Jolanta Auziņa "Viņa īpašums"

Šis grāmatas teksts stāsta par Ritu, kura nonāk sarežģītā situācijā, kad viņas dzīvi kontrolē cits cilvēks. Rita cenšas aizstāvēt savas tiesības un paust savu nepiekrišanu tam, ka viņas dzīve pieder kādam citam. Viņa saskaras ar vīrieti, kurš apgalvo, ka viņa ir viņa īpašums un ka viņas tēvs viņu pārdevis.Vīrietis, kurš ir sagrābis mapi ar informāciju par Ritu, izmanto savas zināšanas, lai ar viņu manipulētu un liktu viņai apšaubīt savu spriedumu. Rita nonāk neziņā un nespēj izlemt, vai viņa var uzticēties šim vīrietim un ļaut viņam kontrolēt viņas dzīvi.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 18

update Дата обновления : 31.03.2024


– Pagaidiet…" Es pagriezos uz Maratu.

– Vai tev ir problemas?– Marats aukstasinigi jautaja, skatidamies uz mani.

– Sakiet, kur ir Sergejs Viktorovics, man ar vinu jaruna! Tas ir svarigi! – saku, skatoties uz Maratu.

– Pastasti man, es vinam pastasti?u!

– Ne…" es kautrigi atbildeju.– Man ar vinu jaruna personigi!

Dzirdu durvju atver?anas skanu un pagriezos. Sergejs iznaca no sava kabineta un devas man tie?i preti. Sirds man krutis saka drudzaini pukstet. Un vin? nepiever? uzmanibu Maratam un Janai...... Vin? nak tie?i pie manis un skatas man acis.

– Kas notiek?– jauta man.

– Cik ilgi jus gatavojaties mani ?eit turet? Manas studijas, mani draugi un…" Es nepabeidzu.

– Vai tas ir viss, kas tev rup?– vin? jautaja, skatidamies uz mani.– Jusu diploms ir uz mana galda. Tavi skolotaji bija tik laipni, ka pasniedza tev to agrak.

Parsteigta par vina atbildi, es skatos uz vinu un nesaprotu. Tas nevar but.... Es nenokartoju eksamenu un projektu, lai to sanemtu.... Ka vinam tas viss izdodas? Nauda nevar visu izlemt par citiem cilvekiem. Vai ari ta izlemj visu par visiem?

– Ko? Bet…" es parsteigti izteicos.– Tas ta nevar but!

– Jums jadoma par kaut ko citu! Un aizmirst par saviem draugiem....– saka Sergejs.

– Vai tu nesaki, ka man ir tiesibas izveleties?

– Vai tevi kaut kas uztrauc?– Vina man jauta.

– Apgerbi mana garderobe ir parak atklati. Es nevaru sazinaties ar cilvekiem, kurus pazistu, un viss tas.... Man ?kiet, ka tu man kaut ko nesaki....

Es tik daudz ko velos vinam pateikt.... Bet mani partrauca telefona zvans. Sergejs iznema telefonu un atgriezas biroja. Es staveju vestibila apmeram desmit minutes. Meginu noskaidrot, kas noticis, bet pagaidam nevaru to izdarit. Viss prasa laiku.... Marats un Jana stav viens otram blakus un par kaut ko cukst. Man ir vienalga. Es gribu saprast, kada ir vina palidziba....

Sergejs iznaca no kabineta, un uz bridi man ?kita, ka vin? ir auksts. Man uz adas uzmetas zosada. Vin? izskatas dusmigs. Mahiniski atkapjos no vina.....

– Neuztraucieties! Ja drebes jums nepatiks, mes tas nomainisim.... Tagad jums vajadzigas brokastis! Jana, aizved Ritu uz edamistabu!– vin? teica, skatoties uz mani.– Man ir steidzami jarikojas! Tapec negaidiet un brokastojiet....

Es paskatijos uz Sergeju un sekoju Janai. Man nav vele?anas est brokastis. Visa ?i situacija mani loti uztrauc. Man ir daudz jautajumu. Tikai Jana nelaus man darit mulkibas.

Es eju cauri un apsezos pie galda. Te atkal ir parak daudz. Es negribu est viena. Man ?eit neviena nav..... Nav ar ko runat....

– Jums vajadzetu brokastot.– teica Jana.

– Es negribu brokastot viena. Kapec tu need kopa ar mani?

– Mes esam tikai darbinieki un jau sen esam brokastoju?i.– vina teica

Pec vinas teikta man vispar negribejas est brokastis. Man negribigi nacas est vismaz maz.... Es piecelos no galda un aizgaju uz gulamistabu. Sergejs teica, ka es varu apskatit maju, bet man nav vele?anas to apskatit. Un sedet un neko nedarit, es nevaru....

– Jana.... Sakiet, vai ?eit ir kadas gramatas? Es nevaru ?eit vienkar?i sedet un neko nedarit.– Es vinai saku.

– Nogulieties vanna un izbaudiet savu brivibu.– vina atbild.

Esmu viens pats gulamistaba, karajos no stura uz sturi. Jana atnesa vakarinas gulamistaba. Vina man neko nesaka. Es tikai sezu kresla un skatos pa logu.... Pardomaju Sergeja vardus par izveli, un domaju, ka zinu, ko man vajadzetu darit talak....

8. nodala

Sergejs

Rita jau ir pamodusies. Maratam vajadzeja bridinat Janu, lai vina izskatas pareizi, nemot vera vinas velmes..... Meitene jau izskatas ka nomedits dzivnieks. Pec slepkavibas meginajuma pret vinu stingri uzdeva apsargiem vinu uzraudzit. No Ritas galvas nedrikst nokrist ne mats....

Atveru no biroja atsutito jauno piegades dokumentu un pirms paraksti?anas to rupigi izlasu. ?is jautajums ir jarisina tulit. Tad man jatiek gala ar Kristinu. Vina pati sev izraka bedri.

Es domaju, ko ar vinu darit. Nav jegas vinu nogalinat, bet ir viegli vinu aizmukt. Es jau grasos sazinaties ar savu padoto, kad no zales atskan Ritas balss.

Kas tur notiek? Vai vina velas mani redzet?

Es piecelos no rakstamgalda un iznaku no kabineta. Rita pagriezas pret mani. Es atri ieskatijos vinas izskata un ieraudziju apmulsumu skaistaja seja. Marats un Jana atkapas mala. Vini zina, ka es nevaru paciest, kad man stav uz muguras. Es tuvojos Ritai. Vina ir ta, kas mani ?obrid visvairak interese. Es ieskatos vinas zilajas acis un pamanu uztraukumu. Es brinos, kas vinai bija tik steidzami nepiecie?ams.... Klausos, ka vina stasta par macibam, draugiem un drebem, kas vinai nepatik.... Es redzu, ka vina grib vel kaut ko pateikt, bet visu sarunu partrauc telefona zvans.

Es atbildu uz zvanu un otra gala dzirdu pazistamu balsi. Kur? gan butu domajis, ka Demjans uzdro?inasies man piezvanit personigi? Tam jabut pamatotam iemeslam. Es domaju, ka ?is iemesls ir Rita......

– Nu, sveiki tur! Es dzirdeju baumas, ka tu esi panemis Ilyas preces! Tas nav kartiba!– Demyan teica.– Vai es tev to iemaciju? Melnais vilks!

Es jutu, ka saruna var pariet uz paaugstinatu toni, un es negrasos meiteni iesaistit saruna. Es dodos uz savu kabinetu un aizveru durvis. Ir lietas, ko vinai vel nevajadzetu zinat. ......

– Vina pieder man, Demjan! Ilyas atteicas no piedavatas naudas! Neviens negribeja vinam piedavat vairak!

– Jebkura gadijuma, ja neesat pieskaries precem, atdodiet tas! Preteja gadijuma jus zinat, kas var notikt!– sacija Demjans un nolika klausuli.

Ak, kur nu vel. Vai vin? vispar dzirdeja, ko vinam teica? Dusmu uzpluda es atmetu telefonu mala un dodos atpakal uz vestibilu. Rita skatas uz mani ar neizpratnes pilnu skatienu un atkapjas......

– Neuztraucieties! Ja drebes jums nepatiks, mes tas nomainisim...... Tagad jums vajadzigas brokastis! Jana, aizved Ritu uz edamistabu! Man steidzami jarikojas! Tapec negaidiet un brokastojiet....

– Marat, ejam est!– Es runaju nopietni.

