Edgars Auziņš "Glābiet raganu, vai nekromanti šeit ir kautrīgi"

Ja ragana kaut ko meklē, viņa to atradīs. Bet Alise nekad nav meklējusi mīlestību, vīru, patronu… Viņa vienmēr meklēja nepatikšanas. Nekromanti saka, ka, ja viņi kaut ko nevar atrast, viņi to izrok no zemes. Gregorijs visu savu mūžu izvēlējās to aprakt turpat. Viņš būtu apglabājis arī šo nepatīkamo raganu, bet tā bija nepatikšana… Viņa lika viņam atkal justies dzīvam. Vai ar viņas nepatikšanām, kuru vecā muiža kļuva arvien vairāk un vairāk pilna? Jūs varat izvēlēties no uzburtajiem vilkiem, ugunsgrēkiem un plūdiem. Reiz pat tika redzēts dēmons, taču neilgi un sadedzis ugunsgrēkā. Un arī mīlestībai šajās vietās raksturīgs mežonīgs temperaments. Ja viņa nolemj dot priekšroku burvei un nekromantam, viņa nevienam neprasa. Viņa atnāks, viņa viņus atradīs. Un nepatikšanas… Nepatikšanas var pagaidīt.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 15.04.2024

ЛЭТУАЛЬ


"Druids…" vin? pamana vinas stavokli, un vinas acis sak mirdzet liesmas uzliesmojumi.

Gregorijs noliecas un pacel no gridas nomesto jostu, nejau?i, nejau?i, pieskaras vinas apak?delmam ar plaukstu, un Alisija saraujas no asa karstuma vilna, piemeram, abpuseji griezigs asmens. Likas, ka maja pek?ni bija aizdedzinati visi kamini. Gaiss kluva smags un dedzinaja manas plau?as. Vina krampji noputas, liekot kleitai nepiedienigi izstiepties kru?u rajona, saspiezot to skruvspile.

Ne ne ne! Sadarbojieties! Jus esat ieradies, lai noliktu ?o augstpratigo puisi vina vieta. Vai…

– Gregorij, – kresls attalinas un Alise stav pie loga, lai nesastaptos ar virie?a skatienu, – jusu veikala nav daudz sastavdalu. Un puse no rezervem ir tik nepiemerotas, ka tas var izmantot indes vieta. Tici man ka specialistam…

Virietis kluse un netuvojas. Vina dzird tikai vina izmerito elpo?anu. Acimredzot visa ?i situacija vai nu pacela vina garastavokli un vin? nomierinajas, vai ari vin? vienkar?i nebija nervozs.

"Tie?i tapec," ?eit vina cie?i norija kamolu kakla. Jautajiet. Tik vienkar?s vards, bet ne tiem, kas pieradu?i prasit. – Gregorijs..

“Ja…” burvis maigi atbild, atrodoties nepienemami tuvu, un vina vardi kutina kaklu.

"Ludzu," meitene izspieda, gandriz nokodama meli. – Mums jaiet uz pilsetu…

– Redzi, tas nav tik gruti…

Noteikti. Ne jau vinam bija jaatzist vaina. Un prasi vairak!

"Man nepatik, ja cilveki ar mani runa tada toni," vin? viegli pieskaras Alises plaukstas locitavai. – Jus neesat punktuals. Es to pienemu. Un tu?

Vina pirksti bruge pieskarienu celu, un tas vairs neizskatas pec laipnibas zesta. No domas, ka vin? varetu pacelties augstak, pieskarties vinas plaukstas adai, Alisijas elpo?ana klust nestabila un mierigas atbildes vieta vina sanem piespiedu:

"Ja-ja…" vin? tomer piegaja pie redzama vainaga plaukstas iek?puse un nejau?i to noglastija. – Ko tu dari?

– Ka tas izskatas? – meitene pagriezas un uztver smieklos dzirksto?u skatienu.

– Dievi! Tu joprojam valka svarkus! Tas ir ka nekas cits! – ragana pavelk kleitas aproci un pagriezas uz durvju pusi.

"Jums ir problemas ar pieprasijumiem, un man ir problemas ar atvaino?anos," lido aizmugure. – Atvainojiet… par skarbu…

Alisija no ?adas atzi?anas gandriz ar galvu iegazas paklaja, tacu atrada speku vai varbut vina to aiznemas, lai piekrito?i pamatu ar galvu.

– Un Alise… – Gregorijs stav ar seju pret logu un meitene var tikai nojaust, ko tas tagad pauz. – Tu tomer pieklauve… Lai gan, bez klauve?anas ieskaties blakus durvim.

Vina velreiz pamaja ar galvu un norobezojas no darba deveja ar durvju paneli. Un tikai gaitena klusuma vinai atausa: blakus ir saimnieka gulamistaba!

Burve jau bija pacelusi plaukstu, lai izsist beru gajienu uz kada zarka vaka, bet no iek?puses atskaneja skali smiekli.

11. nodala

Burvis iesmejas. Alise to saprata, kad vina nokluva greznas izkartnes "Rozen?teina modes nams" priek?a. Vina ar skeptisku skatienu paskatijas apkart salona un pagriezas pret virieti, kur? apmierinatu seju pavadija vinu lidz slieksnim.

– Vai es neesmu pietiekami gerbies?

"Tu neesi pietiekami izgerbusies," darba devejs nepiekrita, un vina acis ieskatijas vinas dekolte. Pirma doma bija piespiest rokas pie krutim un ienirt kariete preti esencu pudelem un zalu maisiniem.

Un viss sakas tik labi…

Gregorijs atri atbrivojas, un Alisei pat nebija laika pargerbties braucienam uz pilsetu. Nemokot vinu ar ceribam un sevi ipa?i, vina izlidzinaja apak?malas kruncinas un devas uz karieti. Pa celam risinajas bezjedzigas sarunas par zemem, mera valdi?anu, vietejam kulturam un visu citu mulkibu un heraldiku. Bet pati pilseta…

Alise gaidija kaut ko vairak. Kaut kada dienvidu zemju gar?a, bet patiesiba ta ir vienkar?a pilseta, kuras ir desmitiem visa valsti. Skaists, flizets centralais laukums ar ratsnamu priek?gala. Nedaudz talak atrodas garidznieku templis, kas celts no balta akmens. Struklaka ar ?kebino?am skulpturam, kas splauj udeni. Daudz veikalu un stendu. Ta patie?am bija kra?na maiznica. Vina lika meitenei paskatities uz apskates objektiem savadak.

Uz dienvidrietumiem no laukuma atradas kvalitativa daudzlogu maja, darba devejs paskaidroja, ka ta ir Matildes Grilje klinika. ?i eka radija lielaku uzticibu neka ratsnams. Sievietes no tas iznaca glitas peleka auduma kleitas ar baltiem priek?autiem. Un pacienti staigaja pa mazdarzinu. Un atmosfera ap vinu bija tik pazistama, ar gar?augu aromatiem un pazistamas magijas notim.

Uz ziemeliem atradas industrialais kvartals: audeji, rupnieki, tipografijas. Tur atradas gilzu vaditaju ekas. Ka skaidroja burvis, ?is ir sava veida administrativais centrs, divas rupnicas, bet manufakturas atradas arpus pilsetas.

Leja no struklakas, garam klinikai, atradas Flaming Lights District. ?i ir pilsetas kulturas dala: dzejnieki, muziki, makslinieki mileja tur pirkt vai iret majokli. Bija neliels teatris, kur izrades tika iestudetas divas reizes menesi. Te bija ari Makslas nams, te naca jauni talantigi talanti un macijas desmit gadus. Un viens tads talants staveja ar molbertu putnu kir?u ena un garigi veidoja citu darbu.

Noskaneja zvans. Gregorijs lava Alisei iet pa priek?u un klusi paskaidroja:

– Pec paris nedelam te pienaks vasara, un jusu garderobe ir parak “ziemelnieciska”…

Ragana nema vera viena virie?a bazas par sievie?u tualetem un launi pasmineja. Veikala, galvenaja zale, vinus sagaidija jauna, glita meitene, kura apliecinaja, ka vini var izveleties kleitas, bet viniem bus japagaida. Tesa Rozen?teina ?obrid ir nedaudz aiznemta, bet jaunkundzei bus interesanti pavadit laiku ar tejas tasi un ekleriem. Alise par to ?aubijas un bija gatava satvert burvja piedurkni ar izsalku?a gehennas mezonibu. Tomer vinas darba devejs sajuta noker?anu un laikus izravas no tveriena, ?kiroties parliecinot, ka vina nevar sev neko noliegt. Bet burvei nebija nodoma to darit!

Uzgaidama telpa vairs nebija briva. Cienijama matrona ienema dzilu mikstu kreslu. Vina aizsnauda, un vinas gluda roka ar taja iespiesto cigare?u turetaju karajas pie gridas. Ar katru krak?anu mezginu ficu nodrebeja un meginaja aizvert degunu. Sieviete ?naca un aizputa kremkrasas auduma gabalu. Vinai abas puses sedeja divas meitenes. Tas pats. Dvini. Vinus vareja at?kirt tikai pec kleitu krasas un stila. Smil?aini mati bija saritinati graciozas lokas un nokrita uz tieviem aristokratiskiem sprandiem. Vini plapaja par kaut ko savu, nepiever?ot uzmanibu burvei. Alisija bija apmierinata ar ?adu izkartojumu, un, kad vina meginaja apsesties uz kresla, viena no meitenem satvera rokas un nikni paskatijas uz raganu. Plapa?ana pastiprinajas, un Alise tika burtiski ievilkta aiz rokam hobija pulcina.

Runataju vardi bija Tina un Mina. Pirmaja, otraja, divdesmitaja skatiena nevareja atcereties, kur? no viniem ir kur?, tapec, lai nemalditos, jaunakais Gordons vienkar?i pieklajigi uzrunaja abus ka “Prestones jaunkundzi”. Vinu ieradumi un kustibas bija identiskas. Iztauja?anas procesa burve saka pamanit, ka vini neapzinati kope viens otru: viens bezsvara stavokli pieskaras ?atelinas kulonim, masa atspoguloja zestu, iztaisnoja cirtas un sanema kopiju.

“Alicia,” pistaciju kleita ar mezginem izskatas ka kremigs deserts, un burve piespiez sevi paskatities uz sarunu biedru. "Vai ta ir taisniba, ka jus vakar noladejat mera delu?"

Alise domigi piesita pa zodu, it ka lemdama, vai atzities.

"Nedomajiet," violeta krasa piestav otrajai masai, "mes nevacam tenkas." Tas ir tik negaiditi. Eriks Bernards nekad neizradija nekadu labvelibu Stenlija kungam, un pagaju?aja nakti vin? tika manits aizejam pie vina uz ipa?umu…

"Mes no rita dzirdejam baumas no tantes istabenes," "pistacijas" pamaja savai radiniecei, "saka raganas del… Un vinas lasti…"

Un pilseta tie?am ir maza. ?ados gadijumos, pat ja vini no lielas un parpasauligas milestibas piekauj visdargako sievu, tad pec ?kembas tas klust publiski zinams. Un ragana nezinaja, ka reaget: pateikt patiesibu vai izdomat triku. Apzinoties pretigo blondo, meitene iekoda lupas un saspieda plano porcelana kruzi ar tik daudzsolo?u tverienu, ka sarunu biedru krako?a tante butu pamanijusi ker?anu.

"Redziet, jaunkundze…" Alise iesaka, rupigi izveloties vardus, "Man butu arkartigi neerti apspriest ?adus jautajumus bez pa?a Bernarda kunga, iespejams, vin? slepj savus aizspriedumus…"

Smalks majiens uz uztveres robezas. Tads, kas runa par pienemumu neskaidribu. Un tantes Klotildes milota bralameita labi apguva intrigu zinatni, lai neizmantotu ?adu iespeju.

