Edgars Auziņš "Zem zvaigžņu kuģa spārna"

Kamer es parvietojos, es domaju, ka nevaru nomocit datoru ar ?o jautajumu. Teoretiski reaktora vilci var kontrolet no reaktora nodalijuma. Tas, protams, ir loti neerti, tacu ir jabut avarijas nose?anas programmai, ja vadibas telpa rodas problemas. Tatad, pat ja zvaigznu kugis izlauzas cauri ?im putram, kolonisti un reaktors paliks taja pa?a spraugas puse un var aizlidot uz mar?ruta pedejo punktu.

Parvietojot to, man ?kita, ka centralais stars nav bojats, un, iespejams, kugis izdzivos. Tad man ienaca prata viena doma. Mums tas ir jaapspriez ar kadu.

– Venera, vai remontroboti no reaktora var atjaunot kartibu ?aja vieta? – jautaju Venerai.

"Tiri teoretiski, iespejams, ja," vina izvairigi iesaka, "tikai viniem nav rakstiskas programmas ?adiem gadijumiem." Vini veic reaktora remontu ar aizvertam acim, un viniem nav reaktora tvertnes diagrammu.

"Skumjas un jauni izaicinajumi vietejiem robotikiem," es pasmaidiju, "lai gan, ja pareizi atceros, galvenajam kugim bija paredzets kaut kads universals robots?"

"Ja, antropomorfajam robotam pa?laik tiek veikti pedejie testi," apstiprinaja Venera.

– Kapec vabolem jus nepatikat? – ES jautaju.

"Viniem trukst ekstremita?u ar cilveka rokas analogu," vina paskaidroja.

– Kas pie velna? – Es biju parsteigts.

"Ir vairaki uzdevumi, kur bez ta nevar iztikt," atbildeja Venera.

– Nu nekadi nevar. "Mans darbs ir piedavat," es teicu, "?kiet, ka vini ir ieradu?ies."

Ieeja centralaja nodalijuma man atgadinaja izpostitu pajumti no vecas datorspeles "Fallout". Durvju vertnes tika izrautas no metala konstrukcijam. Viens guleja uz gridas, otrs blokeja eju. Daleji. Pat skafandra es vareju diezgan labi rapot. Telaini. Parmekleja.

Centralaja nodalijuma attels sapigi atgadinaja kaut ko jau redzetu. Tas ir ari drupans un netirs. Metala fragmentiem tika pievienots tikai stikls un plastmasa. Kosmosa kugis tagad atradas briva lidojuma faze. Es spriezu pec bezsvara stavokla, tapec lauskas vienkar?i karajas visur nodalijuma telpa.

– Kas man te jamekle? – uzdevu jautajumu Venerai. Vina uz bridi pazuda, tad paradijas. Vina skumji pamaja ar roku.

"Tas ir labi," vina strupi atbildeja, "tie?i tad Mamai pagaja garam."

"Kadus interesantus izteicienus jus zinat," es biju parsteigts.

"Kada gramata, manuprat, ta bija piemerota situacijai," vina teica, "jums jaieklust priek?gala staba."

Lenam ejot cauri gruzu makoniem, ?kersoju centralo stabu. Reiz gandriz uzskreju kadai piespraudes asam gabalam. Cita reize kads gruzu gabals tika neveiksmigi nostumts mala un sakas kedes reakcija. Vin? savukart uzakeja vel vienu kaut ko gabalu, tas trapija tre?ajam un devamies prom. Rezultata man nacas izvairities no gruziem, kas lidoja no visam pusem. Paris reizes manami uzlika, bet nekas nenotika. Uzvalks un es palikam neskarti.

Cel? uz priek?gala stabu bija zinama mera ikdieni?ks. Kaut ka scenarija autori kludijas tikai divas vietas ar drupacam un misu. Vini dro?i vien apzelojas par meteoritiem.

Priek?gala staba viss bija neskarts. Es nezinu, vai tas var notikt parastaja dzive, tapec dala kosmosa kuga atrodas sieta, bet dala ir ideala stavokli. Vienkar?i noputiet puteklu dalinas. Lai gan ?i kolosa kopejais garums ir gandriz divdesmit kilometri. Tas joprojam kaut ka neder. Divdesmit kilometri Zemei ir daudz, bet meteorita lietus platums var but vairaki desmiti miljonu kilometru.

Labi, atstasim to rakstnieku zina. Izradijas, ka posteni ir gaiss un siltums. Es laimiga izkapu no uzvalka. ?eit bija ari stravas padeve. Es dabuju sev paris tubinas ediena un tubinu sulas. Es vienmer esmu velejies izmeginat istu astronautu edienu. Lai tas ir virtuals. Man bus jasasprindzina Makss, varbut vin? dabus paris tubinas.

Ar visu laupijumu vin? apsedas kresla. Diez vai pilota sedeklis, drizak posta komandiera sedeklis. Vin? ielika sulas cauruliti sava josta. Savilku dures parejas divas caurules un saku izlikties, it ka berniba lidotu ar kosmosa kugi.

“Mmmm, Piu-piu, Vzh-zh-zh-zh,” es ar entuziasmu izlaidu dazadas skanas.

– Vasilij, tev viss kartiba? – Mana priek?a paradijas norupejusies Veneras seja.

"Viss ir vienkar?i brini?kigi, es esmu briesmigais Luks Skaivokers un es iznicina?u Naves zvaigzni un izglab?u Galaktiku," es kliedzu, atbildot uz vinas jautajumu.

"?kiet, ka raditaji ir normali," vina teica, "bet kas notiek?"

"Cik tu esi garlaiciga Venera," es izdvesu, "tu sabojaji visu speles prieku." Kad vel es vare?u vadit zvaigznu kugi, pat ja tas ir tikai izklaidei?

"Kadi jus esat pui?i," vina teica un noversas.

– Labi, nebeda, kas man ?eit jadara? – Es vinai pateicu.

7. nodala. Glab?anas dienests

"Ne tik maz, ne tik daudz," filozofiski sacija Venera.

"Tu mani biede," es vinai teicu.

"Nebaidieties, planejot, mes izlauzisimies cauri," vina teica.

"Venera, beidz sazinaties ar citatiem no literariem darbiem," es jautaju.

"Labi," vina teica, "pa labi no jums ir vadibas panelis." Centra ir liela poga, lai ieslegtu galveno ekranu. Nospiediet.

Uzmanigi nospiedu pogu. Talvadibas pults nedaudz cauksteja. ?is plastmasas uz Zemes ir kaudzes, bet ?eit tika aiztaupiti paris milimetri biezuma. Tie ir mantkarigi. Galvenais ekrans izgaismojas centra. Uz ta kolonna tika izgaismoti izvelnes vienumi.

“Uz roku balsta ir kursorsvira,” pamudinaja Venera, “atlasiet izvelnes vienumu “System Diagnostics”.

Es paklausigi noradiju raditaju stilizetas kometas forma, programmetaji, ?kiet, ir tadi pa?i jokdari ka inzenieri, uz noradito izvelnes vienumu. Attels uz ekrana tika mainits uz zvaigznu kuga zimejumu. No pirma acu uzmetiena likas, ka vin? viscaur deg sarkans. Izskatijas.

"Tagad noklik?kiniet uz vienuma "Critical Damage"," atskaneja Veneras balss.

Es to nospiedu, un ekrana paradijas sistemu saraksts. Mazliet daudz. Tas neietilpa viena ekrana. Man nacas kerties pie iestatijumiem. Beidzot visu sarakstu izdevas ievietot viena ekrana.

– Ka es varu to sakartot pec svariguma? – jautaju Venerai.

“Noradiet uz jebkuru saraksta elementu un nospiediet labo pogu,” Venera saka skaidrot, “atlasiet vienumu “Karto?ana” un pec tam jaunaja izvelne “Kartot pec svariguma”.

"Tas ir smiekligi," es teicu, "viniem ta vajadzeja nosaukt komandu."

Atlasits izvelnes vienums. Saraksts tika sajaukts. Tagad taja saka but sistemas, no kuram bija atkariga misijas pabeig?ana.

– Venera, vai vari pieslegties sistemai? – ES jautaju.

"Es varu," vina atbildeja.

– Kapec tad es cinos ar ?o kursorsviru? – skarbi jautaju.

"Mes parbaudam sistemu," vina vienkar?i atbildeja.

"Uzskatiet, ka tas ir parbaudits," es teicu, "ertibas ir nulle, arkartas gadijumos tas rada ieverojamu laika zudumu, izveloties darbibas problemas risina?anai."

"Es to izlaboju," vina zinoja, "vai bus kadi konstruktivi priek?likumi?"

"Ne," es atcirtu, "tam ir domati inzenieri, un viniem par to maksa."

– Ka ir ar “Amatieri buveja ?kirstu, bet profesionali – Titaniku”? – vina mani kircinaja.

"Ir vel viens brini?kigs sakamvards: "Katrs krikets, zini savu pavardu," es atcirtu, "turklat tavs piemers ir acimredzama maldina?ana."

– Kas? – Venera bija parsteigta.

"?kirstu izstradaja Dievs, un Titaniku izstradaja cilveks," es paskaidroju, "tas nebija jautajums par konstrukcijas kvalitati, bet gan par inzeniertehniskiem aprekiniem." Nu, ka ari virkne dazadu iemeslu, ja ticat sazverestibas teorijam.

"Interesanti," vina iesaucas, "vai tu man pastastisi?"

"Nepalaidiet uzmanibu," es vinai teicu, "iznemiet no saraksta sistemas, kas neietekme misiju vai kuram nav kritiskas ietekmes."

Saraksts ir dramatiski sarucis. Tagad labi.

"Tatad tagad sadaliet to divas dalas," es turpinaju sniegt noradijumus, "viena no kuram ir iespejams remonts ar pieejamajiem lidzekliem, kas atrodas uz kuga, otra, attiecigi, tas nav iespejams."

Saraksts ir sadalits divas kolonnas.

"Saciet remontet to, ko varam salabot, un paradiet katras saraksta ieklautas preces remonta laiku," es jautaju.

"Nu, tagad pats interesantakais," es skali nodomaju, "aprekinat varbutibu veiksmigi pabeigt misiju, ja mes esam salaboju?i visu, kas ir iespejams."

Kadu laiku nekas nenotika, un tad ekrana paradijas cipars “56%.

"Nu, mazliet labak neka uzminet par margrietinu," es rezumeju, "un kadu secinajumu mes varam izdarit, pamatojoties uz iegutajiem rezultatiem?"

"Tads misijas turpinajums nav piemerots," spriedumu pazinoja Venera.

– UN? – pacelot uzacis jautaju.

"Mes apdzenam zvaigznu kugi, izsledzam reaktoru, atstajot tikai minimalu jaudu kolonistu kapsulam," Venera monotoni atbildeja.

– Vai es pareizi saprotu, ka jus patiesiba piedavajat notiesat kolonistus uz navi? – sausi jautaju.

"Es ierosinu ilgtermina saglaba?anu," sacija Venera, "tada veida, gluzi preteji, mes pagarinam kolonistu dzivi uz maksimali iespejamo laiku." ?aja laika ir iespejami vairaki scenariji.

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70569358&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.