Edgars Auziņš "Zem zvaigžņu kuģa spārna"

Zem zvaigznu kuga sparna
Edgars Auzin?

Zeme gatavo kosmosa ekspediciju uz Teagarden b planetu. Ir izstradats maksligais intelekts, lai palidzetu kolonistiem, un tas ir jaizmegina. Galu gala neviens nezina, ar ko kolonistiem naksies saskarties lidojuma laika un uz planetas, tapec ir nepiecie?ams sagatavoties visam situacijam.

Edgars Auzin?

Zem zvaigznu kuga sparna

Prologs

– Sveiki, cienijamie TV skatitaji, zinojam no Vostocnij kosmodroma, no kurienes starte Federacijas kosmosa kugis ar zvaigznu kuga Konstantina Ciolkovska apkalpi. ?odien vini dodas uz Menesi. Kosmodroma Luna-1 Meness talakaja puse zvaigznu kugis Konstantins Ciolkovskis veic pedejos sagatavo?anas darbus palai?anai. Savos ekranos redzat zvaigznu kuga panoramu. ?i ir grandioza struktura. Ta izmers vienkar?i aizrauj elpu. Kosmosa kugis dosies uz eksoplanetu Teagarden b, kas atrodas cetrpadsmit gaismas gadu attaluma no Saules sistemas. Uz zvaigznu kuga kriomiega kameras jau atrodas desmit tuksto?i topo?o kolonistu.

Kosmosa celojumu sakums tiks dots 2061. gada 12. aprili, kas ir nozimigs datums Krievijas kosmonautikai. ?aja diena pirms simts gadiem vienkar?s padomju zens Jurijs Aleksejevics Gagarins bija pirmais zemes iedzivotajs, kas devas kosmosa.

Kas ir Konstantina Ciolkovska zvaigznu kugis? ?i ir milziga struktura, kas atgadina ?kepu. ?kepa gala ir galvenie nodalijumi, bet ?kepa gala atrodas zvaigznu kuga sirds – kodolreaktors. Ta jauda lauj zvaigznu kugim sasniegt atrumu, kas ir viena desmita dala no gaismas atruma, kas nav sasniedzams kimiskas degvielas dzinejiem. Kolonistu celojums uz jaunajam majam ilgs 200 garus gadus. Pirmie 30 gadi tiks pavaditi, paatrinot zvaigznu kugi lidz maksimalajam atrumam. Tad 140 gadi lidojuma un vel 30 gadi bremze?anas. Kolonisti, ka minets iepriek?, visu ?o celojumu pavadis kriomiega kapsulas, no kuram vini tiks atbrivoti Teagardena.

Ka Tigardens sagaidis Zemes sutnus, kadas briesmas un grutibas vinus sagaida? Mes nezinam, bet labakie prati uz Zemes ir radiju?i universalu paligu, kas palidzes musu kolonistiem parvaret visas problemas.

1. nodala. Ja jus patie?am velaties, labak nelidot kosmosa

Rits kraso sena Kremla sienas ar smalku krasu. Viedais skalrunis nevaretu izdomat neko labaku ka mani pamodinat ar ?o dziesmu. Laujiet man iepazistinat ar sevi – Vasilijs Andrejevics Ivanovs, trisdesmit pieci gadi, viens, bez berniem, augstaka tehniska un vadibas izglitiba, bezdarbnieks. Esmu tads nesaprotams tips.

Ka teica iepriek?, es joprojam mekleju sevi, bet patiesiba es atradu sevi, tapec esmu bezdarbnieks. Es nevelos stradat pie sava onkula, bet man nav labi stradat sev. Tapec kolonna mani pacela ka traku, jo ta man bija ieplanojusi vairakas intervijas. Un ?eit nav nekadas pretrunas ar manu nevele?anos stradat pie onkula. Es nevaru veleties daudzas lietas, bet es gribu est neatkarigi no manam velmem.

No viedas kolonnas atlasitajam vakancem es uzreiz noraidiju vakances “robotikas pardo?anas vaditajs” un “robotikas majdzivnieku servisa inzenieris”. Es neesmu pret robotiem ka tadiem, bet majdzivniekiem vajadzetu but dziviem – man ir tada lieta. Un es labpratak lasu gramatu, nevis komuniceju ar cilvekiem – ta izradas interesantaka laika pavadi?ana.

Tatad ?odien ir palicis tikai Roscosmos, viniem pedeja laika ir daudz brivu vietu. Zeme aktivi apdzivo Saules sistemu un ir nepiecie?ami dazadi specialisti. Pec padzilinatas datu analizes kandidatam tiek piedavata vai nepiedavata vakance.

Iegaju du?a, pabrokastoju, sagerbos un izgaju no majas. Cel? uz Roscosmos galveno biroju pat nekluva garlaicigs. Es ilgu laiku neesmu atstajis priek?pilsetu, un Maskava pastavigi mainas. ?eit ir ista adrese – ?cepkina iela, 42.

Pirma stava zale kada glita meitene, uzzinajusi, ka tulit noteik?u savas profesionalas velmes, paludza pagaidit un izsauca specialistu. Specialists izradijas jauns puisis, nedaudz vairak par divdesmit gadiem, balta meteli un ar stingru sejas izteiksmi. Es parbaudiju, vai esmu tas, par kuru teicu, ka esmu, noskeneju acs varaviksneni un paludzu man sekot.

Mes nedevamies uz biroja zonu, bet gajam pa gaiteni turpat pirmaja stava. Tad mes devamies leja uz pirmo stavu. Tad vini mani ieveda pa neuzkrito?am baltam plastmasas durvim un paludza pagaidit. Pirms man palika garlaicigi, bija vel viena jauna meitene, terpusies tada pa?a balta halata ka pirmais eskorts un ar tadu pa?u bargu sejas izteiksmi.

– Vai tada ir vinu korporativa kultura? – ES domaju.

– Vasilijs Andrejevics Ivanovs? – meitene precizeja. Es gribeju but sarkastisks, bet es savaldijos. Cen?os nestrideties ar varas cilvekiem, lai ari cik mazi. Jus nekad nezinat, kur tas nonaks talak. Zeme ir apala. Un Roscosmos tagad ir galvenais darba devejs valsti. Vairak neka miljons darbavietu.

"Ja, tie?i ta," es vienkar?i atbildeju.

– Tagad mes parbaudam jusu profesionalas velmes un iespejas, ka ari morales un etikas vadlinijas, un, ja mums bus vakances, kuram jusu profils ir piemerots, jus tiksit novirzits pie atbilsto?a specialista. Ienac, apgulies uz divana,” meitene man paskaidroja procesa butibu.

Paklausigi atgulos uz divana. Ir divdesmit pirma gadsimta otra puse, un divans neparprotami bija tikpat vecs ka piloteta astronautika. Es nebrinitos, ja vina joprojam atceresies Belku un Strelku.

Meitene pieritinaja pie divana lielu baltu ma?inu ar lieliem zelta burtiem OPK sanos. Ieraugot manu jautajo?o skatienu, meitene paskaidroja – Profesionalas konturas noteicejs. Nosaka jusu profesionalas velmes atkariba no smadzenu reakcijas uz vizualajiem atteliem un profesionalo zina?anu dziluma, pamatojoties uz piedavato materialu apstrades intensitati smadzenu priek?ejas daivas.

– Vai ta netiek praktizeta ka agrak risinat kontroldarbus un sazinaties? – noskaidroju. Es neuzticos nepazistamam iericem, kuras plano ieklut manas smadzenes. Pek?ni visi mani tarakani bus nobiedeti!

"Pirmaja posma tas ir labakais veids, ka saprast, vai esat mums piemerots vai ne pa?reizejam vakancem," meitene joprojam mierigi atbildeja. – Bet otraja posma bus testi un komunikacija.

Lavos sevi apvilkt ar sensoriem un uzliku galva kiveri ar iebuvetu ekranu. Nu, tas atgadina filmu “A Clockwork Orange”, galvenais, ka rezultats nav lidzigs.

Ma?ina saka mirgot gaismas un dungot. Manu acu priek?a pazibeja bildes. Atrums bija tads, ka acim nebija laika koncentreties. Sapes pamazam paradijas mana galva un saka augt, izplatoties uz labo aci. Es loti gribeju to izplest, un tad ierice izsledzas.

Roscosmos darbinieks nonema man kiveri un nolobija sensorus. Vina man iedeva pretsapju lidzekli un glazi udens. Pec tam vina atnesa kakla masieri un piedavaja apgulties, kamer tiks apstradati rezultati.

Masetajs neparprotami bija no Viduskaralvalsts – izdalija smaku, bet savu darbu darija. Krampjie muskuli atslaba, asinsvadu spazmas atbrivojas un sapes pamazam mazinajas. Es vareju dzili elpot. Tada sajuta, ka mes tikai gaidijam ?o bridi.

Atkal paradijas Roscosmos darbinieks.

"Vasilij Andrejevic, apsveicu," vina smaidot iesaucas, "jus esat izturejis pirmo posmu, un viens no departamentu vaditajiem ir gatavs ar jums runat."

– Kas, ja nav noslepums? – ieintereseti jautaju.

– Diemzel es jums ?eit neatbilde?u. Mes sanemam tikai informaciju par uznemuma interesi par potencialo darbinieku,” vina atbildeja.

– Manas darbibas? – ES jautaju.

"Ja jus varat runat tulit, tad jus aizvedis pie nodalas vaditaja," vina teica.

"Parunasim, es esmu pilnigi briva lidz piektdienai," es piekritu vinas priek?likumam. Spriezot pec meitenes reakcijas, vina atpazina joku par Sivenu.

Tad pasedejam, tad vel pasedejam, un tad pec manis atnaca tas pats jauneklis, kur? mani pavadija no rita. Tagad ari vina seja bija draudzigs smaids.

"Ejam," bija viss, ko vin? teica.

Es piecelos un mes devamies. Vispirms atgriezamies pirmaja stava zale. Ta pati glita meitene velreiz skeneja manas acs varaviksneni, papildus parbaudot manu balsi un ik?ka nospiedumu. Vini neveica DNS testu. Pec tam man uz krutim bija pielipusi karte ar QR kodu, un mes ar jaunieti iekapam lifta.

Mans kompanjons nospieda ciparu trispadsmit, un lifts raiti uzlidoja aug?a. Es nesaprotu Rietumu bailes no skaitla trispadsmit. Iespejams, mus ietekme padomju pagatnes geni, kad galvena religija valsti bija kareivigais ateisms.

Lifta durvis atveras, un mes atradamies trispadsmitaja stava.

"?eit mes nakam," mans gids noradija pa labi.

Es paklausigi pagriezos pa labi. Nogaju?i apmeram divdesmit metrus, mes apstajamies pie durvim, uz kuram bija uzraksts “Starpzvaigznu lidojumu nodalas vaditajs Pavels Dmitrijevics Makarovs”. Mans celvedis pieklauveja. “Nac iek?a” atskaneja aiz durvim.

Mes iegajam.

"Pavels Dmitrijevic, tas ir Ivanovs Vasilijs Andrejevics, ar kuru jus izteicat velmi sazinaties," jaunais virietis paskaidroja musu iebrukuma merki.

“Labi, Vasilij Andrejevic, nac iek?a, apsedies,” Pavels Dmitrijevics noradija uz mani uz kreslu rindu pie sava galda.

– Paldies, Jurij, – tas ir jauns virietis. Tatad Jurijs, simboliski. Jurijs nekavejoties atkapas.

Pavels Dmitrijevics atvera mapi ar manu vardu un fotografiju. Un tie?i tad, kad viniem bija laiks. Par?kirstiju to velreiz. Es paliku dazas lapas. Gaidi?anas lika man sakt nervozet, manas plaukstas parklajas ar lipigiem sviedriem. Es meginaju diskreti noslaucit rokas uz bik?u stilbiem. Beidzot Pavels Dmitrijevics paskatijas no manas mapes un paskatijas uz mani.

– Sakiet, Vasilij Andrejevic, vai jus veletos lidot kosmosa? – vin? uzreiz panema versi aiz ragiem un jautaja.

– Godigi? – atbildot jautaju

– Dabiski.

– Ne.

– Un kapec? Tagad gandriz visi velas lidot kosmosa,” izbrinu pauda Pavela Dmitrijevica balss.

– Nu, te es esmu, praktiski tas pats. Atbildi man uz jautajumu – kapec?

– Ko, kapec? – vin? nesaprata jautajumu.

– Kapec man, parastam cilvekam, butu jadodas kosmosa? Tagad man nav darba, bet dzivoju erta, labiekartota pilseta, kur ir daudz iespeju pa?realizacijai, atputai un izklaidei. Ko es iegu?u kosmosa? – saku skaidrot savu nostaju.

"Nu, ka ar romantiku, iekaro?anu, abelem uz Marsa," vin? turpinaja jautat.

– Atstajiet ?is pasakas pusaudziem pubertates vecuma un ar dzives marginalu stavokli, kuri visos laikos uzskatija, ka pieaugu?ie viniem tikai melo un tagad vini daris visu, ka nakas un pareizi. Un man ir divas augstakas izglitibas un milziga gramatu kaudze, ko esmu izlasijis, – es centos pec iespejas skaidrak izskaidrot savu dzives poziciju.

"Musdienas nav biezi sastopams jauns virietis, kuram patik lasit."

– Kapec tu esi parsteigts? Dzive ir iemacijusi cilvekam milet lasit.

– Kas tev ir prata? – ?kiet, ka manas atbildes vinu parsteidza

– Nu paskaties. Bija Padomju Savieniba – laso?aka valsts pasaule.