"Turklat… Attiecibas starp Stenlija kungu un godbijigo Bernarda kungu nav nekas tads, par ko butu jaruna meitenu sabiedriba…" vecais radinieks ?naca, it ka apstiprinot: tas nav ta verts.

Meitenes nedaudz pavera muti. “Violeta” nobolija acis pek?na impulsa, lai nogibtu, bet, sanemot plauku pa plaukstu, vina pardomaja. Alise iek?eji pasmineja: ?aja stasta vinai vairs nebija vietas, kur palikt aukstuma. Lai blondine tagad nomazgajas no augsta virie?u sirzu mednieka titula.

– Vai tu negribi teikt…

– Ko tu dari? Par to vini neruna pieklajiga sabiedriba,” apliecinaja ragana.

"Tas ir…" otra masa turpinaja, "lasts ir tikai attaisnojums satikties…"

"Ohh," pirmais iedvesa, "tas ir tik romantiski…

"Lai gan tas nav pieklajigi," Alise ierunajas, malkojot teju. Bet vini vinu vairs nedzirdeja. Sarunu biedri uzreiz atcerejas divainu uzvedibu, kas nebija raksturiga patiesam virietim, to pastiprinaja vina nevele?anas preceties, un divainibu krajumu papildinaja ari fakts, ka vinam ne ar vienu nebija attiecibas.

Ragana sedeja laimiga ka inkubators, kas bija nokodis savu aizliegtas milestibas dalu un tagad priecajas par sata sajutu. Masas civinaja, un tas vinai radija tik labsirdigu garastavokli, ka meitene pati nepamanija, ka vina atkal kluva ierauta saruna.

– Ka ir ar baumam par Hlojas Bernaras un Stenlija kunga saderina?anos? – jautaja violeta jaunava, manami nolaidusi balsi, citadi padzivojusi matrona saka aizdomigi nevienmerigi krakt.

Alisija savilka lupas. Nav ta, ka vinu interese darba deveja iesaisti?anas, vienkar?i tas viss izradijas pek?ni. Un vinas pa?as joks uznema citu paversienu. Nav patikami. Bet areji burve centas neizradit, ka vinu tas varetu intereset, vina vienkar?i garamejot teica:

"Varbut saderina?anas ir tikai fiktiva…" meitenes piekrito?i pamaja ar galvu un atgriezas pie tveicigas blondines, kura teica, ka neizdzivos, ja vina sirds cilveks sasietu mezglu. Alise pamaja ar galvu un piekrita pareizajas vietas, tadejadi veicinot vinas interesi par mera dela neparastajam velmem. Un tad es ar nozelu sapratu, ka Bernaras kundzes eja saimniecibas eka ?odien bija tikai majiens, ka Gregorijs jau ilgu laiku bijis aiznemts. Nu. Es negribeju, lai tas sap.

"Alisija," cukstus vairak neka iepriek?, viena no masam noliecas par galdu, cen?oties runat pec iespejas klusak. – Ko jus domajat par savu darba deveju?

– Ko es varu domat par vinu?

Tas, ka vina tureja Gregoriju aizdomas par pagrides nekromantiju un ?ausmigu temperamentu, nebija izruna?anas verts, tapec vina rosijas apkart ka odze zem raga.

"Nu, ka…" meitene vilcinajas un savilka savas pistaciju kleitas aproci. – Vai jums nav bail dzivot ar vinu viena maja?

No kartigas meitenes puses tam vajadzetu but biedejo?iem, tacu ?i ragana parstaja but pirms aptuveni cetriem gadiem, tapec vina negativi pakratija galvu un nozaga no apak?tasites pedejo ogu grozu.

– Un tie stasti, kas klist par Stenlija kungu? – otra satvera rokas, un vecaka radiniece aktivi rosijas sava kresla. Visi kluseja ka piekerti pusaudzi ar “Austrumu milestibas makslas” eksemplaru.

Alisei nebija ne jausmas, par kadiem stastiem mes runajam, tacu zinatkare nav nevienas burves otra daba, ta ir vinas butiba. Lai nenobiedetu pikanto sarunu, jaunakais Gordons ar klusu pielugsmi uzlukoja meitenes bezpajumtnieka kucenam, kuram lava sildities kunga kambaros.

"Pirms trim gadiem Stenlija kungs zaudeja…" te vina vilcinajas, acimredzot izveloties ticamu sinonimu vardam "aptureta sieviete". – Izredzetais!

"Aktrise," "violeta" partrauca masu. “Vini satikas galvaspilseta un dzivoja ?eit paris mene?us, un tad vina pazuda. Stenlija kungs bija tik sarugtinats…

Meitenes rotaligi pieskaras vaigiem un, aizmirstot par bedam, turpinaja:

"Un tad paradijas Vanesa…" Minas smil?ainas cirtas ?upojas laika, kad vina sasveras.

– Un pazuda?

Alise nevelejas nirgaties par tik delikatu lietu, tacu skatiens, ar kadu dvini stastija noslepumu, nevareja atstat vinu vienaldzigu. Vini, tapat ka divas mazas meitenes ar lielam acim, dalijas noslepuma ar pieaugu?o kaiminieni.

– Satrakojies!

Skalais cuksts grieza man nervus. Un burve paraustija plecus. Alisija neuzskatija sevi par tadu sievie?u tipu, kuru varetu nobiedet stasti par spokiem veca kapenes. Tacu taja pa?a laika vinai piemita raganai iznicino?a ipa?iba – aizdomigums. Un tagad vinai ienaca prata, ka rit vina ne tikai sleps no Gregorija nazus, bet ari zobu bakstamos.

"Tas ir ?ausmigs notikums," aiz muguras atskaneja zema balss, ta ka visi klateso?ie nodrebeja. Pat tante.

Uz sliek?na staveja kalsna, papira trausla sieviete ar vilnainiem matiem uguns krasa. Vina saknieba savas karmina lupas un berzeja savus kepigos pirkstus. Studijas ipa?niece un Alise ne?aubijas, ka ta bija vina, izskatijas apmeram piecdesmit gadus veca. Kopta, piegulo?a, kleita, kas labveligi izcela figuras trauslumu, ?uveja telpa ieleja nicinajumu un aukstumu. Tads, kas notiek auksta rudeni, kad lietavas ir izmirku?as zemi un ta no mitruma kluvusi irdena, suklaina. Alisija aizvera acis, aizdzenot nokalsto?a meza mitrumu. Vina noputas, ?kirojot komponentu aromatus: saldie cepumi, ogas; teja ar oregano; audumi, diegi; no meitenem – vanila. Ragana caur degunu ieelpoja gaisu, lai sajustu suligo burkanu zalumu gar?u, meles gala dilles…

Sava dzive Alise bija pieradusi atpazit cilvekus pec smarzam, etera atbalsim un ellu viskozitates. Un vina arkartigi reti sastapa eksemplarus, kurus vareja atcereties pec indes raksturigajiem aromatiem. Hemlocks.

Tesa Rozen?teina uzaicinaja dvinus uz pielaiko?anu un pec ceturtdalas stundas meitenes izgaja no veikala, aicinot burvi uz teju. Vinu kompanija bija viegla un viegla, tapec Alise pienema uzaicinajumu. Un kalejs, pavadijis klientus ara, izdvesa un jautaja:

– Protezs vai saimniece? – kruncina starp uzacim izlidzinajas un sieviete, ?kiet, nolaidusi desmit gadus, nopietnas damas masku nomainot pret noguru?u ?uveju. Ragana verigak aplukoja savu kolegi un nonaca pie secinajuma, ka cilveki, kuri tik atri un prasmigi transformejas, protams, ir pelniju?i cienu, tacu taja pa?a laika vini ne drusku nerada parliecibu.

– Asistents farmaceita veikala…

"Naciet iek?a, paligs," Rozen?teina kundze aicinaja, sminejot, it ka dotu majienu, kur vina ir redzejusi ?adus paligus.

Lai gan Alise mileja terpus, tagad tie ?kita tads sikums, ka vina saburzijas, pielaikojot kleitas pa vienai, izveloties no gatavam un nekadu baudu neizjuta. Meitenes meistare veica merijumus, ja meitene nolemtu izdarit kaut ko ipa?u. Tacu ari ar jau gatavajiem terpiem ne viss gaja gludi: kaut kur vajadzeja apvilet apak?malu, kadam palielinat nieburu, tapec pec pusstundas burve jutas ka adatas spilvens, un reiz vina sajuta, ka tas ir, kad plans metals iegremdejas tevi. ?uveja atvainojas un sudzejas par savam rokam, kuras tagad nebija tadas ka vinas divdesmitgadniecei. Starp citu, sieviete necieta no sabiedriskuma. Ar apbeditajas profesionalitati, kas sava laika ir visu redzejis, vina mehaniski pacela apak?malu, uzsprauda piedurknes un tikai tad, kad asistente saka kramet pedejo tualeti, teica:

– Prestonas masam patik tenkas, un nevajag ticet visam, ko vinas stasta.

"Paldies," Alise pargerbas dzimtaja kleita un tikai tagad saprata, cik ta at?kiras no vietejas modes: smagaka, stingraka.

“Bet man loti zel Vanesas…” ?uveja sastapas ar meitenes skatienu spoguli, un vinas bezkrasainajas, kadreiz dzintarbrunajas acis pavideja skumjas. – Un ja jus joprojam baidaties…

– Kur tev radas doma, ka jabaidas man, nevis man?

Alise nemitigi skatijas spoguli, ka sarunu biedra acis vispirms uzplaiksnija dusmas, bet pec tam sapratne un viltigs smaids pieskaras vinas karmina lupam.

– Varbut tev taisniba…

Sieviete atkapjas aiz galda un sak locit audumus, savukart durvju zvans atskan viltiga zime par jauna apmekletaja iera?anos. Alisei nebija japagriezas, lai saprastu, ka istaba ir ienacis burvis. Vina sajuta uguns celinu starp lapstinam. Vini paskatijas uz vinu. Ar zinatkari. Ka entomologs-naturalists skatas uz reto taurinu. Vina paraustija plecus, un satina lentes mugura savilkas. Vina nespeja pretoties un pagrieza galvu pret durvim.

Ja. Gregorijs skatijas. Vina skatiena ?audijas ierobezota vetra. Loti pievilcigs. Alisija pacela uzaci. Vinai atbildeja ar viltigu aci un sakostu lupu. Vinu parnema karstums no nesleptas intereses. Vina iztaisnoja piedurknes un, nezaudejot cienu, atgriezas pie spogula, jo saprata, ka vinai ir parak daudz jautajumu ?im virietim. Bet vina nav parliecinata, ka ir gatava dzirdet visas atbildes.

12. nodala

– Es pametu!

Alise nogulas uz divana un iztaisnoja svarkus abas puses. Vina uzskatija sevi par kaki, kuru bija panemis labsirdigs zens, un ?kita, ka vina parbauda udenus: vai vinai vajadzetu sudities sava iecienitakaja rozu darza, vai ari vina par to varetu tikt nodrabta? Vina neplanoja atmest, bet pek?ni vinai paveiksies.

"Jums nepatik es, manas saimnieces piragi vai mana bankas konta neierobezotas iespejas?" – deva majienu par iepirkumu karieti Gregorijam un Alisei, ne, vinai nebija kauna.

– Es gribu brivibu un kanarijputni.

– Kapec kanarijputnin?? Pavisam nesen bija brunurupucis…

– Ta ka pirmo nav iespejams iedot, vai jus prasat cenu par otro?

– Tu jau esi brivs. Divu dienu laika, kad mes esam pazistami, es neesmu pamanijis, ka jus butu ar kaut ko aiznemts.

Vai ?is burvis deva majienu, ka ragana bija dika? Ja vien vin? zinatu, cik daudz pulu un tejas tika izterets, kamer vina uzzinaja vina noslepumus. Un man ir vienalga, ka, zinot to, jums nav ne silts, ne auksts.

– Es pats uzraksti?u ieteikuma vestules jusu varda. Tadas, ka mani visur vedis ar kanarijputni un brunurupuci.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом