Edgars Auziņš "Zem zvaigžņu kuģa spārna"

Zeme gatavo kosmosa ekspedīciju uz Teagarden b planētu. Ir izstrādāts mākslīgais intelekts, lai palīdzētu kolonistiem, un tas ir jāizmēģina. Galu galā neviens nezina, ar ko kolonistiem nāksies saskarties lidojuma laikā un uz planētas, tāpēc ir nepieciešams sagatavoties visām situācijām.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 21.04.2024


Tie nelie?i! Es sajutu tie?i savas muguras smadzenes, ka tehniki un Makss tagad skatas uz mani un smejas. Un atkal liek likmes uz to, cik ilgi es izture?u, pie kada parbaudijuma izlauzi?u. Es pagriezos un paspiedu duri gaisa. Protams, vareja negriezties, bet duru krati?ana pret sienu – tas jau smarzo pec vajprata.

Es atgriezos pie bloke?anas panela un saku ievadit kodu. Mums ir jakontrole sevi. Ar pedejo numuru es mazliet steidzos, un mans pirksts uzvalka cimda aizkera blakus eso?o pogu. Es sastingu ar pirkstu piespiestu pie pogas. Par manu muguru parskreja nodevigs vesums. Es pat jutu, ka par manu roku noskrien zosada un visi mati uz tas sacelas stavus.

Sistema domaja muzigi. Tad vina beidzot piekapas un iesledza zalo gaismu. Durvis nosvila un lenam atveras. Izskatas, ka man jau rodas klumes no parslodzes. Kas ir ?nak?ana vakuuma? Bet smadzenes, ?kiet, domaja citadi, un manas ausis visu laiku, kad durvis slideja, bija skaidri dzirdama ?nak?ana. Interesanti, cik daudz reala laika jau esmu bijis kapsula?

Uz vajam kajam es iekluvu reaktora vadibas telpa. Reiz televizora redzeju atomelektrostacijas vadibas telpu. ?eit viss bija sakartots lidzigi. Radas jautajums: kapec? Tad es sapratu, ka esmu jau daudz dzirdejis par kolonistu garo miegu, kas ilga visu lidojumu. Ka komanda stradas ?aja laika? Mums jajauta Venerai.

– Venera, ka tiek planots apkalpes darbs lidojuma laika? – Es vinai uzdevu jautajumu.

"Pulksteni, kas ilgst menesi pec Zemes laika lidojuma pirmaja un pedeja posma," vina atbildeja, "parejo laiku, tapat ka kolonisti, pavadis kriomiega." Izeja ir iespejama tikai arkartas gadijumos. Kuga galveno lidojuma laiku kontroles maksligais intelekts.

– Tapat ka tu? – ES jautaju.

"Varetu teikt, mans vecakais bralis," vina atkal jokoja.

– Tatad, tiri teoretiski, apkalpe vares izsedinat kolonistus un atgriezties majas? – uzdevu jaunu jautajumu.

"Tiri teoretiski ja, tiri praktiski ne," vina atbildeja, "saskana ar misijas planu, zvaigznu kugim, nonakot planetas Teagarden b orbita, vajadzetu ieklut blivajos atmosferas slanos un iz?lakstities." Nakotne planots izmantot kuga konstrukcijas topo?as apmetnes vajadzibam.

"Ja, es neko nedomaju par kuga dizainu," es godigi atzinu, "kopuma acimredzams risinajums ir izmantot ?adu gatavu konstrukciju apjomu mierigiem nolukiem."

Kamer es runaju, es mazliet atjedzos. Un vin? paskatijas apkart uzmanigak. Zale bija neparprotami pielagota darbam skafandros – pla?as ejas starp atsevi?kam darba stacijam. Labi, atputies un ar to pietiek.

"Paveli Veneru," es teicu savam paligam.

"Nac ?urp," vina parcelas uz vienu no darbstacijam. Es piegaju vinai klat.

"?i ir galvena operatora darba vieta," turpinaja skaidrot Venera, "tagad jums ir javeic virkne darbibu, lai izslegtu kodolreaktoru.

– Un tad mes varam to palaist? – Es precizeju, – es domaju – vai tas vispar ir paredzets dizaina?

"Ja, ?ada veida reaktori vajadzibas gadijuma lauj tos pilniba apturet un pec tam iedarbinat no jauna," vina atbildeja, "kad zvaigznu kugis misijas beigas noklust planetas orbita, reaktors ir jasledz, lai noverstu radioaktivo piesarnojumu. planetas virsmas piesarnojums. Pec iz?laksti?anas, ja reaktora integritate nav bojata vai to var savest kartiba ar salidzino?i nelieliem remontdarbiem, to planots izmantot kolonijas nodro?ina?anai ar elektribu.

– Aiziet? – Es neticeju, – Es saprotu, ka kosmosa dzese?anas kede nav nepiecie?ama, tapat ka automa?inas ar iek?dedzes dzineju uz Zemes mates, bet ka jus planojat atdzeset reaktoru uz planetas?

"?is jautajums ir arpus manas kompetences," atbildeja Venera.

"Nu, ara ir tik ara," es piekritu, "ko man ?eit darit?"

"Vispirms ievadiet piekluves kodu," sacija Venera.

– Laujiet man uzminet! Piecas vienibas! – es ierosinaju.

"Tu neuzmineji, pieci devini," vina atbildeja.

Es ievadiju kodu. Ekrana tiek izgaismotas darbibas opcijas.

"Nospiediet tre?o," Venera paveleja. Es nospiedu.

"Tagad mes gaidam degvielas izkrau?anas proceduras pabeig?anu," skaidroja Venera. Es meginaju sakrustot pirkstus par veiksmi. Vienigais, kas man tagad pietruka, bija tas, ka procesa radas kada klume un degvielas komplekti bija janonem manuali.

Darba vietas ekrana saka paradities pazinojumi par pabeigtiem posmiem. Es atkal pieversos Venerai.

– Venera, kas tagad notiek? – es vinai jautaju.

– Pa?laik tiek istenota programma degvielas komplektu automatiskai nonem?anai no reaktora aktivas zonas. Pec iznem?anas mezgli tiek ievietoti speciala konteinera, un teleskopiskais manipulators parvieto konteineru attaluma no reaktora apkopes vai remonta darbiem. Pec darba pabeig?anas process tiek veikts apgriezta seciba,” vina man paskaidroja veicamo proceduru.

Nenover?ot acis, es paskatijos uz proceduras progresa joslu. Desmit procenti, piecpadsmit procenti, divdesmit procenti. Ari laiks pagaja lenam. Lai pilniba iznemtu visus mezglus, bija nepiecie?amas se?as stundas. Apmeram pec diviem man apnika stavet un apsedos tie?i uz gridas netalu no darba gala galda. Ka cilvekiem ?eit jastrada? Nav kresla, nav divana. Es saprotu visu par skafandriem, bet to ir gruti izturet.

"Jus varat piestiprinat pie terminala dro?ibas virvi un izslegt zabaku magnetiskos turetajus," pek?ni sacija Venera. Ta ir infekcija, es jums iepriek? nevareju pateikt. Patie?am, jus varat vienkar?i karaties bezsvara stavokli. Sistema ar prieku zinoja, ka mezglu izkrau?ana noritejusi veiksmigi. Es gandriz sasita plaukstas aiz prieka. Taja pa?a laika tika izslegta jau smadzenes iesaknojusies trauksme par reaktora bojajumu.

– Kadi ir musu nakamie soli? – jautaju Venerai.

"Saciet remonta sistemu," vina paskaidroja, "terminali atlasiet devito vienumu."

– No ka sastaves remonts? – jautaju pirms pogas nospie?anas.

"Meteorita atstata cauruma aizzimogo?ana," sacija Venera.

– Ceru, ari kaut ka automatiski? – noskaidroju.

"Ja viss notiks, ka gaidits," Venera kaut ka bez parliecibas atbildeja. Interesanti, vai es to iedomajos, vai vina kaut ko zina? Tatad vina ir dala no sistemas un, iespejams, labi zina katras situacijas isteno?anas nianses. Vinai ir japalidz man tas atrisinat, un, ja es nezinu, ko gaidit, ka es varu palidzet? Vai ari es jau esmu paranoikis? Tatad, jums ir jasanemas kopa un jacer uz labako. Lai gan jus nevarat ceret uz labako, jums vienkar?i jacer. Es noradiju uz ciparu devini.

Uz monitora pie zales sienas paradijas attels, kura no savam glaba?anas vietam rapjas ara skudru vai zirneklu formas roboti. Vini, atri kustinot kepas, rapoja uz diviem caurumiem aktivas zonas pretejos galos. Lai gan pie cilindra sanu sienam var but preteji gali. Kamer es meginaju atrisinat ?o filologiski geometrisko incidentu, roboti sasniedza savu merki. Dazi saka izmantot lazerus, lai izgrieztu saburzitas metala ramja dalas, citi vilka prom nogrieztas dalas, bet vel citi ievilka rezerves dalas.

Interesanti, kapec reaktoram vareja uztaisit robotus, bet tos nevar izmantot citam avarijas situacijam? Mums japamegina Makss. Bet kada jega man ieklut ?aja virtuve? Varbut tur ir kadas sleptas speles. Vai lobiju cina. Vai man to vajag?

Kamer es lavos slinkam domam, roboti tika gala ar stiegrojuma caurumiem un pargaja uz serdes aizsargflizu atjauno?anu. Nav brinums, ka Makss runaja par desmitkartigu atlai?anu. Uz zvaigznu kuga neparprotami bija rezerves elementu krajumi. Lai gan, ka es redzeju, roboti kaut kur vilka saburzitas metala ramja dalas, nevis izmeta tas kosmosa. Uz planetas jebkur? metals ir noderigs. Kamer vini stradaja, man pat izdevas pagulet tie?i skafandra. Kartejo reizi pieradot visparzinamo patiesibu, ka cilveks spej pielagoties jebkam.

Noversu?i visus bojajumus, remonta roboti rapoja atpakal uz savam noliktavam. Atkal Venera paveleja nakamas operacijas numuru. Tagad man bija janospiez cipars cetri. Nakamo se?u stundu laika sistema atgrieza mezglus atpakal reaktora kodola.

Tapec reaktora viss darbojas gandriz ka pulkstenis. Viss mans darbs galu gala bija tris pogu nospie?ana un dienas gaidi?ana. Tas, protams, ir neerti, bet uzvalks man nodro?inaja ari partiku un udeni. Dabisko vajadzibu apmierina?ana. Es teiktu, ka viss ir for?i, bet es nevaru neatcereties, ka es ?eit nokluvu. Ne velti saka, ka miermiligas kodolenergijas joma Krievija ir priek?a parejam. Lai gan tagad ar parliecibu varam teikt, ka Saules sistemas ietvaros.

"Venera, kadas ir manas turpmakas darbibas ?aja scenarija," es jautaju savam paligam.

"Pats interesantakais ir atgriezties kapsula," vina priecigi sacija.

"Man kaut ka nepatik tavs iztelotais prieks," es vinai teicu, "ja jus domajat, ka es atkal ar savu pliku dibenu ?kerso?u klaju ar kapsulam, tad jus dzili maldaties." Es nometu uzvalku blakus kapsulai, vispirms iesledzot zabaku magnetisko aizturi.

"Cik tu esi garlaicigs Vasilijs," Venera ar nesaprotamam notim balsi sacija, "es nespetu izklaidet meiteni." Man bija tik interesanti verot tavus meginajumus tikt pie skafandra. Man bija tik jautri, kad tev beidzot izdevas. Bac tevi.

Pec ?iem vardiem vina atkal pazuda. Nu labi. Nu, es isti negribeju. Es ari atradu sev klaunu. Vinai tas patika, redzi.

Es izgaju no reaktora vadibas telpas un stuteju atpakal. Mana galva saka skanet jauna dziesma: "Cela ar makoniem." Turklat pastavigi tika atskanota tikai viena rinda: "Ir lieliski, kad atgriezamies majas." Netalu no ieejas reaktora nodalijuma terpa iek?ejais dators zinoja, ka kermena stavoklis ir kritisks. Ka kapec? Tad es atcerejos, ka Venera runaja par navi. Pedeja doma, divaina karta, bija doma par pieminekli. Un tad atkal iestajas tumsa.

6. nodala. Tevocis, lauj man sturet

Galu gala tehniki nav slikti pui?i. Kad vini mani izvilka no kapsulas, vini ne tikai vilka uz divana, bet pat iegruda man rokas bezalkoholiska alus skardeni. Tad vinu vecakais Dimons, sazvernieciski piemiedzot man ar aci, ar veiklu kustibu izvilka no kaut kurienes atvertu degvina pudeli un ar uzrakstu “Degvins bez alus ir nauda kanalizacija” ieleja to mana burka.

Manuprat, viena filma ?i fraze bija nevis par bezalkoholisko alu, bet gan par parasto alu. Vispar es sedeju uz divana. Es iemalkoju kokteili un atjedzos. ?odien es nomiru ar sasnieguma sajutu. Tapec es pat nebiju loti sarugtinats.

Makss ielidoja laboratorija, un mes devamies prom. Nekad agrak nebiju redzejis cilveku ta kliedzam. Tomer sakuma to ieguva nevis mes, bet gan inzenieri. Vin? apsolija personigi kadu ielikt kapsula un piespiest vinu skriet kailu nulles gravitacijas apstaklos divus simtus metrus pie sava skafandra. Tad ieradas tehniki. Kapec vini mani neizcela no kapsulas uzreiz pec remonta un kapec radiacijas slimibas gaita vel nav pilniba simuleta. Tehniki akmenainajam sejam klusiba nopetija priek?nieku.

Tad to ieguva ari Venera. Cik talu vina tika lidz navei? Kapec tas nesniedza iespejas samazinat starojuma iedarbibu? Vina butu varejusi mani izsist no “Reaktora vadibas telpas” dro?a attaluma uz remontdarbu laiku un palaist tikai, lai saktu nakamo posmu. Kapec es nekontroleju sanemto radiacijas limeni? Vin? nekavejoties atkal atgriezas pie tehnikiem ar jautajumu: kapec skafandros joprojam sistema nav programmaparaturas ar bridinajumu par absorbeta starojuma limeniem. Tad atkal ieradas Venera. Vina meginaja pazust ka parasti, ja kaut kas vinai nedereja, bet Maksam uz rokas bija tads sikriks ka fitnesa aproce, un vin? vinu atveda. Pec tre?as pazu?anas un atgrie?anas vin? apsolija Venerai, ka iznicinas vinu, ja vina atkal pazudis.

Es uz to visu skatijos ka uz anime varoniem tada zina, ka acis ir piecu centu vertas. Beigas tas nonaca ari pie manis. Makss man aizradija par neadekvatu uzvedibu darba vieta. Tad vin? paveleja visiem pamest laboratoriju, lai musu gars pec desmit minutem pazustu. Pec tam vin? steidzas ara no laboratorijas. Visi palika apmulsu?i un sedeja savas vietas, nespedami aptvert notieko?o. Ipa?i es, tik atri aizradijumus neesmu sanemis.

Pec desmit minutem Makss atgriezas un visiem atvainojas. Vin? izspieda no tehnikiem alus skardeni un nogazas uz mana divana. Vin? piezvanija Venerai ar savu fitnesa aproci un atvainojas vinai. Tad vin? teica, lai par aizradijumu neuztraucos. Protams, man bija vienalga, bet es gudri kluseju. Beidzot ieradas Dimons un vina komanda. Makss viniem deva lidz ritam, lai izvirzitu visas iepriek? izteiktas prasibas. Dimons uzskatija, ka vislabak ir nekavejoties sakt darbu klusuma.

"Vai ir iespejams piestiprinat skabekla balonu ar masku kapsulai vai arpus tas," es jautaju Maksam, kad vin? tika nedaudz atbrivots.

"Tas ir iespejams, bet spiediena starpibas del, pat ja neaizverat varstus, gaiss joprojam izplust, tapec vini piedavaja citu iespeju," vin? man atbildeja.

“Inzenieri ir akstini,” vin? aizkustinats izplapajas, “liekas, ka vini visu dara “Fuck Off”, lai gan mele ludz pareizaku vardu, bet tas nav iespejams – visur ir kameras.

"?efs paskatijas uz jusu sacikstem ?odien un visi mazie cilvecini ieradas, tapec neuztraucieties, mammu," pec neliela klusuma vin? turpinaja izliet uzkrato negativismu, "vispar tiks parskatits skafandru izkartojums, to skaits tiks palielinats, vin? teica par skabekla maskam. Japastiprina ari vadibas telpas radiacijas aizsardziba. ?eit.

Apmulsusi paskatijos uz Maksu. ?kiet, ?odien visus loti iespaidoja tas, ka priek?nieks ar mani dzer alu un intimas sarunas.

"Vini jums ari pie?kira premiju un ritdienai brivu laiku," Makss teica, "tapec mes rit iztirisim nekartibu un turpinasim parit."

– Tapec nesedi ilgi, rit bus cita diena. "Man darba nevajag likus," vin? jau teica Dimonam un vina pui?iem.

Pec tam Makss devas saulrieta. Pabeidzu savu alu, atvadijos no pui?iem un ari taksometru uz izeju. ?odien bija interesanta diena. Neskaitami virtualie naves gadijumi noteikti ir slikti, bet brivais laiks un bonuss par tiem ir labs. Ar ?adam domam es izgaju no ekas un devos majas.

No rita pamodos no sirdi ploso?a modinataja kliedziena. Atcerejos, ka aizmirsu pabridinat viedo runataju, ka ?odien brivdiena. Lai gan, cik vina ir gudra, vina vareja nojaust. Kamer es vinai skaidroju, ka man nav jaiet uz darbu, visa miegainiba pargaja. Sasodits! Ir se?i no rita, ne acis negul un nav nekur jaiet. Un ko darit? Tiri?ana pec grafika, velas mazga?ana pec grafika. Varbut pakart plauktu? Man kaut kur gul urbis. Joks. Protams, pedejo dienu laika esmu pieradis nemitigi mirt virtualitate, bet patiesiba vel neesmu planojis to darit.

Galu gala es nolemu veikt visu savu rita vingro?anu vienkar?i, nesteidzoties. Es veltiju laiku du?a. Tad vin? lenam nomazgaja seju. Bija ari lenas brokastis. Paskatijos modinataja – septini no rita. Labi, es iesleg?u televizoru, nav iemesla, ka tas karajas pie sienas. Vel divas stundas pavadiju aizraujo?ai kanalu par?kir?anai. Tatad, ir devini no rita. Cik tas ir neerti, ja brivdiena notiek spontani. Ja, pat darba diena. Vispar vel kadu stundu vazajos pa dzivokli un devos uz darbu. Es labpratak tur pavadi?u laiku.

Ierodoties, atkal sanemu aizradijumu par kave?anos. Makss stulbi aizmirsa, ka iedeva man brivu dienu. Labi, ka tas bija publiski un tehniki mani aizstaveja. Pa ?o laiku vini jau bija paveiku?i dazus uzdevumus, un es tiku nekavejoties ievietots atpakal kapsula.

Es atkal atveru acis uz kriomiega podinu. Aiz vaka jau laimigi regojas Venera. Vin? jautaja, pie kada uzdevuma mes stradajam. Izradijas, ka arkartas situaciju izstradatajiem ir bagata iztele un parmeriga meteoritu milestiba. Saskana ar noradijumiem meteorita lietus iznicinaja centralo stabu.

Tas ir vienkar?i brini?kigi un ko darit ?ada situacija, it ipa?i vienatne. Nu labi, ne viens, ar paligu. Virtuals. Joprojam vienatne. Vin? pavilka sviru, un vaks atveras. Venera ierosinaja, ka tagad labaja puse ir skabekla maska. Vin? uzmanigi parvilka to par galvu. Ari stends ar skafandru tika parvietots gandriz blakus viens otram. Vin? viegli atgrudas un iepeldeja skafandra.

Ta es saprotu apkalpo?anu. Viss nepiecie?amais ir pa rokai. Kapec tas nevaretu notikt uzreiz? Nu ja – ezitis ir lepns putns, kamer nepaspersi, nelidos. Musu valsti viss notiek ar burvju sakumu. Ir kaut kada neizskaidrojama parlieciba, ka, ja ?is koloss lidos, tas notiks nevis pateicoties tam, bet gan par spiti.

?odien bija jadodas otra virziena. Vispirms uz centralo posteni, lai redzetu, cik tur viss ir slikti. Tad uz priek?gala stabu. Kopa desmit kilometri. Uz magnetiem es staiga?u daudz lenak neka lido?u. Ir tikai viena problema. Kontrolet skafandru ir nedaudz neerti. Tas nav ka kermena sagrozi?ana. ?eit ir gruta sistema, ta ir gandriz ka sveiks Visums.

– Vener, kada augstuma no gridas magneti uz apaviem vel spej mani pievilkt pie vina? – jautaju Venerai, kad vel nevareju pienemt nekadu lemumu.

"Maksimums metrs," vina atbildeja.

"Ja, es saprotu," es teicu, "starp citu, ka apkalpes locekliem vajadzeja parvietoties tik lielos attalumos?"

"Viniem ir izstradats zemudens motocikla analogs kaujas peldetajiem," vina paskaidroja.

– Un kur ir ?is inzenierijas brinums? – ES biju laimigs. Nu vismaz nav jaiet kajam.

"Parbaudes," Venera nekavejoties atdzeseja visu manu degsmi.

Ta ir beda, ta ir beda. Es paskatijos uz bultinu un attalumu zem tas. Tas nav mainijies. Nav ko darit. Ejam kajam. Spriezot pec redzetajam bildem. Situacijas veidotaji parcentas. "Konstantins Ciolkovskis" tika parversts par sietu. Varbut citadi centrala postena iznicina?ana nebija tik kritiska.

– Venera, cik realas ir ?adas situacijas? – Es versos pie vinas ar jautajumu: "Vai zvaigznu kuga mar?ruts nebija noteikts, nemot vera to visu?"

– Kas tas viss ir? – vina atbilde jautaja.

"Nu, visas ?is meteoritu lietusgazes un tamlidzigi," es paskaidroju savu jautajumu.

– Vasilij, cik liela, tavuprat, ir iespeja noklut meteoritu lietusgaze? – vina atkal atbildeja ar jautajumu.

"Nu, es pat nezinu, kosmosa izpete ir nedaudz arpus manas intere?u jomas," es godigi atzinu.

– Nu, meginasim pieiet no otras puses – kad ziema vai vasara ir realak panakt automa?inas vejstiklu un blakti? – Venera man jautaja.

"Protams, vasara," es atbildeju.

"Nu, izstradajot mar?rutu, tika izvelets "ziemas" variants," vina atbildeja.

– Vai tas nozime “vasaru”, kad mes parbaudam? – ES jautaju.

"Ja, katram gadijumam," vina apstiprinaja.

– But pilniba gatavam?

"Tie?i ta," vina teica.

Lai gan ja. Jus varetu turpinat kurnet, bet nav jegas. Mes joprojam lidojam apkart Saules sistema ka akli kakeni, bet ?eit mes esam cetrpadsmit gaismas gadu attaluma. Kads jautas, kapec? Kapec cilveki atraujas no majam, pamet visu un dodas nezinamaja? Vel viens iemilots teiciens ir tads, ka, cik daudz naudas tika iz?kiests, butu labak, ja vini to man iedotu. Nezinu. Uzdodiet ?o jautajumu Korolevam un Gagarinam. Vini saka, kapec divpadsmit gadus pec briesmiga kara, kad valsts vel nav atguvusies no postijumiem, kosmosa palaist satelitu, bet se?padsmit gadus velak – cilveku. Ar ?o naudu butu iespejams izdarit tik daudz lietu. Nezinu. Varbut tas viss ir saistits ar speju sapnot. Un sapna del spet atteikties. Kadu iemeslu del tagad neviens neatsakas no visam priek?rocibam, kas viniem ir, pateicoties tuvajai telpai.

Kadas domas jums ienak prata, kad kosmosa esat viens? Biju gandriz sasniedzis centralo nodalijumu, kad man celu aiz?kersoja terauda konstrukciju juceklis. Uzreiz atcerejos veco padomju filmu “Ekipaza”. Tur lidma?inai nose?anas laika atdalijas aste.

– Venera, ja mainisies vilces speks, kosmosa kugis ?aja vieta nesadalisies? – jautaju asistentei.

"Pagaidiet, es domaju," vina atbildeja, "pastav piecdesmit procentu iespeja, ka tas saplesies."

"Klausies, sinoptike, beidziet jokot, es jautaju jums nopietni," es vinai skarbi saciju, "preteja gadijuma es ?eit esmu uzcelis margrietinu, kas saka: "tas plisis", "tas neplisis".

"Manai programmai nav ?is funkcijas," vina atbildeja, "jums ir janoklust centralaja nodalijuma un jamegina aprekinat varbutibas centralaja datora."

– Ka ar centralo datoru centralaja nodalijuma? Tas, kas izskatas pec ?is drupatas un putrinas? – Es jautaju: "Vai tie?am nebija iespejams ieviest izplatitu sistemu?" Ir ari vakuums un aukstums – visi nosacijumi supravaditspejai.

"Manai programmai nav ?is funkcijas," vina velreiz atbildeja, "galvena konsole atrodas centralaja vadibas telpa."

"Labi, iesim," es nogurusi teicu un devos uz priek?u. Jasaka skafandru izstradatajiem, ka magnetisko zabaku vadiba kaut ka japadara ertaka. Man bija jaizsledz un jaiesledz magneti, iespejams, piecsimt reizu, kamer tiku pari ?im drupam. Un, lai to izdaritu, skafandra izvelne ir javeic vairakas darbibas, kas parasti ir neerti, no varda “pilnigi”. Jums vienkar?i nepiecie?ama poga uzvalka arpuse. Nospieda to vienu reizi, un tas kluva magnetizets, nospieda citu reizi un tas kluva magnetizets.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом