Edgars Auziņš "Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs"

– Ej uz kupeju. "Dzivo," Krotovs nomurmina caur zobiem.

Cereju, ka kupena turpina?u but viena, vismaz ar Vladislavu, tacu butu divaini, ja otrais rits pec kartas turpinatos debe?kigi. Krotovs atgriezas kupena viens. Tikai tagad saprotu, ka vin? ir gerbies citadak. Gai?i balts dzemperis un dzinsi. Apgerbs, maigi izsakoties, nav piemerots biznesa tik?anam.

– Tev pietiks laika savest sevi kartiba. Sanaksme tiek parcelta uz ritdien plkst. Apmetisimies viesnica, kura notiks tik?anas. "?eit," vin? pasniedz man papira lapu. – At?kiriba no liguma, tas bus jaizlasa un jaievero. Pirmais un pedejais bridinajums: ja es atkal redze?u vai uzzina?u, ka jus izmantojat savu skaisto seju, lai iegutu kada no maniem cilvekiem labvelibu, es tik?u izsists pa dupsi. Ja es redzu tevi flirtejam ar dupsi…

– Divreiz iesperiet pa dupsi. Es atceros, ka man ir janodarbina stulba palaistuve ar parastam sievi?kigam sarunam un nedaudz japiesaista dup?a uzmaniba. Bet ?eit mums ir problema.

– Kur??

– Kleita, ko tu man iedevi. Tam ir ?kelums. Un, ja mes tiri teoretiski pienemam, ka ?is virietis man pieversis uzmanibu, vai jus to neuztvertu ka flirtu no manas puses?

– Jus redzesiet, kads griezums ir uz pro?mandovkas.

Gribu vinam pajautat par nedelas nogali un vel vairak, bet Krotovs liek saprast, ka musu saruna ir beigusies, kad vin? man uzmet ar jaku.

"Maniem cilvekiem ir hronisks seksa trukums, nav vajadzibas vinu priek?a dizoties slapja T-krekla, idiot." Es valkaju kru?turi, un nekas isti neparadas. – Kadi jautajumi?

– Ja. Vai jums nav musu liguma ar jums?

– Ne. Vai jus gribejat lasit?

– Ne isti. Bet es gribetu zinat, vai man ir briva diena.

– Mans ar holesterinu bagatais bela?iks, vai tu to jau esi apstradajis? – Krotovs sarkastiski saka. Vai es esmu tik resna vina acis? Dzeltenis. Tas neparprotami ir par daudz.

– Ne. Bet mes busim pie juras, un es gribetu… peldeties, kad iespejams.

– Jums bus viena brivdiena ik pec desmit dienam. Bet ne ?eit, bet Sanktpeterburga. Ja uzvedaties labi, kad ierodamies musu objekta, brivaja laika ar manu atlauju varat iziet ara un organizet peldes.

– Ka ar darba dienu no deviniem?

– Jums tas ir divdesmit cetras stundas.

– Skaisti.

– Citadi.

* * *

Viesnica ierodamies trijos pecpusdiena. Ieraugot ?o greznibu, man gribas sajusma cikstet. Kamer tiek gatavotas musu istabas, es, cen?oties sevi neatdot, uzmanigi izeju uz ielas caur galveno zali, kuras marmora grida spid tik loti, ka baidos uz tas kapt, lai nenotiktu. jebkadas skrambas.

To esmu redzejis tikai televizija un tikai arzemes. Nepieredzeta skaistuma darzs, peldbaseini, ko ieskauj saulo?anas kresli. Tagad es vienkar?i ielistu baseina.

"Pirmo reizi es redzu patiesu smaidu jusu seja." Vai tev ?eit patik but? – tas nav skaidrs, neuzdodot jautajumu, idiot?

– Patik.

– Man bus daudz labak. "Mana viesnica," vin? paskaidro, pasniedzot man karti. – Musu numuri ir gatavi.

– Labi. Kad vini tev iedos atslegas?

– Vini to nedos. Karte ir atslega. Nac, es jums paradi?u, ka to izmantot.

Kur? no mums ir paligs? Hmm, smiekligi. Kopuma man tas nav jazina. Lai gan, kapec es esmu stulba? Filmas ?i karte tika ievietota manta durvis.

Parsteidzo?i, Krotovs nesmejas, klusiba pacelas kopa ar mani uz otro stavu un iebaz ?o sudu bedre. Necikst! Mana mate ir sieviete, necikst! O-la-la… kada gulta. Kada telpa! Vai ta tie?am ir Krievija?! Cik daudz naudas ?eit ir ieguldits?! Un vai vin? daris kaut ko labaku? Nopietni?

"Driz viss ?eit bus pilnigi novecojis, nemaz nerunajot par kvalitati." Bilde jauka tikai pec izskata. Turklat ta nav visizdevigaka vieta. Jura ?eit jau ir piesarnota, jo visapkart ir viesnicas. Tomer meitenes smadzenem ta ir nevajadziga informacija. Es sazina?os ar jums, kad jums mani vajadzes.

Lidz vakaram es nebiju vajadziga. Cuku vareja palaist jura. Bet es ari esmu labs, esmu ?eit, lai stradatu, nevis atpusties.

