Edgars Auziņš "Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs"

"Paldies," pek?ni saka Krotovs, apsezoties uz divana.

Dzive nav godiga. Ka to visu var apest un neklut resnam? Pat es nevaru atlauties tik daudz cep?anas. Ak, tagad es veletos, kaut es varetu ?adi ietit savus iecienitos mandarinus.

– Labu apetiti.

Un, tiklidz es speru dazus solus, es dzirdu vina balsi:

– Vai es tevi atlaidu? – lenam pagriezos pret Krotovu.

– Vai ir kaut kas, ko es neliku uz paplatem?

– Ja, tu nenoliku savu dibenu man blakus. Nac pie manis, Sniega bumba,” vin? uzsit ar plaukstu pret divanu, kas man liek nodrebet. Gan segvards, gan zests ir naidigs.

– Tu dosi iesaukas saviem dzivniekiem, un es neesmu tavs suns, lai izpilditu ?adas komandas. Ludzu, ieverojiet komandkedi.

"Tu ka suns neparprotami esi apmacits tikai priek?eja komanda, un "nac pie manis" ir tikai ka cilveks," vin? norada uz divanu un joprojam negribigi apsezos vinam blakus. – Vai esat izturejis hormonus? Kas notiek ar jusu vairogdziedzeri?

"Mans vairogdziedzeris ir tur, kur tam vajadzetu but."

– Stavi, Snezhulya, vinerim ir jastav, un vairogdziedzerim jaatrodas. Tatad jus izturejat vai ne?

– Ne.

– Kapec?

– Tapec, ka liguma nosacijumos nebija punkta, ka man tas butu jadara.

– Ja, tu esi ?ausmigs cilveks. Visa liguma izlasi?ana ir speciga.

– Kur? teica, ka es to visu izlasiju?

– Kur? teica, ka nav klauzulas par vairogdziedzeri?

– Tu. Tas nupat apstiprinajas.

Ps runa ir par serialu "Charmed" :)

8. nodala

Es gaidiju sarunas par ligumu turpinajumu vai banalo “var iet”, bet noteikti ne to, ka ?is gumijas izstradajums numur divi panems galda nazi un saks to petit gaisma, acimredzot meklejot pedas. Daziem cilvekiem joprojam vajadzetu apmeklet psihiatru.

Krotovs klusedams noliek mala nazi un sak est sautetu galu un kartupelus. Nu kapec pie velna tev atnesa galda nazi? Es dazas minutes cinos ar siekalam un skatos, ka ?is suds aprij karstas lietas. Hmm, man bus gruti. Papildus velmei apest visu tiru uz paplatem, paradijas vel viena, proti, panemt apniku?o galda nazi un parcirst to pa Krotova kaklu.

"Jo tas ir tas, ko es gribu," vin? pek?ni saka, sniedzoties pec ?kivja ar silki zem kazoka.

– Kas?

"Jus domajat, kapec man ir vajadzigs galda nazis, ja es to neizmantoju." Es atbildu uz jusu neizteikto jautajumu. Jo es gribu, lai vin? gul ?eit. Un ne, vin? nav ?eit, lai istenotu tavu velmi un ar to pargrieztu man rikli. Starp citu, vin? ir galigi stulbs. Pat ja jus patie?am velaties, jus to nevaresit izdarit.

Kada brinuma del mana mute no izbrina neatveras. Vai vin? prot lasit domas?!

– Ne, es nezinu, ka. Tas viss ir uzrakstits uz jusu sejas. Jums ir jamegina spogula priek?a un jaiemacas slept savas emocijas. Jums tas nav jadara ar mani, man pat patik cilvekos redzet kaut ko dabisku. Bet, ja jums nepatik neviens no maniem partneriem vai kads, kur? sazinasies ar mani un lidz ar to ari ar jums, jums bus jaizliekas, ka vin? jums patik. ?ovakar varat sakt meginajumu,” mierigi saka Krotovs, noliekot ?kivi pusi salatu.

Atliku?ajai silkei zem kazoka vin? pievieno ceptu piragu un siera kuku. Un tad vin? pieliecas pie kafijas galdina apak?eja plaukta un iznem no papira kastes… dak?inu. Es varetu sagaidit jebko, bet noteikti ne to, ka vin? man pasniegs ediena ?kivi.

"Tatad jus neesat izlasijis ligumu," parliecinati nosaka Krotovs.

– Kapec tu ta doma?

– Tapec, ka liguma ir punkts par mediciniskajam parbaudem. Un tev ari ir punkts par vairogdziedzeri – sasodits, kadam debilam ir jabut, lai ko tadu ieklautu liguma? Sasodits, mums steidzami jareabilitejas.

“Es nokartoju visus parbaudijumus un visu, kas no manis tika prasits. Bet man nebija laika izlasit ligumu, ar savu izskatu piepildiju tavas kaprizes. Bet pienemsim, ka es to izlasiju un piekritu visam. Vai parakstisim?

– Vai tev nav bail, nepaskatoties?

– Nav bail. "Man nav ko zaudet," es diezgan nopietni saku, nonemot vina izlikto ?kivi un apedu vina izdales materialu. Tu nolobisies.

– Ed.

– Paldies, es negribu.

– Aiziet? – vin? nirgajoties jauta, iebazdams mute kadus salatus. – Bet man ?kita, ka tu to dari.

– Man ir savs ediens. Kas tad notiek ar ligumu? Vai parakstisim?

"Protams, es joprojam esmu nelietis, bet parakstit ligumu ar kadu, kur? to nemaz nav lasijis, pat man ir par daudz." Vai jus nedomajat, ka jums bus jamaksa par noteikumu parkap?anu? Vai jums nav bail, piemeram, par istabam komunalaja dzivokli? – skaidrs, ka mes izgajam cauri visam. Nu, butiba tas ir logiski.

– Manas locitavas gadijuma nemiet to.

– Atgadiniet man, kapec jums ir vajadzigs ?is darbs?

– Par naudu. Vai tas nav acimredzami?

– Kapec jums vajadzigas tik lielas summas? Atbildi ta, ka tas ir. "Es augstu verteju cilvekos godigumu," Krotovs teica parsteidzo?i draudziga toni un nekavejoties iekoda no piraga.

– Es velos savam draugam uzdavinat kaut ko loti milu.

– Apsveicami. Bet paskaties, kas notiek. Cilveks, kuram vajadziga nauda jebkadam vajadzibam, majokli neteres. Vin? to pardos, ja vinam vajadzes naudu. Jus esat gatavi liktenigu kludu gadijuma vienkar?i atdot man savas istabas komunalaja dzivokli. Gan jau, ka pie manis darbu var nedabut, bet vienkar?i pardot savus skaititajus, nemot vera, ka joprojam dzivojat pie draudzenes, un nopirkt vinai dargako, ko esi ieplanojis. Kaut kur mana logika saluza. Kapec tu nepardod savu maju, Sniega bumba?

– Tur kaimini ir dzeraji. Neviens negrib pirkt telpas. Es to izmeginaju.

Man neticeja ne drusku. Un vin? to pat neslepj.

"Es gandriz tam ticeju," izsmejot saka Krotovs. – Vai tu no kada slepies?

"Ne," es saku pec iespejas mierigak, cen?oties neizdarit nekadus zestus, kas liecina par manu nervozitati.

"Es atkal gandriz noticeju."

"Es domaju, ka, ja es sleptos no kada, cilveki, kas vac informaciju par mani, butu jums par to pastastiju?i." Bet tas jums netika zinots. Un tas ir tikai jusu pienemums, kas teikts, lai mani padaritu emocionalu. Nevajag meklet lomu tur, kur ta nav. Un tagad man vairs nav japardod telpas, nemot vera, ka varu tur atgriezties jebkura laika.

– Ka ar iereibu?ajiem kaiminiem?

– Esmu pie ta pieradis. Vai jus nezinat par manu tevu, vin? ir piedzeries?" vin? saraujas no saviem vardiem.

– Kapec nomainiji savu uzvardu? – kas par trakuligu kuces delu.

– Jo man vina nepatika.

– Gribi vai negribi, Samoilova tev nebus ar mani. Iriss man gar?o daudz labak. Jums ir laiks lidz vakaram izskatit ligumu. Iesaku pieverst uzmanibu vienam svarigam punktam. Nu, butiba, ja esat tik slinks, varat vismaz pajautat Tatjanai par ?o punktu.

– Vai es varu iet tagad?

– Izvairities no manas kompanijas, nemot vera, ka jebkura diennakts laika, pat brivaja diena, pec vieno?anas varu tevi izvilkt no gultas kaut kada sikuma del, aa spelet loto, ir arkartigi stulbi – ko ? Loto nakti? Noteikti slims. Nu, piesitiet, es nelasi?u ligumu.

– Es neizvairos. Es vienkar?i nevelos traucet tev est.

– Jus varat iet.

Piecelos no divana un uzreiz dzirdu, ka aiz manis iet Krotovs. Nez kapec vin? atstaj biroju kopa ar mani.

– Tanja, tu esi zaudejusi svaru. Tu izskaties ?ausmigi. "Tas tev nepiestav," sudgalvis bez sveiciena saka, ar neapmierinatu seju nopetot meitenes tikko pamanamo vederu. Kada rupja lieta.

– Es ari priecajos jus redzet, Daniil Leonidovic. Toksikoze, infekcija.

"Tas notiek, kad kads darba kadu sagrauj."

– Nu, patiesiba, ne darba.

– Saudzejiet mani sikumos par to, kur tie?i tu izdrazeji. Esiet tik laipns un pastastiet Snezanai Viktorovnai par darba sarezgitibu.

– Jau.

– Tas bija jauki ar jums iepazities.

"Es ari," Tanja smaidot saka, un, ak Dievs, Krotova seja es redzu pilnigi patiesu, nevis izsmejo?u smaidu!

"Tatad, turpinam," Tanja piever? skatienu man, priecigi berzejot plaukstas.

* * *

Briesmigais punkts, par kuru runaja Krotovs, ir, pec Tanjas teikta, personisko attiecibu aizliegums. Es tikai smaidu par ?im zinam. Man ari ir problema. ?i ir pedeja lieta, ko es izlem?u darit ?aja dzive. Pec daudziem dokumentiem par to, kas ?ai personai patik un kas nepatik, Tanja man nolasa sarakstu ar savam darbibam.

Kada bridi vina pati mani aizved, ka izradijas, kakta bez kameram.

– Pajautajiet, kas jus patie?am interese.

– Tu esi skaista. Vin?… tevi nemierinaja?

– Esi mierigs, vin? ir kategoriski pret biroja romaniem. Vinam jebkada veida flirts darba, par ko vairak nerunajot, ir ka sarkana lupata versim. Aizdegas nekavejoties. Mana atmina tas notika divas reizes. Ne, tris reizes. Esmu tre?ais. Lai gan es neflirteju ar vina apsargu, tikai arpus darba. Bet kaut ka vin? saprata.

– Pret biroja romaniem citu starpa, bet ka ar tevi pa?u?

– Un vin? pats nav iznemums.

– Tatad vin? jums neizradija nekadas uzmanibas pazimes?

– Ja, protams. Vismaz sako?lajiet savu dupsi, lai pieverstu uzmanibu. Vienkar?i pieversiet uzmanibu sievietei. Neuztraucieties, vin? no jums neprasis nekadu tuvibu. Starp citu, kad vin? dzer, vin? nav ipa?i patikams. Tas ir divaini. Tas var but rupj?, bet kopuma tas ir pielaujams.

– Tatad pareja laika vin? ir patikams?

– Ja man dotu iespeju izveleties starp patikama izskata priek?nieku un Krotovu, es izveletos otro.

"Es ceru, ka to ietekme hormoni."

– Ne. ?i ir pieredze. Neskatoties uz savu arejo sudibu, vin? ir labs puisis. Par personisko attiecibu klauzulas parkap?anu man bija jamaksa sava dzivokla izmaksas, bet taja pa?a laika mani tikai atlaida. Un kads cits to noteikti izmantotu. Ja paliksi darba ilgu laiku, sapratisi, kads vin? ir. Vin? ir labs, bet nelaimigs.

– Nelaimigs? – Es nemaz nespeju atturet savus launos smieklus no ?i varda.

"Tu vel esi mazs un neko daudz nesaproti." Labi, es tev atsta?u savu telefona numuru, piezvani, ja tev loti vajag. Starp citu, apmierini manu zinkari, ko tu tik ilgi dariji vina kabineta?

"Vin? lavas rijibas grekam, un es lavos siekalo?anas." Vin? ari izdraza manas smadzenes.

"Vai vin? jums nepiedavaja kaut ko est?"

– Vin? piedavaja, bet es needu. Kas cits, pienemiet no vina izdales materialus. Lai gan es joprojam neatteiktos no mandariniem. ES milu vinus. Bet vin? tos nepiedavaja. Kur vin? tos dabuja septembri? Es to nekur neesmu redzejis.

– Tas ir tapec, ka jums nav tik daudz naudas, tapec es to neredzeju. Luk,” vin? pasniedz man papira lapu. – ?i ir maza krap?anas lapa, es atcerejos, kamer jus cinijaties ar siekalam. Paskatisies majas. Nu vispar, lai tev veicas.

– Paldies.

Kad Krotovs runaja par laiku lidz vakaram, es nedomaju, ka tas viss ievilksies tik ilgi. Esmu izsalcis un dusmigs. Un visbeidzot divdesmit minutes pari astoniem, bez vardiem, ar rokas zestu vin? aicina jus sava kabineta.

– Ja neesat pardomajis, parakstieties.

Negaiditi, maigi izsakoties. Nu, tagad man sakas jauna dzive. Nevilcinoties noliku slaucitu parakstu. Vin? uzreiz piespiez man preti mazu kastiti.

– ?eit ir mobilais telefons, es ievadiju savu numuru, – ak, Dievs, tehnologijas man ir ?ausmigas ?ausmas. "Tur nav neka sarezgita, jus to sapratisit." Un nestradajot mana laba, butu laiks to apgut. Gandriz visi jau iet ar viniem. Kastite ir adrese, kur jums jaierodas rit pulksten divpadsmitos. Nenac uz ofisu, es sazina?os ar tevi rit. ?odien esat brivs. Jus varat iet.

Fu, nu, vin? nav tik liels gumijas izstradajums numur divi. Sausi atvados un, panemusi kasti lidzi, dodos uz izejas pusi. Bet, tiklidz es satveru durvju rokturi, Krotovs mani aptur. Kads vinam ir ieradums? Lenam pagriezos pret vinu un taja bridi man preti lido mandarins, kuru, pa laimei, aizkeru paris centimetrus no savas sejas.

– Labu apetiti, dupsi.