Edgars Auziņš "Mīlestība ir akla"

– Gulesimies ar spilveniem, edisim picu, saldejumu no spaini?a un skatisimies filmas… Ko vel meitenes musdienas dara?

– Es nesaprotu, vai mani ir uzmeklejusi kada lesbiete?

– Vai tagad tu saproti, kapec mans bralis bija neapmierinats?

– Un ka es varu paciest virieti, kur? nesmeke ar degunu un smird ka vecs kazlens?

– Man nav jamazgajas, ja tev tas patik.....

Vin? ilgi mani skupsta, negribot atlaist. Vin? mani ilgi skupsta, negribot atlaist. Darba diena tulit saksies, un ir pienacis laiks doties prom.

7. NODALA. LABS PLANS APOKALIPSEI

Pedejos klientus es izsutiju migla. Man sap muguras lejasdala, sap veders, un no izsalkuma mani moka nelabums.

"Ak, kada diena…" – Ar aizkaitinajumu domaju, ar roku noslaukot sviedrus no pieres.

Izstiepjos un sapigi saskrapeju degunu, dzirdot, ka sap mugurkauls: "?obrid man noderetu masaza…"

"Matvejs nav pelnijis vakaru ar pusmuzigu meiteni… Vai mums parcelt?"

Precizi pec signala iezvanas mans telefons.

– Mes gaidam jus uz lievena.

No vina balss man uzmetas zosada, ka silts vilnis mani parskaloja.

– Piedod, es domaju, ka tu zvanisi pirmais…

– Velns, es nedomaju. Vai tev bija mainiju?ies plani?

– Es esmu tik nogurusi… Un jutos pretigi… Es nedomaju, ka tu gribi pavadit piektdienas vakaru ar virieti bez pulsa.....

– Tu nezini manas velmes… Varbut mani fascine cilveki bez pulsa, – ta viegli aizmirst savas grutibas ar Matveju.– Iznac, mes gaidam.

Es saprotu, ka ?ai balsij nav iespejams atteikt. Un, it ka hipnotizeta, es pargerbjos un dodos pie vina.

Skats uz vina pla?o muguru, kreklina apvilktajiem muskuliem un stingrajam sezamvietam lika man iek?a uzvarities. Bet mans veders uzreiz reage ar asu spazmu, kas izraisa velmi savilkties aitas raga.

– Ak! Sudi! Es nevaru palidzet.

– Kas notika?– Matvejs apjucis skatas apkart, meginot saskatit skanas avotu.

– Neuztraucieties par mani… Vienkar?i… But sievietei ir slikti.

– Izsaku lidzjutibu. Nac pie manis.

Vina apskaviens ir ka silta, glasto?a jura, kas apvij manu kermeni un aizved mani tie?i uz paradizi. Vin? skupsta man galvu un cukst:

– Man tie?am vajadzeja piezvanit, es domaju tikai par sevi......

– Nekas nav svarigi. Prieks tevi redzet. Tu esi pati jaukaka lieta, kas ar mani ?obaltdien ir gadijusies.

"Un visa mana fucking dzive…"

– "Milais bernin? zver…" vin? uzacina ironisku uzacu.

– Parstaj, citadi es tev siti?u… Es nezinu, vai tu esi virietis.

– Es apsolu nezinot policijai.

– Jums tas neizdosies. Es tevi nogalina?u un apedu.

– Tu esi nabags, tu ari esi izsalcis. Iesim pie manis. Maka ?ovakar ?eit nebus, vin? ir kada ballite.

– Ja tu apsolisi mani paedinat un veikt masazu.

– Tas ir vienkar?i, es esmu licencets sporta masieris.

– Kapec jus neko neteicat agrak?! Pasteidzies un iekap ma?ina!

– Ei, pagaidi, vai vari man pateikt, kur tas ir? Jo es it ka aizmirsu krasu, marku un numuru.

– Es esmu mulkis, es atvainojos. Uzlieciet roku man uz pleca… – Matvejs ir tik pa?parliecinats, ka es dazkart aizmirstos par vina aklumu.

Cel? paiet nemanot, tikai Oskars aizmugureja sedekli mazliet satraucies cukst.

Vecpui?u dzivoklis mani sagaida tapat ka vakar.

"Labi, anu nomierinies, tu tacu neesi ?eit, lai spriestu par vinu dzivesveidu…".

– Tas ir juceklis, es zinu. Matvejs, it ka sadzirdejis manas domas, uzaicina mani sava istaba. Vin? ar nuju norada uz atvertajam durvim.

Matveja istaba izskatas pilnigi bezpersoniska. Vieniga lieta, kas sniedz kadu informaciju par ipa?nieku, ir medalu kaste. Uz tas ir uzraksts "Tu vari visu", un ta ir pilna ar medalam par uzvaram sacensibas.

"Pelde?ana! Vin? bija peldetajs…"

Aiz muguras atskan Matveja balss:

– Es cen?os ?eit uzturet kartibu. Bet parejais dzivoklis ir bezjedzigs. Es pat neeju Maka istaba, dazreiz man ?kiet, ka tur kads ir. Jauna dzivibas forma, kas dzimusi no pelejuma vina glazes.

– Tas ir… Loti… – es meginu atrast istos vardus.

– Tuk?i?– smejoties jauta virietis.

– Ja, bet tagad mode ir minimalisms.

– Ir patikami zinat, ka esmu mode. Vai tu gribi nomazgaties du?a? Es tev iedo?u T-kreklu.

– Es neiebilstu… Es jutos ka mu?u mak?kere?anas lente.

– Tie?i ta, pie tevis ir pielimejusies viena kaitino?a, trekna mu?a, – vin? satvera mani un noskupstija uz vaiga.

– Nac, es esmu lipiga un sala no sviedriem. Dod man savu T-kreklu.

Matvejs parmekle savas mantas viena no plauktiem un izvelk briesmigu peleku kreklu.

– Tas smarzo tiri, bet tas nav parliecinats.

Es panemu no vina rokam T-kreklu un tiru dvieli un dodos uz vannas istabu. Aizverot aiz sevis durvis, es ieelpoju vina drebju smarzu. Lai gan ta smarzo tikai pec pudera, pati doma, ka vin? to valkaja, mani uzbudina. Es svetlaimigi pienemu udens vesumu ar visu savu kermeni. Un ne bez smaida pamaniju, ka Oskars aiz durvim klusi cukst.

"Berns jau ir piekeries man… Un es viniem… Cik sapigi bus ?kirties no viniem. Nu, es dzivoju dienu pec dienas. Lai kas notiktu…"

Es izkapju no du?as un cen?os izspraukties garam sunim koridora, kas zinkarigi iebaz degunu zem mana kreklina.

– Oskars, fuk. Fu!– Es veltigi cen?os atvairit nepatikamu skaistuli.

– Oskars, nac ?urp!– Matvejs vinu sauc.

– Viss kartiba, mes to atrisinasim…" Es negribu, lai Oskars sanemtu perienu par savu draudzigumu.

– Reizem vin? var but parak uzbazigs, gluzi ka vina kungs. Es pasuti?u picu, kadu velaties?

– Kadu vien velaties, parsteidziet mani," es nezinaju, ko tie?i tagad velos.

– Um, labi…" Matveju ?is notikumu paversiens neparprotami mulsinaja.

Es atstaju Matveju viesistaba, lai pasutitu, un svetlaimigi apgulos uz gultas vina istaba. Kad vin? ir pasutijis, vin? atgriezas gulamistaba un nogulstas man blakus.

– Lai tu saprastu… Es nezinaju, kads saldejums tev patik, tapec nopirku cetras gar?as. Salitas karameles, belgu ?okolades, pankuku un zemenu ievarijuma, ka ari konusa gar?u, gadijumam.

– Pinecones?– Mana mute izstiepas parsteiguma smaida.

– Ja! Man nav ne jausmas, kas tas ir.

– Man tas viss bus, un bez karotes.

– Pec tava dibena lieluma es nevaru spriest, ka tev patik est.

– Ja, es atceros, ko tu par mani doma. Spargeli un tamlidzigi.

– Vai jus par to uz mani dusmojaties?

– Nedaudz… Kadu dienu es apzinati apedu spargelus un brokolus un uzdavina?u tev puteju orkestra nakts......

– Tas izklausas pec sprieduma aklam cilvekam, bet es pienem?u no tevis jebkuru navi.

Es cen?os parverst sarunu par kaut ko konstruktivu, bet nevaru attureties no smiekliem, un man sap veders:

– Ko mes skatamies?

– Uznemsim kaut ko ar jusu milako aktieri, ka vinu sauc?

– Dzeisons Momoa.

– Ja, tas drans. Es gribu, lai pec tik?anas ar mani uz vinu paskatas no jauna.

– Esmu parliecinata, ka vin? parstas but mans milakais aktieris. Vin? jau ir. Un tavi mati ir daudz for?aki. Laujiet tam nolaisties.

Es ielaidu roku vina matos, bet, tiklidz es to daru, vin? panika atkapjas no manis.

– Vai mums ir nepatik?anas?– Es bailigi atvelku roku, uztraucoties, ka esmu sabojajusi ?o bridi.

– Es atvainojos. Es tev palugsim nepieskarties saviem matiem. Ne ?odien.

– Kas notiek?– Es tie?am nesaprotu, kas ir nepareizi.

Bet virie?a seja mainas:

– Mainisim tematu. Jus to uzzinasiet, bet ne ?ovakar.

– Labi, es atvainojos. Es tikai velos tev pieskarties un saspiest tevi ka…

– Ka lielu pli?a laciti?

– Tie?i ta.

– Jus varat pieskarties visam zem kakla.

Es uzliku roku uz vina kajstarpes.

– Ari tas?

Vina loceklis uzreiz reage uz pieskarienu.

– Ja tu nevari pabarot zveru, nekairini to.

– Es domaju, ka mes varam kaut ko panakt.

– Vai filma joprojam bus gultas aina?

– Patiesiba ne, tagad man tur ir nozieguma vieta.