"Vai esat parliecinats, ka varat tikt gala bez manas palidzibas?" – Gregorijs jautaja, verodams, ka vin? uzkapj zirga.
– Ar ko tur tikt gala? – lidzzinatajs stenedams nomurminaja. "Es aizbrauk?u lidz tuvakajai gravai un pagrudi?u miru?o sievieti." Tikai bizness.
Alise sastinga un saprata, ka vinai jadodas prom. Vina nedzirdeja turpmaku sarunu, vina vienkar?i skreja pa gaiteni ar peli un ienira beg?anas ejas tumsa. Uzgaidamaja telpa vina paskatijas apkart, meginot salikt puzles gabalus. Tas ir, tagad vina redzeja… Tumsas aizsega vinas darba devejs un kads virietis izveda meitenes liki aizlikta kaste. Bet kur vinas darba devejs dabuja ?o liki? Un kapec uz viltibas? Kas pie velna notiek?
Vina tikko ieraudzija meitenes liki… Likis!!! Ja… Vinas darba devejs ir slepens slepkava vai sektants vai nekromants, vai kas? Kadam tumsonigajam pagrabos gul miru?i cilveki? Dievs, ar ko vina beidzas? Mums ir jatiek prom no ?is vietas un atri.
8. nodala
Ugunspuke ka signallapa sekoja Alisei aiz muguras. Meitene staigaja pa gulamistabu, tad saprata, ka gaisma var atklat, ka vina negul un tad… Un ko tad? Vina neizlema, bet nodzesa saules gaismas zibspuldzi. Vina uzreiz par to samaksaja, sapigi atsitot mazo pirkstinu pret kresla kaju. Uzlekusi uz vienas kajas, vina atgriezas uznem?anas zona, parbaudija durvis, atbalstija slepeno eju ar vienu no apmekletaju kresliem un uzkrava virsu kruzi ar margrietinam. Vina atgriezas gulamistaba, atvera skapi un domaja. No vienas puses, lidojums pari visai karalvalstij ar slotu ir ideja izmisu?ajiem. No otras puses… Kapec vina nervozeja? Nu padoma tikai par liki… Darba devejs ir burvis, galu gala, ja vinam tads darbs… Dro?i vien konkreti. Un vina butu atradusi, par ko krist panika, berniba vina bija redzejusi pietiekami daudz ?o miru?o cilveku, lai jebkur? nekromants aiz skaudibas pakartos uz saviem bik?turiem. Vinas teva darbs vienmer nozimeja kaut kadu saikni ar ne tiem patikamakajiem briziem, un vinai ar mati biezi nacas apmeklet Dro?ibas departamentu, un tur vini saskaras ar daudzam lietam. Tacu atklats palika jautajums, ko darit ar trako burvi. Butu bijis normali jautat tie?i, tacu sievie?u aizdomigums kopa ar fantaziju vienmer ir paklupijis cilveces godigo pusi. Turklat vini nav tik tuvi, lai gan pec vakara Alisei tuvak par ?o drumo bruneti bija tikai vinas ligavainis.
Burve atkal pameta gulamistabu un ?oreiz tumsa ieskreja dokumentu skapi. Vina atcerejas noladetos burvjus lidz septitajai paaudzei, velejas vienmer but cie?as attiecibas ar visiem radiniekiem un svetija vinus ar ertu dzivi. Pedejais bija vismanigakais no visiem, jo Alise pacentas noskaidrot ?is dzives laiku.
Pats banalakais un logiskakais, ko meitene izdomaja, bija darba deveja atzi?ana par nekromanti. Bet problema ir ta, ka dabiskaja vide vina nesatika ar “naves skupstitajiem” un vinas iztele uzgleznoja maju ar paceltiem likiem, nevis dzivo kalpu, zem griestiem lidojo?u paragri miru?u radinieku pazimem un sabojatiem skeletiem. pagrabos. Vina redzeja gandriz visu ?aja maja, iznemot pirmo stavu, un tas radija zinamas domas. Bet pretruna ?ai harmoniskajai teorijai bija tada, ka naves burvju ir tikai neliels skaits, viens vai divi no simts. Ragana ?aubijas par savu veiksmi, saduroties ar ?o konkreto davanas parstavi. Tad atkal… Ko ?ovakar darija muizas ipa?nieks?
Alisija iekartojas kresla, kas bija versts pret ardurvim, un apvilka sev apkart halatu. Vina ka piladzu ogas uz auklas grieza atmina padzivoju?as majkalpotajas stastu, meginot satvert to, kas dotu kadu pavedienu. Ja virietis pec akademijas dieneja Dro?ibas departamenta, tad ta bija Augsta magijas akademija, kuru uzrauga kronis. Ta uzliek par pienakumu saviem absolventiem neatkarigi no klases, izglitibas formas vai davanas vairakus gadus stradat valsts dienesta. Ja Gregorijs kalpoja, tad viss deres. Alise meginaja atcereties fakulta?u sarakstus: dziednieki, kaujas burvji, artifactors… Nekromanti, eksorcisti, demonologi ir tik reti, ka vini dodas pie kaujiniekiem, un vini savu davanu attista pec izveles, kopa ar personigajiem mentoriem. Un tas atkal neko nedod.
Ragana naca no otras puses… Vina atgriezas darba deveja biroja un atcerejas savas sajutas, kad vina vara svieda blondo. Asins un pelnu gar?a… Bistami. Nesaprotami. Bet neizraisot bailes vai sapes. Vinai nez kapec ?kita, ka naves burvju davanai vina noteikti jaatbaida. Vina var uzzinat, ka ir patiesiba, tikai pajautajot tie?i virietim.
Savos minejumos un manigajos planos meitene nepamanija, ka vina izstiepa kajas, iekartojas kresla un saka snaust. Vina nebija glevulis, vina vienkar?i apdomigi baidijas un tapec neatgriezas gulta. Un no rita atrados nepiemerota poza ar izgrieztam kajam, kuras paspeju parmest pari roku balstam un apsegt ar halatu. Butu jauki, ja vina butu viena. Bet burvis, kur? nakti tik veikli nolaida zarku, staveja vinai virsu. Un vin? iesmejas.
"Alise," roka dega uguni, kad virietis viegli pieskaras vina plaukstas locitavai. Vin? pasmaidija un centas neizplust skalos smieklos.
No ritiem Alisija bija tradicionalas raganas paraugs: launs ar izspuru?iem matiem, pie rokas truka tikai slotas. Tacu ?odien vina patiesi uzvedas ka augstdzimusi jaunava, ieraugot nepazistamu ligavaini sava buduara. Vina kliedza. Burvis savilkas grimase, bet neatlaida roku. Vina klatbutne meitenes dzivokli bija nepareiza. Alise pat meginaja uzlekt un atkapties uz gulamistabu. Bet vina iedeva sev garigu plauku: kada vina ir burve, ja vinu var samulsinat nelaika uzradies darba devejs. Tapec, nometusi nevajadzigo halatu, tas joprojam neko neslepa, bet tikai pasvitroja ?o mezginu negodu, ko mate sauca par naktskreklu, vina izstaipijas. Stiva kermena merogs nebija iepriecino?s, fileja bija pilnigi bez jutiguma, un kakls sapeja.
–Vai tu vienmer no ritiem esi tik divains? – Gregorijs jautaja, ?aubigi uzlukodams vinu. Meitenei neizbega tas, ka vin? noverteja gan patikami lielas krutis, gan garas kajas, kas bija kailas lidz gurniem.
– Vai tu domaji kaisligs? – Alise jautaja, beidzot atdodot halatu uz pleciem.
"Ne…" vin? atrada speku noversties no vinas ar savam tum?ajam acim ar ugunigam dzirkstelem zilites.
"Man vienkar?i nepatik, ka man liek kepas," ragana piekrita atbildet un iedurt.
– Kas tev patik? – Tagad vin? ar interesi paskatijas. Ari Alisija izskatijas. Noverteju apspiletas bikses, kuras izcela… Kopuma tas izcela visu. Un krekls, kas neverigi atstaj novarta aug?ejas pogas.
"Teja ar rozmarinu," meitene atkal zavajas un atbildeja, pazudot aiz durvim.
"Tad jums ir divdesmit minutes pirms brokastim."
Alisija izbaza meli pie sienas. Jadoma, kur sedeja virietis. Vinai vienmer bus laiks aizbegt uz slotas, tacu nebija verts ticet, ka tevam nepietiks izteles, lai vinu nosutitu tuksnesi bez viena nozelojama teleportetaja un ar stieniem, kas izrautami no lidma?inas astes. Tapec vin? bus asistents aptiekas veikala, un ?eit mums vel jaskatas, kur? ir briesmigaks: burvis ar daudzsolo?u nekromantiju vai ragana ar magnetu nepatik?anam.
9. nodala
Ragana pec stundas atgriezas uzgaidamaja telpa. ?aja laika Gregorijs meginaja atrast iemeslus, kapec vina guleja kresla, tacu virie?u logika bija bezspeciga sievie?u fantazijas priek?a. Vin? atteicas no ?is lietas un, piezvanijis kalponei, ludza atnest ?urp brokastis, jo rita teja vinam tagad vajadziga vairak neka pukis cita brunniecibas komplekta.
"Tu kavejies stundu," Stenlijs piezimeja, iemaisot kafija cukuru, nepatikami grabedams karoti gar kruzes malam.
"Es neesmu preciza," Alise vienaldzigi sacija un apsedas preti. Vinai bija zila kleita ar korseti un V veida kakla izgriezumu, kas izaicino?i izcela vinas krutis. Vin? nonaca pie secinajuma, ka ?is meitenes izskats liek vinam grekot.
"Mes vienojamies godigi sadarboties," parmeto?i atzimeja nekromants un saprata, ka vinam pek?ni nav sviesta naza. Vini abi bija paslepu?ies zem raganas salvetes.
"Tapec es jums saku godigi, ka neesmu preciza," vina zinaja, ka grabet tejkaroti tikpat pretigi. Vin? iesmejas un pastiepa roku, lai izkratitu vienu no galda piederumiem. Salvete tika atstumta. Atkal atceroties sievi?ko logiku, burvis jautaja:
– nazis…
Alises sejas izteiksme mainijas, bet tad, parnemusi kontroli par savam emocijam, vina nepiespiesta balsi nomurminaja:
"Lauj man par tevi parupeties," un izrava grauzdinus no rokam. Vin? iesmejas. Patie?am loti divaina ragana.
Tacu lidz ar divainibam vina izradijas loti zino?a aptiekas veikala darba. Pats Gregorijs nesaprata, kapec vin? joprojam atbalsta ?is idejas darbu. Vina vela sieva bija arste, un tad tam bija jega. Bet pec vinas aizie?anas vinam nebija speka nosplauties un aizmirst. Nolaidiet aizmirstiba to, pie ka stradaja Emilija, un vin? bezrupigi, it ka pec inerces, turpinaja bruvet visnepiecie?amakos eliksirus. Kaut ari dziru meistars ir no nekromanta, tapat ka mukene no raganas. Un tagad vin? juta kaut kadu iracionalu aizkaitinajumu pret ?o meiteni par to, ka vina tagad ir ?eit, kaisija lietas, pieskaroties ar raganu pirkstiem vecajiem dziru sarakstiem, kas piedereja vina sievai. Jo vinai nav aizdomas, cik nepanesami vinam ir ?eit atrasties. Tas ir pat grutak neka manas sievas gulamistaba.
Divdesmit cetru gadu vecuma vin? kluva par atraitni. Un vin? apprecejas devinpadsmit gadu vecuma. Par jaunu meiteni no dziednieku fakultates. Vini macijas kopa, dieneja valsts dienesta, vin? departamenta, vina – karaliskaja slimnica. Un tad…
Gregorijs noversas no Alisijas, kura no plaukta izvilka burvestibu gramatu, ko vina nelaika sieva ?eit glabaja aiz ieraduma. Vina nemaz necieta no kartibas milestibas, bija haotiska un entuziasma pilna, vienmer aizmirsa, kur atstajusi savus milakos apavus: muiza vai galvaspilsetas maja. Vina bija neorganizeta un izklaidiga, bet ne ar pacientiem. Vini vinai paredzeja lielisku nakotni un vietu tiesa, ja ne letalu negadijumu.
Zila drudza uzliesmojums kaut kur uz karalvalsts robezas. Un vina Emilija, vistalantigaka, spitigaka un nedaudz augstpratigaka, ir brivpratiga. Ja vin? nebutu bijis patrula, vin? butu vinu atrunajis, aizliedzis. Bet…
Pec cetram nedelam vin? vinu atrada. Neatzimeta kapa, iezogots ar svetzariem. Zilais drudzis nav navejo?s, ja pamanat pirmas pazimes laikus, bet pec divam nedelam tas sak aprit organismu no iek?puses, pirmas piedzivo plau?as, pec tam nieres un pedeja padodas sirds. . Tas iznicina gan cilvekus, gan burvjus, un nav nekada veida imunitates. Vin? kavejas septinas dienas. Vinam butu bijis laiks izvilkt vinu ara, iedzit staze, izskaust infekciju no vinas kermena, tacu vin? patrula.
Tris seru gadi, no kuriem divi uz austrumu robezas ka brivpratigie, apspiezot satricinajumus.
Vai vin? ir parstajis vainot sevi? Ne. Tas nekad neapstasies. Un tas, ka vin? atgriezas dzive, vinam nedod tiesibas dzivot. Vin? vienkar?i parstaja piesaistit uzmanibu. Ir gruti, ja tuvuma ir cilveks, kur? apglaba sevi dzivu, un ir egoisms turpinat priecaties par savam bedam, liekot visiem tuvuma eso?ajiem ciest no vina jau ta lenas naves.
Ragana iekliedzas, un Stenlijs saravas, it ka butu izvilkts no sapna. Meitene paspieda roku un ar pedejiem vardiem atcerejas visus demonus par to, ka nepasargaja vinu no nodevigajam skapja durvim, piespiezot ar tam raditajpirkstu.
"Miss, jums nevajadzetu izteikties tados vardos," virietis aizradija, tacu meitene to nenoverteja un, izvilkusi pirksta galu no mutes, izaicino?i zinoja:
“Jaunkundzei vajadzetu nogibt, dzirdot vardu “ezelis”, bet ista ragana parasti taja iesaistas ar entuziasmu.
Virietis pasmineja un parstaja noverst burves uzmanibu no vinas darba. Loti valdo?a maniere vina ?kiroja ienakumu gramatinas un nolika plauktos pudeles ar parpilditiem ?kidrumiem. Burvis piecelas un izvilka no plaukta vel vienu kolekciju. Tas bija daudz planaks neka iepriek?ejais. Ragana ar blotera uzcitibu ari saka to lasit. Un pec paris stundam virietis vairs neredzeja savu kolegi zurnalu un gramatu kaudzu del. Vina kaut ko nomurminaja zem deguna. Vina tris reizes saskaitija visas dziru pudeles un ielika tas apburtaja skapi.
Pedejais atradas blakus gramatu plauktam un aizverts ar durvim ar necaurspidigu stiklu. Virietis iedeva meitenei atslegu, un vina saka vadit maju, it ka butu majas. Paris reizes meginaju iedzert malku ledus tejas. Bet beigas ar kafijas kannu aizgaju uz vannas istabu un atnesu aukstu udeni. Piesarkusi vina ludza to uzsildit. Brunete izradija tadu zelsirdibu, tomer papildus nekromantijai vina arsenala bija ari daudzas burvestibas. Un, kad udens uzvarijas, vina no audekla maisina ar nezalem izvilka dazus gar?augus un iemeta tos udeni.
Pikantais kumeli?u un piparmetru aromats izplatijas visa uznem?anas zona. Turklat nebija skaidrs, vai vina uzbur dzerienu, vai ari tas viss bija pats no sevis. Vinam tika uzticets zalu novarijumu ieliet tasites. Un meitene, balansejot uz kresla, pastiepas pec citas draudzes gramatas. Kad vina to iznema, vina apsedas un kaut ko pierakstija sava lapu kaudze. Es vairakas reizes uzduros pret leti, meginot tikt pie vajadzigajiem manuskriptiem. Es paklupu aiz paklaja. Es notraipiju rokas ar tinti. Vina bija kaut kas tads, kas raksturigs tikai trakiem zinatniekiem, kaut kadas reibino?as zina?anu slapes. Un ?is tels neiederejas ar vestulei pievienoto vinas zveribu apraksta. Es nespeju noticet
Gregorija uzmanibu no savaldzinatas meitenes apceres noversa durvju zvans. Vin? pagriezas un ieraudzija uz sliek?na gai?u meiteni ar pelniem matiem, kas bija saritinati jaukas lokas. Smalko violeto kleitu papildinaja azura lietussargs uz kreisas rokas.
"Gregorijs ir dargais," meitene burvigi pasmaidija un pastiepa roku skupstam. – Nenormali priecigs tevi redzet…
"Abpuseji Hloja," virietis paklanijas un pielika vinas tievo roku pie lupam. -Tu nac pie manis darba dari?anas?
Meitene kaprizi noputas. Hloja Bernara, pilsetas valdnieka vecaka meita. Burvigi maniga jauna dama, kas sajauc debesu izskatu ar demona raksturu. Vina bija reibino?i skaista, pat ne tada; viss vinas tels, sakot ar jaukajam cirtam un beidzot ar tikla zekem, bija versts tikai uz vienu – velmi sasniegt savu merki par katru cenu. Vina bija jaunaka par Gregoriju. Un divdesmit se?u gadu vecuma vina joprojam nav precejusies. Daudzi to uzskatija par sliktu zimi, un pati blondine vienmer uzstaja, ka velas kaut ko vairak par dzivi ?aja nomale. Bet hercogi un grafi nepiestaja biezi, tapec meitene ar lielu puru apsedas blakus tetim.
"Vai jus tie?am domajat, ka es varu nakt tikai darijumu del?" – Vina nosita skropstas un koketi pasmaidija. – Ka mes varam sazinaties un jat ar zirgiem? Tu tik sen neesi nacis ciemos…
Tad blondines skatiens uztvera raganu, kura, uz pirkstgaliem uz kresla, stiepas, lai noliktu zurnalu plaukta. Savas nestabilitates del meitene lidzsvarojas un nepamanija, ka no kleitas apak?as lur ara vinas pukainie apak?svarki. Pilsetas valdnieka meitas uzacis uzlidoja lidz pieres vidum, un vinas skatiens kluva tads… ?kielets.
Alise, atkapusies, noleca no kresla un pieversa skatienu apmekletajam. Vinas lupas izliecas smina, un vina skaidri gribeja pateikt kaut ko nejauku, bet blondine bija pirma:
– Dargais Gregorij, vai tavs paligs nezina, ka sveicinat dizciltigo damu? – vina sajusma ievilka.
Tie?i ?aja bridi virietis saprata, ka, neskatoties uz vina formalo klatbutni saruna, vin? ?eit bus lieks. Vajadzeja kaut ka nogludinat bruve?anas parpratuma aso lenki, bet ragana tika tam priek?a. Vel tikai mirklis un Alise jau staveja ar tadu skatienu, ka bija gatava ar kailam rokam sagrabt eziti, izsist vampiram zobus, nogrust kilogramu kumelites rukim parsolit par vissmalkakas belladonnas cenu, noplukt vienradza krepes un iebaziet ?os matus puka dup?a. Citiem vardiem sakot, ragana devas sievie?u kara celu.
