Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem
Edgars Auzin?
Bernu psihologija bernu psihologiem, vecakiem, gimenei! Bernu psihologiem, vecakiem, attistibas, korekcijas, relaksacijas vingrinajumiem, spelem berniem. Rakstu izlase par berna adaptaciju pirmsskolas iestade, par hiperaktivitati, par agresivitati, par kreiso roku, rakstu izlase par runas attistibu berniem, par bernu personigo sferu, par bernu kognitivo sferu un daudz ko citu…
Edgars Auzin?
Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem
Bernu psihologija
Bernu psihologija bernu psihologiem, vecakiem un gimenem
KonsultacijasBernu zimejumu analize
Vai ir iespejams uzzinat berna attieksmi pret mati, vecmaminu, masam, vienaudziem no berna zimejuma? Ka tas tiek izteikts zimejuma?
Atbildet
Var. Berna pozitiva attieksme pret cilvekiem vai notikumiem izpauzas ko?as krasas, rupiga detalu zime?ana, apgerba, ornamenta utt.
Berna negativo attieksmi pret kaut ko nodod tum?u krasu izmanto?ana, neuzmanigi izpildits attels.
Bernu zimejumu analize satura zina lauj mums nosaciti sadalit pirmsskolas vecuma bernus realistos un sapnotajos. Dazi berni attelo vairak dabas objektu un paradibu, bet citi attelo vinu velmes un sapnus. Jo vecaki ir berni, jo biezak vinu sapni un velmes ir vinu zimejumos.
Kada seciba attistas mazula runa?
Kada seciba attistas mazula runa? Kadi ir berna runas attistibas aizkave?anas iemesli?
Atbildet
Zidaina runa attistas ?adi: "animacijas komplekss" (2-2,5 mene?i), kolibri (2-4 mene?i), babbling, imitacija (5-6 mene?i), dzimtas valodas fonemas; dazu vardu izpratne un runas situacijas izpratne kopuma (par 8 mene?iem), izrunajot pirmos vardus par 1 gadu.
Aizkavetu runas attistibu var izraisit:
– trukumi dzirdes un redzes analizatoru, logopediska analizatora attistiba;
– bailes no berna, ko izraisa tas, ka pozitivs emocionalais fons netika radits savlaicigi;
Pietiekamas verbalas komunikacijas trukums starp pieaugu?o un bernu.
Kada vecuma berns visvieglak apgust runu?
Petja (2 gadi 7 mene?i) bija daudz slima, ilgu laiku pavadija slimnica, praktiski nerunaja. Nakotne vina matei bija japieliek daudz pulu, lai Petja runatu normali.
Kads ir galvenais iemesls Petjas grutibam asimilet runu?
Atbildet
Galvenais iemesls ir tas, ka Petya nokaveja jutigo runas apguves periodu (1,5-3 gadi). Tie?i ?aja laika berns visvieglak asimile runu.
Kada ir komiksa un skaista sajutas izpausmes ipatniba pirmsskolas vecuma berniem?
Atbildet
Pirmsskolas vecuma berniem ir nosliece attistit komiska un skaista izjutu. Ja berns sastopas ar kaut ko neertu vai trauce ierasto lietu gaitu, vin? jautri smejas. Berni pa?i joko, patik dot objektiem citus vardus, apgriezt vardus.
Objekti, dabas paradibas, makslas darbi berna izraisa skaistuma izjutu. Ja cetrus gadus vecam bernam skaistums ir spilgts, spidigs objekts, tad jau vecakaja pirmsskolas vecuma berns sak nokert krasu un liniju harmonijas skaistumu, muzikalo melodiju utt.
Jo labak berns orientejas vide, jo daudzveidigaki un sarezgitaki klust iemesli, kas pirmsskolas vecuma bernam rada skaistuma izjutu.
Kads ir berna zimejuma shematisms?
Atbildet
Shematisms bernu zimejuma sastav no atteloto objektu, cilveku, dzivnieku izvietojuma un to attelojuma rakstura. Bernu shematiskais zimejums nesniedz objektu apjomu un to samazina?anu atkariba no attaluma. Objekti un rakstzimes ir raksturigi sakartot viena rinda. Gar papira lapas apak?ejo malu berni parasti zime liniju un attelo zemi, cilvekus, majas, kokus un aug?eja dala debesis, uz kuram vini novieto sauli, makonus un veju. Bernu shematiskie zimejumi dazreiz attelo neredzamas objekta vai cilveka kermena dalas: tramvaju ar pilna garuma cilvekiem taja, vederu (nabu) vai cilveka sirdi utt.
Bernu zimejumu shematisms norada, ka berni attelo ne tikai to, ko vini redz, bet ari to, ko vini zina par savu apkartni.
Vai berna vajadzibu apmierina?ana atri ietekme vina valodas attistibu?
Mi?am (1 gads 3 mene?i) joprojam ir gruti runat, un vin? biezi keras pie zestiem. Vina mate, saprotot, ko vin? velas, nekavejoties izpilda vina velmi. Vai berna vajadzibu apmierina?ana atri ietekme vina valodas attistibu?
Atbildet
Atri apmierinot vajadzibu tikt saprastam, neizrunajot vardus, var kavet berna valodas attistibu.
Pieaugu?ajam vajadzetu piespiest bernu nosaukt savas velmes ar vardiem, lai berns varetu pareizi veidot savu aktivo runu.
Vai berna vards ietekme rakstura iezimju veido?anos?
Jaunie vecaki, preteji vinu ceribam, dzemdeja zenu. Vini deva vinam maigu, gandriz sievi?kigu Zhenya vardu. Zenka uzauga ka smalks, trausls zens. Vin? devas uz bernudarzu 6 gadu vecuma.
Ka zena vards ietekmes vina attiecibu veido?anos ar vienaudziem?
Vai zena varda maiga izruna var ietekmet vina viri?kibas iezimju veido?anos nakotne?
Atbildet
Berns loti agri identificejas ar savu vardu. Berna vards veido pamatu vina personibas veido?anai.
Saskana ar maigi izteikto dela vardu veidojas vecaku attieksme pret vinu, un lidz ar to zenam veidojas mikstas rakstura iezimes.
Zenkas iera?anos bernudarza zeni var sagaidit at?kirigi. Ja kads saka: "Jums ir vards, piemeram, meitene", tad var izveidot zenu attieksmi pret Zhenya, kas var ietekmet garigo stavokli un berna personibas veido?anos.
Ar skarbaku varda skanu (piemeram, Eugene) zenam bus vairak iespeju iesaistities tiri zeniskas speles un aktivitates, kas palidzes veidot vina atbilsto?as viri?kigas ipa?ibas (drosme, drosme utt.).
Pieklajigas attieksmes kultive?ana pret citiem pirmsskolas vecuma berniem
Grupa ietilpst bernudarza vaditajs. Tris berni vinu sveicina, un lielaka dala bernu ir iegrimu?i sava darba un nepiever? tam nekadu uzmanibu.
Berni savu uzvedibu skaidro ar to, ka pie ieejas bernudarza vini jau kadu ir sasveicinaju?ies, un vini neatceras, kas tie?i vini neatceras un nepiever? uzmanibu.
Kapec, zinot uzvedibas noteikumus, berni biezi tos parkapj?
Sniedziet situacijas psihologisko analizi.
Atbildet
Berniem tika macits noteikums sasveicinaties, kad vini ieradas bernudarza, formali. ?is noteikums viniem nekluva par uzvedibas normu, vini neizveidoja ieradumu.
Noteikums tiek parkapts, ja pieaugu?ie nepalidz berniem saprast nepiecie?amibu to ieverot un nepastiprina to prakse.
Pieklajigas attieksmes kultive?ana pret citiem bus veiksmigaka, ja bernam ne tikai izskaidros pieklajibas moralo nozimi, bet ari pastavigi sazinasies ar vinu saskana ar uzvedibas normam. Tikai tad pieklajiba no demonstreta uzvedibas modela parvertisies par ilgsto?u ieradumu.
Agrinas bernibas uztvere
Mazi berni biezi skatas uz gramatam, atteliem, avizem, turot tos otradi. Bernus nemulsina priek?metu apgaztais stavoklis.
Kadi procesa un uztveres likumi var izskaidrot ?o paradibu?
Atbildet
?i paradiba izskaidrojama ar berna uztveres konvergenci. Berns satver tikai attelota objekta visparejo izskatu, bet neat?kir ta atsevi?kas dalas, telpiskas attiecibas starp objekta dalam.
Uztvere ka garigs process bernam netiek dota no dzim?anas gatava forma, ta veidojas vina aktivo darbibu procesa ar objektiem. Ir svarigi iemacit bernam aplukot objektus, kas nav otradi, lai vina uztvere veidotos pareizi.
Mazula hiperaktiva uzvediba
Viena no vecaku un skolotaju konferencem mate runaja par berna uzvedibu majas.
Mi?a (2 gadi 2 mene?i) nesez uz minuti: ja jus vinam iedodat zimuli un papiru, vin? nedaudz uzzimes un iemetis to zem galda, satvers rakstamma?inu, ar to samilos un ari iemetis. Pec skrie?anas pa istabu vin? nekavejoties uzkapa uz kresla, pec tam uz divana un ta talak.
