Reizem Anna Ivanovna pratoja, vai vini neiet parak talu, audzinot savu meitu, kura uzauga ar roza brillem. Vina tic godigumam un godam, skaistiem darbiem, muzigai un vienigajai milestibai un cer atrast cilveku, kur? miles tikai vinu vienu. Bet patiesiba dzive ir diezgan nezeliga, gandriz katra gimene saskaras ar nodevibu un nodevibu.
Vina nekad nestastis savai meitai, ka vinu pirmaja laulibas gada Maksims nolema vinu atstat citas sievietes del, kura ar visu speku centas atnemt viru no gimenes. Tikai vina vecteva Gavrila Pavlovica, speciga un briesmiga cilveka, iedzimta Kubas kazaka iejauk?anas, kur? lidz pat pedejam dienam savas rokas tureja visu savu radinieku un vinu pecnaceju dzivibas, izglaba vinu gimeni no sabrukuma. Pa?am vectevam bija divi brali un cetras masas, kuri ciltskoku papildinaja ar daudziem pecteciem, kuri izklida pa visu valsti, un ?aja dienvidu pilseta dzivoja paris tantes ar savam gimenem. Tikai pa?am Gavrilai Pavlovicam, kur? bija vecakais dels un pec vecaku naves parnema vinu pienakumus, bija tikai viens dels un viens mazdels. Tie?i vin? pasauca Maksimu pie sevis un paskaidroja, ka, ta ka par sievu izvelejies vienu sievieti, nav jegas vazaties ar citam sievietem. Iepriek? bija jadoma par to, vai vin? mil savu izveleto. Un, ja vin? saprata, ka nemil, tad laujiet vinam saspiest savu "arejo milestibu" dure un mest to suniem. Kad vin? ir uznemies saistibas pret gimeni, vin? neuzdro?inas tas lauzt. Pec kada laika Maksims zaudeja savaldibu un nomierinajas, un, uzzinot, ka Anna gaida bernu, vin? partrauca visus sakarus no saniem. Un kop? ta laika es neesmu skatijies ne uz vienu sievieti. Laika gaita vin? atzinas Annai, ka ir vinai un vectevam pateicigs par to, ka attureja vinu no neuzmaniga sola, un tagad ir laimigs, ka vinam ir speciga gimene.
Vin? redzeja, ka vina “kaisliga milestiba” uzvedas histeriski, pazinojot, ka ?kiras ar vinu, cik daudz sudu vina izleja, izplatot neglitas baumas par Maksimu un Annu, ka ari parstaja slept savus merkantilos nodomus, kuru del vina velejas atnem vinu no gimenes. Maksima gimene pec regiona standartiem bija diezgan turiga, tapec vini gribeja Annu izspiest, ienemt vinas vietu un baudit gimenes labumus, cerot nestradat, pienemt davanas un noligt stradniekus, kas visu daris ap maju. Bet vina pat nenojauta, ka Karpenko gimene sievietes necie? no dikdienam, visi stradaja un saimniekoja patstavigi, bez paligiem.
***
Kad Kapitolija iegaja parejas vecuma no meitenes uz meiteni, vinas vecakiem bija nopietna izglitojo?a saruna ar vinu par pui?u un meitenu attiecibu jautajumu, kuras laika tevs vinai populari skaidroja, ka pirms laulibam tikai tas sievietes, kuram ir kauns, iesaistas. tas” attiecibas runa. Un pirms skolas beig?anas un pec tam mana mate meitai pastavigi ieaudzinaja, ka vinai jadod sava nevainiba tikai savam milotajam viram lauliba. Vina mineja daudzus piemerus par zeniem, kuri sanema “to pa?u” no meitenem un pec tam vinus pameta. Un pati Kapitolija zinaja visus ?os gadijumus. Pilsetina bija parak maza un ?adas zinas izplatijas zibenigi. Meitenes, kuras saka zvanit uz katra stura, vienkar?i bija spiestas pamest pilsetu, jo ?eit vinas diez vai vares atrast viru. Un sarunas aiz muguras nekad neapstasies. Vecmaminu tenkas vajas vienmer un visur. Un ari mana kaiminiene uz kapnes, tante Marfa, kura stradaja vieteja tirgu, pastavigi naca ciemos pie mammas un nesa mammai jaunakas tenkas. Lai gan mate teica, ka vinai nepatik tenkas, vina vienmer uzklausija Marfu un loti dedzigi tas parrunaja ar savu kaiminieni.
***
Marfa Fedorovna dzivoja viena ar savu meitu Viktoriju, kas bija se?us gadus jaunaka par Kapitolinu. Vinas virs stradaja par celtnieku un pilnigi absurdi nomira darba, iekritot buvejamas majas kapnu linija, kad vinu meitai Viktorijai bija divi gadi. Tad mamma atbalstija savu kaiminieni bedas, palidzeja, ka vareja, un tad vini sadraudzejas, un kop? ta laika tante Marfa biezi paradijas vinu dzivokli. Sievietes iegaja virtuve, kur pie tejas apsprieda jaunakas zinas, up un aah. Taja pa?a laika Kapitolinai tika lugts pieskatit tantes Marfas meitu, kura auga ka diezgan kapriza un izlutinata meitene. Vina nekautrejas iet cauri Kapitolijas lietam, vareja kaut ko panemt, neprasot un neatdot, vina nemaz nesaprata, ka ?ada uzvediba ir nepienemama. Biezi man bija jadod Vikai kaut kas, ko vina bija panemusi, lai vina neuznaktu dusmu lekme. Vina bija aizvainota, kad Kapitolija vinai izteica komentarus, un ar asaram acis devas pie mates sudzeties. Kad kaimini devas majas, mate meitai lika but uzmanigakai pret Viktoriju, kura jau auga bez teva un kurai bija nepiecie?ama uzmaniba. Biezi Kapitolina bija spiesta panemt Viku no bernudarza vai doties pastaiga ar meiteni uz ielas, kur vina pilniba nepaklausija un meginaja aizbegt no savas "auklites". Vina biezi darija sikus netirus trikus un vienmer "parcela" savu vainu uz Kapitolinu. Mamma pat negribeja klausities meitas paskaidrojumus, vina tikai aizradija vinu un pieprasija, lai vina to vairs nedaritu. Ar laiku Kapitolija saprata, ka atteikties no nekaunigas kaiminmeitenes pieskati?anas, atrada nodarbes pulcinu zime?anas, dejo?anas veida, kas aiznema visu vinas brivo laiku un majas atgriezas velu, tapec Vikas dienas aprupe vinai tika nonemta. . Bet tomer, kad tante Marfa ieradas pie viniem nedelas nogales, meitene tika nosutita uz Kapitolijas istabu, lai vina netraucetu sarunam.
***
Kapitolijai patika macities, vinai patika visi skolas priek?meti, un vina pati nolema, ka skolotaju meitai nav tiesibu macities slikti. Vina vienmer bija noraizejusies, kad vina sanema “labu” atzimi un meginaja to labot. Klase vini skatijas uz vinu ta, it ka vina butu stulbi un skolotajas meita, un vini nesteidzas draudzeties. Meitenem pedejas klases attistijas loti specifiskas intereses – zeni, par kuriem vini visur un loti labprat apsprieda. Biezi vien diskusiju objekts bija ne tik daudz pa?i pui?i, bet gan vinu gimenu bagatiba, kas lautu jaunajai sievai dzivot bez darba. ?adas sarunas Kapitolijai bija sve?as, vina uzskatija, ka milestibai jabut gai?ai un sirsnigai, un meklet kadu labumu no ?adas saiknes bija vienkar?i briesmigi. Ka var gribet preceties ar bagatu virieti, bet nemiletu? Tas ir ka sevis nodeviba, faktiski sava kermena pardo?ana par naudu. Ja milestibas nav, tad no kurienes ta naks? Vai nav labak atrast savu cilveku un tad stradat ar vinu gimenes laba, lai vinu majas butu pilna un majiga bloda, pilna ar berniem.
Ari pedejo kla?u zeni saka intereseties par meitenem. Dazu starpa radas savstarpejas simpatijas, un vini saka celot pa pariem. Kapitolinai nesekoja neviens, iznemot skolas direktora delu Glebu Pereverzevu, kur? bija vispopularakais zens ?aja rajona. Gandriz visas meitenes sapnoja par draudzibu ar vinu, bet no devitas klases vin? saka izradit uzmanibu Kapitolijai. Kad Anna Ivanovna par to uzzinaja, vina atkal aicinaja meitu uz izglitojo?u sarunu.
– Mana meitene, es ludzu, atcerieties vienu lietu: ja jus pielaujat vienu kludu, jus saprotat, par ko es runaju, jus jau esat pietiekami vecs, un par jums tulit saksies sliktas sarunas. Noslepums vienmer klust skaidrs, un musu pilseta neko nevar noslept. Pat ja Glebs tagad saka, ka vin? tevi mil, kas zina, ka vin? izturesies velak, kad sasniegs savstarpigumu no jums? Tapec laujiet pirmo reizi but kopa ar savu miloto viru un likumiga lauliba. Un butu labi, ja starp jums valditu patiesa milestiba, ciena un sapratne. Atdot sevi bez milestibas nav jegas. Jus nespesiet saskatit visu ?o attiecibu skaistumu, maigumu un sirsnibu. Tad tu sapratisi, ka man ir taisniba. Tagad laiki ir mainiju?ies, un “tas pa?as” attiecibas pirms laulibam vairs netiek uzskatitas par kaut ko tik apkaunojo?u, ka tas bija musu laikos. Bet tomer, ka teica musu senci, rupejieties par savu godu jau no mazotnes. Ja jauneklis, kas jums patik, gaida lidz jusu kazam un lidz tam rupejas par jums, tad vin? ir cienigs virs, un tas nozime, ka vin? jus mil. Un tikai jus abi noteiksiet, ka izvertisies jusu gimenes dzive. Bet es velreiz ludzu, parupejies par sevi lidz kazam.
"Labi, mammu," Kapitolija samulsusi atbildeja.
– Meitin, saki, vai tev patik Glebs? Vai vin? jums neko tadu nepiedavaja? – mamma jautaja.
"Man tas loti patik," vina neskaidri paraustija plecus. – Bet vinam seko daudzas meitenes. Es nesaprotu, kapec vin? nevar atstat mani vienu. Vin? neko nepiedavaja, tikai vienmer staiga man blakus.
Divus gadus Gleba attieksme pret Kapitolinu nav mainijusies. Vin? vienmer bija blakus, sniedza vinai mazas davanas, staigaja majas, aicinaja pastaigaties, sargaja, palidzeja. Kad vini iestajas vecakaja kursa, vin? pirmo reizi atzinas sava simpatijas pret vinu un saka runat par to, ka pec skolas velas appreceties ar Kapitolinu. Vina klausijas vina vardos un izmisigi nosarka. Vina nezinaja, ko atbildet puisim, kur? uzstajigi pieprasija no vinas atbildi, vai vina piekrit klut par vina sievu.
Meitene ilgu laiku slepa savas jutas pret Glebu, baididamas, ka, izdzirdejis no vinas atzi?anas vardus, vin? par vinu pasmiesies un visi par to uzzinas. Bet lidz studiju beigam vina draudze?anas kluva parak neatlaidiga, un pat Gleba mate Vera Ivanovna, skolas direktore, runaja ar Annu Ivanovnu par nakotnes kazam starp vinu berniem. Kad Kapitolija uzzinaja, ka vinas vecaki nav pret vinas laulibam ar Glebu, vina atlavas atzit, ka mil vinu. Glebs bija priecigs un to neslepa, centas pietuvoties Kapitolinai, bet vina nelavas pat vienkar?iem apskavieniem, par skupstiem nemaz nerunajot. Vina izvirzija Glebam nosacijumus, ka tas viss notiks tikai pec kazam. Vin? piekrita, un visi klase zinaja, ka, tiklidz vini sanems sertifikatus, Glebs un Kapitolina iesniegs pieteikumu dzimtsarakstu nodala. Meitenes, kuras vel nesen cereja savos tiklos dabut for?ako puisi, nemitigi cuksteja aiz muguras, izplatot visadas tenkas, tacu topo?ajiem laulatajiem bija vienalga. Vini zinaja, ka mil viens otru un nekas nevar apturet vinu milestibu.
Kapitolijas skolas draudzene Nina Ko?eleva meginaja atrunat meiteni no apprece?anas ar "?o narcistisko titaru, kura gulta ir bijis vairak meitenu, neka vina spej iedomaties". Tacu Kapitolija ticeja Glebam, ka vin? vinu mil, un meginaja nomierinat savu draugu, kur? bija nopietni satraukts, kad zina par vinu drizajam kazam pec skolas beig?anas izplatijas klase. Nina aizradija draudzeni, meginaja atvert acis, saucot vinas vardos un izveloties Glebam visnievajo?akos epitetus. Bet Kapitolija bija laimiga un negrasijas klausities draudzene. Vina nevareja saprast savu uzvedibu, kapec vinu tik loti aizvainoja fakts, ka vina un Glebs driz apprecesies, jo tas ir saprotams, jo abi mil viens otru.
Tikai izlaiduma ballite Kapitolina saprata Ninas patiesos iemeslus, kapec ta runaja par Glebu, un viena bridi zaudeja savu draugu un milako. Un, pateicoties ?iem notikumiem, vina nolema doties uz regionalo pilsetu, lai iestatos filologijas nodala.
3. nodala.
Nedelu pec tam, kad Igors bildinaja Kapitolinu, vini devas pie laimigas ligavas vecakiem. Lidz vinu pilsetai no regiona centra ar autobusu bija jabrauc apmeram cetras stundas, bet ar Igora automa?inu vini nokluva nedaudz mazak ka divas. Piektdien pec darba vin? panema Kapitolinu, un astonos vakara vini jau zvanija pie vecaku dzivokla durvim.
Mamma un tevs vispirms piesardzigi sveicinaja Igoru, nopetot vinu ar skolotaju un milo?o vecaku bargajam, rupigajam acim. Vini joprojam sagremoja faktu, ka ligavainis bija desmit gadus vecaks par vinu meitu.
– Vai vin? nav parak vecs? “Mate klusi jautaja meitai virtuve, atstajot virie?us lielaja istaba pie galda.
– Nu, par ko tu runa, mammu? Igors ir brini?kigs, driz tu vinu iepazisi tuvak un iemilesi. Un kapec man ir vajadzigi ?ie jaunie?i? Un vin? jau ir paveikts cilveks, nobriedis gimenes dzivei.
– Vai tu vinu pat mili?
"Loti," meitene atbildeja, uzliekot aukstas plaukstas uz saviem moko?ajiem vaigiem.
Kapitolija jau bija pa telefonu izstastijusi matei abu attiecibu stastu un jau iepriek? pateikusi, ka vini ieradisies satikties. Visi bija sajusma par ?o tik?anos. Bet viss izvertas labi. Pat tevs, kad Igors izgaja ara uzpipet, sievai un meitai teica, ka vinam Igors patik un priecajas par meitu, ka vinai izdevies atrast tik nopietnu virieti, kuram jedziens “gimene” nav tuk?a fraze. Vin? to apstiprinaja, un Kapitolija nomierinajas un atslaba. Lidz tam bridim vina bija saspringta ka stiga, jo visvairak uztraucas par to, ka vinas vecaki satiks Igoru. Vini ilgu laiku sedeja pie galda, jautaja Igoram par vinu un vina gimeni, un pec pulksten vienpadsmitiem devas gulet. “Jaunajiem” tika ieraditas atsevi?kas gultas – Kapitolina sava istaba un Igors lielaja.
Kapitolina planoja palikt kopa ar gimeni lidz pirmdienai, aizbraucot agri no rita, “aukstuma”, jo taja diena vinai bija tikai sesta stunda astotaja klase. Vina gribeja paradit Igoram savu dzimto pilsetu, iecienitakas vietas. Ari vinu tuvinieki loti velejas vinu satikt, tapec sestdien visi tika aicinati uz svetku vakarinam. Kapitolija jau sen bija parstajusi saprast gimenes saites, vinu bija parak daudz, tapec vina vienkar?i pienema visus ka vienotu organismu.
No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automa?inu un nopirka visu nepiecie?amo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagaju?aja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.
Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem ?ortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.
Dzivokla virie?i uzreiz saka ?kibi raudzities uz vinas ieverojamo ?armu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.
Vakarinas pagaja diezgan mierigi un jautri, pirmo minu?u spriedze izklida un saruna riteja uz gara vilna. Visi noveleja “jaunajiem” nakotnes laimi un no sirds priecajas par savu “Kapenku”. Vienigi pie galda sedo?a Viktorija nenolaida skatienu no Igora, intensivi par kaut ko domajot.
Ap pulksten se?iem viesi saka doties prom, Kapitolija saka lenam tirit galdu un mazgat traukus. Tevs un Igors klusi turpinaja savu viri?kigo sarunu, un mate ar Marfu un atliku?o tanti saka apspriest jaunakas zinas. Igors neklausijas vinu plapa?ana, bet ar maigumu veroja Kapitolinu, kas periodiski atgriezas istaba, lai savaktu traukus, un atgriezas virtuve.
Kada bridi tante, kuras vardu Igors neatcerejas, saka stastit, ka vina tur satikusi kadu draugu, kur? teicis, ka rit naks Glebs. ?aja laika Kapitolija atradas istaba un savaca galda piederumus. Izdzirdot vardu “Glebs”, vina nodrebeja, it ka kads vinai butu smagi iesitis, nobalejis, saravies bumbina un pat izmetis dak?inu no rokam. Bet tad vina saravas un steidzas atkal salikt dak?inas un nazus un izgaja no istabas. Anna Ivanovna parmeto?i paskatijas uz savu tanti un noraido?i pakratija galvu. Vina bailes aizsedza muti ar roku, steidzas atvadities un doties majas.
Igors saprata, ka Kapitolijai ar ?o “Glebu” nebija loti labas atminas. Meitene vairs neatgriezas vinu istaba, Anna Ivanovna, izbraukusi savu radinieku, pati saka tirit galdu, tevs ar kadu ieganstu teica, ka dosies pie vina. Igors, Viktorija un vinas mate palika istaba, kura meginaja vest meitu majas, tacu vina, ?kiet, nedzirdeja vinas vardus. ?ie divi Igoram nemaz nepatika. Marfa, kas izskatijas pec habalkas, un vinas meita, kas izskatijas pec vieglas tikumibas meitenem, nekadi neiederejas viesu aura. Mamma bija ieverojama tirgus tirgotaju parstave, kas bija gatava izplatit visas tenkas, nedomajot par sekam. Vin? pat bija parsteigts, ka ar ?o kaiminu spej savienot inteligentu sievieti. Turklat vin? nemitigi juta uz sevi meitenes skatienu, kas izsutija nepatikamus drebulus cauri vina kermenim.
Igors iegaja virtuve, bet Kapitolijas tur nebija. Vin? devas uz meitenes istabu, bet durvis bija aizvertas. Igors saprata, ka vina tagad nevelas, lai vinu trauce, un nolema iziet ara uzpipet. Es gribetu zinat, kas ir Glebs un kas vinu saistija ar Kapitolinu.
Vin? aizgaja uz rotalu laukumu, apsedas uz ciksto?a solina un aizdedzinaja cigareti. Vinam par parsteigumu vietne nebija neviena cilveka. Vietne, tapat ka ap to stavo?as majas, bija tikpat sena un nesakartota, iznemot smil?u kaudzi, kas kaut ka norobezota ar sapuvu?iem deliem, kas atteloja sanus, vecas ?upoles un solinu, tur neka cita nebija. Vienigais, kas rotaja pagalmu un apkartni, bija cerinu krumi un ziedo?i auglu koki, no kuriem jau bija saku?as birt ziedlapinas ar baltu sniegu, aizsedzot valdo?o nozelojamibu.
Vecaku dzivokla logi versti uz otru majas pusi. Igors apsedas uz solina ar skatu pret ieeju, lai redzetu, kur? aiziet, un aizdedzinaja cigareti. Pec minutes vina priek?a paradijas Viktorija un ludza atlauju vinam pievienoties. Vin? paraustija plecus, paradot, ka vinam ir vienalga. Tad vina apsedas vinam priek?a smil?u kastes zemaja mala, pabaza zem celgaliem saliektas kajas un apskava tas ar rokam ta, ka vinas sezamvietu praktiski neaizsedza ?ortu luzni.
"Priecajos, ka tika atrasts vismaz kads, kur? izkauseja musu lastekas sirdi," sacija Vika. – Vini domaja, ka pec notiku?a vina nekad neprecesies.
– Un kas notika? – Igors ieinteresets jautaja, taja pa?a laika cen?oties neizradit savu interesi.
– PAR! To zina visi. Vai vina tev neteica? – meitene kikinaja un uzmeta jautajo?u seju, vienlaikus ienemot pavedino?u pozu, izstiepjot kajas, no kuram Igors redzeja vinas roza mezginu biksites un to, ko tam vajadzeja slept no ?ortu apak?malas. Vina ari noliecas ar abam rokam uz smil?u kastes saniem, izstiepjot krutis.
– Ne, es tev neteicu. Vika, saki, kas ir Glebs? – Es nolemu panemt sarunu savas rokas un uzzinat no ?is meitenes visu, ko vina zina. Vin? redzeja, ka vina megina flirtet, flirtet ar vinu, bet virietim tas izskatijas smiekligi un nepatikami.
– Glebs? ?is ir vinas topo?ais ligavainis. Tur skola viniem bija tadi milestibas burkani,” vina kaut ka launi iesmejas. "Vina del vina nelauj virie?iem tuvoties."
– Ligavainis? – Igors jautaja, veledamies dzirdet detalas un noskaidrot, kapec Kapitolija reageja uz zinu, ka vin? nak.
"Ja," vina pamaja ar galvu. – Vin? skreja vinai pec skolas. Es toreiz biju mazs un nezinaju visu. Bet varu teikt, ka, macoties pedeja klase, visi teica, ka pec skolas precesies, gatavojas kazam. Musu skolas direktores dels Glebs bija vispopularakais puisis, izskatigs puisis, visas meitenes skreja vinam pakal, un vin? ravas par Kapku. Es vinu biezi redzeju, kad vin? ieradas vinu maja un nesa vinai cerinu pu?kus. Es nezinu, kas notika vinu izlaiduma, bet Capka no ta atgriezas viens un ar asaram. Divas dienas vina neizgaja no savas istabas, vini pat gribeja vinu izsaukt uz psihiatrisko slimnicu, un Glebs klauveja pie vinu dzivokla sliek?na, lidz tevocis Makss vinu izsita no ieejas. Es redzeju, ka vin? satvera vinu aiz apkakles un izvilka uz ielas, izmetot uz asfalta. Vin? skali kliedza, ?ausmigi zvereja, es domaju, ka vin? mani nogalinas. Un Glebs ari uzrakstija uz asfalta ar krasu: “Milais, piedod man. Es milu Tevi". ?is uzraksts ?eit ir bijis ilgu laiku. – Vina pamaja uz ietves pusi ieejas priek?a. – Pec tam Kapka aizgaja.
– Un Glebs?
– Ka ar Glebu? Vina tevs gribeja vinu sutit uz militaro skolu, bet vin? iestajas juras dienesta, es domaju, ka kaut kur Kerca, es precizi nezinu. Vin? nav atgriezies majas, tagad dodas uz arzemem un laiku pa laikam apciemo savus vecakus. Tante Sveta teica, ka janak rit. Vin? ?eit neparadas biezi; pedejo tris gadu laika esmu vinu redzejis tikai vienu reizi. Vin? kluva tik skaists, visas musu meitenes skreja vinam pakal un joprojam nav pret vinu. Un vin? joprojam ilgojas pec Kapkas. Ja, es redzu, ka Kapka par vinu vel nav aizmirsis. Paskaties, ka vinas rokas tric tikai no vina varda.
– Ka jus zinat, kas zust? – Igors pasmineja, parsteigts par Vikinas zina?anam par kada cita personigo dzivi.
– Ja, musu pilseta visi zina par visiem. Un mana mate joprojam strada tirgu, un tas parasti ir for?aks neka internets.
– Un tomer, kas notika starp viniem?
– Es nezinu, bet vini teica, ka vin?, ?kiet, vinu krapj izlaiduma balle ar vinas labako draugu. Kop? ta laika Glebka ir juras, un Kapka nevienu sev klat nelaida. Bet, redzu, vina tevi ielaida, pat piekrita preceties. – Vina iesmejas, it ka nosoditu, bet es nesapratu, kur? no viniem.
Igors redzeja Vikijas neslepto interesi par vinu ka virieti, vina visos iespejamos veidos meginaja demonstret visus savus vilino?akos izspiedumus, bet vin? tikai pie sevis pasmaidija, lai gan bija uz ko skatities.
– Un tas draugs? Un ka ar Glebu? – Igors velreiz jautaja, veledamies noskaidrot ?o jautajumu lidz galam.
– Ka ar tavu draugu? Sasodits, es aizmirsu, kads ir vinas uzvards,” atceredamies meitene sarauca pieri. – PAR! Nina Ko?eleva! Kas vina ir? Vinas vecaki gribeja appreceties maza meita, – pie ?i varda Vika uzmeta smiekligu seju, – un Glebs, bet tas nesaauga. Mums ir apjukums. Mate stasta, ka vini tomer meginaju?i, un tada veida pati Ninka vajaja Glebu, bet vin? vinu sutija.
Tad Vika pieversa sarunu vinam, meginot atklati noskaidrot vina bagatibu un socialo statusu.
"Nu, tu nesanem daudz," vina pasmaidija un pamaja ar plaukstu, kad vin? nosauca savu ienakumu summu. – Tava ma?ina ir for?a, pulkstenis Kina nav lets, apgerbs, ko tu valka, maksa ka divas no manas mates algam.
– Labak saki, ko tu darisi? Tu tikko pabeidzi skolu, vai ne?
– Ja, pagaju?aja gada. Tagad es stradaju kafejnica,” meitene atkal ienema vel vienu vilino?u pozu, saliekot vienu kaju zem otras, no kuras vinas “visiek?ejais” bija Igora priek?a, pilna redzesloka, un izbaza krutis ta, ka vina izskatijas. tie?i vinam seja ka ierocis, gatavs kaujai.
Vina Igoram neteica, ka papildus viesmiles darbam vina ir Armena saimniece, kura vinai dasni maksaja “par sikam palaidnibam”, un vina nevelejas domat par iesta?anas kartibu, lai izniekotu piecus savas dzives gadus. Kad vina ?kirsies ar Armenu, vina atradis citu virieti. Ne velti, kad vina saprata, ka klust par skaistu meiteni, dabisku blondini ar lielisku figuru, vina saka daudz laika veltit savam izskatam. Majas pie spogula vina biezi iemacijas “uztaisit nevainigas acis” un vilino?i smaidit. Vika ticeja, ka noteikti atradis sev cienigu bagatu virieti un vinai nekad nebus jastrada.
– Kur, tavuprat, vajadzetu doties?
"Es vel nezinu," vina piebalsoja vajumu sava balsi. – Musu pilseta nav kur macities, tapec es neie?u macities par automehaniki vai skolotaju? Mums jadodas uz regionu. Bet es nevelos dzivot kopmitne.
Vina vel gribeja aprunaties ar Igoru, tacu vin? piecelas, izsvieda izsmeki un atgriezas dzivokli. Kapitolija vinu gaidija sava istaba.
– Igor, ludzu, ?odien izbrauksim? – Vina paskatijas uz vinu tadam acim, ka vina sirds nevilus saznaudzas.
– Protams, ka tu saki. Cik ilgs laiks tev vajadzigs, lai sagatavotos?
"Es jau esmu sagatavojies, atliek tikai atvadities no saviem vecakiem."
Kad Kapitolija teica matei, ka vini dodas prom, vina bija satraukta, bet devas vinus pavadit lidz automa?inai. Vika vel bija rotalu laukuma, vina jau bija parcelusies uz ?upolem un klusi ?upojas. Kamer Kapitolija un Igors iekapa ma?ina, vin? pastavigi juta uz sevi meitenes intensivo skatienu, kas lika vinam justies neomuligi.
4. nodala.
Kapitolija bija laimiga, kad vinas vecaki pienema Igoru par savu ligavaini. Kad vini bija vieni virtuve, tevs vinu pirmo reizi muza apskava un noglastija galvu.
– Jus jau esat kluvis pilngadigs. Priecajos, ka atradi Igoru. Vin? ir labs cilveks. Esi laimigs, Kapenka.
Meitene nespeja novaldit asaras un kadu laiku klusi raudaja uz teva pleca.
Nakamaja diena ieradas ciemini, kuriem mamma sarikoja Igoram apskati. Tad visas “tantes un onkuli” pienaca pie vinas un izteica savu prieku un veleja laimi. Vakarinas izdevas labi, vienigi Vika, kuru vina tagad negribetu redzet pie galda, vinu satracinaja. Un ari Marfu neviens neaicinaja, vina vienkar?i ieradas pie viniem ar savu meitu, it ka uz savu maju. Meitene pilnigi nekaunigi nopetija savu Igoru ar vertejo?u skatienu un taja pa?a laika uzmeta vinai divainus skatienus. Tad Kapitolija nolema nepieverst uzmanibu Vikai, pamanot, ka Igors vispar nereageja uz meiteni.
Kad gandriz visi viesi bija devu?ies prom, palika tikai tante Sveta, vina saka tirit galdu, negribedama klausities ierastas sapulcem tenkas. Bet, kad es kartejo reizi iegaju istaba, lai savaktu dak?inas, es dzirdeju, ka mana tante teica, ka rit naks Glebs. Vinai vina vards bija ka sitiens pa sirdi, vina nobaleja un nometa dak?inas uz galda. Lidz ?im vina nav spejusi vinam piedot vina nodevibu. Kapitolija atrada speku, atkal savaca dak?inas, aiznesa tas uz virtuvi un tad devas uz savu istabu, aizvera durvis, lai butu viena. Vina nezina, ko atbildetu Igoram, ja vin? vinai jautatu par Glebu. Galu gala vin? redzeja, ka vina reageja uz ?o vardu.
***
Glebs. Vinas pirma milestiba. Vinas pirmas sapes. Reiz vinai ?kita, ka vina ir vislaimigaka, kad vin? sauca vinu par savu milako meiteni un vinam nebija vajadzigs neviens, iznemot vinu. Pats tie?i pateica, ka pec izlaiduma tulit dosies uz dzimtsarakstu nodalu, iesniegs iesniegumu un kopa dosies uz regionalo centru iestaties. Vin? bija pirmais izskatigais virietis, gar?, melnas cirtas, acis melnas ka nakts, tum?s, parliecinats, ar nekaunigu skatienu, bet ar vinu vienmer bija uzmanigs un maigs. Gandriz visas meitenes gribeja ar vinu draudzeties, bet vin? vinai sekoja. Vina neticeja, ka vinai varetu patikt tik populars puisis, vina domaja, ka vin? uz vinu dereja, tacu pagaja laiks un Glebs nelika vinu miera, arvien biezak saka stastit par savam jutam. Un pedeja klase vin? atzinas milestiba un teica, ka loti velas klut par vinas viru. Vin? pienema faktu, ka vina nelava vinam vinu apskaut un skupstit, un piekrita pagaidit lidz kazam.
Galu gala Kapitolija padevas savam jutam. Ari meitenei vin? ilgu laiku patika. Vina pienema vina panakumus, lai gan vinas draudzene Nina pastavigi ?naca uz Glebu, meginaja vinu no?kirt no Kapitolijas, stastot vinai dazas garas pasakas par vina seksualajiem varondarbiem, jo vin? pastavigi atradas vinai blakus un darit visu, ko vinas draugs zinoja, vienkar?i nebija iespejams. .
Vina devas uz savu izlaiduma balli visrozaka noskanojuma, blakus bija vinas milotais puisis, kur? bija gatavs vinas laba darit visu un kur? klus par vinas viru. Vin? pat nepieversa uzmanibu, kad vini par viniem atklati smejas, saucot vinus par "ligavu un ligavaini" un izdarot citus aizvainojo?akus jokus. Glebs tikai pasmaidija par ?iem vardiem un atbildeja: "Lai vini apskauz, ka man ir visskaistaka sieva." Vina vardi lika Kapitolijai atkal nosarkt.
Pec apliecibu pasnieg?anas notika koncerts, un tad sakas balle. Mamma apmekleja koncertu, pec tam devas majas, atstajot meitu ligavaina uzraudziba. Vina vairs neuztvera Glebu savadak. Apmeram pusi vakara Glebs nelava Kapitolinai pamest savu pusi, vin? dejoja tikai ar vinu, dejojot maigi apskava vinu. Tad draugi vinu kaut kur sauca. Vin? atvainojas un aizgaja no meitenes. Kad vin? atgriezas apmeram pec pusstundas, Kapitolija saprata, ka vin? ir dzeris. Vin? mainijas, kluva asaks, saka piespiest vinu sev tuvak deja. Kapitolija bija parsteigta, vin? nekad nebija atlavies to darit. Un tad vin? panema vinu mala, apskava, cie?i piespieda un meginaja noskupstit.
– Gleb, ko tu dari? Vienojamies, ka pec kazam mums viss bus! – Kapitolija klusi sa?utusi, lai nepiesaistitu viniem uzmanibu.
Vina meginaja atbrivoties no vina rokam, tacu vinas speki bija nevienlidzigi. Vina pagrieza seju no vina, nelaujot vinam skupstities, jo smarzoja pec leta alkohola, kas vairak atgadinaja fuzeli. Bet vin? turpinaja vinu spiest, nekad nepametot meginajumu skupstit vinu “pieaugu?a veida”, ka vin? vinai stastija, pec tam specigi pakratija vinu aiz pleciem, kas lika vinai pat noklik?kinat zokli.
Vina izpluda asaras un tikai tad Glebs nedaudz nomierinajas un atlaida meiteni no rokam.
– Nu kapec tu raudi? Esam ligavainis un ligavainis, rit dosimies uz dzimtsarakstu nodalu iesniegt pieteikumu. Vai es nevaru noskupstit savu nakamo sievu?
Vina negativi pakratija galvu, cen?oties skali neraudat.
– Drop, labi, es tevi milu, es esmu vienkar?i traka, ka es gribu tevi noskupstit. Nu, vai mes varam vismaz vienu reizi?
– Ne, Gleb, tu zini manus nosacijumus. Viss pec dzimtsarakstu nodalas.
– Dievs! Kapec tu esi tik spitigs? Es nevaru dzivot bez tevis, es driz parsprag?u, cik loti es tevi gribu. Visi jau par mani smejas, jo tu un es nekad neesam pat skupstiju?ies. Parejie tur, – vin? kaut kur pamaja ar galvu, – draz uz savu labako pusi, un tu pat nelausi sevi apskaut.
Meitene ar bailem klausijas vina vardos. Tikai par to, ka vin? vinu velas, un ne varda par to, ka vin? vinu mil. Vai tie?am gribejat tikai vienu? Vin? nekad neatlavas to darit. Kur pazuda tas uzmanigais, gadigais Glebs, kur? bija gatavs gaidit lidz bridim, kad vini klus par viru un sievu? Kur vin? bija to pusstundu, kapec vin? dzera, kas vinam ko teica? Un ja nu vin? pec tam dzer un uzvedas ?adi? Vinai vina uzvediba nemaz nepatika. Pat radas doma, vai vini nesteidzas preceties.
– Gleb, parunasim ar tevi rit. Nac pie manis, kad pamosties, un mes par visu parunasim,” vina meginaja vinu nomierinat.
– Kapka, es palieku traks, ka es tevi gribu. Nu, vismaz iedod man bucu.
Vin? atkal pavilka rokas pret vinu, Kapitolina sita tas ar plaukstu. Glebs nobijas.
"Es aizie?u paelpot," vin? ar zinamam dusmam sacija, pagriezas un izgaja no aktu zales.
Kapitolija palika stavam sturi, cen?oties skali neraudat. Labi, ka ?eit bija tik tum?s, ka neviens neredzeja vinas seju, preteja gadijuma meitenes, kuras jau ?naca vinai mugura Gleba del, atklati saktu par vinu priecaties un smieties. Vina nolema, ka tagad vin? iztiris galvu un atgriezisies. Vina nevareja saprast, kapec vin? ta uzvedas. Galu gala vin? saka, ka mil vinu, tad kapec vin? atlaujas vinu aizvainot ar ?adu uzvedibu? Vina atdos sevi vinam, bet tikai pec kazam un starp viniem nebus nekadu aizliegumu. Vai tie?am vinam ir tik gruti gaidit? Aizvainojums un neizpratne vinu nelaida vala un atbildi negribeja rast.
Vina nostaveja apmeram pusstundu, tad nolema doties uz tualeti, lai atdzesetu savus dego?os vaigus un savestu sevi kartiba. Tualetes atradas ekas otra gala no auditorijas, tapec vinai bija jaiet pa garu gaiteni garam personala telpai, bibliotekai un nelielai sporta zalei. Gaiteni nedegas virsgaismas gaisma, tikai telpu tualetes priek?a apgaismoja ne parak spoza spuldze, un kaut kur pa vidu dega blava avarijas gaisma. Kapitolina paatrinaja gaitu, jo vinai ?kita, ka vina dzirdeja kaut kadas baismigas skanas, lidzigas kaut kadiem vaidiem. Kad vina sasniedza durvis, kas veda uz sporta zali, tas bija atvertas, no turienes naca skanas. Ar grimsto?u sirdi vina piegaja pie pa?am durvim un ieskatijas gaiteni. Preti lielajiem sporta zales logiem uz ielas atradas laterna, no kuras gaisma krita uz sakrautajiem paklajiniem. Tie?i uz tiem vina redzeja kaut ko nesaprotamu un dzirdeja skanas, vaidus, sek?anu, dazus cukstus. Kapitolija nolema, ka kads jutas slikti, vina apnemigi iegaja zale un paspera paris solus, lidz saprata redzeto. Tas, ko vina ieraudzija, lika vinai apstaties un elpot. Vinas draudzene Nina un Glebs guleja uz paklajiniem. Vin? bija gerbies tikai krekla, bikses guleja uz gridas pie paklajiniem. No zem Glebas kermena ka balts plankums paveras ara Ninas pilnigi kailais kermenis. Par to, kas notika starp viniem, nebija ?aubu. Vini bija prieka virsotne, Glebs noruca, iegulies meitenes pleca, un vina pilna balsi teica:
– Glebu?ka, es tev teicu, ka esmu labaks par ?o Kapku. Jus saprotat, vai ne? Ja? Sapratu? Es tevi milu jau ilgu laiku, es tevi tik loti gribu, vai tu paliksi ar mani?
