Edgars Auziņš "Šķiršanās ar mīļoto"

Kad Rena šķīrās no sava mīļotā, viņa savā murgā nevarēja iedomāties, ka drīz būs precējusies ar citu vīrieti. Tomēr šī diena ir pienākusi, un meitene ir izvēles priekšā – drūma eksistence ar tirānu vīru vai bēgšana caur burvju portālu nezināmajā.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 14.04.2024


Vina acu zilums ieguva teraudu nokrasu. Jaunais virietis velreiz parlasija zimiti un nolika to, pedejo reizi noskupstidams nelidzenas linijas. Apmainoties ar skatieniem ar hercogu, jaunais Ace atvera portalu un iegaja ta spozuma, atstajot tevu tikt gala ar kalponi.

Hercogs Holders paskatijas uz pulkstena artefaktu un sarauca pieri: tas bija uzausis pirms aptuveni divam stundam.

"Kapec tu uzreiz neatnesi zimiti, berns?" vin? maigi nosaucas.

Lea skumji sasita rokas.

– Ak, jusu gods, sasodita ragana Agija nelava man iziet no majas! Man bija jaizmanto viltiba, lai vinu ieslegtu pieliekamaja, tikai tad es izlistu ara. A, un es te skreju… – Te vina partrauca stastu un smagi noputas: – Tagad, protams, saimniece mani izsitis.

"Vina kundzibu vajadzetu uzrunat ka "jusu augstibu", kalngals…" sulainis bija sa?utis par etiketes parkapumu.

Bet hercogs noradija uz vinu. Holderam nebija ne jausmas, kada ragana iejaucas Irenas sutnim, tacu vinu parnema lidzjutiba un ciena pret kalponi, kura riskeja zaudet darbu, jo bija uzticiga savai saimniecei.

– Par sniegto informaciju, berns, es tev iedo?u vietu pie sevis, ja velies.

Leas acis uzreiz mirdzeja ceriba.

"Paldies, tas ir tik dasni, jusu darga…" vina apstajas un, bailigi paskatijusies uz sulaini, nekavejoties izlaboja un nolieca galvu: "Eh… Jusu zelastiba!"

Hercogs atvera portalu un versas pie sulaina:

– Klok, pabaro meiteni un lauj vinai atpusties. Un lidz vakaram nosutiet vinu uz ipa?umu. Pasaki Dorganai, lai vin? atrod vinai darbu.

* * *

Grafa cipslainais plecs sapigi iespiedas Renas vedera. Virietis gaja parliecinatiem, nosvertiem soliem, ka uzvaretajs, kur? atgriezas no kara ar likumigu trofeju. Meitene, joprojam atgustoties no pretigas znaug?anas ainas, kuras laika vinai izdevas patiesi, no visas sirds ienist savu ligavaini, saprata, ka vinai atlicis tikai paris minutes. Tiklidz laulibas tetovejums piezemesies uz vinas rokas, viss bus beidzies.

Sakopusi drosmi, Rena parvareja nespeku un pacela galvu. Uguns birzi uzliesmoja, un tas vina vel vairak izraisija naidu. ?is nelietis par velti ir izpostijis tik daudz skaistu koku!

Rena aizvera acis un saznaudza dures, piesaucot speku un cukstot burvestibu. Zidaina zaliena zale saka rosities un savija virie?a augstos zabakus. Viens solis, otrs, un tad grafs paklupa un, meginot atbrivot kaju no zales slazda, zaudeja lidzsvaru. Meitene, bezpalidzigi karajoties Pont-Arua pleca, aizlidoja uz saniem, sapigi atsitot sanu pret zemi.

Lamadamies, grafs sastinga ?oka, cen?oties piecelties. Tas neizdevas, jo negaiditi speciga zale pielipa pie vina vienigas rokas, velkot vinu zeme. Virietis dusmigi noruca un izrava stublajus aiz saknem, bet neskaitami augi, lai ari vaji, drosmigi iekapa vinam seja, satvera kaklu un matus, satvera rokas un savija plecus.

Rena pieleca un, cukstejusi koku saknem paveli dro?i ietit grafu, pacela svarkus un ka bulta metas birzs dziluma, kur uguns zilie dumi izplatijas pa zali un sajaucas. ar miglu.

"Beidz, kuce… vienalga… es atradi?u!.." Pont-Arua kliedza vel kaut ko, bet zale, kas ielida vina mute, tiklidz vin? to atvera, trauceja artikuletai runai. Kati, kas piekeras vina matiem, vienmerigi pievilka galvu zeme.

Grafs joprojam cinijas ar zali, kas vinu smaceja, kad no zem velenas slana izlauzas garas, elastigas gobas saknes, pacelot gaisa zemes gabalus. Ka melnas pazemes cuskas tas acumirkli savija grafa kajas.

8 nodala

Marso dzivesbiedri jau steidzas grafam paliga. Pati Leira Selezija tagad atgadinaja meza magijas radijumu – vinas izspuru?ajos matos, kas spraucas uz visam pusem, bija aizkeru?as nobruzatas efejas skropstas, no kuru slazdiem vinu tikko bija atbrivojis virs. Pieskrienot pie topo?a znota, Leira atklaja, ka vin? jau tik tikko elpo, jo ne tikai viss kermenis un vieniga roka, bet ari galva bija cie?i saviju?ies ar suligi zalam zalem. Selezija meginaja ar rokam at?ketinat ?o negodu, tacu, tiklidz zale plesigi sniedzas pret vinu, sieviete iekliedzas un atri metas prom, ar bazam lukodamas vai nu uz Pont-Arois, kas bija izklats zem zales kartas, vai ari tuvuma dego?ie koki.

– Virs, pasteidzies!

Leirs te'Marso stipri atpalika no savas jaunakas sievas un, elsdams un klibodams, traucas uz notikuma vietu. Zemes stihija, kuru Rena tik prasmigi aizstaveja, tika mantota no teva. Tiesa, at?kiriba no meitas, kura attistija davanu un slepus no gimenes lasija no pilsetas bibliotekas aizgutas macibu gramatas par elementaru magiju, leirs reti pieversas dzimtajai stihijai. Lai vaditu au?anas fabriku, zemes davana nav ipa?i vajadziga; Marso panakumus guva tikai ar biznesa gudribu un ienesigu pazinu palidzibu, kuras palidzeja nodibinat vina otra sieva. Tagad, vaidedams un lamadams savu neratno meitu, kura "bija pilnigi kluvusi par nelie?u mati", vin? izmisigi meginaja izdomat magiska tikla plusmas un virzienus, ko Rena bija uzmetusi par savu nevelamo ligavaini.

– Ak, bedas mums, dieviete ir dusmiga! – priesteris no talienes kliedza. Bet vinam bija vienalga par gusteknu grafu un Marso laulatajiem. Pieskrejis pie liesmojo?ajiem kokiem, vecais virs nokrita uz celiem un saka dedzigi lugties, skalu ?kindonu pavadijuma, ar kuriem dega neapstradata malka, un zem dasnas, svilpo?as dzirkstelites izkliedes. – Piedod, meness seju Teja! Piedod… nededzini svetbirzi!

?eit Leiram Marso izdevas at?ketinat no grafa sapinu?ajam saknem spaidu jaku. Pont-Arua, nurdedams no bezspecigam dusmam, izrava roku un ar varu aizbega no zales kokona. Vina seja bija purpursarkana no gaisa trukuma un centieniem atbrivoties, un vina lupas triceja aiz dusmam:

– Varas iestadem vajadzetu likt tavai meitai nesat pretmagisko rokasspradzi, to nenovelkot, vina ir bistama! Iesnieg?u sudzibu Burvju padomei… Bet vispirms…

Vin? nepabeidza runat, jo taja bridi veselas udens straumes krita uz dego?ajiem koku vainagiem un tuvuma eso?ajiem cilvekiem. Debesis pacelas tvaika stabs. Acumirkli nodze?ot uguni, lietus beidzas tikpat pek?ni, ka bija sacies, atstajot aiz sevis dego?u smaku, asus dumus, kas izplatijas par paroglotu mizu, un apmulsu?us, apmulsu?os cilvekus.

– Kas tas bija? – Lers Marso parsteigts paskatijas debesis bez mazakas makonu zimes. Saule lureja izcirtuma, izgaismojot katru lasi, kas karajas zale, un garas cirsts gobas lapas ar sikam varaviksnem. Viena lase skaisti karajas no Selezijas leiras deguna gala, kura ari apdullusi skatijas debesis.

"Tas bija dievietes brinums, mani berni!" – iesaucas slapjais priesteris, joprojam nepieceloties no celiem. "Dieviete bija dusmiga, bet atbildeja uz maniem lugumiem saudzet skaisto birzi!" Ak, lieliska Teja, cik labi ir tavi darbi!

– Ta ir taisniba! – pek?ni atskaneja skaidra jauna balss.

Visi pagriezas un noelsas. Netalu no viniem kada priesteriene sastinga ar paceltam rokam. Vinas mati, sasieti pieticiga kucina, tika tureti pie pieres ar adas siksnu un spideja ka zelts saules gaisma. Un seja ?kita loti jauna.

Bet tikai uz bridi, jo saules stars pek?ni nodzisa. Leirai Selezijai pat gribejas izberzt acis, jo skaistas meitenes vieta vinas priek?a staveja ta pati ?kebino?a veca priesteriene, kura bija aizslegusi meitenes istabu un kaut kur aizgajusi, panemot atslegu, tapec sledzeni nevareja atvert. uz muzibu.

Redzot, ka vina ir piesaistijusi visu uzmanibu, vecaka sieviete kautrigi pasmaidija un nolaida pret debesim paceltas rokas un devas atpakal uz templi, it ka vina butu tikai atnakusi paskatities uz ?eit notieko?o.

Izcirtuma valdija klusums, un tad grafs pacelas un aizskreja kaut kur aiz paroglotajiem stumbriem, arvien talak un talak. Driz vina figura pazuda birzs zalaja drumuma.

–Kur vin? dodas? – priesteris bija parsteigts par tadu veiklibu.

"Es ceru, ka grafs atradis nepaklausigo meiteni un aizvilks vinu aiz matiem," Leira dusmigi atcirta zobus, cen?oties izgriezt svarkus, kas pretigi pielipa pie vinas kajam.

"Nevajag, Selezija, es tevi nosusina?u ar sadzives magiju," Marso, kur? jau bija parupejies par sevi, aptureja sievu. Bet, pirms vin? paguva apburt, vin? sastinga, intensivi raudzidams portala zilo mirdzumu, kas paradijas netalu no templa.

* * *

Rena metas cauri blivajam krumu krumem, kuru vadija pa?as bailes no pretiga un nezeliga virie?a, par kuru vinai tika prognozets vinas virs. Vina pati nemanija, ka aiz muguras palika slaidas, skumjas gobas, un to vieta naca jaukts mezs, kura lidzas sadzivoja eglu mezs ar gadsimtiem veciem ozoliem. Bailes vinu dzina uz priek?u; vina saprata, ka ierobezojo?as vazas, kas tika uzmestas pari grafam, vinu ilgi neattures. Loti driz burvestibas speks beidzas un virietis tiek atbrivots. Ja vinam butu divas rokas, tas butu noticis atrak. Pec grafa paveikta, kad dusmu iespaida meitenei atklajas dala no vina patiesas sejas, Renu nemoka sirdsapzina par invalida autinu.

Vina ari aizmirsa par saviem planiem tikties ar Ianu. Ir skaidrs, ka Lea tika aiztureta, un vinas milotais pat nezina par vinas nozelojamo stavokli. Vinai japaslepjas, japaslepjas kada nomala meza nosturi, un tad, kad klus tum?s un grafam un Leirai Selezijai apniks vinu meklet, vina centisies, turoties talak no cela, lai hercoga ipa?ums. Pat ja Jana tur nav, vina tevs ir cels virs un neatteiksies vinai palidzet.

Un Rena skreja arvien talak meza, ko nez kapec tauta sauca par Kaulu.

9 nodala

Braucot cauri mezam, Rena ik minuti skatijas apkart: likas, ka grafs taisas panakt – vienkar?a lamatas nespeja ilgi aizturet pieredzeju?u burvi. Protams, pastaveja iespeja, ka piesardziba nems virsroku, un Pont-Arua nesteigsies pa mezu, nolemdams, ka vinam ir gana gan ?is kazas, gan spitigas ligavas. Bet kaut kas teica Rene, ka grafs ir spitigs, un pretestiba vinu tikai vel vairak izraisija.

Zalas samta sunas atsitas zem kajam. Meitene gaja uzmanigi, cen?oties neatstat pedas. Visapkart bija mezonigs mezs, bet kadu laiku vina vispar nepieversa ?ai vietai uzmanibu, svarigak bija tikt pec iespejas talak. Bet, paskatoties apkart, Rena saprata, ka ir parcelusies diezgan talu no templa. Diez vai vina ?eit tiks atrasta, ja vien ar mekle?anas burvestibu.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70550662&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом