Daudz pla?aks merkis, diagnosticejot gatavibu skolai, ir sniegt papildu konsultacijas vecakiem, ieteikumus par berna sagatavo?anu, nodarbibu organize?anu ar bernu majas un nepiecie?amas pieejas nodro?ina?anu bernam. Ja ?o diagnozi veic skolas psihologs, tad vina merkis ir ne tikai konsultet vecakus, bet ari apkopot primaros datus par berniem, kas ienak skola, iepriek? izveloties virkni iespejamo problemu un komplikaciju izglitibas gaita. Pirmklasnieku adaptacijas uzraudziba, pamatojoties uz ?iem primarajiem datiem, palidz noverst iespejamas grutibas. Skolas psihologs tos izmanto, lai organizetu nepiecie?amos kontaktus starp vecakiem un skolotajiem un nodro?inatu visu pedagogiska procesa dalibnieku ietekmes koordinaciju. Lai nodro?inatu informacijas vak?anu, ir nepiecie?ama informacija ne tikai par bernu testu rezultatiem, bet ari par uzdevuma izpildes procesu, par berna proksimalas attistibas zonas lielumu, par vina maci?anas spejam utt.
Bet, runajot par skolas gatavibas diagnostice?anas merkiem, ir jaatzime "asie sturi", no kuriem psihologam vajadzetu izvairities. Tas jo ipa?i attiecas uz jaunajiem profesionaliem, kuri tikai sak praktizet ?aja joma. Koncentrejoties uz principu "nekaitet" diagnostikas procesa, psihologs sava darba izvairisies no daudzam kludam un nevelamam blakusparadibam. ?adas kludas var but:
– Vecakiem sniegtas informacijas parmeriga detalizacija un profesionalitate, neizcelot butisko un ieteikumus. Japienem, ka ?i informacija nevares kalpot par stimulu vecakiem meklet jebkadus pasakumus vai ietekmi uz bernu, jo vini lielakoties nav skolotaji. Liels daudzums nesaprotamas informacijas vinus tikai bridinas un, iespejams, ja to nepareizi interpretes, novedis pie saskarsmes ar bernu parkapuma. Tapec ir jasniedz tikai tie dati, kas bus saprotami un pareizi orientesies vecaku ietekmes meklejumos – skaidri, struktureti, skaidri, izcelot galvenos punktus, nemot vera draudzigu attieksmi pret bernu un vecakiem. Citiem vardiem sakot, sniedziet tikai to informaciju, ko vecaki var izmantot, lai palidzetu bernam, un neko vairak. Taja pa?a laika jaatceras, ka diagnostikas dati ir tikai papildu materials, kas negarante prognozes precizitati, jo testu veik?ana liela mera ir atkariga no situacijas mainigajiem lielumiem. Tapec jums nevajadzetu uzstat uz saviem secinajumiem, bet sniegt tos pienemumu veida, aicinot vecakus tos parbaudit viena vai otra forma.
Un vissvarigakais ir tas, ka vecakiem, ietekmejot bernu, ir nepiecie?ami ipa?i korekcijas un uzvedibas veidi. Tie varetu but ?adi ieteikumi:
– papla?inat savu redzesloku, lasot skali, runajot par aktualiem notikumiem un paradibam u.c.;
– atminas attisti?ana iegaume?anas cela, maci?anas izmantot iegaume?anas lidzeklus – asociacijas, savienojumus u.c. Lugums pastastit par notiku?ajiem notikumiem un oriente?anos uz iegaume?anu, uzdevuma pie?kir?anu, kas jaatceras, lai velak pastastitu kadam citam par to, kas ?obrid notiek ar bernu;
– ieteikumi doma?anas veido?anai specifisku spelu un vingrinajumu veida, no kuriem daudzi ir aprakstiti specialaja literatura (visparinajumi, speja darboties ar skaitliem, salidzina?anas operacijas, modelu veido?ana, notikumu logiska analize utt.);
– ieteikumi stastniecibas maci?anai (ar bildem un atstastijumiem);
– grafikas prasmju attisti?anas vingrinajumi;
– vingrinajumi, lai attistitu kontroles prasmi kopejot;
– sarunas par adekvatas maci?anas motivacijas veido?anu un bailu no maci?anas nover?anu;
Paaugstinata pa?apzina, izmantojot atbalsto?u komunikaciju un ieteikumus.
?adu ieteikumu var but daudz, bet tie ir japielago konkretas gimenes iespejam konkreta konteksta.
– Parak detalizeta informacija par bernu, kas sniegta skolotajam. Parak detalizeta berna gatavibas skolai analize, kas balstita tikai uz vienu psihologa un nakotnes studenta kontakta gadijumu, pirmkart, nav pietiekama, lai prognozetu akademisko sniegumu (jo maci?anas situacija tiek izmantoti daudzi faktori, kurus nevar diagnosticet ar individualu kontaktu), un, otrkart, tas var klut bistams, jo veidojas skolotaja attieksme pret bernu. Tapec, pamatojoties uz to pa?u principu "nekaitet", skolotajam var iepriek? sniegt tikai to informaciju, kas vinam palidzes organizet kontaktu ar bernu. Detalizetaku studenta raksturojumu veido novero?ana klase, petot vina darbibas produktus, izmantojot teste?anas rezultatus tikai ka primaros datus.
– Nejau?a vai ti?a informacijas izpau?ana par bernu, publisku tik?anos riko?ana, kuru rezultati tiek nolasiti skali, konsultaciju veik?ana citu vecaku klatbutne utt.
– Diagnoze bez vecaku piekri?anas.
Jaatzime, ka ar pareizu eksamena dizainu var sasniegt dazus korigejo?us merkus: noverst bailes no skolas, palielinat pa?apzinu utt.
Psihologa darbs ar vecakiem
Skolas psihologa darbs ar vecakiem ietver vairakas jomas:
– apstaklu radi?ana gimenes iesaisti?anai berna pavadiba (sadarbibas situacija, nemot vera neiejauk?anas gimenes situacija principu);
– izglito?ana un konsulte?ana par aktualam bernu problemam (klases sapulces, tik?anas);
– konsultacijas par vecaku un bernu saskarsmi pec vecaku pieprasijuma;
– psihologiskais atbalsts vecakiem.
Jebkura no ?im jomam ir nepiecie?ama skolas psihologa un vecaku kopiga riciba.
Nepiecie?amibu stradat ar vecakiem nosaka vinu loma attistibas socialas situacijas veido?ana. Berna komunikacija ar tuviem pieaugu?ajiem, kas ir nepiecie?ams attistibas nosacijums, nosaka tas arejas socialas strukturas, kas tiek parveidotas par personibas iek?ejam strukturam.
Psihologa darbs ar gimeni prasa izpratni par gimenes sistemisko dinamiku (ka gimene reage, kad bernam ir simptoms) un individualo reakciju novertejumu (ar kadam problemam saskaras katrs gimenes loceklis un berns). Sarunas sakuma ar vecakiem ir jega jautat, kas labi notiek gimene un attiecibas. Tas rada pozitivu noskanojumu un lauj ikvienam atpusties, uzzinat, kas gimene ir labs un stiprs un uz ko var palauties.
Katra gadijuma apspriestais konteksts ir at?kirigs. Pirmas sarunas merkis var but saprast, ka gimene mijiedarbojas, kadas ir tas stipras un vajas puses. ?eit ir dazi jautajumu paraugi, kas jauzdod: kad rodas problemas, kada vide un kad tas nav; kada ir vecaku, bernu un skolotaju attieksme pret eso?ajam problemam; Kadas ir vecaku ceribas no saviem berniem, ka vini redz savu bernu nakotni? ?kirtas gimenes gadijuma butu japrecize noteikumi par sazinu starp bernu un otru vecaku. Jus varat lugt vecakus aizpildit anketu, lai izpetitu berna attistibu.
Anketas paraugs vecakiem.
– Parbaudes datums
– Berna uzvards, vards
– Dzim?anas datums
– Dzives apstakli: kopeja platiba, ko aiznem gimene, istabu skaits. Atsevi?ks, kopigs, mazapdzivots vai parpildits dzivoklis. Bernam ir atsevi?ka istaba, kads dzivo ar bernu istaba, cilveku skaits
– Materialie apstakli: zems, videjs, augsts
– Informacija par vecakiem, vinu vecumu, izglitibu, profesiju eksamena norises bridi, gimenes sastavu (kopdzivi)
– Gimene ir pilniga, ?kirusies (cik vecs berns bija ?kir?anas bridi), ?kir?anas iemesls, pateva vai pamates klatbutne
– Attiecibas gimene
Alkohola lieto?ana gimenes locekliem
– Vecaku veselibas stavoklis, hronisku slimibu klatbutne, psihiskas saslim?anas, izteiktas vecaku rakstura iezimes
– Psihisku slimibu klatbutne, sarezgiti personazi, cilveki, kuriem bija gruti macities radinieku vidu
– Ka piedzima berns?
– Grutniecibas gaita, komplikaciju klatbutne
– Dzemdibas, to gaita un komplikacijas, dzemdibu traumas klatbutne, iedzimti defekti
– Attistibas iezimes zidaina vecuma un agra berniba: motora attistiba, runa, nopietnas slimibas pirms viena gada, slimibas pec viena gada, operacijas, vai vin? ir registrets pie arsta
– Audzina?anas iezimes: bernudarzs, bernudarzs, majas izglitiba
– Skola, skolas problemas, papildu darba slodzes
– Kur? galvenokart nodarbojas ar berna audzina?anu, kura viedokli berns nem vera, audzina?anas principus, gimene pienemtos sodus
– Ka berns pavada savu brivo laiku
– Berna fiziskais stavoklis, seksuala attistiba
– Garastavoklis: valdo?ais garastavoklis, garastavokla stabilitate
– Uzvediba, uzvedibas individualas ipa?ibas, nogurums, biezas sudzibas.
Papildus anketai vecakiem piedavatas metodes var ietvert vecaku eseju "Mana berna dzivesstasts", REP verte?anas-pa?noverte?anas metodi salidzinajuma ar to pa?u metodiku, ko veic berns, utt.
Bernam piedavatas metodes ietver gimenes zimejumu un ta modifikacijas, pielagotu Rene-Zila metodes versiju, dazadas metodes "Nepabeigtie teikumi" versijas, verte?anas-pa?novertejuma metodes modifikacijas, B. ?elbija "Pasaku" testu utt. Projektiva intervija ar bernu var ietvert ?adus jautajumus:
– Ar ko tu dzivo?
– Ko tu gribi spelet?
– ko jus vispirms gaidat,
– Ko tu stasti par savam nepatik?anam?
"Vai jus baidaties no soda?"
" Vai jus gatavojaties audzinat savus bernus tapat?"
Pieci noteikumi, lai pateiktu ne un nejustos vainigs
"Nesteidzieties atbildet. Tas nenozime, ka jums vajadzetu vilkt vai izvairities. Tas nozime, ka, pirms jus sakat "ja" vai "ne", piekritiet vai atsakieties, padomajiet un saprotiet pieprasijuma vai piedavajuma butibu, ko berns jums izsaka.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70496770&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
