Edgars Auziņš "Glābiet raganu, vai nekromanti šeit ir kautrīgi"

Ja ragana kaut ko meklē, viņa to atradīs. Bet Alise nekad nav meklējusi mīlestību, vīru, patronu… Viņa vienmēr meklēja nepatikšanas. Nekromanti saka, ka, ja viņi kaut ko nevar atrast, viņi to izrok no zemes. Gregorijs visu savu mūžu izvēlējās to aprakt turpat. Viņš būtu apglabājis arī šo nepatīkamo raganu, bet tā bija nepatikšana… Viņa lika viņam atkal justies dzīvam. Vai ar viņas nepatikšanām, kuru vecā muiža kļuva arvien vairāk un vairāk pilna? Jūs varat izvēlēties no uzburtajiem vilkiem, ugunsgrēkiem un plūdiem. Reiz pat tika redzēts dēmons, taču neilgi un sadedzis ugunsgrēkā. Un arī mīlestībai šajās vietās raksturīgs mežonīgs temperaments. Ja viņa nolemj dot priekšroku burvei un nekromantam, viņa nevienam neprasa. Viņa atnāks, viņa viņus atradīs. Un nepatikšanas… Nepatikšanas var pagaidīt.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 15.04.2024

ЛЭТУАЛЬ


– Ka velies…

Virietis, pat nesaraujoties, iedzera malku dzeriena. Vina seju parskreja apjukuma ena. Vin? ar meli nobrauca gar apak?lupu, atpazidams gar?as notis, bet neko nevareja pamanit.

Ilga moko?a gaidi?ana. Pulkstena zvans, kas atspideja no akmens sienam.

– Kura glaze bija inde? – Gregorijs aizsmacis un noveloti jautaja.

Ragana lenam piecelas un apstaigaja galdu, apstajoties preti virietim. Vina pati pienaca tik tuvu, ka nekitra deja ?kitis ?kistibas zverests. Vina piecelas uz pirkstgaliem, lai sasniegtu virie?a seju, ieelpotu vina aromatu ar sals un vetiverijas notim un izelpotu vina lupas, gandriz pieskaroties:

– Uzminiet… – Gregorija plauksta iekrita indes pudele, kura, ka jau sarunas sakuma, bija pilna.

Meitene lenam atkapas.

"Dodiet man nedelu," burvis klusi jautaja. – Ja mes nesadarbosimies kopa, es jus nosuti?u uz pirmo dirizabli. ko tu saki?

– Dirizablis? – ragana noskaidroja. Tas, ka vini atrodas kaut kur karalisko zinatnieku attistiba, jau sen tiek baumots, bet maza pilsetina. Vainags ieliek dzelzcelu ?kemba, pa tejkarotei. Un ?eit ir vesels dirizablis. – Vai vini jau ir atbrivoti?

"Vini jus izlaidis jusu del," burvis apliecinaja.

"Nedela…" vina klusi atkartoja un, panemusi lidzi kruzi, devas ara no virtuves.

"Alise," Gregorijs sauca gandriz pie sliek?na. Rokas vin? tureja indes pudeli. – Ka man vajadzetu novertet jusu ricibu?

Magisko ugunspuku mirdzuma ?kidrums mirgoja zeltaina dumaka. Ragana pacela uzaci un nopietna toni teica.

"Neizgudrojiet neko nevajadzigu, man vienkar?i nebija lidzi pretlidzekla."

14. nodala

Tris dienas ir pagaju?as. Tad vel cetras. Un tad divas nedelas. Un menesi.

Burvis un ragana iemacijas dzivot pec jauniem noteikumiem. Vin? vinai netrauceja, vina no vina izvairijas. Bet vakaros vini satikas virtuve. Ta ir kluvusi par nelielu tradiciju. Un tad burvji parcelas uz biblioteku. Vina ar teju, vin? ar brendiju. Meitene novilka kurpes, pabaza kajas zem sevis dzila atputas kresla, staveja nekustigi ar vedervederu lielo kruzi rokas un ieelpoja cepumu aromatu no skarda. Virietis panema no divana atzveltnes vilnas segu un pasniedza to vinai. Vin? pats izstiepas uz ta pa?a divana, lasija gramatu un nolika glazi alkohola tie?i uz gridas.

Visvairak vini gribeja runat. Reizem vinai vajadzeja sastadit eliksiru sarakstus, un tad tejai pievienoja palagu kaudzi. Un ik pa laikam vin? sedeja vinai preti kresla un ?kiroja kadus papirus mapes.

Nebija biezi ta, ka kada meitene biblioteka sedeja viena. Un vin? nepavadija nakti majas. Vin? aizbrauca kariete vai vienkar?i pazuda. Un tados vakaros ari nebija slikti, bet ar vinu bija labak. Jo dazreiz vin? aizmiga, un tad raganai vajadzeja piecelties un mest burvim segu. Un ari klausieties savu elpo?anu. Atgriezieties pie kresla, uzkapjot uz gluda paklaja, iztaisnojiet svarkus, lai kajas nenosaltu.

Kadu pecpusdienu Greta atnesa uz biblioteku vel dazas segas un cepumu kastitei pievienoja paris blodas ar konfektem un ar cukuru parklatiem augliem. Vini pienema saldumus un turpinaja dalit segu.

Vin? ari stastija stastus. Paris reizes. Vini bija laipni un nedaudz naivi. Burve zinaja istas beigas, bet vinam par to nestastija. Es negribeju tevi apbedinat. Un tad vin? ludza vinai kaut ko pastastit. Vinas stasti bija daudz realistiskaki un skumjaki: par divam masam, no kuram viena noslicinaja otru savu pieludzeju del. Par juras sirenu, kura iemilejusies jauna jurnieka, kurai vinas dziesmas nebija vajadzigas. Tur jurnieks nomira, un sirena turpinaja dziedat, ietriecot kugus klintis. Pec tadam pasakam vin? kluseja.

Vini abi bija pieradu?i. Meitene meginaja aizmirst nakti redzeto, ko dzirdejusi no kaleja, vina parliecinaja sevi par kludu, jo vina pasakas toreiz nevareja but tik laipnas. Vina cie?i skatijas, klausijas un driz vien nepamanija, ka uzskata, ka bailes ir nepatiesas. Un vin? vienkar?i samierinajas ar meitenes medmasas lomu. Nesamulsinaja, neapvainoja. Man bija bail atkal runat, lai neapvainotos. Iemacijos novertet lenos vakarus ar aromatiskiem augiem un segu.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70554106&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом