Edgars Auziņš "Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs"

– Iesim. Negrauziet vairs nagus un neaizmirstiet par vairogdziedzeri.

Kungs, dod man speku, es ludzu. Lenam izelpoju un dodos uz durvju pusi. Un, tiklidz es satveru rokturi, es dzirdeju:

"Snezana Viktorovna, atbildiet vel uz vienu jautajumu," es negribigi ver?os pret Krotovu. – Katrai bedrei sava… ko?

– Ta? No kadas pasakas ?i ir? Es neko tadu neatceros.

– Tas nav no pasakas.

– Katrai bedrei ir sava… nuja?

"Katrai caurumam ir savs vaks, Snezana Viktorovna," neslepjot smaidu, saka Krotovs. – Jus varat iet.

Nu, pagaidi, necilveks. Es tev vel mazliet pamoci?u smadzenes. Tu gaidisi ar mani, ak, ka tu gaidisi.

3. nodala

Vienigais, kas ir sliktaks par berem, ir mazpazistama idiota beres. Negribigi izkapju no ma?inas un dodos kapsetas virziena.

– Atgadini man, tet, kapec pie velna mes ejam uz ?im berem?

– Par tadu lietu, ka, ja mes tur neieradisimies, tava vecmamina mums izdrazis smadzenes. Un ne, vina tur nebus.

– Nu, vismaz viena laba zina. Ka ar meiteni? Vai trapiji?

– Jus varat nemt to uz parbaudes laiku.

– Un detalas?

– Barenis. Manam tevam atnema vecaku tiesibas un vin? dzera. Mate nomira agrak. Piecpadsmit gadu vecuma vina nokluva bernu nama kopa ar savu jaunako masu. Tetis nomira pec se?iem mene?iem, masa nomira pec gada, no kaut kadas infekcijas. Lai gan saskana ar dokumentiem Snezana Viktorovna bija ieklauta bernu nama, patiesiba vina no turienes aizbega.

– Nu, tagad ir skaidrs, no kurienes nak zaglu rokas.

– Kas?

– Nekas, turpini.

– Ja, patiesiba nav ko turpinat. Nekas ieveribas cienigs. Vina absolveja skolu ar izcilibu un medicinas koledzu tada pa?a veida. Vel nesen stradaju avizu kioska. Vin? nedzivo sava registracijas vieta komunalaja dzivokli, bet gan pie manas jaunas sekretares. Un uz ilgu laiku. Man ir aizdomas, ka vina vinu pacela no ielas un parcela pie sevis.

– Nopietni?

– Ja, ?aurs miers.

– Vai policistiem nebija norades?

– Ne, tas ir tirs. Es vel aizmirsu. Vina mainija uzvardu. Kapec nav skaidrs. Vinas pirmais bija vel harmoniskaks par jauno.

– Nu, ?eit nesaprotami ir tas, ka vin? nevelas atgriezties pagatne. Vel kaut kas interesants?

– Ne. Un vinai ari nav virie?u. Garlaicigakais dzivesveids. Veikals, maja. Pastaigas ar suniem. Visi.

– Suni?

– Tas nav vinas. Vina iziet ar viniem pec naudas. Apkartne.

– Protams.

Kad atrodamies apbedijuma vieta, riebuma sajuta pret tiem pa?iem uzkratajiem “cietejiem” sasniedz savu robezu. Garlaicigi. Es virzos mazliet talak, saplustot ar puli. Diena parstaj but garlaiciga tie?i tad, kad mans skatiens satver jau pazistamu seju.

DEZAVU. Ta pati kapseta un ta pati Snezana Vorovovna. Knapi varu savaldit smieklus, kad saprotu, ka meitene simtprocentigi mekle upuri. Un ?kiet, ka tas to atrod mana teva seja. Bet tas ir veltigi. Vai vin? neredz apsardzi? Stulbi. Ka jus nekad iepriek? neesat piekerts?

Es naku tuvak, garigi satriekts par to, ko vina gerbj. Vizualais paliglidzeklis: ka atdabut puisi no sevis. Ir tik gar?igs dupsis un krutis, bet ne, jauzvelk neaptverama garuma kapuce, neglitas nokarenas bikses un apjomigas kedas. Nu, kirsis uz kukas ir vecmaminas maizite. Bet krasvielu neskarti kvie?u krasas mati ir patie?am labi.

Iz?kidinat matus? Ne, es to nedzirdeju. Babkinas maizite ir tie?i piemerota. Taja pa?a laika arkartigi milai, kosmetikas neskartai sejai joprojam nevar palidzet. Griezot, ?adu dimantu var iegut. Klubs. Kapec pie velna vin? sevi izkroploja ar ?adu apgerba izveli?

Pec dazam sekundem es to nevaru izturet un atrodos aiz Snezanas. Nedomajot izstiepu roku lidz vinas viduklim un asi saspiezu.

“Kas pie velna…” meitene uzreiz apklust, saprotot, kas ir vinas priek?a. – Huana.

–Tu vel lamaties? Man loti nepatik lamaties sievietes.

– Man vienalga, kas tev tur nepatik.

– Ak, lapul, kapec tu mani baksti?

– Kapec tu mani baksti? – atcirta atbilde, no kuras es nespeju attureties un skali pasmineju.

– Nu, tu esi punkis, un es esmu vecaks puisis.

– Vecak, tev vajadzetu atgriezties no turienes.

– Pat ja?

– Vienigais cel?. Es vairs neredzu iemeslu saglabat pieklajibu un izlikties, ka tu man patic, lai dabutu savu sapnu darbu, ?is neslepjot sarkasmu saka.

– Kapec?

– Ir pagaju?as piecas dienas. Vini man nezvanija – ak, mana kepa, es esmu aizvainots. – Tas ir viss, ej prom no manis. Un tapec nav pietiekami daudz gaisa.

– Es liedzu jums izveleties upuri, vai ne? Kuru ?oreiz izvelejaties?

Beidzot manas sejas kareiviga izteiksme pazud, un ta vieta es redzu paniku savas acis.

"Es nesaprotu, par ko jus runajat," vin? asi pagriezas un paiet dazus solus.

"Es redzeju tevi tie?i ?aja kapseta pirms paris mene?iem." Jus veikli izvilkat maku nenojau?am virietim, nozagat vairakas banknotes un pec tam ar nevainigu seju atdevat maku ar jaukako “tu to nometu”. Erta shema. Jus dro?i vien zog tikai no bagata izskata virie?iem, lai vini neskaititu savu naudu. Ka izveleties, kuru tie?i aplaupit?

– Jus uzzinasit pedeja nodala, Daniil Leonidovic. Ne visu uzreiz, tas ir tik neinteresanti.

– Ak, tu to apklaj ar maniem vardiem. Nu, pastastiet man, kas jus vada, kad izlemjat, kam nozagt maku? Nac, Sniega bumba,” es ti?am slaistu vinu ar savu plecu.

– Mes patiesiba esam beres. Nav kauna? Cilveki skumst, un jus…

– Ak, tu pat nezini, ko vini apglaba.

– Es zinu. ?is ir mana drauga biju?ais priek?nieks. Ta brunmataina meitene. Un es atnacu vinai lidzi. Vina strada policija, tapec, ja jus mani tagad neatstasit, es ar vinu sazina?os. Saproti?

– Ak, tu zini anglu valodu. Tas ir labi. Labi, Snezula, es ?odien esmu laipns, tapec es jums palidze?u. Tas puisis, uz kuru jus skataties, nav labakais kandidats vina maka nozag?anai.

– Kapec?

– Nu, paskaties, ?ie divi pui?i un vel viens tur, pa kreisi. Ta ir vina dro?iba. Vini tevi sadedzinas, mulkis.

– Paldies par padomu.

– Bet tu neesi pardomajis. Nu, pasaki man, kapec vin? ir, tad es tevi pienem?u darba.

– Jus vienkar?i neatradisities, vai ne?

– Vini neslid prom.

– Tapec, ka man vajag ?o konkreto kazu.

Dievs mani sodis, ja vin? pastaves. Smieties beres ir patie?am slikta forma, tacu nav cita veida, ka to izdarit.

– Ko vin? tev nodarija?

– Man nekas. Bet, lai iekarotu tadu cilveku ka mans draugs, ir loti jacen?as. Un vin? to izdarija. ?is ir vinas jaunais priek?nieks. Man nevajag vina naudu. Ceru gut labumu no vina pases vai autovaditaja apliecibas. Lai palielinatu vina problemas to atjauno?ana.

– Es steidzos tevi apbedinat, Sniega bumba. Mans tetis nenesa lidzi ne dokumentus, ne naudu.

Kra?ns. ?o izskatu es atcere?os muzigi. Svetlaime.

– Nu ja, no apsem apelsini nedzims.

– Ja. Mes ar teti esam lieliski cilveki. Bet vin? ir laipnaks un pacietigaks par mani. Jusu draugam ir paveicies ar savu priek?nieku.

– Tikai liktena davana.

– Ej atvadies no sava drauga un iesim uz manu kabinetu. Es jums iedo?u ligumu. Iepazities. Un rit pulksten devinos tu ieradisies biroja, ja viss ir kartiba.

– Tu esi slims?

– Ja. Ik pa laikam man vajag medmasu. Tapec jus man iedosiet IV un injicesiet manu skaisto dupsi, kad tas bus nepiecie?ams.

– Es nesaprotu, vai jus jokojat? Runajot par darbu, kad bez visa pareja es tavu tevu tikko nosaucu par dupsi? Nopietni?

– Devindesmit devini procenti cilveku ienist savu priek?nieku. Vadiba ir kungi, padotie, butiba vergi. Butu divaini, ja cilveku, kur? padara tavu draugu traku, nesauktu par kazu. Es negaidu, ka tev patiks mans tevs vai es. Man vajag cilveku, kur? labi veiks vinam uzticetos uzdevumus un panes manu tiraniju. Un tas, ko vin? par mani doma, mani neinterese. Man nav svarigi, vai vin? met ?autrinas uz manu fotoattelu, kad vin? parnak majas, vai uzzime manas acis. Vini jums nezvanija nevis tapec, ka jusu biografija atrada kaut ko sliktu. Tikko ceka aizkavejas. Ja es nebutu tevi ?eit satikusi, vini tev butu rit piezvaniju?i. Tas ari viss, ej atvadities no sava drauga. Es gaidu tie?i minuti.

* * *

Tiklidz es apsedos Krotova automa?inas aizmugureja sedekli, vin?, neslepdams savu naidigumu, ar riebumu saka skatities uz manu dzemperi.

– Ta ka lielaka dala cilveku lasa ar dupsi un nepabeidz lasit ligumu, es jums pateik?u uzreiz. Jums ligums ir individuals. Taja ir piezime par apgerbu un apaviem. Majas tadus neglitumus var nesat, bet mana darba ne. Jums ir puse dienas, lai dotos iepirkties un nopirktu sev videja papeza kurpes, svarkus, bluzi un apak?velu. Un dariet kaut ko ar saviem matiem. Man nepatik vecmaminas maizite. Tikai viens apgerba komplekts, viss parejais bus uz uznemuma rekina. Ja neizdosies, ligumu neparakstisim. Jus biezi pavadisit mani uz sanaksmem, tapec man ir svarigi, lai jus izskatitos pilnigi jauns. Un lai tava gaume atbilstu manejai. Tapec, ludzu, meginiet rit sevi paradit ar cienu. Kadi jautajumi?

– Ja. Vai tu mani izgerbsi? Kapec man vajadzetu pirkt apak?velu?

– Ja meitene valka skaistu kru?turi, ko tas vinai dod? – tur ir debilo jautajumu meistars. – Piecas sekundes.

– Ceri atrast virieti?

– Vairak.

– Vai virietim dod ceribu, ka sievietei ir krutis? – dzirdu ?ofera atklatos smieklus, bet Krotovs nesmaida, bet trok?naini izelpo.

– Vin? dod parliecibu, Snezana Viktorovna.

– Protams.

– Es aizmirsu par saviem nagiem. Veiciet manikiru ?odien. Laka nav spilgta. Ja galu gala man viss atbilst, visu musu darba laiku jus nelamasieties un zadzibas nebus. Vai tu mani saproti?

– Sapratu.

Atliku?o celu lidz birojam braucam pilniga klusuma. Joprojam klusedams, vin? pasniedz man ligumu un sausi atvadas, velreiz atgadinot, ka jalieto hormoni. Nenormali.

Izeju ara un apstajos, redzot lietu. Tikai ?i man vel pietruka. Bet viena lieta mani noteikti iepriecina: Krotovs nopietni nolema mani pienemt darba, un vin? mani neatzina. Un tam, ka vin? mani redzeja “darbiba”, nav nozimes.

– Kapec tu tur stavi? – nodrebeju, kad aiz muguras izdzirdu pazistamu balsi. Tatad tas, ka list, vinu neuztrauc? Rets idiots.

– Uzmini tris reizes?

"Tu vel nestrada pie manis, tapec es varu spelet mine?anas speles ar jums." Starp citu, pierodiet uzreiz atbildet uz uzdotajiem jautajumiem, nevis man jautat.

– Es gaidu lietus, ja jus nesaprotat, Daniil Leonidovic.

– Jus nevarat gaidit. Tas ir vismaz lidz septiniem vakara. Jaskatas prognoze. Ta bus ari jusu atbildiba.

– Vin? lidoja.

"Bezatbildigi," Krotovs neapmierinati saka, atverot lietussargu.

Sekunde, un vin? jau devas leja pa kapnem, nepiedavadams man ne stavet zem vina, starp citu, liela lietussarga, ne pavizinat. Bet normals cilveks ta daritu. Lai gan, par kadu normalu es runaju?

Tas, ko es noteikti negaidiju, bija tas, ka, nosedinajis savu karalisko dupsi uz automa?inas aizmugureja sedekla, vin? atvers logu un… paminas man ar pirkstu. Iekost, dupsi. Nokapju pa kapnem un nogriezos uz autobusa pieturu, neskatoties uz lietu. Galu gala tas nav cukurs. Es neizkusi?u.