Tiesa, “asistenta” darbs kaut ka ir saspringts, nemot vera, ka Krotovam mani vajadzeja ka medmasu.

– Visa balta ampula kermeni. Un garastavoklis lens.

– Uh-u… ka ar IV stendu?

– Trenejiet savu roku un turiet to pats. Nauda ir japelna, idiot.

– Kada ampula?

– Vai varbut man ari japasaka kods seifam?

– Pagaidam nav nepiecie?ams. Bet es nevaru pateikt to, ko es nezinu. Tam ta nevajadzetu but.

– Piecas sekundes. Vai nu tu dari to, ko es teicu, vai ari iesit pa dupsi un dodies atpakal uz Sanktpeterburgu uz savam kajam.

Paiet desmit sekundes, pirms es nolemju uzladet IV. Pasniedzu vinam pudeli ?kiduma un, par laimi, bez starpgadijumiem uzlieku vina roku uz roku balsta un caurduru venu. Uzmanigi to nofikseju un, apsezoties uz kresla netalu, panemu pudeli. Ne, principa nenaktu par launu trenet rokas uz svariem.

Es gaidiju no Krotova kaut kadu verbalu nejaukumu, bet noteikti ne to, ka vin? uzreiz aizvers acis un atspiedisies uz divana, atmetot galvu atpakal. Un tad tas nak pie manis. Tas viss nav tapec, lai man zvanitu un lamatu par slikti novietotu IV. Vinam sap. Un kas vinam sap? Sasodits, ja ampula butu zales? Tas nav tikai tas, ka tam nav nosaukuma. Sasodits, man to joprojam vajadzeja.

– Ta nav narkotika – ka tu to dari, kuces dels?! "Pastasti man joku par seksu," jus ilgi neklusejat.

– Es tadu nezinu.

– Nu, tev ir nakts, lai uzzinatu. Rit pajauta?u. Kas, jusuprat, man ir jamaina sava izskata, lai vel vairak piesaistitu sievie?u uzmanibu?

– Pat vairak? Vai esat pievilcigs sievietem? – Galu gala es esmu idiots. Te tikai aklais neatzist, ka ar izskatu viss ir kartiba – pie mana komentara Krotovs tikai pasmin, beidzot atverot acis.

– Kaut kas man saka, ka ja. Nu ko man tavuprat jamaina vai jadara, lai visas daila dzimuma parstaves nokristu man pie kajam?

"Usas," es bez vilcina?anas saku. – Es domaju, ka tas tev loti piestaves.

– Mmm… vai tu pazisti daudz seksigu virie?u ar usam?

– Visu.

– Piemeram.

– Stalins.

– Nakamais.

– Carlijs Caplins?

– Ak, tur ir tikai sekss. Vairak.

– Mmm… tetis?

– Ak, ja, man uzreiz gribejas kartupelus nakti. Tas ir loti seksigi. Pec IV organizejiet to man. Ar jebkadiem lidzekliem. Parliecini mani, ka man vajag usas. pienemsim. Kur? ir nakamais?

– Hitlers.

– Nu, tas ta, es tevi parliecinaju. Es to audzeju.

13. nodala

Nezinu, ka ?im necilvekam man izdevas izveleties tadu terpu, bet man piestav kleita ar apvalku. Un, preteji pla?i izplatitam uzskatam, ka gai?as krasas liek man izskatities resnai, ?i puderkrasas kleita, gluzi preteji, liek man izskatities slaidakai. Ja, es taja izskatos skaisti, godigi sakot, bet mans dibens un krutis patie?am izcelas. Kleitas kakla izgriezums ir dzil?. Ja mana uzmaniba ir versta uz krutim, tad ko es varu teikt par virie?iem?

Nu, vismaz tas ir normals garums, un paldies par to. Uzvelku kurpes un velreiz paskatos uz sevi spoguli. Vai es gaidu apstiprinajumu savam izskatam no Krotova? Atklati sakot, ja. Vina nievajo?ais izskats kaitina. Es pat atradu vainu saviem matiem, lai gan tie noteikti ir skaisti.

Es iztaisnoju savas saritinatas cirtas un pek?ni tas man uznak. Vin? joprojam piespiedis tos nonemt. Kapec pie velna tu uzmacas ar rulliem? Ak, ta nebija. Uzklaju skropstam skropstu tu?u un parvelku nedaudz spiduma par lupam. Es paskatos pulksteni: ir piecpadsmit minutes lidz vienam. Vai man pa?am doties leja vai apmeklet Krotovu vina istaba? Ne viens, ne otrs. Spriezot pec klauve?anas pie durvim, gumijas izstradajums numur divi nolema ierasties pec manis personigi.

Es negaidiju no musu tik?anas apbrinas pilnus skatienus, bet apstiprinajumu, sasodits, ja! Un Krotova seja izskatas ta, it ka es butu dublos. Kas noticis?!

"Es nevaru nonemt matus, mana matadata ir nolauzta. Vai man joprojam ir jaattaisnojas ar ?o dupsi?"

Krotovs neatbild, vin? ienak istaba, pastumdams mani mala. Stav istabas vidu.

"Nac ?eit," un tomer ?is puisis ir patie?am traks. "Bez tam, ka tu neizdari to, ko es tev saku piecas sekundes, tava seja ir parak skaista." Un tas ir liels minuss.

– Kapec? – uzdodu sapratigu jautajumu, nostajoties preti Krotovam.

– Tapec, ka man ir jabut skaistakai par savu paligu.

– Tu joko?

– Daleji. Pats jusu pieklajibas fakts ir divejads. No vienas puses, tas ir pluss. Citi virie?i pieversis jums uzmanibu un istaja bridi karasies uz jusu krutim, nevis domas ar galvu par biznesu. Tapec no tiem bus iespejams gut lielu labumu, ja smadzenes bus pietuku?as.

– Nu, kads ir minuss?

"Fakts ir tads, ka pek?ni es pats gribu tevi izdrazt," es skali pasmaidu par vina komentaru.

– Neuztraucies par to, es tev to nedo?u. Es domaju, es atnem?u jusu velmi.

"Es ne?aubos, ka jums nolauzis nieri vai olas." Bet es esmu fiziski specigaks, ja kas.

Ne, es nesaprotu ?o nenormalo lietu. Es zinu, ka virie?i izskatas, kad izrada interesi. ?is skatas uz mani bez vele?anas, bet taja pa?a laika vin? runa par piemilibu un dra?anos. Idiots. Vin? sniedz roku pret maniem matiem un panem ?kipsnu.

"Idiots," pek?ni saka Krotovs.

– Tu?

"Es esmu," Krotovs bez vilcina?anas saka, beidzot izlaizot manus matus. Ne, vin? nav idiots. Visticamak tie?am garigi slims.

– Apmieriniet manu zinkari, ar kadu problemu jus versaties pie psihiatra?

– Ar nespeju kontrolet savas velmes.

– Kadas velmes?

– Velme nogalinat. Un ne, es nejokoju,” smaidot saka Krotovs un piever? skatienu man uz krutim. Vin? sniedzas ar pirkstiem lidz kleitas kakla izgriezumam un iezime tas malas.

Ja es tagad siti?u vina roku, cik liela ir iespeja, ka es tulit do?os majas? Ar lielu.

– Kaut kas pietrukst. Pagriez man muguru.

– Par ko?

– Es gribu novertet tavu dupsi. Nac, nac.

kems. Nu tu kadreiz dejosi ar mani. Labi, nomierinies. Ta ir tikai karteja provokacija. Es atceros Tanjas vardus, ka vin? negul ar saviem paligiem, un es atviegloti nopu?os. Es pagriezu vinam muguru un uzreiz jutu, ka vin? met manus matus uz vienu pusi. Kas tas par mulkibam?

Esmu pilniba apmaldijies, kad jutu vina pirkstus gandriz pie savam krutim. Tie?i ta. Saspiezu roku dure un taja bridi saprotu, ka vin? man liek… rotaslietas.

– Gatavs. Ka tev izdevas pa?ai uzvilkt kleitu?

– Par ko tu runa?

– Par ravejsledzeju aizmugure. Tev vajadzeja man piezvanit un lugt palidzibu. Un tu esi puisis un gerbies. Vina to nema un atnema man iespeju paskatities uz tavu reakciju.

– Man ir laba elastiba. Es varu tikt gala ar zibeni bez arejas palidzibas.

– Elastiba ir laba, Snezana Viktorovna. Un jauks dupsis un krutis ir vel labakas. Ejam uz.

Es atviegloti izelpoju, kad atrodamies zale. Proshmandovka jeb Viktorija paliek bez dzivesbiedra. Izskatas pec tipiskas lelles, ko neapgrutina inteligence. Terps, ja, atklaj, jo krutis ir izvirzitas, un kleita ir isa. Bet, nemot vera, ka tagad ir silts, es neredzu neko kritisku.

Krotovs pat nemegina izlikties, ka vinu interese saruna. Drizak vinu kaitina tas, ka jagaida vinas jau novelotais virs.

Nez kapec es vinas viru iztelojos ka vecu izvirtuli, kur? iekritis jauna mulki. Bet pat sava launakaja murga es nevareju iedomaties, ka tas bus putas, kas salauza visu manu psihi elle.

Es nevaru ne ieelpot, ne izelpot. Es ieroku nagus sava ada, lidz sap, lai atjegtos un vairs neskatitos uz ?o naidpilno seju. Piecu gadu laika ?i butne gandriz nav mainijusies. Gandriz piecus gadus. Pieci! Un ?kiet, ka tas viss notika vakar.

Un tomer man vel jadzeguze aiz restem. Ne par zadzibu, bet par slepkavibu. Kad ?i netiriba man piemiedz aci, es neapzinati saku ar acim meklet kaut ko tadu, kas varetu izspiest vina acis. Es nevaru to atrast. Bet es apjucis un saku elpot. Jau progress. Cik vinam tagad ir gadu? Trisdesmit? Un vin? jau ir nokluvis tik augstu, ka vin? par kaut ko kaulejas ar Krotovu?