"Vin? nezina," Alise teica, smaidot pacelot kreiso uzaci un saliekot rokas uz krutim. – Varbut vari mani apgaismot?
"Ar prieku," Hloja atbildeja tikpat sarkastiski. – Dizciltigas damas klatbutne jums japaliekas un jasasveicinas baroneses kundzei. Ta ir ari laba ideja, lai izveidotu slieksni.
"Ak, paldies no visas sirds," ragana izcela zobus, uzliekot roku uz krutim. "Es zina?u, preteja gadijuma mani kalpi vienmer sacis: "Madame Duchess… Madam Duchess…". Un vini krit viniem pie kajam.
Hloja kluva sarkana, un ragana smaidot vel izsmejigak pastiepa lupas un grasijas kaut ko piebilst, bet Gregorijs partrauca:
“Alise, ej uz virtuvi, pasuti vakarinas pasniegt pec stundas…” meitene atkal pacela uzaci un paklausigi gaja garam blondinei, izvairoties no sadursmes ar vinu vien par paris centimetriem. Un vina skali aizcirta durvis un aizgaja.
"Gregorij, tavs paligs ir neticami nikigs," gaidamas histerijas priek?vakara nomurminaja blondine. – Tev steidzami jaatbrivojas no vinas. Vina tevi apkaunos…
"Hloja…" burvis iesaka, domas nobolidams acis. – Meitene ?eit ir pirmo dienu, vina ir jauna un spontana. Tas ir tikai vecuma izmaksas.
Bet tas ir veltigi. Blondine pietvika, it ka vinu darza butu iesitis akmens. Sievie?u priek?a nevar minet vecumu, lai gan vin? nevelejas aizvainot sarunu biedru, bet vinam izdevas. Meitene noversa acis, ar kuram bija gatava sadedzinat gan vinu, gan visu maju.
"Pec dazam nedelam bus labdaribas balle bernu namiem," apmekletajs atkal medus nomurminaja. – Un tu joprojam neesi teicis savam tevam, vai gaidit tevi vai ne.
– Nu, kas par bumbinu? – burvis noguris jautaja. "Es nesaprotu ?os notikumus, un, ja mana lidzdaliba bus nepiecie?ama, es vienkar?i izraksti?u ceku bareniem."
“Bet tada ir pilsetas kulturas dzive, un tu no tas izvairies,” blondine iesaka vecu dziesmu. – Mes visi ar prieku gaidisim jus…
Un zemteksts vinas acis skaneja: "Es ipa?i."
10. nodala
Vakarinas noriteja pilnigas nolemtibas gaisotne. Vienam bija kauns par blondo nekaunibu. Otrs nevareja saprast, ko sagaidit no burvja. Vina visu ritu bija sagremojusi nakts incidentu. Vina pat slepa no darba deveja visus asus priek?metus. Tacu tad vina saprata, ka vin? ir apveltits ar varu un, ja vin? tie?am gribetu vienu kaitigo raganu apglabat mezrozi?u krumos, vinam rokas ar asinim nevajadzes notraipit. Ne sveta ganampulka iera?anas, ne demonu pieludzeji nevareja vinu noverst no ?ada ?oka. Alisei neiekrita galva, ka ?is sarkastiskais virietis ar uguns mirdzumu melnajas acis varetu but slepkava. Traka tels nesaskaneja ar vina manierem, balsi un zestiem. Ar savu attieksmi pret vinu, nepazistamu kaprizu meiteni. Kada bridi vina lava savam pratam parliecinat vinu, ka vin? ir vai nu apbeditajs, vai nekromants. Un tagad lielaja edamistaba vina uzmeta kautrigus skatienus, lai labak paskatitos un, iespejams, uzdurtos kadai racionalai domai.
Lidz trispadsmit gadu vecumam Alise saka izjust neparastu vajumu krutis, ko jaunava un ?kista meitene nodeveja par piedzivojumu slapem, lai gan, pec krustmates Klo majieniem, tas krutis nevis nikuloja, bet gan niezeja. ass. Un tagad vina nevareja mierigi nosedet, jo ta nebija tikai nieze, ta vienkar?i soloja. Un tie nebija tarpi, bet gan vecas labas nepatik?anas. Kad virietis nolika galda piederumus, Alise pacela galvu un stostidamas sacija:
– Gregorijs, – te mele uzmeta kuleni, mana galva muizas ipa?nieka varda nosauk?ana nebija tik personiska, – aizved mani uz pilsetu.
Burvis noslaucija pirkstus salvete un iemeta to pie ?kivja un tad gaido?i paskatijas. Un meitene sajuta vieglu vesumu. Vinai nepatika ?ads darba devejs. Vin? ?odien bija loti divains, vin? ieradas laba noskanojuma, un likas, ka katra minute, atrodoties piebuve, izvilka no vina visas emocijas. Vina to pamanija kumeli?u tejas stadija, ar kadu vienaldzibu vin? lika burvestibu. Alisija velreiz meginaja atpazit speka identitati, tacu vin? noauda rakstu tik mehaniski, ka nepalaida garam nevienu sitienu un nelava spekam vilnoties pari malam.
– Vai tu mani redzeji dzinu? – Vin? piecelas no galda.
– Ne…Kads ir jautajums?
– Vai es izskatos pec ifrita?
"Es tevi nesaprotu…" meitene nomurminaja, atstumdama kreslu un iztaisnojot kleitas apak?malu. – Man jaiet uz pilsetu…
– Ja vajag, jauta! – virietis asi izdvesa. – Vai ari jusu iedzimta raganu rupjiba nelauj jums but vismaz nedaudz laipnakam pret cilvekiem?
Vai to tagad saka cilveks, kur? atlaida visus sunus cienas trukuma del sava luguma? Ne. Alicia ari ir laba. Bet vina noteikti jautatu velreiz un pateiktos vinai. Un vina nenosala pie galda neerta poza un neseko darba deveja taisnajai mugurai. Tomer pie pa?am durvim vin? paskatijas uz vinu ar skatienu, kas vestija: "Es sadedzina?u raganu lidz demoniem un bez attiro?as uguns."
Pec ceturtdalas stundas Alise bija tik loti sastradajusi sevi un savus nervus, ka no tiem vareja izgatavot kugu virves. Cik nekaunigi! ?i ir vinas iecienitaka spele: cilveku satrauk?ana. Ja, vina pat ienesis demonu pie pentagrammas, gluzi ka garidznieks uz sabrukumu.
Meitene izlidoja no edamistabas, kura visu ?o laiku bija nodevusies garigai atriebibai, lai gan, kada gan vinai nozime, it ka nekam labakam nebutu iespejams lauties? Bet, neskatoties uz to, ragana, kas atstaja kaujas lauku aiz ienaidnieka, nav ragana, bet gan pasaku krustmate. Un Alise nekad nav piestavejusi mezginu kleitam. Vina bez klauve?anas ieleca darba deveja biroja ar apesta puka labvelibu pec reida tre?aja ciemata. Es paspeju tikai iesaukties:
"Gregorij, mes…" un apklusa, kad ieraudziju virieti isos rutainos svarkos. Vina aizvera acis, meginot neredzet. Burvis kluva purpursarkans un kliedza:
"Vai vini jums nemaceja klauvet?" – Taja pa?a laika vin? izmisigi centas ar rokam aizsegt sapigo vietu, lai gan svarki tur it ka atpu?as un nekas nosodams neizskatijas. Meginot aizbegt, Alise atkapas un aizcirta durvis. Demoni ir pilniba nokritu?i uz ragiem!
Man gribejas pasmieties. Vina saprata, ka vinai nevajadzetu tik dedzigi izradit savu prieku, bet vina nevareja neko darit pret izpludu?ajam ?nukstam. Sasoditas durvis, kas vinu ?kira no virie?a, ietriecas vinai aizmugure. Un tad burvja ka?kiga balss sacija:
– Pasakumi jau.
