneja bezjutiga balss. – Es negribu vinu redzet. Nelaidiet vinu iek?a, ja vin? naks velreiz.
"Es ari bridina?u savu tevu, lai vin? nelaiz vinu iek?a."
"Labi," it ka izelpotu.
– Varbut vajag kaut ko, uzvarit teju?
– Ne, tev neko nevajag. Es vienkar?i gribu but viena. Piedod, atstaj mani.
Mamma pamaja ar galvu, sapratusi, ka meita joprojam neredz, pagriezas un aizgaja.
Kad mans tevs atgriezas majas un Anna Ivanovna vinam visu izstastija, vin? gribeja doties majas uz Glebu, bet mate vinu attureja.
– Nevajag, Maksim. Nejaucieties ar vinu. Tikai nelaujiet vinam nakt pie mums, ja vin? atnaks.
5. nodala.
Kapitolija divas dienas necelas no gultas un guleja sava elegantaja kleita, negriezoties. Glebs atkal meginaja ar vinu runat. Vina dzirdeja vinu no ielas kliedzam, lai vina vinam piedod, ka vin? vinu mil vairak neka pati dzive.
"Vairak par dzivi," vina rugti pasmaidija, "un vin? devas izdrat manu draugu."
Kadu dienu vina tevs neiztureja, iznaca pie savas ieejas, iesita vinam pa seju un tad novilka leja no kapnem, izmeta uz ielas, uzmeta uz ietves, uz kuras Glebs paspeja. uzrakstiet, ka vin? ludza piedo?anu un mileja vinu.
?is zinas milziga atruma izplatijas pa visu pilsetu. Tas tika parstastits, izdomats, sagrozits, izpu?kots un izplatits arvien talak. Gleba vecaki ieradas vinu maja, lai panaktu mieru, bet Maksims Petrovics viniem pat neatvera durvis.
Tre?aja diena vinu majas ieradas Maksima Petrovica masica Olimpiada Afanasjevna, kura dzivoja regionala pilseta. Vina reti ieradas dzimtaja pilseta, jo attiecibas ar radiniekiem bija diezgan saspringtas vinas nesamierinama rakstura del. Lidz ar vinas paradi?anos dzive dzivokli kluva nedaudz dzivaka. Vina klausijas Annu un Maksimu un pec tam devas uz Kapitolinu.
– Tatad, skaistule, beidz te plest asaru juru. Atcerieties, ka neviens virietis nav musu asaru verts. Esiet pateicigs, ka vin? paradija ?o savu pusi tagad, nevis tad, kad jus jau butu dzivoju?i kopa un dzemdeju?i bernus.
Vina piespieda Kapitolinu savilkties, ieiet du?a un normali est. Vina nepienema nekadus iebildumus un pieprasija, lai Kapitolija tiek atgriezta normala stavokli. Tante palika pa nakti vinu dzivokli, lai gan grasijas doties pie masas. Viniem bija diezgan sarezgitas attiecibas ar Maksimu, tacu ?is notikums vinus satuvinaja. Dienu velak, kad saruna tika slegtas visas nepatikamas temas, Olimpiade ieteica:
– Mani dargie, es ierosinu aizvest musu Kapocku uz manu pilsetu. Tur vina ieies sava filologijas nodala un bus mana uzraudziba, prom no ?i morala briesmona. Un vina netiks spiesta ?ajas netirajas kopmitnes, kur vinai netiks dotas macibu gramatas, ko mierigi lasit. ?eit nav jegas but skabam, vini tik un ta nedos vinai garam, vini apspriedis vinu visos sturos. Un iedomajieties, ka musu meitenei ar ?o padauzito draugu naksies tikties biezi. Es tam nepiekristu.
Pec desmit minu?u diskusijam tika pienemts vienbalsigs lemums, ka olimpiade bija pareiza. Vecaki saka vakt Kapitolinu. Mamma slepus raudaja, tevs staigaja drumi. Tikai viena meitene bija ka ledus gabals. Seja nav nevienas emocijas, neviena skala varda.
Jau sezot autobusa, kas veda Kapitolinu un vinas tanti uz regionalo pilsetu, vina atlavas atpusties, visu pardomat, pienemt ar vinu notiku?o, atvadities no roza brillem, meginat aizmirst par nodevibu.
“Neuzdro?inies tagad raudat,” tante vinai sacija, kad vini izgaja izstiept kajas starpstacija. – Nevienam nevajadzetu redzet tavas asaras. Mes naksim majas, un jus tur raudat. Bet ne vairak ka vienu dienu. Es saprotu, ka jums ir jaizsauc savas sapes. Es uzskatu, ka jusu skaistaka sajuta – jusu pirma milestiba – tika netira midita smalkos puteklos. Tas ir tikai pirmais trieciens tava dzive, bus ari citi. Tapec esi tam visam pari, esi stipraks, nevienam neradi, kas notiek tava dvesele un ka tev sap sirds un plist gabalos. Pirmkart, tas nevienu neinterese, otrkart, dazi vienkar?i gaidis, kad jus saluzisit, un, tre?kart, tas vienkar?i nav estetiski patikami. Nu, iedomajies, tu tur sedi ar sarkanu pietuku?u degunu, tev ari acis ir sarkanas, ka vampiram, un tu ari skrien punki, uhh, bez estetikas. Ta vieta paradiet viniem visu savu skaisto seju, aukstu, piemeram, Sniega karaliene. Lai vini griez zobus naida un skaudiba.
Un Kapitolija uz visiem laikiem atcerejas vinas vardus. Cik manai tantei bija taisniba.
***
Olympiada Afanasyevna dzivoja viena divistabu dzivokli. Vinas virs nomira pirms divpadsmit gadiem. Vienigais dels Ignats, divus gadus vecaks par Kapitolinu, mati pameta ar skandalu, tiklidz bija beidzis skolu. Vin? uzauga ka gribo?s puisis, “briva personiba”, kur? uzskatija, ka visi vinam ir parada, ka vini vinu nesaprot un nelava realizet sevi. Cik daudz Olimpiade meginaja spriest ar savu delu, bet bez virie?a rokas vin? vienkar?i parvertas par pardro?u, kaprizu cilveku, ar grutibam pabeidza skolu un atteicas turpinat iestaties universitate.
Gada, kad mans dels pabeidza skolu, Olimpiadei veselibas apsverumu del bija japamet un jaiet pensija, sanemot invaliditati. Ignats to nenema vera, pieprasot, lai vin? turpina vinu atbalstit, pirkt modernas lietas, jaunus sikrikus. Katru reizi vina lugumi beidzas ar skandaliem un draudiem pamest majas. Apmeram pec gada vin? velu vakara parnaca majas un teica matei, ka rit ar draugiem dosies uz darbu. Kad Olimpija saka vinam jautat sikaku informaciju, vin? vienkar?i kliedza uz savu mati un teica, ka vina dzivei nevajadzetu vinu uztraukties, tapec vin? negrasijas vinai stastit, kurp dodas.
Veselu gadu no vina nebija nekadu zinu, vin? neatbildeja uz vinas zvaniem un zinam. Bet tad vin? vinai nosutija zinu, ka viss ir kartiba, un ludza vinu netraucet. Un menesi velak vin? atbildeja uz vinas daudzajam zinam, ka negrasas atgriezties majas, vinu nemaz neinterese mates lietas un vinas veseliba. Tapec, kad vina ieradas dzimtaja pilseta un uzzinaja par Kapitolijas nepatik?anam, vina nolema uzaicinat vinu parcelties pie vinas.
***
Kamer vini brauca autobusa, vina skatijas uz meiteni un brinijas, ka tadu meiteni var apkrapt. Ka vina velejas, lai vinai butu tada meita, nevis tads cilveks ka Ignats, kur? nemaz nenoverteja to, ko vecaki vina laba izdarija. Visticamak, vini ir vainigi, ka vini vinu izlutinaja, cen?oties dot savam delam labako un neiemacija vinam vienkar?u cienu pret vecakiem. Vina centisies palidzet Kapitolijai, kamer vinai bus speks. Olimpiade lieliski saprata, ka ar savu veselibu vina neiztures ilgi, arsti solija ne vairak ka cetrus lidz piecus gadus. Kamer vinai bus laiks, vina atbalstis meiteni.
Vina redzeja, ka Kapitolija knapi aiztur asaras, tapec nakamaja pietura vina vienkar?i pateica, kas vinai sirdi, un meitene vinu saprata. Vina redzeja, ka Kapitolija savelk kopa un kaut ko izlemj pati. Kad vini parkapa vinas dzivokla slieksni, Kapitolija areji bija pilnigi mieriga, pat atrada speku smaidit. Jau vakara pie tejas meitene, neko neslepdama, izstastija tantei visu, kas ar vinu noticis. Olimpija redzeja, ka vina pardzivo ?os notikumus, bet tas bija tikai par labu, to visu izrunajot skali, vina tika atbrivota no sapem, kas vinu plosija. Vina bija parsteigta par ?o meiteni, pec izskata tik trauslu, bet ar tadu dzives kodolu, ko varetu apskaust.
Vini iemileja ?o veidu, ka vakaros pie tejas nesteidzigi sarunaties, daloties savas domas, bazas un bailes. Pateicoties ?adam atbalstam, Kapitolija atri speja savest kopa, bez iznicino?am sapem atcerejas savus skolas gadus un uzklausija jaunakas zinas no mates, kura vinai biezi zvanija. Vina uzzinaja no savas mates, ka Gleba vecaki vairakas reizes meginaja nodibinat ar viniem attiecibas, biezi sauca mati uz savu biroju, lai aprunatos. Pats Glebs ari ieradas pie vinas vecakiem un ludza piedo?anu, bet tevs ar vinu pat nerunaja. Tad Gleba vecaki nosutija vinu macities par jurnieku prom no savas pilsetas. Nina centas pieverst Gleba uzmanibu, darija visu iespejamo, tostarp ?antazu, lai vinu apprecetu ar sevi. Bet vin? nekad nepaklavas vinas provokacijam. Tagad Nina staiga pa pilsetu un izplata tenkas par Glebu un Kapitolinu.
Meitene klausijas visas ?is zinas un brinijas, kapec vinas draugs, ar kuru vina bija tuvi kop? pirmas klases, to izdarija ar vinu. Galu gala vini nekad nav strideju?ies viens ar otru, vina nekad nav izdarijusi neko sliktu Ninai. Draudzene pat nekad nav pielavusi, ka vinai patik Glebs. Ja vina to butu kaut reizi pieminejusi, vina nekad nebutu atbildejusi uz pui?a sasniegumiem. Kapec vina to dara ar vinu? Tik loti sap dabut nazi mugura no tuvakajiem cilvekiem.
Tante to skaidroja ar parastu skaudibu, melnu un launu, ka Kapitolijai ta paveicas, ka redzamakais puisis vinu miles, bet nepieversa draudzenei uzmanibu. Tapec vina bija dusmiga, meginot vinus no?kirt, ne velti vina pastavigi apmeloja Glebu. Bet, kad tas neizdevas, vina izmantoja situaciju izlaiduma un ievilka puisi sava tikla. Bet tomer tas vinai nenesa laimi, Glebs nekluva par vinas viru.
Kapitolija labi atcerejas Olimpijas tantes vardus.
– Zini, Kapocka, viss, kas notika ar tevi un Glebu, nav noticis velti. Pats liktenis tevi atnema ?im virietim, paradot, uz ko vin? ir spejigs pat tad, kad vinam nebija tiesibu uz tevi. Iedomajieties, ja jus apprecejaties, vin? paveleja un pek?ni kaut kas vinam neatbilst vai vin? vienkar?i zaudeja interesi par jums? Vin? nolema, ka jau ir panacis savu celu un tu nekur nebrauksi, tu visu izturesi. Un vai jus domajat, ka vin? varetu apstaties un atteikties no do?anas "pa kreisi"? Nekad. Vin? kopa ar jums nemekletu veidus, ka atrisinat problemu, bet gan izietu ara, lai apmierinatu savas vajadzibas. Jums japateicas liktenim, ka tas notika ?ada veida. Ticiet man, katrs no viniem sanems savu. Un nevajag aizvert sirdi, tu atradisi savu virieti, kur? tevi sasildis, kur? miles tevi vienu, kuram tu busi visa pasaule. Un pat ja jus stridaties, vina neskries meklet mierinajumu pie kadas citas sievietes. Vin? daris visu, lai jus varetu runat un izdomat visas savas problemas, vin? nekad nepardos un nenodos.
Tante daudz stastija par savas lielas gimenes vesturi, kur gimenes vertibas vienmer bija pirmaja vieta. Ar lielu cienu vina atcerejas savu viru, kuram, tapat ka Kapitolijas tevam, nepatika jutu izradi?ana, tacu vina zinaja, ka vin? vinu mil, aiz vina bija ka aiz akmens sienas.
Un dazreiz vinu sarunas skara “to pa?u” temu. Un atkal tante parsteidza Kapitolinu ar saviem uzskatiem un notieko?a vertejumu.
– Tagad laiks ir tads, ka visi mekle savu laimi gulta, mainot nejau?us partnerus ka cimdus, un tad lepojas ar to, ka izdrazija nakamo kandidatu. Dazi pat liek likmes uz to, kuram bus vairak milako. Neviens pat nedoma par dveseli, vienkar?am cilveku attiecibam. Un saukt ?adus cilvekus par “milotajiem” ir kaut ka nepareizi. “Milakais” celies no varda “milestiba”, tacu viniem tas pat nav tuvu tam. Vairak ka parasts suds.
Musu laika bija nepienemami, ka intima dzive bija pla?i atverta. Svetais vakars starp viru un sievu notika aiz slegtam durvim un nebija ierasts apspriest intimas detalas. Tas ir atkarigs no viniem, ka vini velas but kopa, kam vini dod priek?roku. Lai vini vismaz kaili uz galvas stav, ja viniem ta patik. Un tagad viss ir skaidri redzams, daudzi ievieto savus intimos selfijus interneta un uzskata to gandriz par sasniegumu, lieloties, ka gandriz viss planetas virie?u vai sievie?u populacija ir bijusi vinu gulta. Tada dzive vairak atgadina parastu atkritumu izgaztuvi, kur vini izlej visus savus netikumus un lepojas ar to, ja kadam patik vinu video.
Un es nesaprotu virie?us, kuri, atlasot kandidatus savam dzimumloceklim, mekle sev uzticamu draudzeni, piemeram, pielaikojot jaunu jaku – ne, ?i man neder un ?i, pienemsim nakamo. Tacu sievietes ar to ir apmierinatas, vinas ar prieku piekrit islaicigam attiecibam, rekinoties ar kaut ko vairak, nesaprot, ka, atdodot sevi pirmajam satiktajam, sanems atbilsto?as attiecibas ar sevi. Man ?is sievietes ir ka konfektes, ko bars suc, un dazas pat atgadina publisku atkritumu izgaztuvi, kur visiem un visiem ir slinkums izgazt spermu. Sakiet man, par kadu lojalitati vini var runat musu laikos? Un nez kapec visi virie?i velas dabut par sievu tiru, nevainigu meiteni, bet draz visu, kas kustas. Un, ja viniem nepatik ta, kura savas jaunibas un naivuma del, kura uzskatija, ka ir kadam kluvusi par vienigo un miloto, pirms kazam atdeva savu nevainibu, vini vinu nezeligi izmet ka lietotu prezervativu. ? Ka vinai dzivot talak, vai vina tices kaut kam gai?am vai saluzis?
– Varbut nemaz nav tik slikti? Ir vientulas sievietes, piemeram, atraitnes, kuras velas vienkar?us priekus un kuram nav ceribu appreceties, tapec piekrit ?adam islaicigam tik?anas reizem? – Es meginaju saprast tantes Kapitolijas vardus.
"Es nezinu, Kapitolina," tante noputas. – Kad nomira mans virs un es paliku viena ar mazo delinu, es nesteidzos meklet virieti, atrast “vienkar?us” priekus, ka tu saki, vai atrast bernam tevu. Es nekad nevareju redzet sevi blakus citam virietim. Es nevareju iedomaties kada cita rokas uz mana kermena. Es mileju un joprojam milu savu viru. Un man nevajag nevienu citu. Un ari atbildiet uz ?o vienkar?o jautajumu. Iedomajieties, ka ?ada sieviete satiek virieti, meklejot islaicigu laimi. Vina zina, ka vin? ir precejies un netaisas ?kirties, ka vin? ar vinu nodod gimeni un joprojam ir gatavs ar vinu melot? Vai vinai nekas netrauce? Iegut dalu savas laimes uz cita asaru rekina? Un ka tad ?ie virie?i atgriezas majas pie savas gimenes un apskauj savu sievu, budami kopa ar citu, un saka, cik loti vini vinu mil? Vai ta nav nodeviba? Ja sieva to uzzina? Iedomajieties, ka vina jutisies. Ta ir kaut kada morala deformacija, netiriba.
Un par priekiem es gribu jautat, kapec tagad visi doma, ka sekss ir vissvarigakais cilveka dzive? Nemsim, piemeram, parus, kur kads no laulatajiem kadu iemeslu del nevar izpildit laulibas pienakumu. Ja, pat nem tos pa?us vecos cilvekus. Bet vini mil viens otru, rupejas par gimeni, lolo katru kopa ar miloto pavadito minuti, ir gatavi sniegt prieku un ir laimigi. Vai vini ir mazak laimigi bez seksa? Vai ari ?eit ir jautajums: vai nav iespejams gut pozitivas emocijas, darot to, kas jums patik? Nu, piemeram, glezno bildes, iz?uj, ?uj, celo, raksti dzeju, gatavo gardus edienus, komunice ar draugiem, iemacies ko jaunu. Ja cilveks atrod kaut ko tadu, kas vinam sagada prieku, tad vin? sanem tadu pa?u ekstazi, kas ir lidzvertiga seksam.
***
Olimpiade loti lepojas ar Kapitolinu, kura pati iestajas filologijas nodala un lieliski macijas. Vina jau bija atguvusies no nodevibas un tagad tante vareja redzet vinas smaido?o seju.
– Nu, mila, tu smaidi! – teica tante. – Es esmu tik priecigs par tevi. Es ticu, ka tev viss bus labi. Nepieversiet uzmanibu visam meitenem, kas runa jums aiz muguras. Tie?i sava vajprata un personigas dzives trukuma del vini priecajas, ka viniem ir kads attaisnojums, lai iebaztu savu netiro degunu kada cita likteni. Ejiet savu celu, rikojieties saskana ar savu ticibu.
Tanti satrauca tikai viena lieta, ka vinai bija atlicis tik maz laika dzivot un nebutu laika redzet savu miluli kazu kleita.
6. nodala.
Kapitolija loti velejas brivdienas doties pie vecakiem, tacu katru reizi celojumu atlika.
– Ja es satik?u Ninu vai Glebu? – vina jautaja tantei. – Ka es varu skatities viniem acis? Man ir kauns.
– Mana meitene, viniem butu jakaunas par savu ricibu, par savu nodevibu. Jus zinat, ka bus loti labi, ja jus vinus satiksit. Tu nevaresi dzivot talak, kamer neatlaidisi ?os notikumus no sevis uz visiem laikiem, tapec tev bez bailem jaskatas tiem acis, jaredz, ka tev bija taisniba un jadodas savas gaitas. Jauna dzive netiek buveta uz veciem pamatiem.
Pec tre?a gada Kapitolija nolema doties pie saviem vecakiem. Vini vinu sagaidija autoosta ar priecigiem smaidiem. Majas mamma klaja svetku galdu. Pat vienmer bargais tevs smaidija ar siltu, lepnu smaidu savai meitai, kad vina stastija par saviem panakumiem macibas.
Vakara pie viniem ieradas Marta, kura sveicinaja Kapitolinu ar izliektu prieku un tudal saka izladet tirgu dzirdetas jaunakas zinas un ari lielities ar savu meitu. Bet tevs vinu vienkar?i aptureja, sakot, ka ?odien viniem ir vel viens iemesls pulceties pie galda.
Marta kluva nomakta un atri devas majas. Un ka vina vel gribeja izradities ?ai majigajai neprecetajai Capai, kura sava stulbuma del palaida garam tadu viru, par savu Viktoriju, kura izaugusi par tik skaistuli, ka pat tagad nevar beigt meklet puikas un pieaugusi. virie?i, un, kad vina pabeigs skolu, vina uzreiz atradis sev cienigu viru, nevis tadu ka dazi.
***
Marta visu laiku greizsirdigi veroja Karpenko gimeni, kas dzivo parak labi, particiba, miera un klusuma. Un vinu meita ir izcila studente, un pirmais skaistais puisis ?aja rajona un apskauzams ligavainis vaja vinu. Un vinai bija jastrada ?aja noladetaja tirgu, lai kaut ka izdzivotu. Ka butu, ja Anna vinai palidzetu, kad vinas virs nomira, ka Kapka pieskatija meitu, kad vina aizbega uz citu randinu, lai atrastu sev viru. Tatad, ja vina varetu aiznemties naudu no Ankas un neatdot, ko vina biezi izmantoja. Un ?i laipna dvesele nekad pat nejautaja, kad Marta atmaksas paradu.
Reizem vina savu pazinu vidu izplatija kadas baumas par ?o gimeni, bet lai Anna neuzzinatu, ka ta ir vina, kas izdomajusi fabulu.
Sieviete redzeja, ka Maksims bija pret vinas sazinu ar sievu, tacu kluseja. Anna, laipna dvesele, vinai ticeja un bija gatava ticet visam, ko vina vinai stastija. Nezinot, kapec, vina gribeja sastridet Annas un Maksima gimeni ar saviem radiniekiem, uzsakot dazadas baumas, tacu tas viss bija bez rezultatiem. Vini joprojam dzivoja draudzigi, satikas, ciemojas viens pie otra. Kad vina ?adas dienas ieradas pie Annas, vina ar skaudibu veroja, ka radinieki komunice, atbalsta un palidz viens otram, kamer vinai nebija pie ka versties. Vina un vinas meita nevienam nav vajadzigas.
Kad vina uzzinaja, ka pats Glebs Pereverzevs, direktores dels, ir pec Kapkas, vinu atkal parnema briesmiga skaudiba – kapec tas viss viniem, bet vinai un vinas meitai ir vienalga? Un, kad Anna vinai lielijas, ka pec skolas beig?anas vinas meita un ?is izskatigais puisis apprecesies, vina kluva pavisam bediga, pat kadu laiku parstaja iet uz vinu maju, kur vienmer ar prieku eda Annas piedavatas vakarinas. Bet negaiditi vina uzzinaja, ka Kapka un Glebs ir sastrideju?ies. Tad vina uzzinaja, ka ?is izskatigais puisis krapis Kapku ar draugu, un vinas dvesele bija tik laimiga, ka vina atkal paris dienas neapmekleja vinus, lai vini neredzetu vinas apmierinato seju.
Vina priecajas, kad Maksims nolaida Glebu leja pa kapnem un Capka kaut kur devas prom. Kazu nebus, vina nolema, un vinas skaudiba par ?o jautajumu nedaudz mazinajas. Lai gan es nesapratu puisi, kur? nepartraukti klauveja pie Karpenko dzivokla sliek?na, cen?oties atrast Kapku. Vai tie?am tur bija tada milestiba? Tad vina uzzinaja, ka ?is Kapkas draugs, ar kuru vin? krapas, meginaja puisi apprecet ar sevi, tacu vinai nekas neizdevas. Pats Glebs tevs sutija macities talu, bet, kad vin? ieradas atvalinajuma pie vecakiem, vin? pastavigi staigaja ap vinu maju.
Anna vinai stastija par pa?u Kapku, ka meita devusies macities, lepojoties ar izcilajam macibam, kas atkal izraisija klusu skaudibu Marfas dvesele. Tikai tagad, kad Kapka pec trim gadiem ieradas pie vecakiem, uzzinaju, ka vina macas filologijas nodala un iet pec diploma. Vina sedeja kopa ar viniem pie galda un atkal nesaprata, kapec ?ai vienkar?ajai, neinteresantajai meitenei ta paveicas. Un vina tik loti gribeja vinai uzsist pa degunu, sakot stastit, cik skaista aug vinas meita un ka vinai ir lieliska nakotne, tacu Maksims vinu partrauca un ludza aiziet. Lai gan vin? to tie?i neteica, Marfa saprata, ka vina ir izdzita no dzivokla. Viss kartiba, vina nelepojas, vina aizies. Vina atradis citu iespeju kaitinat ?os augstpratigos cilvekus.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70727203&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
