Edgars Auziņš "Mīlestība ir akla"

– Tas viss ir aplimets ar lentu, un visur ir policisti?

– Ja, ar dienesta suniem un visu parejo.

– Man ?kita, ka es iedomajos sirenas.

– Ta nebija, kriminalizmekletaji ir cela.

– Man pek?ni radas velme noskatities detektivfilmu.

– Iesaku Mair of East Town ar Keitu Vin?letu, esmu par to daudz dzirdejusi.

– Kas par Momo, Moma, Moto Moto?

– Ja?auj vinu!

Es uzliku roku uz Metju vedera, aizvien dzilak un dzilak sniedzos zem vina T-krekla, glastiju vina krutis, noslideju zemak lidz vederam un bidiju pirkstus zem vina dzinsiem.

– ?is puisis ir daudz for?aks…

Vin? ar lupam atrod manu muti un sniedz man apreibino?u skupstu, ko partrauc uzmacigais interkoma pikstiens.

8. NODALA. Es tevi apbrinoju

– Rita zinas: "Akls virietis nogalinaja piegadataju…" – Matvejs megina masket savu aizkaitinajumu ar joku.

– Ticiet vai ne, es ari bu?u ?ajas zinas.

Modinatajs atkal uzstajigi pikst, es noskupstu Metju, un vin? aiziet, lai panemtu pasutijumu. Bet driz no kaut kurienes gaiteni atskan kliedziens.

– Izklausas, ka kadam vajadziga palidziba....

Es steidzos pie vina, bet jau viesistaba nespeju savaldit smieklus. Matvejs cen?as izvairities no Oskara, rokas tuciniekam picu kastu.

– Ak, mans Dievs, kas tas ir?

– Jus teicat, lai jus parsteigtu.

– Tu to izdariji!

– Turiet Oskaru, vin? klust parak valigs.

Es turu Oskaru, kur? sa?utis nopu?as un metas preti savam saimniekam. Matvejs ar ekvilibrista veiklibu veiksmigi nogada kalnu karbu ar aromatizetu picu kastem tie?i uz musu baudas mitekli.

– Mes varam atlaist," vin? kliedz no istabas.– Ej gulet, es atnesi?u mums dzerienu. Ko velaties, udeni, sulu, alu?

– Es gribetu vinu, bet, ja ne, tad sulu.

Pie ieejas gulamistaba mani gandriz nogaz no kajam Oskars, kur? sak lukoties uz kastem un siekaloties.

– Ko tu dari? Tev to nedrikst est, – vin? pacela uzacis un nozelojami noputas.

– Makars, tas bledis, baro vinu ar gabaliniem no galda, tapec vin? ir atkarigs. Diemzel vin? nekur nebrauks. Man vienalga, bet tev naksies izturet ?o uzbrukumu.

– Tas ir arpus manis. Tas ir kucena glituma uzbrukums.

– Paskaties, ja tu dod vinam vienu kodienu, tu esi pazudis uz visiem laikiem. Vin? no tevis neatkapsies.

– Sapratu. Nokopejiet to.

Matvejs ar Vasilisas palidzibu atrod pareizo filmu, un es ar galvu ienirstu picu jura.

– Vai ir kada no tavam iecienitakajam?

– Ja… Uzmini, kur?," es gribu ar vinu mazliet paspeleties.

– Nesaki man, ka tas ir havajie?u.

– Tas ir tas, ko jus par mani domajat – spargeli, brokoli, tagad Havaju pica. Tie?am?– Es esmu nedaudz vilies.

– Pagaidiet! Ar jalape?o pipariem?– Metju piedzivo atklasmi, un es ar atvieglojumu izelpoju.

– Ja… ar pipariem.

– Tev patik pikanti?

– Atkariba no ta, par ko mes runajam," es saprotu, ka vin? neruna par edienu.

– Laujiet man iekost.

– No rokam?– Es esmu nedaudz parsteigts par vina lugumu.

– No jusu maigajam rokam, – vin? pazemigi nolieca galvu, protams, tas bija joks, tacu zests runaja daudz.

Es atlauzu gabalinu no savas iecienitakas picas ar mazu pepperoni ?keliti un pasniedzu to Metju mute. Vin? to panem ar lupam, it ka nejau?i pieskaras manam pirkstam ar meli. Elektribas vilnis aizskreja no aug?as lidz kajam.

– Mmmm…" Es nespeju savaldit saldo stene?anu.

Vin? atrod manu roku un pietuvina to pie mutes, laizidams merces paliekas no pirkstiem. Katra vina meles pieskariena mana kermeni dzimst maigi uzbudinajuma vilni.

– Mmmmmmmmmm.... ka es…" Es nopriecajos par maigumu un iekari, kas mani parnem ?aja bridi.

Virietis pievelk mani pie sevis un pieskaras ar lupam manam, piparu asa gar?a sajaucas ar vina skupsta saldumu. Kad vin? atkapjas, es dzili ieelpoju.

– Ja kas, es dari?u to pa?u…" Vin? ar atvertu plaukstu parbrauc pari cirksnim, paradot man skupsta sekas.

– Es noteikti gribetu redzet kadu pieaugu?o filmu ar tevi taja....

– Es ceru, ka tu pats taja piedalisies," Matvejs pat tik intima bridi saglabaja humora izjutu.– Bet, no otras puses, mums ir iespeja iepazit vienam otru. Dazreiz sekss neizdodas tik lielisks, un tu juties vilies.

– Es zinu, ko jus domajat. Tomer… es tevi redzu, un es nevaru skatities nevienu filmu.

– Es varu tevi nomierinat, es ari nevaru skatities filmu, zini?

Mes pabeidzam picu un erti iekartojamies gulta, Matveja kermenis ir tik karsts un energisks, ka es nespeju mierigi gulet un bez apstajas grozos no vienas puses uz otru. Man vedera sap krampji un nepiepildita velme.

– Vai tev sap veders?– Matvejs lidzjutigi saspiez man plecu un noskupsta templi.

– Kaut ka…

– Es domaju, ka zinu, ko varu darit, lai tev palidzetu," vin? aiziet un pec briza atgriezas ar mazu rotallietu rokas.– ?eit. Uzlieciet to uz vedera.

Tas ir sunu silditajs, un tas izstaro svetigu siltumu, kas izplust uz vedera, nomierinot krampjus.

– Tu esi engelis, – es sajutu nepazistamu sajutu krutis, un neviens nekad, nekad nav par mani ta rupejies.

– Tapec es jautaju par pikantajam lietam.

– Laujiet man to saprast.

– Es neesmu zvers gulta… Es nedz cepu, nedz drazos, nedz.....

– Nevajag turpinat. Vienkar?i esi savejais. Tev nav jabut tadam ka es.

– Bet es gribu pateikt vel kaut ko.

– Uz priek?u.

– Meitenes biezi manu uzvedibu maldina ar milestibu, bet tads jau es esmu. Es esmu vienkar?i es. Vienmer.

– Kas tas ir?

– Ka saka mans bralis, tas ir mazs nepatikams ?nukurs. Bet mans speks, manuprat, slepjas citur.

– Kas tas ir?

– Speja dot… Es neizmantoju brutalu speku, es nepieprasu, es nepienemu lemumus sievietes vieta.

– Man ?kiet, ka es jau iemile?os… – no iek?ejas spriedzes cen?os visu reducet lidz jokam.

– Nevajag…

– Jus teicat, ka nepienemat lemumus par sievietem. Nu, tas ir atkarigs no manis.

Viegli, bez straujam kustibam, es apsedinu Matveju. Vina riks ir bistami tuvu manam kajstarpe. Mus ?kir tikai vina bik?u audums un manas biksites, kas ir praktiski nekas. Es novelku kreklu un nolieku plaukstas vinam uz krutim. Vin? sukstas, caur zobiem ievelkot gaisu, un izelpojot izelpo juteklisku stene?anu:

– Mmmmmm....

Vina daba acumirkli atdzivojas un metas ara ar visu savu speku. Es lenam atkailinaju vina kreklu, atsedzot pla?as krutis, klatas ar suligu vegetaciju. Matveja seja spilgti iemirdzejas, ka es jau biju iemacijusies, ta ir skaidra vina speciga uzbudinajuma pazime.

Es pacelos uz celiem un attaisu vinam jostu, pec tam ari skrepi, atbrivojot vinu… Vin? ir skaists, pietiekami liels, gluds un miksts pieskarienam. Mana roka alkatigi glasta samtaino adu.

– Man dro?i vien vajadzetu iet du?a…" Matvejs megina mani apturet. Bet es klusi turpinu kustinat roku aug?up un lejup, paleninot un paatrinot.

Virietis noliecas atpakal uz spilveniem un atgaz galvu atpakal, vina kakla venas saspringst. Venas uzbriest gar vina locekli, asinim ieplustot ar katru kustibu, padarot to lielaku un cietaku. Vina siltums, smarza un stene?ana apreibina vairak neka vins, un man jau reibst galva. Mana roka virzas uz galvu un ar aizvien lielaku uzstajibu, maigi, bet ritmiski stimule to.

– Mmmmmmmmmm.... aaaaaaaaahhhhhh…" virietis sten.– Es… es… es beig?u…

Vin? ar plaukstu apsedz galvu, aizturot elastigu, karstu spermas struklu, vina kermenis tric saldas konvulsijas.

– Ak… tas bija… tik for?i… – Matvejs svetlaimigi purpinaja, stiepjoties.– Un… beidzot… jau dazas dienas man ir erekcija, tas nav loti erti. Pasniedziet man dvieli, ludzu. Tas ir tur kaut kur plaukta.

Es dodu vinam dvieli, vin? noslauka sevi un uzvelk bikses.

– Tagad man tev jaatmaksa…

– Labi… Es tikai eju atsvaidzinaties vannas istaba," mana balss bija zemaka un nedaudz aizkerusies no uztraukuma.

Es tipinaju uz pirkstgaliem garam skumjam Oskaram, kur? nesanema picu, un visi par vinu bija aizmirsu?i.

– Man zel, bernin… Tetis grasas atpusties, – es cukstu tikai ar lupam un ieslideju vannas istaba. Pec atras noskalo?anas zem du?as es atgriezos pie Matveja.

?ovs ir apturets, no skalruniem skan Dzo Kokera seksiga, zema balss, gaismas ir apslapetas, un Matvejs ar plaukstam silda masazas ellu.

– Nac pie manis, steidzies…

"…Bernin, novelc meteli, loti leni…" (Baby, take off your coat off, real slow)

– Ak, Dievs, es jutos ka filma, – manas iek?as tric no priecigas nepacietibas.

– Ja, mazulis, devinas ar pusi nedelas.

"…Baby, novelc kleitu. Ja, ja, ja, ja, ja…" (Mest savu kleitu tur, ja, ja, ja, ja, ja, ja.)

– Nesaki man, ka tu tagad dejo, – Matvejs megina sadzirdet, kur es esmu.

– Un es dejoju…

"…Jus varat atstat cepuri uz galvas…" (Jus varat atstat savu cepuri)

– Nac pie manis, man tas ir jajut…

"…Tu vari atstat cepuri uz galvas…" (Jus varat atstat cepuri uz galvas.)