Man vin? nebija jaaicina divreiz. Virietis joprojam bija gerbies svarkos. Alise skatijas uz vinu aug?up un lejup ar loti novertejo?u skatienu. Nez kapec vinai ?kita, ka ?ada izskata jebkur? virie?u dzimuma parstavis izskatitos ka apsmiekls. Tacu burvim izdevas ne tikai saglabat pa?cienu, vin? ari veroja vinu ar izsmejo?u sminu.
"Interesanti svarki," ragana nolema apgazt savu augstpratibu, smerejoties kresla, "vai lausi man tos valkat?"
Melnas acis dusmigi pazibeja. Tagad Alisija virieti nesaskatija to nakts puisi, kur? nes likus, un to augstpratigo burvi, kur? vinu vakarinas lamaja. Es to neredzeju, un tapec es to provoceju. Tas bija ka slide?ana pa tikko aizsalu?a ezera virsmu. Ledus nav stiprs, viena neveikla kustiba un tu kliegdams iekritisi applaucejo?a sasalu?a udeni. Tas bija aizraujo?i. Un tas man atnema pa?saglaba?anas sajutu. Un ari pieklajiba.
– Es tev iedo?u, – Gregorijs viltigi paskatijas uz priek?u, apsedas uz galda malas, atbalstija plaukstas pret galda virsmu un, noliecis galvu uz saniem, turpinaja, – ja tev nav apak?velas. ?ie "svarki".
"Mes vienojamies," Alise teica, izzibinot zobus, "ja tikai jus ?obrid valkajat tikai apak?velu…"
Vinai tika veltits tads skatiens, ka vinas sirds histeriski dauzijas pret ribam. Tas skara, sasala un izkliedeja asinis. Kluva smacigs. Ka uguniga pataga, kas laizita pa kermeni. Vin? uz bridi sastinga uz atslegas kauliem un izkapa no vartiem, lai samaksatu. Ragana gribeja ticet, ka veids, ka vina rosas, nebus tik atklati redzams. Tacu pacelta uzacis neradija ?aubas: virietis visu pamanija.
"Starp citu, tas ir kilds…" vin? novilka un noglastija rugajus uz zoda, uzplaiksnidams nekaunigu smaidu. Tas vel vairak apgrutinaja elpo?anu, neizprotama sajuta vedera lejasdala auga ka ugunigs zieds un izplatijas pa venam. – Vairakas reizes gada mes ar studentu draugiem sanakam kopa. Un mums ir noteikums, ka kads no mums nosaka vakara temu. ?oreiz izvele krita uz kalnu terpiem. ?orit es nepamaniju iepakojumu, un tad es nolemu to izmeginat.
Vina klausijas, ko vin? teica talak. Vardi bija nesaprotami, bet balss… Ta ir problema! Vina balss apnema, ievilka, piespieda koncentreties uz tembru, aizsmakumu. Par to, ka burvis slape skanas teikumu beigas.
Alise garigi kratija sevi aiz pleciem. ?eit tas ir izplatijies pelke. Jus atnacat ?eit, lai aizstavetu brivo burvju tiesibas! Vina nesaprata, kapec ?is virietis uz vinu atstaja tik divainu iespaidu. Vakar sarunas laika vina nekaunigi vinu izprovoceja. Tagad atkal. Un nav ne mazakas bailes domat, ka vin? varetu but kads maniaks, kur? veic savus ritualus meness gaisma. Vinas smadzenes atteicas tam ticet. Vin? cuksteja, lai meitene laiza vinas lupas, noliecas uz priek?u, izliek muguru un nobrauc ar roku gar kaklu.
– Kadus terpus izvelejaties? – balss ir apslapeta, it ka pec ilga slotas lidojuma. Un mele nemaz negrib paklausit. Vina pieskaras lupam, kas ir sausas.