Es dodos uz viesu istabu. Ja Kristina man nepastastis, ko Iljass ir iecerejis, vinai bus vel sliktak. Vina ir ?eit, lai kaut ko izspiestu, par to es ne?aubos. Atveru durvis un ieraugu Kristinu saplesta kleita. Ar smaidu uz sejas eju pie vinas un apsezos vinai preti.

– Vau, tu esi diezgan labi turejusies…" Es saku, pieskaras vinas matiem.

– Don't.... Nevajag…" Kristina raudadama sacija, spiezot kajas uz aug?u.

– Tevi bridinaja neparkapt robezu!– Es draudigi teicu, bidams roku gar vinas apak?stilbu.– Tagad paskaties uz sevi!

– Es ne.... tevi ienistu!– Kristina kliedza.

Satver vinu aiz kakla, lai vina klusetu. Es negribu, lai Rita vinu dzirdetu vai redzetu. Kristina ?obrid izskatas ka piekauts kakis.

– Kas tu esi, lai celtu uz mani balsi?– Es vinai jautaju.– Es grasijos tevi palaist, bet tagad esmu pardomajis!

Kristines acis no bailem papla?inajas. Vina baidas. Vinai vel ilgi jastrada, tikai tagad nevis savam labdarim, bet maniem pui?iem, un samaksa par labi padaritu darbu ir dziviba.

– Marats, iesedini vinu ma?ina! Mes izbraucam!

– Braucam!– Marats negribigi sacija un satvera Kristinas apak?delmu.

Pari pilsetai mes nokluvam baze, kur trenejas mani cilveki..... Es izkapju no ma?inas un satieku savu paligu....

– Boss!– sacija virietis.

– Robijs! Man vajag vairak cilveku!– Es vinam saku.– Izvelies labakos!

Es eju uz eku un pret zogiem. Pui?iem noderetu nomainit vidi un sakopt. Es atspiezu elkonus uz tiem un paskatos uz leju. ?obrid notiek paris cinas starp labakajiem cinitajiem. Es skatos uz tiem no aug?as. Pui?i ir laba forma. Robijs vinus ir labi sagatavojis, tacu viniem jastrada pie taktikas. Es skatos uz savu pulksteni. Man nav daudz laika. Man vel ir jarupejas par daziem steidzamiem darijumiem.

– Ei, pui?i! Es ?odien esmu laba noskanojuma, gaidiet no manis paaugstinajumu un premiju!– es viniem saku, svilpinadams.

Es iznaku no ekas un tuvojos Robijam. Es grasos ar vinu aprunaties, ari.....

– Tatad, vai jus izvelejaties pui?us?

– Ja, vini ir pie ma?inas.– Robijs atbildeja.– Vai kaut kas notika?

– Nekas! Esi gatavs visam.– Es atbilde?u.

– Lai ko jus teiktu!– Robijs atbildeja.

Es piegaju pie ma?inas un paskatijos uz pui?iem. Vini visi ir laba forma. Tas ir tas, kas man ir vajadzigs. Es atstaju meiteni ?eit. Vina nevar aizbegt no ?ejienes.

– Dosimies atpakal!– Es viniem saku.

Es iekapju ma?ina un dodos majas. Aizdedzu cigareti un atliecos sedekli. Es ieelpoju dumus un domaju par to, ko varetu darit Demjans. Bez vina man bija daudz ienaidnieku, par daziem no tiem Demjans pat nezinaja. Kad atgriezos majas, gaiteni sastapos ar Yanu.

– Apstajies! Paedini zenus! Turklat bus labak, ja Rita ?ovakar ietures vakarinas pie sevis. Vinai ta bus labak.

– Labi!– atbildeja Jana.

Es atgriezos kabineta un apsezos kresla. Marats ienak, aiz sevis aizver durvis un apsezas preti. Es esmu parliecinata, ka vinu acimredzot kaut kas interese.

– Kas nakamais?– vin? jauta.– Ko tu darisi ar ?o meiteni? Ja planojat vinu aizvest, jums bus jasagatavo dokumenti. Vina tiks pieskatita, un nevienam nebus atlauts vinai tuvoties....

– Vina ir mans mazais bralitis! Ticiet vai ne, es vinu nevienam nedo?u!

– Vai tu esi iemilejies? Vai tu esi iznacis no prata? Vai tu ar savu dzivi liksi vinai ciest? Nepietiek ar to, ka vina jau ir cietusi....

– Varbut vin? ir iemilejies.... Hell if I know..... Vina pati pienems lemumu! Ja vina velesies aiziet, es vinai lausim aiziet.... Ja vina velesies palikt man tuvu, es vinu aizsarga?u lidz pedejam......

9. nodala

Sergejs

Atveru Borisa atsutito failu un aplukoju piezimes. Ko? Vin? doma, ka es noraidu vina prasibas. Vin? var iebazt tas sev pakala, un, ja vin? to nespej izdarit pats, man bus vinam japalidz. Es to neatlaidi?u. Es aizveru savu klepjdatoru un aizeju no biroja.

– Serjog, tev nav sejas! Kas notika?– jautaja Marats.

– Sapulcini pui?us. Dosimies izbrauciena!

Ir pienacis laiks nokartot lietas ar Borisu. Man ir vajadziga ?i kravas parvadajumu kompanija, lai parvestu manu kravu. Es nevelos palaist garam tik ienesigu piedavajumu. Vin? man to nedos, man naksies to panemt prom....

Marats un mani labakie viri gaida pie automa?inam. Mums viss ir jaizplano. Visu, lidz vissikakajai detalai. Nekludieties, citadi es pats vinus no?ausim.

– Uzmanigi klausieties! Ja jutat kaut ko nepareizu, nonemiet tos visus!– Es jums pavelu ar ieroci, kas ielikts zem krekla.– Visam jabut tiram un gludam. Mes stradajam atri!

– Vai esat parliecinats?– jautaja Marats.

– Ja es nebutu parliecinats, tas nebutu izdevies!– Es vinam atbildeju, rokas turot mapi.

Es sezu ma?ina un braucu prom no majas. Es ienistu, kad man atsakas. Man viss ir jadara pa?am. Mes ierodamies norunataja vieta. Es beig?u ?eit un dosimies uzreiz pie Ritas. Es do?u vinai iespeju izveleties.... Paliec ar mani vai esi briva....

Automa?inas apstajas. Es izkapju no ma?inas un, saglabajot vesu pratu, dodos uz priek?u. Redzeju, ka Boriss jau gaida un stav viena vieta. Es nonaku tuksne?a vidu un apstajos.

– Nu, ko tu esi nolemis?– Es vinam atbildeju, sakrustojot rokas uz krutim.– Cik ilgi tu gatavojies partraukt?

– Slegsim darijumu, bez maniem nosacijumiem nav nekada darijuma!– vin? atbild, stavedams man preti.

– Vai noslegsim darijumu? Borija, tu dro?i vien esi mani parpratusi! Mes vienosimies tikai tad, kad jus parakstisiet uznemuma nodo?anu.– Es runaju nopietni, kad vinam saku.

– Tu nesaproti.... ?is bizness, tas ir viss, kas man ir!– vin? noraizejies atbild.

– Katru reizi dzirdu vienu un to pa?u!– Es vinam nopietni saku.– Tev nav japiespiez zelums! Tu mani pazisti, es tam neuzker?os!

Es speru soli vina virziena, un redzu, ka manas kajas priek?a izlido lode, triecoties smiltis. Ar smaidu pacel?u skatienu uz vinu. Vinam nevajadzeja to darit. Mes varejam to nokartot mierigi. Nu mums naksies kerties pie brutalam metodem. Vinam daudz kas ir prata.

– Atrodi ?aveju un nogalini vinu!– Es runaju sava apkakles mikrofona.

Labi, ka neesmu atvedis visus savus cilvekus. Divas no ma?inam palika Borisa sargiem neredzamas vietas, laujot maniem viriem parvietoties, neredzot vina acim. Lai ka es uz to raudzitos, viss notiek man par labu.

– Mes esam noliktava! ?avejs ir gatavs!– Marats runa.

– Es tevi dzirdeju!– ar smaidu uz sejas teicu un metu aukstu skatienu Borisam.

Es eju vinam preti. Vin? pagriezas un aizskrien lidz ma?inai. Man nevajadzeja valkat nevis baltu kreklu un dzinsus, bet gan tum?us, lai netiktu aptraipits.... Es uz vinu atplecu acis, kas liek Borisam satraukties. Ar katru soli tuvojos vinam, verojot, cik zemu vin? ir kritis....

– Nav jauki ta darit!

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом