– kontrolsadalas prasmju, zina?anu un iemanu apzina?anai atbilsto?i programmas saturam (1 reizi 2 mene?os);
– psihologiska un pedagogiska diagnostika, lai noteiktu attistibas psihologisko un pedagogisko ipa?ibu dinamiku (2 reizes gada).
?is kontroles un teste?anas formas liecina par pedagogiskas ietekmes efektivitati.
Izglitibas procesa psihologiskais atbalsts balstas uz izglitibas strategiju psihologizaciju. Psihologizeta izglitibas strategija ir psihologisku attieksmju kopums, kas nosaka pedagogisko ietekmju virzienu.
Pamata attieksme ir katra individa pa?vertibas un unikalitates atzi?ana. ?ai disertacijai liela mera janosaka pedagoga stavoklis attieciba pret berniem. ?is pozicijas veido?ana tiek veikta dialogiskas komunikacijas procesa starp pieaugu?o un bernu noteiktos apstaklos:
Berna tiesibu uz savu viedokli (sevi) atzi?ana;
– nodro?inat bernam tiesibas izveleties (alternativu) dzives situaciju risina?anu;
– sadarbiba un partneriba pieaugu?o un bernu aktivitates.
Nakama psihologiska attieksme ir berna personibas pozitiva pienem?ana, pamatojoties uz pozitivam ceribam (avansu). Pozitivas vai negativas ceribas tiek realizetas, prognozejot darbibas, un tas regule atlidzibas un sodu sistema. Ir zinams, ka berns aug par to, ko uz vinu projice pieaugu?o ceribas. Neskatoties uz to, vecaki un aprupetaji biezi saka: "Es zinaju, ka tu klusi netirs (cinisies, salauzisi vazi, nokritisi…)."
Ceribu saturs var at?kirties, bet dominejo?a zime norada uz berna personibas pienem?anu vai noraidi?anu.
Svarigs nosacijums vecaku strategijas psihologizacijai ir nemt vera berna individualas ipa?ibas.
Vienas vecuma grupas berniem psihofiziologiskas ipa?ibas, kas saistitas ar nervu sistemas darbibu, ir pla?i diferencetas. Tas ir at?kiribas dzives atruma, steniskuma, ka darba speju raditaja un nervu un garigo procesu plastiskuma.
Piemeram, diviem viena vecuma berniem var but at?kiriba izrades saglaba?anas laika no 5 lidz 40 minutem. Ar tadu pa?u brivpratibas limeni viens 5 gadus vecs berns var regulet savu uzvedibu, bet cits to nespej.
Pedagogi un vecaki visbiezak vadas pec videjas attistibas vecuma normas. Tomer, novertejot berna attistibas individualo gaitu, stingra orientacija uz normu ir nepienemama. Lai noteiktu objektivu pieeju konkretam bernam, papildus vecumam un funkcionalajam attistibas normam ir janem vera situacijas izmainu iespejamiba (palenina?anas, emocionala kave?ana, uzbudinajums utt.).
Ipa?u vietu aiznem koncentre?anas uz pieaugu?a personigo transformaciju, t.i. uz vecaku un pedagogu darbu pie sevis. Veidojot pedagogisko strategiju, ir nepiecie?ama sevis parveido?anas pozicija, jo par izglitibu atbildiga pieaugu?a personiba ir loti svariga.
Piemeram, autoritars, agresivs audzina?anas stils veicina kolektiva "launa" pieaugu?a cilveka tela veido?anos berniem.
Agresivu un nomaktu pieaugu?o reakciju nevajadzetu "izgazt" uz bernu, jo ?i bistama un nesodita izlades metode rada lielu kaitejumu bernu garigajai veselibai.
Pirmsskolas iestades bernu praktiska psihologa visparejas profesionalas strategijas konteksta pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts tiek organizets ka planota darbiba un darbiba pec administracijas un macibspeku pieprasijuma. ?i darbiba tiek veikta, izmantojot nodarbibu un spelu psihologisko analizi, pa?reizejo un kontroles psihodiagnostiku, psihoekspertizi un psihologiskas konsultacijas.
Nosleguma jaatzime, ka iesniegta "sarezgita", starpdisciplinara pieeja pirmsskolas vecuma bernu izglitibai un audzina?anai veicina bernu specialistu profesionalas problemas risina?anu – praktiskas psihologiskas un pedagogiskas sadarbibas problemu.
(Bernu praktiska psihologija / Redigejis profesors T. D. Martsinkovskaja).
Berna praktiska psihologa normativa dokumentacija
Svariga psihologa profesionalas darbibas sastavdala pirmsskolas iestade ir dazada veida dokumentacijas sagatavo?ana. Dokumentacija pavada katru praktiska psihologa darba jomu no izglitibas un konsultacijam, profilaktiskam lidz korekcijas un diagnostikas darbibam.
Dokumentacijas kopums (pakete) pirmsskolas iestades praktiskajam psihologam ir sadalits vairakos veidos: normativs, ipa?s un organizatorisks un metodisks.
Normativa dokumentacija ir dokumentacijas veids, tas ir, dokumentu kopums, kas nosaka psihologa profesionalas darbibas standartus un normas izglitibas sistema. Normativo dokumentu saraksts ietver:
ANO Konvencija par berna tiesibam.
Noteikumi par psihologisko dienestu izglitibas sistema.
Nolikums par praktisko psihologu.
Praktiska izglitibas psihologa kvalifikacijas raksturojums (specialista darba apraksts un standarts).
Noteikumi par izglitibas psihologa sertifikaciju ar attiecigo pielikumu.
?i dokumentacija ir psihologa profesionalas darbibas normativais regulejums, un ta tiek savlaicigi aizstata, atjauninot izglitibas sociali tiesiskas normas.
Registrejot specialistu, pamatojoties uz vieno?anos vai ligumu, psihologs un bernu iestades administracija atsevi?kos punktos nosaka funkcionalitates, laika grafika un algas jautajumus. ?aja gadijuma ligums ir ieklauts normativo dokumentu saraksta.
Ipa?a dokumentacija
Ipa?a dokumentacija ir ipa?s praktiska psihologa dokumentacijas veids, kas nodro?ina vina profesionalas darbibas materialos un procesualos aspektus. Ipa?a dokumentacija ietver: psihologiskos zinojumus; korekcijas kartes; diagnostisko izmeklejumu protokoli, korigejo?as nodarbibas, sarunas, intervijas u.c.; garigas attistibas kartes (vesture); psihologiskas ipa?ibas; izraksti no psihologiskajiem zinojumiem un attistibas kartem.
No iepriek? minetas dokumentacijas ir slegti tris veidi, proti: secinajumi, korekcijas kartes un protokoli. Parejie tris veidi ir brivi (atverti) piekluvei personam, kuras interesejas par informaciju. Turklat vinu galvenais merkis ir iepazities ar konkreta berna (noteiktas vecuma grupas) individualajam psihologiskajam ipa?ibam.
Izraksts tiek uzskatits par areju dokumentacijas formu un tiek izsniegts gan pec individu (vecaku, pedagogu, skolotaju) pieprasijuma, gan pec valsts iestazu (bernudarzu, skolu, kliniku, centru, specializeto iestazu) oficiala pieprasijuma.
Izraksta galvenais teksts ir psihologiska zinojuma dalas pielagota versija, kas atspogulo berna attistibas galvenos secinajumus, at?kirigas iezimes un problemas, ka ari visparigus un ipa?us ieteikumus. Jaatzime, ka oficiala pieprasijuma gadijuma ?im dokumentam jabut diviem parakstiem: personai, kas veica diagnostikas eksamenu, un izglitibas iestades administrativajai personai (bernudarza vaditajam, centra direktoram utt.). Ipa?a pieprasijuma gadijuma izraksta janorada psihologiskas parbaudes merkis un lidzekli, ka rezultata jaapstiprina vai jaatspeko pieprasijuma fakts. Attieciba uz izrakstiem no attistibas diagrammam dokumenta izpildes prasibas paliek nemainigas, ar vienigo at?kiribu, ka tas tiek veiktas tikai pec oficialiem pieprasijumiem un tiek sniegtas personam, kas ir kompetentas bernu (attistibas) psihologijas joma un ir juridiski atbildigas par ?iem dokumentiem (skolu, specializeto iestazu, rajonu un rajonu psihologisko biroju psihologi, saistitas kvalifikacijas specialisti).
Psihologiskas ipa?ibas atspogulo at?kirigu garigas attistibas aspektu un lauj sastadit berna vai visas vecuma grupas psihologisko portretu. Tas ir bez formas un neprasa administrativo personu apstiprinajumu. Mes runajam par berna attistibas individualajam ipa?ibam, t.i. vina kognitivas un personemocionalas sferas iezimes, psihofiziologiskas nianses, komunikativas preferences, visparejo vai ipa?o speju klatbutne utt. daudz vairak.
Psihologiskais zinojums ir psihologa galvena darba dokumentacija.
Pa?laik ar augstu zinatnisko un teoretisko poziciju un profesionalo tehnologiju mainigumu praktiskajiem psihologiem ir psihologisko secinajumu diferenciacija gan forma, gan satura. Tas ir saistits, pirmkart, ar psihologu ideju at?kiribu par garigo attistibu, garigo procesu dinamikas mehanismiem un lidzekliem, un, otrkart, ar psihodiagnostikas tehnologiju at?kiribu, kas ir psihologu kompetence. ?ie apstakli veicina psihologa pamatdokumentacijas satura izstradi.
Ir vairaki psihologiska secinajuma varianti.
Variants I. Strukture?ana atbilsto?i dalejiem garigas attistibas parametriem. ?ados psihologiskos secinajumos visbiezak ir atsevi?ki motora koordinacijas, identifikacijas raksti?anas prasmju, maci?anas speju, motivacijas vajadzibu un intelektuala brieduma raditaji. ?ada veida psihologisko zinojumu var izmantot dalejas psihologiskas parbaudes, piemeram, "Skolas gataviba".
II variants: strukture?ana pec sarezgitiem parametriem, ieskaitot berna psihofiziskas attistibas raditajus, ka ari vina audzina?anas un izglitibas novertejumu. Ir informativu datu kopums par reproduceto poetisko tekstu skaitu, aug?anas parametriem, kru?u tilpumu, pieklajigam uzvedibas prasmem utt. ?ada veida strukture?anas trukums ir vienotas analitiskas telpas (psihologiskas) trukums. Dazos gadijumos to izmanto, lai novertetu bernu vecuma attistibu.
Abas psihologiska zinojuma versijas neatspogulo pilnigu priek?statu par berna garigo attistibu noteikta vecuma posma.
Psihologiskais secinajums jastrukture saskana ar psihologa konceptualajam idejam par garigas attistibas procesu saistiba ar pirmsskolas vecumu, kur katram vecuma posmam ir savas ipatnibas (audzeji), kvantitativa un kvalitativa attistibas dinamika.
Tapec pirmsskolas psihologiska dienesta konteksta psihologiskais zinojums ka ieraksts par berna attistibas iezimem noteikta vecuma posma butu jadiference atbilsto?i vecuma principam:
A veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 3-4 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (pirmsskolas vecums).
B veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 4-5 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (videjais pirmsskolas vecums).
C veidlapa psihologiskais zinojums ieraksta diagnostiskas izmekle?anas datus berniem vecuma no 6 lidz 7 gadiem (vecakais pirmsskolas vecums).
Pamatojoties uz polikonceptualo principu, psihologiskajam zinojumam jaatspogulo berna kognitivas, personiski emocionalas un komunikativas attistibas raditaji, ka ari vina psihofiziologiskas un citas iezimes. Papildus dazadu raditaju vertibu noteik?anai psihologiskais secinajums ietver analizi par atbilstibu vecuma limeniem un garigas attistibas posmiem, ka ari nepiecie?amibu pec korigejo?am un preventivam darbibam vai attistibas programmam. Tadejadi psihologiska zinojuma struktura jaieklauj ?adi bloki:
Ar vecumu saistitas attistibas visparigas ipa?ibas, pamatojoties uz psihofizisko, psihofiziologisko raksturu, adaptivo un motorisko kompleksu iezimem.
Kognitiva attistiba, kas balstita uz kognitivo procesu un runas funkcijas ipa?ibam.
Personiga un emocionala attistiba, kas balstita uz pa?apzinas, motivacijas un vajadzibu, emocionalas un vertibu sferas ipa?ibam.
Komunikativa attistiba, kas balstita uz komunikacijas lidzeklu un poziciju ipa?ibam, konfliktiem.
Bernu kompetence, kas balstita uz bernu darbibas produktivo un procesualo veidu aktualizacijas un satura ipa?ibam.
Gataviba skolai, pamatojoties uz izglitibas aktivita?u un maci?anas speju priek?noteikumu veido?anas ipa?ibam.
Talak ir bloki, lai noskaidrotu visparejo secinajumu un profesionalas iejauk?anas nepiecie?amibu:
Attistibas iezimes.
Attistibas problemas.
Attistibas prognoze.
Ieteikumus.
Korekcijas karte ir detalizets psihologisko ietekmju "attels", definejot korigejo?u strategiju un taktiku, t.i., programmu. Korekcijas karte atspogulo:
– sakotnejie dati (berna pilns vards, vecums vai berna kods);
– sakotnejas problemas (berna psihiskas attistibas novirzu ipatnibas un traucejumi), kas diferencetas pec psihologiska sledziena (tipologiska diagnoze);
– korektivo darbibu veids un forma (individualas un grupu psihoterapijas vai psihokorekcijas formas);
– korigejo?u darbibu lidzekli (telaini, rotaligi, muzikali u.c.);
– korigejo?o darbibu grafiks ar diference?anu posmos (kla?u skaits cikla);
– rekomendacijas skolotajiem un vecakiem par berna dzives rezima organize?anu korekcijas pasakumu laika;
– psihologisko izmainu dinamika korektivo darbibu gaita, pamatojoties uz epikrizi (kopsavilkumu) katrai cikla nodarbibai;
ir atbrivo?anas raksturlielums ar visparigiem ieteikumiem.
Tagad pieversisimies diagnostikas eksamenu, korekcijas nodarbibu, sarunu un interviju protokoliem. ?aja gadijuma protokols tiek uzskatits par veidu, ka noteikt psihologa un berna un pieaugu?a mijiedarbibas procesualas gaitas ipatnibas.
Visbiezak protokols tiek sastadits tabulas vai psihologisko proceduru bezmaksas apraksta veida. Prasibas attiecas tikai uz fiksacijas vienibam. Tie ietver: uzvedibas reakcijas (mimikas un pantomimas izpausmes), verbalo aktivita?u pavadijumu, emocionalo stavoklu dinamiku un kautribu. Turklat ir obligati jaregistre ievades dati ar berna kodu, psihologiskas proceduras datumu un laiku. Dazam metodem un testiem ir ipa?as protokolu formas. ?aja gadijuma tie ir dala no riku komplekta.
?ada veida dokumentacijas ipatniba ir ta, ka ta tiek aizpildita tie?i konkreta veida psihologiskas darbibas procesa, t.i. diagnostikas vai korekcijas uzdevumu veik?anas laika. Vienigie iznemumi ir sarunu protokoli. Tie visbiezak tiek aizpilditi post factum, proceduras beigas. Tas tiek darits ar merki radit dabiskaku vidi dialogam.
Dazreiz psihologi izmanto diktofonu, lai ierakstitu proceduras, kas saistitas ar aktivu verbalo darbibu. Tas palidz koncentret uzmanibu uz citiem svarigiem raditajiem, piemeram, personiskajam un emocionalajam izpausmem (imitacijas kompleksi, lomu poziciju maina utt.).
Pedejais psihologa ipa?as dokumentacijas saraksta ir attistibas karte (vesture) ka informacijas kopums par berna vecuma attistibu, kas sniegts ontogenetiskaja aspekta.
Attistibas karte ietver personas pamatdatus, informaciju par vecakiem un citiem gimenes locekliem, ka ari par berna socialajiem un dzives apstakliem. Izmainas gimenes sastava (tuvinieku zaudejums, bralu un masu paradi?anas), nozimiga pieaugu?a maina berna dzive, gimenes attiecibu stili – visi ?ie fakti tiek fikseti un analizeti no psihologiska viedokla.
Pastav prakse ?o dokumentu kopigi izpildit ar pirmsskolas iestades medicinas specialistu. Tas ir saistits ar nepiecie?amibu analizet informaciju par pirmsdzemdibu un pecdzemdibu attistibu, t.i., grutniecibas un dzemdibu gaitas ipatnibam, ka ari iespejamam komplikacijam jaundzimu?a perioda. Turklat tiek izmantota hronisku un akutu slimibu anamneze zidaina vecuma un agra berniba, informacija par berna traumam un operacijam, ka ari specialistu veikto izmeklejumu kopsavilkumi. ?i informacija nav psihologiska, bet palidz noteikt berna attistibas novirzu celonus. Precizak, tas izsledz organisko un funkcionalo ipa?ibu celonus.
Turklat neiropsihologiskas attistibas ipatnibas tiek registretas saskana ar vecuma normu aplesem (kad berns saka turet galvu, sedet, staigat, runat; pasivas un aktivas runas attistiba; pirmas mehaniskas un emocionalas reakcijas).
Turklat attistibas karte ietver berna adaptacijas un dzives aktivita?u iezimes pirmsskolas iestade un vina mijiedarbibas ar vienaudziem ipa?ibas.
Kas attiecas uz ?i dokumenta dizainu, to var iesniegt tabulas veida vai brivi aprakstit iepriek? minetos berna fiziskas, neiro-garigas un socialas attistibas parametrus dazados vecuma posmos.
Aptuvenas vadlinijas berna normalai attistibai
Ir noteiktas uzvedibas vadlinijas, kas lauj aizdomam par berna garigas attistibas atruma traucejumiem. Zina?anas par ?im vadlinijam ir noderigas un nepiecie?amas tiem, kas ir atbildigi par berna audzina?anu (V. I. Garbuzovs, 1990).
Tik:
Lidz 1 gadu vecumam berns lieto 7-14 vardus, koncentrejas uz vienu lietu lidz 15 minutem, apgust varda "aizliegts" nozimi, sak staigat (± 2 mene?us).
Lidz 1,5 gadu vecumam berna vardu krajums ir 30-40 vardi, vin? labi staiga, atpazist un parada attelos redzamo objektu attelus un labi saprot vinam adreseto runu. Berna galvenie jautajumi ir "Kas?" un "Kas?"
Lidz 2 gadu vecumam vardu krajums palielinas lidz 300-400 vardiem, berna galvenie jautajumi ir "Kas tas ir?", "Kas tas ir?" Veidojas frazes runa (meitenem, biezi vien lidz 1,5 gadu vecumam). Jautajumu klatbutne norada uz labu berna garigo attistibu. Vin? zime linijas, turot dure zimuli, buve bloku torni.
Lidz 2,5 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 1000 vardu. Paradas aptuvenie jautajumi "Kur?", "Kur?", "Kur?", "Kad?". ?aja vecuma runas attistibas aizkave?anas ir satrauco?a – tas var liecinat par garigu atpalicibu vai kurlumu.
Lidz 3 gadu vecumam paradas jautajums par jautajumiem: "Kapec?" Berns parstasta dzirdeto un redzeto, ja vinam palidz ar vado?ajiem jautajumiem. Vin? izmanto saliktus un pat saliktus teikumus, kas norada uz vina doma?anas sarezgitibu. Vin? saprot, kas ir "viens", "maz", "daudzi", at?kir kreiso un labo pusi. Ar vienu raksturigu detalu vin? var atpazit visu: ar zaka ausim, ar zilona stumbru.
Lidz 3,5 gadu vecumam vin? apgust dizainu, paradas plano?anas elementi. Paradas lomu speles elementi ar objektiem un nedaudz velak ar vienaudziem. Berns ir emocionals: savtigs, jutigs, priecigs, skumj?, labveligs, naidigs, skaudigs, spejigs uz empatiju.
Lidz 4 gadu vecumam vin? spej saprast to, ko vin? vel nav redzejis, bet to, ko vinam ir sapratigi teicis. Vin? no attela sastada vienkar?u, bet diezgan detalizetu stastu, jegpilni pabeidz teikumu, ko sacis pieaugu?ais, spej visparinat un apkopot jedzienu. Pamatjautajums ir "Kapec?" (Bernam ar attistibas traucejumiem domine jautajumi "Kas?", "Kur?", "Kur?"). Paradas lomu spele ar vienaudziem. Var darit vienu lietu 40-50 minutes.
Lidz 4,5 gadu vecumam vin? spej izvirzit merki un planot ta sasnieg?anu. Uzdod jautajumu "Kapec?"
Lidz 5 gadu vecumam vin? var pateikt savu uzvardu, vardu, patronimu, vecumu, adresi, transportu, kas dodas majas. Vin? zina, ka izmantot celtniecibas komplektu, var salikt rotallietu saskana ar shemu, uzzimet cilveku ar visam kermena dalam.
No 5, 5 gadu vecuma bernam ir pieejami visi izglitibas veidi, vin? butiba ir gatavs macities.
Lidz 6 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 4000 vardu. Bernam ir piekluve vienkar?u sakamvardu un teicienu nozimei, vin? viegli redz attelu sizeta savienojumu un, pamatojoties uz tiem, sastada stastu. Viegli visparina un izole objektus, atrisina vienkar?as aritmetiskas problemas. Vin? zina daudz spelu, zina, ka izgudrot zemes gabalu. Vin? ir orientets telpa, laika (vakar, ?odien, rit), attiecibas starp cilvekiem. Attelojot virieti, Vin? zime kaklu starp galvu un kermeni, drebem, apaviem.
Zinot pirmsskolas vecuma berna psihomotoras attistibas arejas, uzvedibas normas, pieaugu?ie vares savlaicigi pielagot pedagogisko ietekmi uz bernu, noverst garigas atpalicibas ra?anos un palidzet vinam maksimali izmantot visas iespejas, ko sniedz ?is vecuma posms. Gadijuma, ja berna garigas attistibas atrums ir loti traucets, ?ada shema acimredzami nav pietiekama, jo ir nepiecie?ams noteikt patiesos celonus, kas to izraisa, un terapeitiskajam un psiho-korekcijas darbam ar ?adu bernu ir nepiecie?amas ipa?as metodes, kas pieder pie defektologu un psihoneirologu kompetences.
No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"
Gariga atpaliciba
Berna garigas attistibas atruma palenina?anos var izraisit pedagogiska nolaidiba, gariga atpaliciba centralas nervu sistemas noteiktas organiskas nepietiekamibas del, ka ari vispareja smadzenu strukturu nepietiekama attistiba, kas izraisa dazadas garigas atpalicibas formas. Pedagogiska nolaidiba ir berna attistibas kave?anas, kas ir saistita ar vina dzives un audzina?anas apstakliem. Ilgsto?s informacijas trukums, garigas stimulacijas trukums jutigos periodos var izraisit strauju berna garigas attistibas potenciala samazina?anos. Neskatoties uz to, ar pareizu un savlaicigu individualu pieeju ?adam bernam, pietiekamu attistibas aktivita?u intensifikaciju, ?ie berni var viegli panakt savus vienaudzus. Garigo atpalicibu, neskatoties uz tas izpausmju daudzveidibu, raksturo vairakas pazimes, kas lauj to at?kirt gan no pedagogiskas nolaidibas, gan garigas atpalicibas. Berniem ar garigu atpalicibu nav atsevi?ku analizatoru traucejumu un lielu smadzenu strukturu bojajumu, bet tie at?kiras ar sarezgitu uzvedibas formu nenobriedumu, merktiecigu darbibu, nemot vera atru izsikumu, nogurumu un traucetu sniegumu. ?o simptomu pamata ir centralas nervu sistemas organiska slimiba, ko izraisa grutniecibas un dzemdibu patologija, iedzimtas augla slimibas un novajino?as infekcijas slimibas, kas cie? agrina vecuma (T. A. Vlasova, 1971; M. S. Pevzners, 1971; U. V. Ulenkova, 1990). Kopuma ar savlaicigu un atbilsto?u korigejo?u darbu gariga atpaliciba ir atgriezeniska. Vinu noturiba at?kiras un ir atkariga no ta, vai tie ir balstiti uz emocionalu nenobriedumu (psihisko infantilismu), zemu garigo tonusu (ilgtermina asteniju), kognitiviem traucejumiem, kas saistiti ar atminas vajumu, uzmanibu, garigo procesu mobilitati un noteiktu kortikalo funkciju trukumu. Pirmas divas garigas atpalicibas formas ir vieglakas un parvaramakas, savukart kognitivie traucejumi izraisa garigu atpalicibu, kas robezojas ar debilitati; ?o bernu maci?anas spejas ir ieverojami samazinatas. Vislabakie rezultati garigas atpalicibas korekcijas zina tiek sasniegti, ja darbs ar bernu tiek uzsakts pec iespejas agrak. Diemzel pirmsskolas berniba pieaugu?ie ap bernu biezi nepiever? uzmanibu noteiktam berna attistibas iezimem, uzskatot tos par atsevi?kiem normas variantiem un uzskatot, ka berns vienkar?i paraugs visas savas grutibas. Trauksme sak skanet tikai tad, kad berns, kur? iestajas visparizglitojo?as skolas 1. klase, nespej apgut skolas macibu programmu un apgut nepiecie?amas uzvedibas prasmes. U. V. Ulenkova (1990) pareizi atzime, ka, ja palidziba, kas sniegta berniem ar garigu atpalicibu izlidzina?anas klases, dod labus rezultatus, tad nav gruti pienemt, cik daudz efektivaka varetu but kvalificeta palidziba, ko sanem pirmsskolas vecuma berni. Gariga atpaliciba, at?kiriba no garigas atpalicibas, ir neatgriezeniska, jo ?aja gadijuma pastavigs kognitivas aktivitates traucejums ir saistits ar smadzenu garozas organiskiem bojajumiem vai nepietiekamu attistibu. Oligofrenijas berniem visa to attistibas laika tiek konstateti sarezgitu garigo funkciju traucejumi, un katra vecuma posma tiem ir dazadas formas. Berniem ar attistibas traucejumiem gariga atpaliciba velak tiek parvareta (Rubin?teins, 1990; Lebedinskis, 1985). Tadejadi ir acimredzams, ka korigejo?ais un attistibas darbs ar berniem ar garigas attistibas atruma traucejumiem, kas ir uzsakts savlaicigi, izradas loti augligs, un jo agrak tas tiek uzsakts, jo labaks ir rezultats.