"Ka jus sakat ekskursiju vesture no talienes," vin? turpinaja but parsteigts.

– Ta tam ir jabut. Kapec Padomju Savieniba bija lasi?anas kults? Padomju Savieniba veidoja jaunu sabiedribu. Radi?anas, attistibas, rado?uma sabiedriba. Un vinam vajadzeja jaunu virieti. Lai cilveks raditu sabiedribai noderigas un svarigas lietas, vinam bija jabut kulturali attistitam. Tikai lasi?ana lauj atrisinat ?o problemu.

– Bet Padomju Savieniba ir nogrimusi aizmirstiba? – vin? man jautaja.

– Tie?i tapec, ka ?i ideologiska paradigma nav realizejama viena valsti. Ipa?i divdesmitaja gadsimta. Kapec, jusuprat, Padomju Savieniba gribeja doties kosmosa? – es jau vinam jautaju.

– Par ko?

– Tikai uz atsevi?kas planetas bija iespejams izglitot cilvekus ?is ideologiskas paradigmas ietvaros. Izvelieties laipnakos, altruistiskakos un gadigakos. Novietojiet tos kugi. Tur tiek ievietoti embriji un nosutiti dzila kosmosa prom no Zemes, lai izaudzinatu jaunu padomju komunistu rasi, kas sabiedribas intereses izvirza augstak par savam. Raditaju, altruistu, mekletaju rase. Vispar tiri un gai?i cilveki – ceru, ka mans skaidrojums bija pietiekami skaidri izteikts.

– Un ka dzive atradinaja cilveku no lasi?anas?

– Ka jus pareizi atzimejat, Padomju Savieniba sabruka. Turklat tas saka jukt no iek?puses, kad virzibu uz priek?u nomainija meginajums saglabat sasniegtas pozicijas un rezultata totalu valsts kontroli visas dzives jomas. Daudzi vel pec inerces ticeja spilgtiem idealiem, bet Rietumu samaita?anas ietekme jau tuvojas. Tagad es, protams, runaju kli?ejas, bet, ja atmetam patosu, cilveki aizkrita uz vienkar?u ideju: “Man cetros gados nevajag darzu pilsetu, ieriko elektribu, gazi, centralapkuri un televizoru. antena zem maniem netirajiem ratiem, un es bu?u laimigs.

– Cik interesanta ir jusu dzejola “DneproGES” parinterpretacija. Interesanta doma,” vin? atkal bija parsteigts.

– Kapec cilvekam, kur? ir apmierinajis savas pamatvajadzibas, gribetos ko citu?

– Nu, ka ar Maslova piramidu? – vin? meginaja mani nokert.

– Viena no daudzajam Rietumu domataju kludam un maldiem. Lai gan ne gluzi taisniba. Tas darbojas tikai bagatiem cilvekiem, kuri velas varu. Tad, apmierinaju?i savas pamatvajadzibas, vini doma, ka iegut un saglabat ?o speku. Un te viniem ir japacel savs kulturas limenis vai jaizliekas. Bet parastam pilsonim pietiek paest, pagulet un izklaideties. Nu tad pavairot. Ne velti par ?o temu ir daudz sakamvardu,” es turpinaju savu argumentu.

– Piemeram?

– Talants noteikti ir izsalcis. Gruti laiki rada specigus cilvekus, specigi cilveki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vajus, vaji cilveki rada smagus laikus – ar paris piemeriem, manuprat, pietiks.

– Un kadi tagad ir laiki?

– Savadi, ka cilveki ir viegli un attiecigi vaji.

–Vai tu esi par to tik parliecinats? Ir tikpat daudz dazadu problemu: globala sasil?ana, dabas resursu izsik?ana, parapdzivotiba,” vin? atkal meginaja atrast trukumu mana pasaules attela.

– Un kas? Ka tas trauce parastam cilvekam dzivot? Globala sasil?ana – es nopirk?u gaisa kondicionieri, dabas resursu izsikums – tas ir pilniba pagajis, parapdzivotiba – tas ari nav manams. Neironu tikli, maksligais intelekts, roboti, droni. Kads jau dara smago, vieglo, rado?o darbu cilveka vieta. Valsts pabalsti ir pietiekami, lai apmierinatu pamatvajadzibas. Kapec attistities? – Es turpinaju ieverot savu liniju.

– Bet jus pats nesen teicat, ka jums ir nepiecie?ama attistiba, pa?realizacija?

– Bet es teicu, ka esmu parasts, bet ne visi. Vai jus piekristu parcelties no lielas pilsetas uz tuksnesi taiga?