Edgars Auziņš "Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs"

Mans skatiens nokrit uz… manu atpogato bluzi. Es uzreiz pieliku plaukstas pie krutim un strauji noversos.

Ar neratniem pirkstiem meginu panemt pogas. Bet vini… nav. Un butu labi, ja viens aizlidotu, bet uzreiz nav tris! Un, ja es nebutu “reanimejis” ?o idiotu, tad es nebutu sevi saplosijis. Dievs, es pat vel neesmu panemusi lietusmeteli, izbaudot silto septembri. Nu ko tagad?

"?eit," es dzirdu sev blakus pazistamu balsi, un tad mana priek?a paradas seja ar nesleptu sminu. Krotovs pasniedz man kaut kadu pacinu.

– Kas tas ir?

– Straujuma jaka ipa?i vardarbigam damam, kuras ?obrid cen?as manas bumbas parverst omlete ar domu speku. Mana tualete atrodas biroja gala. Mainiet savas drebes. Krekls ir svaigs. Man tas ir gadijumam, ja man uznak kafija.

– Ko, vini dod kafiju trakiem cilvekiem?

– Mana psihiatriskaja slimnica, ja. ?kiet, ka jus velejaties iegut ?o amatu, spriezot pec jusu dedzibas tikai pirms dazam minutem, tad ejiet un pargerbieties.

Es nezinu, ka man ir pietiekami mierigs, lai neizrautu vinam kreklu no rokam, bet gan mierigi to pienemtu. Es bez starpgadijumiem sasniedzu vina karalisko tualeti. Tikai tagad man atklajas, ka Krotovs piekrita turpinat uzskatit mani par paligu, neskatoties uz manu biografijas faktu, ko vin? zinaja. Maigi sakot, mulkigs fakts.

Novelku bluzi un taja bridi atveras durvis. Mehaniski pievelku kreklu sev preti un nedomajot saku to, kas pirmais ienak prata:

– Kas pie velna?!

"TTG," mierigi atbild Krotovs, pasniedzot man manu somu.

– Kas?

– T3 un T4. Lietojiet ?os hormonus un parbaudiet vairogdziedzeri. Tu esi parak nervozs. Starp citu, es pieklauveju, acimredzot kaut kas nav kartiba ar dzirdi. Ja musu intervijas beigu dala norites labi, bez terapeita tiksi ari pie LOR specialista,” vin? joprojam vienmerigi saka un beidzot atstaj mani miera.

Dievs, dod man vismaz dalu no miera, parliecibas un lidzsvara, kas piemit ?im individam.

Es aizpogaju vina piedavato kreklu un iebazu to savos dzinsos. Es paskatos spoguli un… neskatoties uz to, ka tas ir viri?kigs, tas man piestav daudz vairak neka aiznemies. Ne, ne ta, principa man der. Un es taja izskatos vel slaidaka. Apbrinojami!

Piekeru sevi pie domas, ka kada bridi gribas nolaist matus. Tiesa, atri iznicinu sevi ?o nepiedienigo velmi un iepinu savus nedaudz izspuru?os matus kadreiz glita bulcina. Atvelku elpu un, sakopojusi drosmi, izeju no tualetes. Nedro?a gaita dodos uz adas divana pusi, uz kuru Krotovs, sededams, ar kruzi rokas norada.

"Bet, ja jus valkatu kurpes, jums butu pavisam cita gaita un poza." "Apsedieties," es nolaizos uz divana malas, garigi piespiezot sevi nepaklauties vina provokacijam. Un tad tas nak pie manis. Es vinam paradiju faktu. Man vajag atvainoties. Var but. Saku traki nervozet, kad vardi iestregst kakla, un sezu ka nejega uz divana malas, nezinadama, ko ar sevi iesakt. "Ja tu butu papezos, tagad graciozi sakrustotu kajas, koketi vicinatu kurpes purngalu, un jums nebutu nekadu jautajumu par to, kur likt plaukstas." Tu vinus noliktu uz celiem – Kungs, vai ?i pui?a nekaunibai ir robeza?! "Lai gan, ne, tu nekustinatu kurpes purngalu, bet gan novilktu to un iesitu man ar papedi pa pieri."

– Vai jums ir jaatvainojas par videjo pirkstu? – Es apzinati mainu temu, cen?oties attelot smaidu.

– Protams, ka vajag. Man ir psihologiska trauma no tavas nogrieztas naglas. Bet, ja jus runajat par labi zinamu zestu, tad ne. Mes atiestatam to, kas notika iepriek?. Saksim ar banalitati. Pastasti man par sevi.

–Vai neesi lasijis manu CV?

– Protams, ne. Es tikko paskatijos, cik tev gadu. Atklati sakot, man nepatik nodarboties ar jaunam meitenem, un divdesmit viens ir tikai bernudarzs.

– Man ir gandriz divdesmit divi.

"Nav svarigi, vai vina ir punkis un punkis Afrika." Es dodu priek?roku gados vecakiem darbiniekiem. Bet, nemot vera, ka no visiem kandidatiem uz noteiktu laiku esi vienigais, kur? velejies man palidzet nenomirt no konfektem, es aizmirsi?u par tavu vecumu, zodiaka zimi un loti svarigu tavas biografijas faktu,” vin? piemiedz ar aci. vina neglita laba acs. – Ir draugs? – vin? pek?ni parsledz temu, kas liek man uz bridi apmaldities. Bet es atri naku pie prata, kad Krotovs pasniedz man tasi kafijas.

– Paldies, es negribu.

– Es nejautaju, ko tu gribi. Turiet to un izliecieties, ka dzerat. Kruzite aiznems jusu rokas, kuru joprojam nevarat atrast, kur izmantot – sasodits, kur vini tadas kazas taisa? Negribigi panemu kafijas kruzi un velreiz meginu uzlimet seja kaut ko lidzigu smaidam. – Nu ka ar puisi?

"Es jums teicu, ka neesmu precejies."

– Nebut oficiali precejusies nav tas pats, kas ne ar vienu netureties.

– Es ne ar vienu nesatiekos. Vai tagad ir skaidrs?

– Vai tu draz?

– Kas?!

– Lauj man paskaidrot. Es to nejautaju tuk?as zinkaribas del. Ja tev ir puisis, virietis, vectevs, ka tu to velies saukt, ar kuru tu reizem drazies, cerot, ka vin? cienis tavu seksu pacelt lidz nopietnam limenim, man par to ir jazina iepriek?. ?aja gadijuma pastav liela varbutiba, ka jusu smadzenes peldes, ja ?is puisis kadu dienu paminas ar pirkstu. ?is variants man neder – mierigi… ieelpo un izelpo.

– Man nav neviena. Nav vira, nav milako, nav pui?a, nav seksa partnera. Un es neesmu neviena iemilejusies. Tas ir gadijumam, ja jus tagad sakat, ka manas neabpusejas milestibas objekts pek?ni man pamaj ar pirkstu.

"Lieliski, ?kiet, ka mums sak rasties savstarpeja sapratne," vin? diezgan nopietni saka, veicot piezimi sava piezimju gramatina. – Vai ir kadi dzivnieki? – pamaju ar galvu, jau saprotot, kurp vin? ved.

"Man nav nekadu pielikumu, ja jus to domajat." Esmu brivs ka punkis lidojuma. Man nav ne vecaku, ne bralu, ne masu. Nav radinieku, kuriem man steidzami butu jasteidzas pec vinu zvana.

"Perfekti," ?is nelietis saka, smaidot un malkojot kafijas. – Vai jus pabeidzat kaut ko, iznemot skolu?

– Koledza. Medicinas.

Acimredzot mana atbilde vinu loti parsteidza, jo pie nakama malka vin? izlej kafiju uz krekla un biksem. Kalpo jums pareizi. Tomer pec dazam sekundem man atklajas, ka Krotovs tagad skatas uz kreklu, ko vin? man aizdeva. Tas izdosies.

– Neatdos. Vai velaties manu, ar norautam pogam?

– Ja, tu esi mana milota, tik gadiga. Varbut vari man piedavat ari savas vecmaminas kru?turi? – sniedzas pec kafijas galdina un sak slaucit kreklu ar salvetem.

"Man ?kiet, ka jums tas nav vajadzigs, es nepamanu tevi ginekomastiju." Un es steidzu atgadinat, ka vakances nosacijumi par izglitibu neko neteica. Tatad medicinas skola nav trukums.

"Es jums pastasti?u vairak, Snezana Viktorovna, tas ir pat liels pluss." Tatad jus esat medmasa?

– Ja.

– Kapec jus nestradajat sava specialitate?

– Man nepatik cilveki. Un to bija parak daudz priek? manis vienai – divaina karta mana atbilde vinu uzjautrina, spriezot pec vina smaida.

– Paskaties, mes sava zina esam lidzigi. Man ari vini nepatik. Tatad, labi, vai jums ir kada darba pieredze?

– Es pardevu avizes kioska. Vai tas tiek uzskatits par pieredzi?

"Klust arvien interesantak," smaidot saka Krotovs un panem manu CV. Un, ?kiet, vin? patie?am sak to lasit.

"Es neesmu stulba, es visu atri apgustu." Varu atbildet uz zvaniem, uzvarit kafiju, sastadit grafiku utt.

– Lapoul, vai tu nopietni doma, ka par noradito summu darisi tikai tadu banalitati?

– Nu ne tikai… pagaidi, kadi ir mani pienakumi?

"Tas tiks apspriests tikai pec tam, kad jus bus parbaudijis mans dro?ibas dienests." Ja viss norites labi, vini rit ar jums sazinasies un naks pec jums.

– Pagaidi, man jazina.

"Ne," vin? izmet CV un piever? skatienu man. – Es nedrazas ar saviem paligiem. Un es tos nevienam nepaklauju, ja tas ir jusu rupes. Bet, ja jus galu gala stradasiet pie manis, es izdra?u jusu smadzenes ka simtiem skorpionu. Tapec ari alga tiek noradita ?adi.

– Vai drikstu tev pajautat? Cik asistentu jums bija kopa?

– Se?i.

– Cik ilgi tas ilga?

"Pirmie pieci ir apmeram menesis," bez vilcina?anas izmet Krotovs.

– Un sestais?

– Pusotrs gads, – nu, tas nozime, ka ne viss ir zaudets.

– Un kas ar vinu notika? Vai tu vinu atlaidi?

– Ne. Vina iegaja cita pasaule.

"Nesaki, ka tu esi veicinajis to."

– Protams, tas esmu es. Vina iemileja un vinas prats peldeja. Man tas bija janonem.

– Tu joko?!

– Ne. Tapec nekada gadijuma nemili mani.

"?i bus pedeja lieta, ko es dari?u sava dzive, Daniil Leonidovic."

– Loti drosmigs pazinojums.

– Bet tapat? Kas ar vinu isti notika?

"Es tev teicu, vina iemileja." Nevis pie manis, bet pie mana apsarga. Un kadi cilveki ir iemileju?ies?

– Mmm… debiliki?

– Interesanti. Manuprat, meitenei jusu vecuma vajadzeja teikt, ka iemileju?ies cilveki ir laimigi cilveki.

– Nu, es domaju, laimigie debiliki.

– Labojums, iemileju?ies cilveki ir neaizsargati, vaji un laimigi debiliki.

"Tad ir skaidrs, kapec jus vinus atlaidat." Divi debili ?aja gadijuma nav speks.

– Tu pareizi doma. Bet es tevi vel isti neesmu izdomajis vai, pareizak sakot, neesmu izdomajis vispar. Vai esat parliecinats, ka velaties stradat pie manis?

– ES gribu naudu. Un bez jusu darba es nevare?u dabut ?adas summas. Tatad, ja, es gribu.

– Nu, ta teikt, Snezana Viktorovna. "Kads zog," smaidot saka Krotovs.

"Man nav vajadzibas zagt no personas, kas man maksas ?adu naudu."

– Logiski.

– Un kapec jus neko nejautajat par ?o faktu?

– Man jau ir tik daudz iespaidu, ka mes jums visu pastastisim pirmaja nodala?

– Kas?

– Pagaidisim. Tas jastasta romana gaita, nevis uzreiz. Citadi mani tas neintereses.

–Vai tu kaut ko lieto?

– Kas nav tikai tas, ko es neizmantoju. Nu, tu esi meitene, tu pati teici, ka strada avizu stenda.

– Un?

"Un vai jus tie?am neesat lasijis mazus sievie?u romanus?"

– Protams, es to izlasiju.

– Nu ko? Tur intriga tiek notureta lidz galam. Ja atrisina visu uzreiz, tad kada jega lasit? – Tie?am idiots.

"Es domaju, ka es saku saprast."

"Savas acis redzu, ka vina kaut ko sliktu saprata par mani." Piemeram, puisis lasa sievie?u romanus? Mes ari plapajam vairak neka jus.

"Es neko sliktu par tevi nedomaju."

"Ak, ja, es to redzu," saka Krotovs, neslepjot sarkasmu.

– Jus dro?i vien lasat tadu literaturu… bet priek? kam, tie?i ta?

– Nu, kam tas domats? Lai saprastu sievietes.

"Bet jus joprojam tos nesapratat," Krotovs neatbild uz manu komentaru. Vin? piecelas no divana, skaidri liekot saprast, ka musu saruna ir beigusies.

– Tu vari iet, Snezana Viktorovna. Ja dro?ibas dienests neko par jums neatrod, gaidiet zvanu. Un sagatavo prezervativus, – Kungs, vai man tos vispar vajag? Ka principa var atriebties tik nenormalam cilvekam? Man nepietiek pacietibas, bet ari, ?kiet, atjautibas.

– Priek? kam man vajadzigs pedejais? – es jautaju pec iespejas mierigak, pieceloties no divana.

–Tu nezini, kam domati prezervativi? Aizsardzibai lapul. Es izdra?u tavas smadzenes. Vai esat aizmirsis?

– Paldies, ka atgadinaji. Tad ardievu.