Edgars Auziņš "Nekromantijas kļūdas robeža"

Kļūdas dēļ, ko pieļāva nekromanta studenti, Olga nonāk citā pasaulē – meitenes ķermenī, kas ir kā divi ūdens pilieni līdzīga viņai pašai. Kad viņa aizmūk, Olga atgriežas savā pasaulē. Viņa ceļo turp un atpakaļ, cenšoties izdzīvot divās pasaulēs vienlaikus. Tomēr izrādās, ka viņas ķermeņa īstā īpašniece, pieticīgā un klusā Tajaška, ir kļuvusi par viņas ceļabiedri. Olgai nepatīk viņas vājprātīgās kaimiņienes sabiedrība, taču, lai šķirtos, viņām nāksies vērsties pie pieredzējuša nekromanta un iekulties vēl lielākās nepatikšanās.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 10.04.2024


– Kapec pretoties, Ol?

Nedod Dievs man no tada gribas trukuma. Varbut es nevareju pilniba izprast vinas jutas, kad vina paskatijas uz ?akas kungu, bet es vareju iedomaties sevi vinas vieta. Un, ja kads man butu teicis, ka es pati neesmu iemilejusies, ka ?eit nav izveles brivibas, tad vismaz man tas nepatiktu. Kaut kads iek?ejs «ne» noteikti butu nokavets! Un ?is… lupatu spilvens pat nedoma. Ka govs, kuru ieved kuti. Stenda – tas ir pat labakaja gadijuma… Es pat nedomaju par to visu slept – es spriedu, lai ari klusi, bet atklati, un tapec tas neizbegami sekoja:

– Tavas domas ir loti aizskaro?as, Olja!

es noputos. Vinai ir tikai pietiekami daudz ambiciju, lai iebilstu pret mani. Klusi.

Saprotot, ka ir pienacis laiks aizmigt, preteja gadijuma vini mani pietruks, es negribeju atvadities no savam milajam baltajam sienam. Dmitrijs Aleksandrovics tagad ir aiznemts ilgu laiku, un, kad es pamodi?os, iespejams, ka vina maina beigsies. ?obrid mums vajadzeja atrisinat problemas, bet es tie?am to negribeju. Un galu gala, ko nekromants daris ar manu nedzivo kermeni? Un, ja es planoju kaut ko darit, es labak nebu?u klat.

Pec paris stundu tuk?as klupina?anas pa gaiteni es ieskatijos personala telpa. Un tur, izradas, kafija tika izlieta bez manis. Nu, es apsedos uz visattalaka taburetes neizpratne. Mans raksturs ir tads, ka varu viegli iekartoties jebkur. Un ?eit lielaka dala seju jau ir pazistamas. Vitalina Ivanovna, kura ?eit biezi nak no visparejas terapijas, bija apmulsusi no manas nekaunibas un inerces del virzija savu kruzi mana virziena. Pateicibas asaru nomazgata, es ar prieku malku. Rugta, bez cukura un piena. Skaistums!

– Kas tas ir?!

Kad aiz muguras atskaneja rie?ana, es sapratu, ka manas sekundes ir skaititas. Un tapec, neterejot laiku, vinai izdevas apest parejo. Vini satvera mani aiz apkakles un izvilka no ?is debesu vietas, arstu smiekliem skanot.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70533133&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом